Arhīvs

3. Būvnormatīvs nosaka tehniskās prasības gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1.6 MPa (16 bar) projektēšanai, būvdarbiem un pieņemšanai ekspluatācijā dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās.

4. Gāzesvadu sistēmas projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā piemēro spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī Latvijas nacionālo standartu (turpmāk - LVS) prasības, Latvijas nacionālo standartu statusā adaptēto starptautisko un citu standartizāciju organizāciju standartu prasības, un standartus, kurus tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija, tajā skaitā:

4.1. LVS 419:2010 "Iekšējie gāzesvadi. Ierīkošana" (turpmāk - LVS 419);

4.2. LVS 420:2010/AC:2014 "Gāzes iekārtas. Gāzes aparātu uzstādīšanas noteikumi";

4.3. LVS 445:2011 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope" (turpmāk - LVS 445).

5. Gāzesvadu sistēmas projektēšanā, būvdarbiem un pieņemšanā ekspluatācijā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi savā tīmekļa vietnē.

6. Gāzesvadu sistēmu projektē, būvē un ekspluatē tā, lai nodrošinātu tās drošu, energoefektīvu un inženiertehniskās kvalitātes principiem atbilstošu lietošanu visā tās ekspluatācijas laikā. Gāzesvadu sistēmas ekspluatācija un remontdarbi veicami atbilstoši LVS prasībām.

7. Lietotājam ir atļauts, saskaņojot ar dabasgāzes piegādātāju, gazificētās telpās nomainīt un pārvietot vienas telpas robežās gāzes aparātus (gāzes plītis, laboratorijas degļus un citus gāzes aparātus), no kuriem sadegšanas produkti netiek novadīti dūmkanālā.

8. Lai nomainītu vai pārvietotu vienas telpas robežās aparātus, kuru sadegšanas produkti tiek novadīti dūmkanālā, ir jāsaņem gāzes piegādātāja atļauja, akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli un jāizstrādā tehniskais risinājums.

9. Lai uzstādītu jaunas vai papildus iekārtas, kā arī lai pārvietotu uz citu telpu esošās iekārtas, ir jāsaņem gāzes piegādātāja tehniskie noteikumi, akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli un jāizstrādā būvprojekts.

10. Atļauts rūpnieciskos uzņēmumos ražošanas vajadzībām izmantot neodorizētu gāzi, ja būvprojektā paredzēti tādi drošības pasākumi, kas nodrošina neodorizētās gāzes drošu izmantošanu ražošanas procesā.

11. Gāzesvadu sistēmā gāzes maksimālais darba spiediens dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) nedrīkst būt lielāks par 0,01 MPa (0.1 bar), bet rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās — par 0.4 MPa (4,0 bar). Izņēmuma kārtā, rūpnieciskās ražošanas ēkās, ja to prasa ražošanas process pieļaujams lielāks maksimālais darba spiediens līdz 1.6 MPa (16 bar), paredzot būvprojektā un tehniskajā risinājumā nepieciešamos drošības pasākumus darba videi.

12. Gāzes spiedienam gāzesvadu sistēmā pirms gāzes aparātiem jāatbilst izgatavotāja instrukcijās noteiktajam spiedienam šī būvnormatīva 11.punktā noteiktajās robežās.

13. Gāzesvadu sistēmas gāzesvadu iekšējo diametru nosaka hidrauliskajā aprēķinā ar noteikumu, ka pie maksimālā gāzes patēriņa stundā tiek nodrošināta visu lietotāju nepārtraukta apgāde ar dabasgāzi.

Summārie spiediena zudumi gāzesvadu sistēmas cauruļvados jāpieņem robežās, kas nodrošina nepieciešamo minimālo spiedienu pie ikviena gāzes aparāta, bet ne zemāku par 0,0017 MPa (17mbar). Veicot aprēķinu, jāņem vērā hidrostatiskais spiediens (Pa).

