Ministru kabineta noteikumi Nr.534
Rīgā 2003.gada 23.septembrī (prot. Nr.50 26.§)
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
2.4. Prasības dūmejām un dūmeņiem
38. Dūmrovju un dūmeju šķērsgriezumu projektē atbilstoši apkures ierīces vai katlu iekārtas jaudai. Dūmrovja un dūmvada šķērsgriezuma laukums gāzes un šķidrā kurināmā kurtuvēm nedrīkst būt mazāks par 50 cm2 un diametrs — par 80 mm. Cietā kurināmā kurtuvēm dūmrovja un dūmvada šķērsgriezuma laukums nedrīkst būt mazāks par 175 cm2 un diametrs — par 150 mm.
39. Katrai krāsnij vai pavardam ierīko atsevišķu dūmeni vai dūmkanālu. Atļauts vienam dūmkanālam pievienot divas apkures ierīces, ja tās atrodas vienā dzīvoklī un vienā stāvā. Savienojot divus dūmeņus, nepieciešams izbūvēt 12 cm biezu sadales starpsienu ne mazāk kā metra augstumā, mērot no savienojuma apakšas.
40. No apdedzinātiem māla pilnķermeņa ķieģeļiem būvēti dūmeņi un dūmkanāli ir vertikāli un bez pakāpieniem, ar ne mazāk kā 120 mm biezām sieniņām. No karstumizturīga betona būvētiem dūmeņiem un dūmkanāliem sieniņu biezums ir ne mazāks kā 60 mm un apakšdaļā izveidotas 250 mm dziļas pakājes ar tīrīšanas ailām, kuras nosedz ar ceturtdaļķieģeļa biezu mūrējumu vai durtiņām.
41. Ja vienai dūmejai vai dūmenim pievienotas vairākas kurtuves, dūmejas šķērsgriezuma laukumu aprēķina visu dūmejai un dūmenim pievienoto siltumģenerējošo ierīču kopējai jaudai.
42. Ar gāzi kurināmu apkures ierīču dūmeju konstrukciju un izvietojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumiem Nr.163 “Noteikumi par iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida kurināmais” un piemērojamiem standartiem.
43. Kamīnu pievieno atsevišķam dūmkanālam, kuram nedrīkst pievienot citu apkures ierīču vai siltumģenerējošu ierīču dūmkanālus. Kamīna dūmkanāla šķērsgriezuma laukums ir vismaz 300 cm2. Ja kamīna atveres laukums nav lielāks par 250 cm2, dūmkanāla šķērsgriezuma laukumu var samazināt līdz 175 cm2.
44. Dūmkanālus un dūmeņus projektē un ierīko tādus, lai nerastos aizdegšanās, eksplozijas, toksisku gāzu noplūdes, mitruma kondensācijas vai cita veida risks cilvēku veselībai un dzīvībai.
45. Aizliegts dūmgāzes novadīt vēdināšanas kanālos.
46. Vietās, kur ēku degtspējīgās konstrukcijas (piemēram, sienas, starpsienas, pārsegumi, sijas, sienas ar degtspējīgu materiālu apdari) piekļaujas vietējās apkures ierīču dūmkanāliem, izbūvē ugunsdrošības atdales, kas palielina apkures ierīču, dūmeņu un dūmkanālu sieniņu biezumu atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulai un ražotāja prasībām.
47. Ugunsdrošības atdales nepieciešamas vietās, kurās ēku degtspējīgās konstrukcijas piekļaujas ventilācijas kanāliem, ja tie ierīkoti blakus dūmkanāliem.
48. Dūmkanālus un dūmeņus izbūvē no degtnespējīgiem, karstumizturīgiem un pret dūmgāzu izraisīto koroziju izturīgiem materiāliem.
49. Dūmkanālus un dūmeņus projektē un ierīko tā, lai to ārējās virsmas temperatūra nepārsniegtu 80 °C.
50. Dūmkanālu un dūmeņu šķērsgriezumu un augstumu projektē un ierīko tādu, lai nodrošinātu vajadzīgo vilkmi un dūmgāzu aizvadīšanu.
51. Dūmkanālus un dūmeņus projektē un ierīko tādus, lai nodrošinātu to ērtu tīrīšanu, apkopi un pārbaudi. Dūmvados ierīko tīrīšanas lūkas, kuru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par dūmkanāla šķērsgriezumu. Īsos taisnos dūmeņos, kuru garums nepārsniedz 7 m, tīrīšanas lūkas var neierīkot.
52. Ja dūmenis ir paredzēts tīrīšanai no augšas, nodrošina ērtu un drošu piekļūšana tam no jumta. Degtspējīgie materiāli un konstrukcijas no dūmeņiem un dūmkanāliem (arī to tīrīšanas lūkām un citiem elementiem), kas paredzēti dūmgāzu novadīšanai no apkures ierīcēm, kuru kopējā jauda ir ne lielāka par 120 kW, nedrīkst atrasties tuvāk kā (mērot no dūmeņa, dūmvada, lūkas ārējās virsmas):
52.1. 100 mm no mūra un metāla dūmeņiem;
52.2. 300 mm no dūmvadiem;
52.3. 200 mm no tīrīšanas lūkām un citiem elementiem.