14. Gadījumos, kad gāzapgāde ir ar dabas gāzi un plānota pāreja uz apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi, gāzes vadu sistēma ir jāprojektē tā, lai to būtu iespējams vēlāk izmantot sašķidrinātai naftas gāzei, atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 243 - 15 "Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" prasībām.

15. Gāzesvadu sistēmu projektē un būvē tā, lai gaiss, skābeklis vai citas gāzes, ja tās tiek izmantotas kopā ar dabasgāzi, nevarētu iekļūt dabasgāzes sistēmā. Šādos gadījumos nepieciešams izmantot pretplūsmas novēršanas ierīces.

16. Gāzesvadu sistēmas tērauda caurules savieno metinot, vara caurules — metinot, presējot, vai lodējot ar cietlodi. Atļauts izmantot arī cita veida neizjaucamus savienojumus, kā arī izjaucamus savienojumus gāzes iekārtu, aparātu, noslēgierīču un mēraparātu pievienojuma vietās un gāzes iekārtu apsaistē, ja to paredz izgatavotājs un ja tie atbilst piemērojamo standartu prasībām.

17. Gāzesvadu sistēmas cauruļvadus ierīko atklāti. Cauruļvadus atļauts ierīkot būvkonstrukcijās, ja paredz pasākumus, kas nodrošina būvdarbu, ekspluatācijas un remontdarbu iespējas.

18. Tehniski pamatojot, atļauts gāzesvadu būvēt (ja tajā nav izjaucamu savienojumu) cauri dzīvojamo un nedzīvojamo ēku telpām, kurās gāze netiek izmantota.

19. Ja fasādes gāzesvadu pēc ievada noslēgierīces iebūvē ēkas ārsienas apdares konstrukcijā - kanālos vai šahtās, to izmēriem jānodrošina būvdarbu, ekspluatācijas un remontdarbu iespējas. Šahtām un kanāliem jābūt pa daļām vai pilnībā vēdināmiem un hermētiski norobežotiem no citām ārsienu apdares konstrukcijām un ēkas telpām.

20. Ja dabasgāzes patēriņa skaitītājs un norēķinu uzskaites mēraparāts – (turpmāk skaitītājs) ir uzstādīts atsevišķi stāvošā skapītī, tad posmā no ievada noslēgierīces līdz ievadam ēkā paredz īscauruli ar vītņu noslēgu.

21. Noslēgierīču uzstādīšana nepieciešama:

21.1. gāzesvada ievadā (uz fasādes vai kombinētā mājas ievadā);

21.2. pirms katra mēraparāta;

21.3. pirms gāzes aparāta, izņemot gadījumus, kad attālums starp mēraparātu un gāzes aparātu ir mazāks par 2m un ja netiek uzstādīts vairāk par vienu gāzes aparātu;

21.4. pirms degļiem un aizdedzes degļiem rūpnieciskās iekārtās, kurās izmanto gāzi;

21.5. izpūšanas gāzesvadā.

22. Noslēgierīces uzstādīšana būvkonstrukcijās ierīkotos gāzesvados ir aizliegta.

23. Gāzesvadus būvkonstrukciju šķērsošanas vietās ievieto apvalkcaurulēs, kuru konstrukcijai jānodrošina droša gāzesvadu ekspluatācija.

24. Metāla gāzesvadus, arī kanālos ievietotos, aizsargā pret koroziju saskaņā ar LVS EN ISO 12944-4:1998 "Krāsas un lakas. Tērauda konstrukciju pretkorozijas aizsardzība ar aizsargkrāsu sistēmām."

25. Gāzesvadu sistēmu atdala no pazemes gāzesvadu sistēmām ar izolējošiem savienojumiem pie metāla gāzesvada ievadiem ēkās, kur iespējams gāzesvada elektrisks kontakts ar iezemētām metāla konstrukcijām, ēkas inženiertīkliem un elektroinstalāciju vadošām daļām.

26. Gāzesvadu sistēmai jābūt elektriski nepārtrauktai. Lai izlīdzinātu elektrisko potenciālu starp gāzesvadu, citām ēkas inženiertīkliem un metāla konstrukcijām, nepieciešams gāzesvadu pievienot pie ēkas potenciālu izlīdzināšanas sistēmas (elektrotīkla nullvada, aizsargzemējuma sistēmas).

27. Projektējot un būvējot gāzesvadu sistēmu, katram dabasgāzes galalietotājam paredz skaitītāju.

28. Dzīvojamās ēkās skaitītāju izvieto dabasgāzes piegādātājam un gāzesvadu sistēmas uzturētājam pieejamā vietā, slēdzamā skapītī ēkas ārpusē, kāpņutelpās vai citās koplietošanas telpās, izņemot gadījumu, ja tehniski tāda skaitītāja izvietošana ekspluatācijā nodotā dzīvojamā ēkā nav iespējama, tas izvietojams dzīvoklī. Telpām, kurās uzstāda skaitītājus, jābūt ar vēdināšanas kanālu, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu.

29. Skaitītāju atļauts aprīkot ar telemetrijas vai telemehānikas sistēmu datu automatizētai attālinātai nolasīšanai un to rādījumus izmantot norēķinos par dabasgāzi.

30. Skaitītāja tipu izvēlas atbilstoši maksimālajam un minimālajam dabasgāzes patēriņam stundā. Gāzes piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt skaitītāju aprīkot ar temperatūras vai temperatūras un spiediena tilpuma korektoriem. Ēkas ārpusē jāuzstāda tādus skaitītājus, kuriem ir izgatavotāja apliecinājums par piemērotību ekspluatācijai āra apstākļos.

31. Gāzesvadu sistēmas būvniecībā izmanto ekspluatācijā drošus cauruļvadu sistēmas komplektējošos izstrādājumus un būvizstrādājumus, elektropiedziņas ierīces, gāzes iekārtas, gāzes aparātus, noslēgierīces, kuras atbilst Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

32. Gāzesvadu sistēmu būvē no metāla (tērauda, vara) caurulēm. Gāzes aparāta pievienošanai atļauts izmantot stiegrotas lokana materiāla caurules, kuru atbilstība apliecināta šim lietojuma mērķim, bet laboratorijas degļu, velkmes un zemspiediena mēraparātu pievienošanai atļauts izmantot arī gumijas caurules, kuru atbilstība apliecināta šim lietojuma mērķim.

33. Būvprojektā vai tehniskajā risinājumā norāda gāzesvadu sistēmā izmantojamo būvizstrādājumu sortimentu, noslēgierīces, citus materiālu tipus, konstrukcijas un citus saistošos tehniskos parametrus.

34. Atļauts lietot tikai tādus metināšanas vai lodēšanas materiālus (elektrodus, metināšanas stieples, aizsargkušņus, cietlodi, piedevu materiālus), kuri ir piemēroti attiecīgās markas cauruļu un veidgabalu metināšanai, lodēšanai, vai presēšanai (varam). Pirms metināšanas, lodēšanas vai presēšanas uzsākšanas materiālus un būvizstrādājumus apskata vizuāli un pārbauda to atbilstību lietošanai.

35. Atļauts uzstādīt gāzes aparātus, kuri atbilstoši standartam LVS EN 437+A1:2011 "Pārbaudes gāzes. Pārbaudes spiedieni. Aparātu kategorijas" ir piemēroti 2.tipa H grupas dabasgāzei.

36. Ir atļauts uzstādīt gāzes iekārtas un aparātus (ieskaitot ārējos un iekšējos kamīnus, grilus, laternas u.c. aparātus), kuru atbilstība lietošanas mērķim ir apliecināta atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

37. Gāzes iekārtas klasificē atkarībā no gaisa padeves dabasgāzes sadegšanai un dūmgāzu novadīšanas veida, saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

38. Atļauts uzstādīt "C1" tipa gāzes aparātus (gāzes aparāti ar horizontālo sadegšanai nepieciešamā gaisa pievadu un dūmgāzu novadīšanu caur ārsienu) daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku līdz trim stāviem ieskaitot atsevišķu dzīvokļu, izņemot jaunbūves, apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī viena vai divu dzīvokļu mājās un nedzīvojamās ēkās.