53. Metāla dūmvadus projektē un uzstāda, ievērojot standartu LVS EN 1856-1 un LVS EN 1856-2.
2.5. Ugunsdrošības prasības
54. Telpās, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, apkures krāšņu virsmu maksimālā temperatūra nedrīkst pārsniegt:
54.1. 90 °C — pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārizglītojošās skolās, internātskolās un citās skolās, bērnudārzos, ārstniecības iestādēs, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs (izņemot aptiekas);
54.2. 110 °C — ne vairāk kā 15 % no krāsns kopējās virsmas laukuma;
54.3. 120 °C — ne vairāk kā 5 % no krāsns kopējās virsmas laukuma;
54.4. 120 °C — citu ēku telpās.
55. Nedzīvojamās telpās, kurās cilvēki uzturas īslaicīgi (ne ilgāk par četrām stundām), atļauts uzstādīt apkures ierīci, kuras virsmas temperatūra pārsniedz 120 °C, ja apkures ierīce no visām pusēm ir norobežota ar degtnespējīga materiāla aizsargekrānu.
56. Ar vienu krāsni vai kamīnu atļauts apkurināt ne vairāk par trim vienā stāvā izvietotām telpām.
57. Divstāvu ēkās atļauts ierīkot divlīmeņu krāsnis ar atsevišķām kurtuvēm un dūmejām katrā stāvā, bet divlīmeņu dzīvokļos — ar vienu kurtuvi pirmajā stāvā.
58. Publiskajās ēkās vietējās apkures ierīces izvieto tā, lai to kurtuves būtu apkalpojamas no palīgtelpām vai koridoriem, kuriem ir vēdlodziņi telpu dabiskai vēdināšanai.
59. Dūmeņa augstumu virs jumta seguma nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
59.1. ja dūmenis atrodas tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori;
59.2. ja dūmenis atrodas 1,5 līdz 3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori;
59.3. ja dūmenis atrodas tālāk par 3 m no kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kura vilkta no kores 10° leņķī pret horizontu.
60. Dūmeņa augšējo galu ierīko ne zemāk par 0,5 m virs jumta seguma (arī ēkām ar plakanu jumtu).
61. Dūmeņa kopējais augstums no pelnu krātuves režģa līdz dūmu izplūdes vietai nedrīkst būt mazāks par 5 m.
62. Ar malku kurināmām krāsnīm dūmu izvadkanālā ierīko vienu aiz otra divus blīvus aizbīdņus, bet ar oglēm vai kūdru kurināmām krāsnīm — vienu aizbīdni, kurā ir 15 mm (diametrā) liels caurums.
63. Uz vietējās apkures ierīču dūmeņiem nav atļauts uzstādīt jumtiņus un citus pārsegumus, izņemot deflektorus.
1. Latvijas būvnormatīvs LBN 241-15 "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma" (turpmāk – Būvnormatīvs) nosaka tehniskās prasības dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā.
2. Būvnormatīvā lietotie termini:
2.1. būvprojekts - dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas būvniecības iecerei nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums;
2.2. būvdarbi - darbi, kurus veic dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas ierīkošanai (montāžai, novietošanai), pārbūvei, atjaunošanai, iekonservēšanai un nojaukšanai (demontāžai);
2.3. gāzes aparāts - aparāts, kurā kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze;
2.4. gāzes iekārta - iekārta no noslēgierīces pirms gāzes aparāta līdz dūmgāzu novadīšanas ierīces izejai. Gāzes iekārta sastāv no gāzesvada, kas savieno gāzes aparātu un noslēgierīci pirms tā, gāzes aparāta, dabasgāzes sadegšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanas un dūmgāzu novadīšanas ierīcēm;
2.5. hermētiskuma pārbaude - īpaša procedūra, kurā nosaka, vai dabasgāzes iekšējā gāzesvadu sistēma atbilst hermētiskuma prasībām;
2.6. dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma (turpmāk – gāzesvadu sistēma) - dabasgāzes cauruļvadu sistēma (gāzes regulēšanas iekārtas, caurules, veidgabali, noslēgierīces, vārsti, izpūšanas sveces u.c. no ievada noslēgierīces līdz gāzes iekārtai) un gāzes iekārta;
2.7. izolējošs savienojums - savienojums, kas paredzēts cauruļvadu sistēmas elektrovadāmības pārtraukšanai;
2.8. izpūšana - process, kurā izvada gaisu vai inerto gāzi no gāzesvadu sistēmas, lai to aizstātu ar gāzi vai pretējs process;
2.9. maksimālais darba spiediens (MOP) - maksimālais spiediens, ar kādu gāzesvadu sistēmu var pastāvīgi darbināt normālos darba apstākļos, ja nav ierīču darba režīma un gāzes plūsmas traucējumu;
2.10. mēraparāts - ierīce, kas paredzēta mērījumu veikšanai atsevišķi vai kopā ar palīgierīcēm;
2.11. noslēgierīce - ierīce, kas paredzēta gāzes plūsmas pārtraukšanai cauruļvadu sistēmā;
2.12. pretplūsmas novēršanas ierīce - drošības ierīce, kas sāk darboties, ja rodas pretēja virziena gāzes plūsma;
2.13. remontdarbi - darbi gāzesvadu sistēmas drošai ekspluatācijai, kas ietver daļēju vai pilnīgu atsevišķu gāzesvadu posmu, gāzes iekārtu un aparātu detaļu vai mezglu nomaiņu, nepieciešamības gadījumā izstrādā remontdarbu tehnisko risinājumu;
2.14. ventilācijas kanāls - kanāls, kas apkalpo vienu ugunsdrošības nodalījumu un ir savienots ar ventilācijas stāvvadu, ventilācijas kameru, iekārtām, kuras apkalpo ventilējamo telpu, vai tieši ar āra gaisu;
2.15. tehniskais risinājums - sertificētas personas izstrādāts un/vai akceptēts nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino gāzesvadu sistēmas pārvietošanas, novietošanas, atjaunošanas, iekonservēšanas un demontāžas risinājumu un ir pamats būvdarbu uzsākšanai.