39. Gāzes iekārtu un aparātu uzstādīšanu projektē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un tos atļauts uzstādīt saskaņā ar izgatavotāja instrukciju to ekspluatācijai piemērotās telpās, kurās ir atbilstoša ventilācija un gāzes iekārtu un aparātu darbībai nepieciešamā gaisa padeve dabasgāzes sadedzināšanai.

40. Telpu izmērus (kubatūru), kas nepieciešami, lai varētu uzstādīt gāzes iekārtas un aparātus, nosaka atbilstoši piemērojamiem standartiem un rūpnīcu izgatavotāju instrukcijās noteiktajiem gāzes iekārtu un aparātu uzstādīšanas un ekspluatācijas noteikumiem.

41. Dūmkanāliem, dūmvadiem, izvadiem un to savienojošiem posmiem, caur kuriem paredzēta sadegšanas produktu novadīšana no gāzes iekārtām un aparātiem, jāatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību, attiecīgajiem būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem.

42. Izvietojot vienā telpā gāzes iekārtas, kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī neatkarīgi no kopējās jaudas pagrabā vai cokolstāvā paredz dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīces ar gāzes noplūdes detektoru uzstādīšanu.

43. Nav pieļaujama degšanai nepieciešamā gaisa pievadīšana caur atverēm ēkas ārsienās tām gāzes iekārtām, kuras uzstādītas telpās, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki.

44. Izvietojot ēku pagrabos apkures un karstā ūdens sagatavošanas gāzes iekārtas (katlus), kuru kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW, papildus gāzes noplūdes detektoram un dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīcei paredz mehānisko ventilāciju.

45. Nedzīvojamo ēku un atsevišķu telpu apkurei pieļaujams lietot tumšā un gaišā starojuma, kā arī infrasarkanā starojuma degļus.

46. Projektējot gāzesvadu sistēmu vai izstrādājot tehniskos risinājumus, jānodrošina būvprojekta vai tehniskā risinājuma izstrāde vispārīgajos un speciālajos būvnormatīvos noteiktā apjomā.

47. Par būvprojekta vai tehniskā risinājuma un tā dokumentācijas atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu, būvnormatīvu, kā arī projektētāja un pasūtītāja civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām ir atbildīgs būvprojekta izstrādātājs.

48. Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās izpūšanas sveces paredz saskaņā ar LVS 419 prasībām.

49. Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu. Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu, un telpas griestu augstums nav mazāks par 2,5 m. Dzīvojamās ēkās, kas nav jaunbūves, pieļaujama gāzes iekārtu un aparātu uzstādīšana telpā, kuras griestu augstums nav mazāks par 2,2 m.

50. Gāzes iekārtas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kopējai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai atļauts uzstādīt:

50.1. ēkas pagrabā un cokolstāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;

50.2. ēkas pirmajā stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;

50.3. ēkas bēniņos un jumta stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 2,0 MW;

50.4. uz ēkas jumta atļauts uzstādīt konteinera tipa gāzes iekārtas ar nominālo siltuma jaudu līdz 10,0 MW.

51. Šī būvnormatīva 50.1., 50.2. un 50.3. apkašpunktā minētajās telpās loga laukumam jābūt vismaz 0,05 m² uz telpas 1m³ un telpas griestu augstumam vismaz 2,2m. Šī būvnormatīva 50.1. apakšpunktā minētajai gazificētajai telpai jābūt hermētiski noslēgtai, kā arī telpā paredz dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīci ar gāzes noplūdes detektoru.

52. Šī būvnormatīva 50.punktā minētās telpas, kurās izvietotas:

52.1. gāzes iekārtas ar jaudu 500 kW un mazāk, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-60, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-30;

52.2. gāzes iekārtas ar jaudu, lielāku par 500 kW, ēkās, kas augstākas par 10 stāviem, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-120, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R120, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-90.

53. Gāzes iekārtas ar nominālo siltuma jaudu līdz 35 kW ģimenes dzīvojamās mājas vai atsevišķa dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā nedzīvojamā telpā, kurā ir ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (logs var nebūt). Telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,0m.

54. Apkures un karstā ūdens sagatavošanas gāzes iekārtas ar nominālo siltuma jaudu līdz 35 kW var uzstādīt vannas istabā, ja tajā ir atverams logs ārsienā un ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu. Loga laukumam jābūt vismaz 0,05 m² uz telpas 1m³. Telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,5m.

55. Atsevišķu telpu, arī dzīvojamo telpu apkurei atļauts lietot infrasarkanā starojuma un konvekcijas tipa rūpnieciski izgatavotas gāzes iekārtas — kamīnus, kaloriferus, termoblokus un līdzīgas iekārtas, kurām ir centralizēta un izolēta dūmgāzu novadīšana atmosfērā.

56. Nedzīvojamās ēkās un telpās atļauts uzstādīt gāzes iekārtas ar organizētu dūmgāzu novadīšanu atmosfērā. Vienu dabasgāzes plīti un laboratorijas dabasgāzes degļus drīkst uzstādīt bez organizētas dūmgāzu novadīšanas.

57. Gāzes iekārtas, izņemot apkurei un karstā ūdens sagatavošanai paredzētās gāzes iekārtas, drīkst uzstādīt tikai telpās ar atveramu logu ārsienā un ventilācijas kanālu, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu. Ja telpai nav atverams logs ārsienā, nepieciešams paredzēt organizētā dūmgāzu novadīšanu ar automātisko slēdzi. Telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,5 m.

58. Apkures un karstā ūdens sagatavošanas gāzes iekārtas, kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir līdz 35 kW, ierīko atbilstoši šī būvnormatīva 53.punktā noteiktajām prasībām.

59. Gāzes iekārtas nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) ēku apkurei, karstā ūdens sagatavošanai un koģenerācijai atļauts uzstādīt:

59.1. ēkas pagrabā un cokolstāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;

59.2. ēkas pirmajā stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;

59.3. ēkas bēniņos un jumta stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 2,0 MW;

59.4. uz ēkas jumta atļauts uzstādīt konteinera tipa katla iekārtu ar nominālo siltuma jaudu līdz 10,0 MW.

60. Šī būvnormatīva 59.1., 59.2 un 59.3. apakšpunktā minētajās telpās, kā arī rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu gazificējamās telpās loga laukumam jābūt vismaz 0,05 m² uz telpas 1m³ un telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,2m. Šī būvnormatīva 59.1.apakšpunktā minētajai gazificētajai telpai jābūt hermētiski noslēgtai, kā arī telpā paredz dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīci ar gāzes noplūdes detektoru.

61. Šī būvnormatīva 59.punktā minētās telpas, kurās izvieto:

61.1. gāzes iekārtas ar jaudu 500 kW un mazāk, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-60, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-30;

61.2. gāzes iekārtas ar jaudu, lielāku par 500 kW, ēkās, kas augstākas par 10 stāviem, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-120, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R120, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-90.

62. Gāzes iekārtu uzstādīšana rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās projektē atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

63. Aizliegts uzstādīt apkures katlus zem foajē, hallēm, publisko pasākumu zālēm, mācību telpām un citām telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku.

64. Piebūvēta katlumāja uzskatāma par vienotu būvi ar blakus esošo ēku, ja tās nav atdalītas ar ugunsdrošo sienu atbilstoši šī būvnormatīva 61.2.apakšpunktā noteiktajam.

65. Gāzesvadu sistēmas būvdarbus veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar būvprojektu vai tehnisko risinājumu.

66. Cauruļvadu savienojumus veido atbilstoši LVS EN 1775:2011 "Gāzapgāde. Ēku cauruļvadu sistēma. Maksimālais darba spiediens līdz 5 bar (ieskaitot). Funkcionālie ieteikumi" un citu piemērojamo standartu prasībām.