3. Būvnormatīvs nosaka tehniskās prasības gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1.6 MPa (16 bar) projektēšanai, būvdarbiem un pieņemšanai ekspluatācijā dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās.
4. Gāzesvadu sistēmas projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā piemēro spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī Latvijas nacionālo standartu (turpmāk - LVS) prasības, Latvijas nacionālo standartu statusā adaptēto starptautisko un citu standartizāciju organizāciju standartu prasības, un standartus, kurus tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija, tajā skaitā:
4.1. LVS 419:2010 "Iekšējie gāzesvadi. Ierīkošana" (turpmāk - LVS 419);
4.2. LVS 420:2010/AC:2014 "Gāzes iekārtas. Gāzes aparātu uzstādīšanas noteikumi";
4.3. LVS 445:2011 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope" (turpmāk - LVS 445).
5. Gāzesvadu sistēmas projektēšanā, būvdarbiem un pieņemšanā ekspluatācijā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi savā tīmekļa vietnē.
6. Gāzesvadu sistēmu projektē, būvē un ekspluatē tā, lai nodrošinātu tās drošu, energoefektīvu un inženiertehniskās kvalitātes principiem atbilstošu lietošanu visā tās ekspluatācijas laikā. Gāzesvadu sistēmas ekspluatācija un remontdarbi veicami atbilstoši LVS prasībām.
7. Lietotājam ir atļauts, saskaņojot ar dabasgāzes piegādātāju, gazificētās telpās nomainīt un pārvietot vienas telpas robežās gāzes aparātus (gāzes plītis, laboratorijas degļus un citus gāzes aparātus), no kuriem sadegšanas produkti netiek novadīti dūmkanālā.
8. Lai nomainītu vai pārvietotu vienas telpas robežās aparātus, kuru sadegšanas produkti tiek novadīti dūmkanālā, ir jāsaņem gāzes piegādātāja atļauja, akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli un jāizstrādā tehniskais risinājums.
9. Lai uzstādītu jaunas vai papildus iekārtas, kā arī lai pārvietotu uz citu telpu esošās iekārtas, ir jāsaņem gāzes piegādātāja tehniskie noteikumi, akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli un jāizstrādā būvprojekts.
10. Atļauts rūpnieciskos uzņēmumos ražošanas vajadzībām izmantot neodorizētu gāzi, ja būvprojektā paredzēti tādi drošības pasākumi, kas nodrošina neodorizētās gāzes drošu izmantošanu ražošanas procesā.
11. Gāzesvadu sistēmā gāzes maksimālais darba spiediens dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) nedrīkst būt lielāks par 0,01 MPa (0.1 bar), bet rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās — par 0.4 MPa (4,0 bar). Izņēmuma kārtā, rūpnieciskās ražošanas ēkās, ja to prasa ražošanas process pieļaujams lielāks maksimālais darba spiediens līdz 1.6 MPa (16 bar), paredzot būvprojektā un tehniskajā risinājumā nepieciešamos drošības pasākumus darba videi.
12. Gāzes spiedienam gāzesvadu sistēmā pirms gāzes aparātiem jāatbilst izgatavotāja instrukcijās noteiktajam spiedienam šī būvnormatīva 11.punktā noteiktajās robežās.
13. Gāzesvadu sistēmas gāzesvadu iekšējo diametru nosaka hidrauliskajā aprēķinā ar noteikumu, ka pie maksimālā gāzes patēriņa stundā tiek nodrošināta visu lietotāju nepārtraukta apgāde ar dabasgāzi.
Summārie spiediena zudumi gāzesvadu sistēmas cauruļvados jāpieņem robežās, kas nodrošina nepieciešamo minimālo spiedienu pie ikviena gāzes aparāta, bet ne zemāku par 0,0017 MPa (17mbar). Veicot aprēķinu, jāņem vērā hidrostatiskais spiediens (Pa).
14. Gadījumos, kad gāzapgāde ir ar dabas gāzi un plānota pāreja uz apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi, gāzes vadu sistēma ir jāprojektē tā, lai to būtu iespējams vēlāk izmantot sašķidrinātai naftas gāzei, atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 243 - 15 "Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" prasībām.
15. Gāzesvadu sistēmu projektē un būvē tā, lai gaiss, skābeklis vai citas gāzes, ja tās tiek izmantotas kopā ar dabasgāzi, nevarētu iekļūt dabasgāzes sistēmā. Šādos gadījumos nepieciešams izmantot pretplūsmas novēršanas ierīces.
16. Gāzesvadu sistēmas tērauda caurules savieno metinot, vara caurules — metinot, presējot, vai lodējot ar cietlodi. Atļauts izmantot arī cita veida neizjaucamus savienojumus, kā arī izjaucamus savienojumus gāzes iekārtu, aparātu, noslēgierīču un mēraparātu pievienojuma vietās un gāzes iekārtu apsaistē, ja to paredz izgatavotājs un ja tie atbilst piemērojamo standartu prasībām.
17. Gāzesvadu sistēmas cauruļvadus ierīko atklāti. Cauruļvadus atļauts ierīkot būvkonstrukcijās, ja paredz pasākumus, kas nodrošina būvdarbu, ekspluatācijas un remontdarbu iespējas.
18. Tehniski pamatojot, atļauts gāzesvadu būvēt (ja tajā nav izjaucamu savienojumu) cauri dzīvojamo un nedzīvojamo ēku telpām, kurās gāze netiek izmantota.
19. Ja fasādes gāzesvadu pēc ievada noslēgierīces iebūvē ēkas ārsienas apdares konstrukcijā - kanālos vai šahtās, to izmēriem jānodrošina būvdarbu, ekspluatācijas un remontdarbu iespējas. Šahtām un kanāliem jābūt pa daļām vai pilnībā vēdināmiem un hermētiski norobežotiem no citām ārsienu apdares konstrukcijām un ēkas telpām.
20. Ja dabasgāzes patēriņa skaitītājs un norēķinu uzskaites mēraparāts – (turpmāk skaitītājs) ir uzstādīts atsevišķi stāvošā skapītī, tad posmā no ievada noslēgierīces līdz ievadam ēkā paredz īscauruli ar vītņu noslēgu.
21. Noslēgierīču uzstādīšana nepieciešama:
21.1. gāzesvada ievadā (uz fasādes vai kombinētā mājas ievadā);
21.2. pirms katra mēraparāta;
21.3. pirms gāzes aparāta, izņemot gadījumus, kad attālums starp mēraparātu un gāzes aparātu ir mazāks par 2m un ja netiek uzstādīts vairāk par vienu gāzes aparātu;
21.4. pirms degļiem un aizdedzes degļiem rūpnieciskās iekārtās, kurās izmanto gāzi;
21.5. izpūšanas gāzesvadā.
23. Gāzesvadus būvkonstrukciju šķērsošanas vietās ievieto apvalkcaurulēs, kuru konstrukcijai jānodrošina droša gāzesvadu ekspluatācija.
24. Metāla gāzesvadus, arī kanālos ievietotos, aizsargā pret koroziju saskaņā ar LVS EN ISO 12944-4:1998 "Krāsas un lakas. Tērauda konstrukciju pretkorozijas aizsardzība ar aizsargkrāsu sistēmām."
25. Gāzesvadu sistēmu atdala no pazemes gāzesvadu sistēmām ar izolējošiem savienojumiem pie metāla gāzesvada ievadiem ēkās, kur iespējams gāzesvada elektrisks kontakts ar iezemētām metāla konstrukcijām, ēkas inženiertīkliem un elektroinstalāciju vadošām daļām.
26. Gāzesvadu sistēmai jābūt elektriski nepārtrauktai. Lai izlīdzinātu elektrisko potenciālu starp gāzesvadu, citām ēkas inženiertīkliem un metāla konstrukcijām, nepieciešams gāzesvadu pievienot pie ēkas potenciālu izlīdzināšanas sistēmas (elektrotīkla nullvada, aizsargzemējuma sistēmas).
28. Dzīvojamās ēkās skaitītāju izvieto dabasgāzes piegādātājam un gāzesvadu sistēmas uzturētājam pieejamā vietā, slēdzamā skapītī ēkas ārpusē, kāpņutelpās vai citās koplietošanas telpās, izņemot gadījumu, ja tehniski tāda skaitītāja izvietošana ekspluatācijā nodotā dzīvojamā ēkā nav iespējama, tas izvietojams dzīvoklī. Telpām, kurās uzstāda skaitītājus, jābūt ar vēdināšanas kanālu, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu.
29. Skaitītāju atļauts aprīkot ar telemetrijas vai telemehānikas sistēmu datu automatizētai attālinātai nolasīšanai un to rādījumus izmantot norēķinos par dabasgāzi.
30. Skaitītāja tipu izvēlas atbilstoši maksimālajam un minimālajam dabasgāzes patēriņam stundā. Gāzes piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt skaitītāju aprīkot ar temperatūras vai temperatūras un spiediena tilpuma korektoriem. Ēkas ārpusē jāuzstāda tādus skaitītājus, kuriem ir izgatavotāja apliecinājums par piemērotību ekspluatācijai āra apstākļos.
31. Gāzesvadu sistēmas būvniecībā izmanto ekspluatācijā drošus cauruļvadu sistēmas komplektējošos izstrādājumus un būvizstrādājumus, elektropiedziņas ierīces, gāzes iekārtas, gāzes aparātus, noslēgierīces, kuras atbilst Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
32. Gāzesvadu sistēmu būvē no metāla (tērauda, vara) caurulēm. Gāzes aparāta pievienošanai atļauts izmantot stiegrotas lokana materiāla caurules, kuru atbilstība apliecināta šim lietojuma mērķim, bet laboratorijas degļu, velkmes un zemspiediena mēraparātu pievienošanai atļauts izmantot arī gumijas caurules, kuru atbilstība apliecināta šim lietojuma mērķim.
33. Būvprojektā vai tehniskajā risinājumā norāda gāzesvadu sistēmā izmantojamo būvizstrādājumu sortimentu, noslēgierīces, citus materiālu tipus, konstrukcijas un citus saistošos tehniskos parametrus.
34. Atļauts lietot tikai tādus metināšanas vai lodēšanas materiālus (elektrodus, metināšanas stieples, aizsargkušņus, cietlodi, piedevu materiālus), kuri ir piemēroti attiecīgās markas cauruļu un veidgabalu metināšanai, lodēšanai, vai presēšanai (varam). Pirms metināšanas, lodēšanas vai presēšanas uzsākšanas materiālus un būvizstrādājumus apskata vizuāli un pārbauda to atbilstību lietošanai.
35. Atļauts uzstādīt gāzes aparātus, kuri atbilstoši standartam LVS EN 437+A1:2011 "Pārbaudes gāzes. Pārbaudes spiedieni. Aparātu kategorijas" ir piemēroti 2.tipa H grupas dabasgāzei.
36. Ir atļauts uzstādīt gāzes iekārtas un aparātus (ieskaitot ārējos un iekšējos kamīnus, grilus, laternas u.c. aparātus), kuru atbilstība lietošanas mērķim ir apliecināta atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
37. Gāzes iekārtas klasificē atkarībā no gaisa padeves dabasgāzes sadegšanai un dūmgāzu novadīšanas veida, saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
38. Atļauts uzstādīt "C1" tipa gāzes aparātus (gāzes aparāti ar horizontālo sadegšanai nepieciešamā gaisa pievadu un dūmgāzu novadīšanu caur ārsienu) daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku līdz trim stāviem ieskaitot atsevišķu dzīvokļu, izņemot jaunbūves, apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī viena vai divu dzīvokļu mājās un nedzīvojamās ēkās.
39. Gāzes iekārtu un aparātu uzstādīšanu projektē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un tos atļauts uzstādīt saskaņā ar izgatavotāja instrukciju to ekspluatācijai piemērotās telpās, kurās ir atbilstoša ventilācija un gāzes iekārtu un aparātu darbībai nepieciešamā gaisa padeve dabasgāzes sadedzināšanai.
40. Telpu izmērus (kubatūru), kas nepieciešami, lai varētu uzstādīt gāzes iekārtas un aparātus, nosaka atbilstoši piemērojamiem standartiem un rūpnīcu izgatavotāju instrukcijās noteiktajiem gāzes iekārtu un aparātu uzstādīšanas un ekspluatācijas noteikumiem.
41. Dūmkanāliem, dūmvadiem, izvadiem un to savienojošiem posmiem, caur kuriem paredzēta sadegšanas produktu novadīšana no gāzes iekārtām un aparātiem, jāatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību, attiecīgajiem būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem.
42. Izvietojot vienā telpā gāzes iekārtas, kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī neatkarīgi no kopējās jaudas pagrabā vai cokolstāvā paredz dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīces ar gāzes noplūdes detektoru uzstādīšanu.
43. Nav pieļaujama degšanai nepieciešamā gaisa pievadīšana caur atverēm ēkas ārsienās tām gāzes iekārtām, kuras uzstādītas telpās, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki.
44. Izvietojot ēku pagrabos apkures un karstā ūdens sagatavošanas gāzes iekārtas (katlus), kuru kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW, papildus gāzes noplūdes detektoram un dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīcei paredz mehānisko ventilāciju.
45. Nedzīvojamo ēku un atsevišķu telpu apkurei pieļaujams lietot tumšā un gaišā starojuma, kā arī infrasarkanā starojuma degļus.
46. Projektējot gāzesvadu sistēmu vai izstrādājot tehniskos risinājumus, jānodrošina būvprojekta vai tehniskā risinājuma izstrāde vispārīgajos un speciālajos būvnormatīvos noteiktā apjomā.
47. Par būvprojekta vai tehniskā risinājuma un tā dokumentācijas atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu, būvnormatīvu, kā arī projektētāja un pasūtītāja civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām ir atbildīgs būvprojekta izstrādātājs.
49. Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu. Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu, un telpas griestu augstums nav mazāks par 2,5 m. Dzīvojamās ēkās, kas nav jaunbūves, pieļaujama gāzes iekārtu un aparātu uzstādīšana telpā, kuras griestu augstums nav mazāks par 2,2 m.
50. Gāzes iekārtas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kopējai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai atļauts uzstādīt:
50.1. ēkas pagrabā un cokolstāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;
50.2. ēkas pirmajā stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;
50.3. ēkas bēniņos un jumta stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 2,0 MW;
50.4. uz ēkas jumta atļauts uzstādīt konteinera tipa gāzes iekārtas ar nominālo siltuma jaudu līdz 10,0 MW.
51. Šī būvnormatīva 50.1., 50.2. un 50.3. apkašpunktā minētajās telpās loga laukumam jābūt vismaz 0,05 m2 uz telpas 1m3 un telpas griestu augstumam vismaz 2,2m. Šī būvnormatīva 50.1. apakšpunktā minētajai gazificētajai telpai jābūt hermētiski noslēgtai, kā arī telpā paredz dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīci ar gāzes noplūdes detektoru.
52. Šī būvnormatīva 50.punktā minētās telpas, kurās izvietotas:
52.1. gāzes iekārtas ar jaudu 500 kW un mazāk, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-60, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-30;
52.2. gāzes iekārtas ar jaudu, lielāku par 500 kW, ēkās, kas augstākas par 10 stāviem, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-120, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R120, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-90.
53. Gāzes iekārtas ar nominālo siltuma jaudu līdz 35 kW ģimenes dzīvojamās mājas vai atsevišķa dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā nedzīvojamā telpā, kurā ir ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (logs var nebūt). Telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,0m.
54. Apkures un karstā ūdens sagatavošanas gāzes iekārtas ar nominālo siltuma jaudu līdz 35 kW var uzstādīt vannas istabā, ja tajā ir atverams logs ārsienā un ventilācijas kanāls, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu. Loga laukumam jābūt vismaz 0,05 m2 uz telpas 1m3. Telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,5m.
55. Atsevišķu telpu, arī dzīvojamo telpu apkurei atļauts lietot infrasarkanā starojuma un konvekcijas tipa rūpnieciski izgatavotas gāzes iekārtas — kamīnus, kaloriferus, termoblokus un līdzīgas iekārtas, kurām ir centralizēta un izolēta dūmgāzu novadīšana atmosfērā.
56. Nedzīvojamās ēkās un telpās atļauts uzstādīt gāzes iekārtas ar organizētu dūmgāzu novadīšanu atmosfērā. Vienu dabasgāzes plīti un laboratorijas dabasgāzes degļus drīkst uzstādīt bez organizētas dūmgāzu novadīšanas.
57. Gāzes iekārtas, izņemot apkurei un karstā ūdens sagatavošanai paredzētās gāzes iekārtas, drīkst uzstādīt tikai telpās ar atveramu logu ārsienā un ventilācijas kanālu, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu. Ja telpai nav atverams logs ārsienā, nepieciešams paredzēt organizētā dūmgāzu novadīšanu ar automātisko slēdzi. Telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,5 m.
58. Apkures un karstā ūdens sagatavošanas gāzes iekārtas, kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir līdz 35 kW, ierīko atbilstoši šī būvnormatīva 53.punktā noteiktajām prasībām.
59. Gāzes iekārtas nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) ēku apkurei, karstā ūdens sagatavošanai un koģenerācijai atļauts uzstādīt:
59.1. ēkas pagrabā un cokolstāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;
59.2. ēkas pirmajā stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 kW;
59.3. ēkas bēniņos un jumta stāvā, ja gāzes iekārtu (katlu) kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 2,0 MW;
59.4. uz ēkas jumta atļauts uzstādīt konteinera tipa katla iekārtu ar nominālo siltuma jaudu līdz 10,0 MW.
60. Šī būvnormatīva 59.1., 59.2 un 59.3. apakšpunktā minētajās telpās, kā arī rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu gazificējamās telpās loga laukumam jābūt vismaz 0,05 m2 uz telpas 1m3 un telpas griestu augstumam jābūt vismaz 2,2m. Šī būvnormatīva 59.1.apakšpunktā minētajai gazificētajai telpai jābūt hermētiski noslēgtai, kā arī telpā paredz dabasgāzes koncentrācijas padeves automātiskās atvienošanas ierīci ar gāzes noplūdes detektoru.
61. Šī būvnormatīva 59.punktā minētās telpas, kurās izvieto:
61.1. gāzes iekārtas ar jaudu 500 kW un mazāk, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-60, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-30;
61.2. gāzes iekārtas ar jaudu, lielāku par 500 kW, ēkās, kas augstākas par 10 stāviem, norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-120, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par R120, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir ne zemāka par EI-90.
62. Gāzes iekārtu uzstādīšana rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās projektē atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
63. Aizliegts uzstādīt apkures katlus zem foajē, hallēm, publisko pasākumu zālēm, mācību telpām un citām telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku.
64. Piebūvēta katlumāja uzskatāma par vienotu būvi ar blakus esošo ēku, ja tās nav atdalītas ar ugunsdrošo sienu atbilstoši šī būvnormatīva 61.2.apakšpunktā noteiktajam.
65. Gāzesvadu sistēmas būvdarbus veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar būvprojektu vai tehnisko risinājumu.
66. Cauruļvadu savienojumus veido atbilstoši LVS EN 1775:2011 "Gāzapgāde. Ēku cauruļvadu sistēma. Maksimālais darba spiediens līdz 5 bar (ieskaitot). Funkcionālie ieteikumi" un citu piemērojamo standartu prasībām.
67. Metāla caurules, būvējot gāzesvadu sistēmu, atļauts metināt metinātājiem, kuri sertificēti tērauda cauruļu elektroloka un gāzes metināšanā un vara cauruļu metināšanā atbilstoši standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.
68. Gāzesvadu sistēmas vara cauruļu lodēšanu ar cietlodi var veikt lodētāji atbilstoši standartam LVS EN ISO 13585:2012 "Cietlodēšana. Kvalifikācijas pārbaude lodētājiem un lodēšanas operatoriem (turpmāk - ISO 13585:2012)".
69. Būvdarbu un remontdarbu veicējs apliecina metinātāja un lodētāja darba veikšanas nepārtrauktību ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
70. Metināšanas darbu uzraudzību veic atbilstoši standartiem LVS EN ISO 14731 "Metināšanas darbu uzraudzība. Uzdevumi, atbildība" un LVS EN 12732:2012 "Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālās prasības" (turpmāk - LVS EN 12327).
71. Metināmo tērauda cauruļu sagatavošanas darbus, metināšanas piedevmateriālu izvēli un metināšanu veic atbilstoši standartam LVS EN 12732.
72. Visus metinātos savienojumus, izņemot lodētos, pārbauda vizuāli atbilstoši standartiem LVS EN ISO 17637:2011 "Metināto šuvju nesagraujošā testēšana. Vizuālā pārbaude kausēšanas metināšanas savienojumiem (ISO 17637:2003)" un LVS EN 12732. Lodētos savienojumus pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12799:2001/A1:2004 "Cietlodēšana - Nesagraujošā pārbaude cietlodētiem savienojumiem" (turpmāk - LVS EN 12799).
73. Caurļvadu metināto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12732.Lodēto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standartam — LVS EN 12799. Pasūtītājs var pieprasīt papildu kvalitātes pārbaudes un noteikt to veidu un apjomu.
75. Ja metinātie un lodētie savienojumi neatbilst kvalitātes prasībām, tos brāķē un izgriež. Ar elektroloku metinātos un lodētos savienojumus pieļaujams labot. Pēc labošanas veic atkārtotu kvalitātes pārbaudi.
76. Ierīkotās gāzesvadu sistēmas pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā un standartu LVS 445.
78. Gāzesvadu sistēmas būvdarbu starpoperāciju, kā arī kvalitātes kontroli veic saskaņā ar attiecīgajiem būvnormatīviem, normatīvajiem aktiem un piemērojamiem standartiem.
79. Būvdarbu kvalitātes uzraudzīšanai un samontētās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtu pieņemšanai ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieaicina sertificētu būvuzraugu.
80. Pēc gāzesvadu sistēmas būvdarbu pabeigšanas gāzesvadu sistēmas stiprību un hermētiskumu pārbauda ar gaisu vai inertu gāzi.
81. Hermētiskumu var pārbaudīt vienlaikus ar stiprības pārbaudi, izmantojot to pašu vidi un samazinot spiedienu līdz hermētiskuma pārbaudes noteiktai robežai un pārbaudes laiku summējot.
82. Stiprības un hermētiskuma pārbaudei lieto manometrus, kuru precizitātes klase ir ne mazāka par 0,6 un maksimālais mērījumu diapazons - 150 % no pārbaudes spiediena.
83. Hermētiskuma pārbaudē izmanto digitālos vai šķidruma manometrus, kuri nodrošina spiediena krituma mērījuma precizitāti, kas nav zemāka par 0,01MPa (0,1 mbar).
84. Stiprības pārbaude ir izturēta, ja pārbaudes laikā nav atklāti defekti un spiediens gāzesvadā visu pārbaudes laiku ir nemainīgs.
85. Hermētiskuma pārbaude ir izturēta, ja spiediena kritums starp spiedienu pārbaudes sākumā un beigās nav konstatēts vai ja spiediena kritumu var izskaidrot ar vides temperatūras un atmosfēras spiediena svārstībām. Stiprības un hermētiskuma pārbaudes spiediens un laiks ir šāds:
| Nr. p.k. |
Iekšējo gāzesvadu sistēma | Maksimālais spiediens (MOP), MPa (bar) |
Stiprības pārbaude | Hermētiskuma pārbaude | ||
| pārbaudes spiediens (STP), MPa (bar) |
pārbaudes laiks |
pārbaudes spiediens (TTP), MPa (bar) |
pārbaudes laiks |
|||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 1. | Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās (izņemot rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas) | ne lielāks par
0,005 (0,05) |
0,1 (1,0) | samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas apskatei nepieciešamais, bet ne mazāk kā 10 minūtes | 0,005 (0,05) |
5 minūtes |
| lielāks par 0,005 līdz 0,01 (ieskaitot) (0,05 līdz 0,1) | 0,1 (1,0) | samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas apskatei nepieciešamais, bet ne mazāk kā 10 minūtes | 0,01 (0,1) | 10 minūtes | ||
| 2. | Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas | ne lielāks par 0,005 (0,05) |
0,1 (1,0) | samontētās iekšējo gāzesvadu sistēmas apskatei nepieciešamais, bet ne mazāk kā 10 minūtes | 0,005 (0,05) |
10 minūtes |
| lielāks par 0,005 līdz 0,1 (ieskaitot) (0,05 līdz 1,0) | 0,2 (2,0) | 1 stunda | 0,1 (1,0) | 1 stunda | ||
| lielāks par 0,1 līdz 0,3 (ieskaitot) (1,0 līdz 3,0) | 0,45 (4,5) | 1 stunda | 0,3 (3,0) | 1 stunda | ||
| lielāks par 0,3 līdz 0,4 (ieskaitot) (3,0 līdz 4,0) | 0,6 (6,0) | 1 stunda | 0,4 (4,0) | 1 stunda | ||
| lielāks par 0,4 līdz 0,6 (ieskaitot) (4,0 līdz 6,0) | 0,8 (8,0) | 1 stunda | 0,6 (6,0) | 1 stunda | ||
| lielāks par 0,6 līdz 1,2 (ieskaitot) (6,0 līdz 12,0) | 1,6 (16,0) | 1 stunda | 1,2 (12,0) | 1 stunda | ||
| lielāks par 1,2 līdz 1,6 (ieskaitot) (12,0 līdz 16,0) | 2,2 (22,0) | 1 stunda | 1,6 (16,0) | 1 stunda | ||
Ministru kabineta noteikumi Nr. 238
Rīgā 2016. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 19 10. §)
Izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 12. pantu
4.2. Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīce
63. Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.
64. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:
64.1. 380 mm, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;
64.2. 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.
65. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:
65.1. 250 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;
65.2. 380 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.
66. Šo noteikumu 64. un 65. punkta prasības neattiecas uz dūmvadu, ja tā ražotājs noteicis citādi.
67. Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra.
68. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.
68. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.
69. Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).
70. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi (turpmāk – gāzes aparāts), tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).
71. Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un gāzes aparāta dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos:
71.1. ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā;
71.2. ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;
71.3. keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados.
72. Par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:
72.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;
72.2. dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts;
72.3. vārds un uzvārds personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu;
72.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;
72.5. atzinums par veiktā darba rezultātu. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.
73. Dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.
74. Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados.
75. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).
76. Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.
77. Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta grafiskajā attēlojumā norāda pārbaudītā dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vietu objekta plānojumā.
78. Ja pārbaudē konstatēta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla neatbilstība būvprojekta (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) risinājumiem vai normatīvo aktu vai ražotāja prasībām, tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" ieraksta neatbilstības raksturojumu un pamatojumu ar atsauci uz būvprojekta (paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes) attiecīgo daļu, lapas numuru vai ražotāja prasību.
79. Ja apkures iekārtu vai ierīci maina pret citu apkures iekārtu vai ierīci, tad, lai noteiktu dūmvada un ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību jaunās iekārtas vai ierīces pievienošanai, pārbauda dūmvada, ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums). Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" norāda, vai attiecīgo apkures ierīci vai iekārtu var pievienot dūmvadam.
80. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra:
80.1. ne retāk kā reizi piecos gados;
80.2. ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.
81. Tīrot apkures ierīces un iekārtas, izdedžus un pelnus uzglabā degtnespējīgā ietvarā ārpus objekta.
82. Objektā, kur tehnoloģiskajā procesā veidojas degtspējīgi putekļi, apkures iekārtas un ierīces virsma ir gluda.
83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1) krāsu.
84. Gāzes aparātu vai šķidrā kurināmā apkures iekārtu un ierīci aprīko ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.
85. Objektu, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, no pārējām telpām ugunsdroši nodala ar:
85.1. ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60;
85.2. ugunsdrošu pārsegumu, kura ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60;
85.3. ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-30.
86. Objektā