67. Metāla caurules, būvējot gāzesvadu sistēmu, atļauts metināt metinātājiem, kuri sertificēti tērauda cauruļu elektroloka un gāzes metināšanā un vara cauruļu metināšanā atbilstoši standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.

68. Gāzesvadu sistēmas vara cauruļu lodēšanu ar cietlodi var veikt lodētāji atbilstoši standartam LVS EN ISO 13585:2012 "Cietlodēšana. Kvalifikācijas pārbaude lodētājiem un lodēšanas operatoriem (turpmāk - ISO 13585:2012)".

69. Būvdarbu un remontdarbu veicējs apliecina metinātāja un lodētāja darba veikšanas nepārtrauktību ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

70. Metināšanas darbu uzraudzību veic atbilstoši standartiem LVS EN ISO 14731 "Metināšanas darbu uzraudzība. Uzdevumi, atbildība" un LVS EN 12732:2012 "Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālās prasības" (turpmāk - LVS EN 12327).

71. Metināmo tērauda cauruļu sagatavošanas darbus, metināšanas piedevmateriālu izvēli un metināšanu veic atbilstoši standartam LVS EN 12732.

72. Visus metinātos savienojumus, izņemot lodētos, pārbauda vizuāli atbilstoši standartiem LVS EN ISO 17637:2011 "Metināto šuvju nesagraujošā testēšana. Vizuālā pārbaude kausēšanas metināšanas savienojumiem (ISO 17637:2003)" un LVS EN 12732. Lodētos savienojumus pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12799:2001/A1:2004 "Cietlodēšana - Nesagraujošā pārbaude cietlodētiem savienojumiem" (turpmāk - LVS EN 12799).

73. Caurļvadu metināto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12732.Lodēto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standartam — LVS EN 12799. Pasūtītājs var pieprasīt papildu kvalitātes pārbaudes un noteikt to veidu un apjomu.

74. Kvalitātes pārbaužu rezultātus dokumentē.

75. Ja metinātie un lodētie savienojumi neatbilst kvalitātes prasībām, tos brāķē un izgriež. Ar elektroloku metinātos un lodētos savienojumus pieļaujams labot. Pēc labošanas veic atkārtotu kvalitātes pārbaudi.

76. Ierīkotās gāzesvadu sistēmas pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā un standartu LVS 445.

77. Par sistēmas būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs.

78. Gāzesvadu sistēmas būvdarbu starpoperāciju, kā arī kvalitātes kontroli veic saskaņā ar attiecīgajiem būvnormatīviem, normatīvajiem aktiem un piemērojamiem standartiem.

79. Būvdarbu kvalitātes uzraudzīšanai un samontētās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtu pieņemšanai ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieaicina sertificētu būvuzraugu.

80. Pēc gāzesvadu sistēmas būvdarbu pabeigšanas gāzesvadu sistēmas stiprību un hermētiskumu pārbauda ar gaisu vai inertu gāzi.

81. Hermētiskumu var pārbaudīt vienlaikus ar stiprības pārbaudi, izmantojot to pašu vidi un samazinot spiedienu līdz hermētiskuma pārbaudes noteiktai robežai un pārbaudes laiku summējot.

82. Stiprības un hermētiskuma pārbaudei lieto manometrus, kuru precizitātes klase ir ne mazāka par 0,6 un maksimālais mērījumu diapazons - 150 % no pārbaudes spiediena.

83. Hermētiskuma pārbaudē izmanto digitālos vai šķidruma manometrus, kuri nodrošina spiediena krituma mērījuma precizitāti, kas nav zemāka par 0,01MPa (0,1 mbar).

84. Stiprības pārbaude ir izturēta, ja pārbaudes laikā nav atklāti defekti un spiediens gāzesvadā visu pārbaudes laiku ir nemainīgs.

85. Hermētiskuma pārbaude ir izturēta, ja spiediena kritums starp spiedienu pārbaudes sākumā un beigās nav konstatēts vai ja spiediena kritumu var izskaidrot ar vides temperatūras un atmosfēras spiediena svārstībām. Stiprības un hermētiskuma pārbaudes spiediens un laiks ir šāds: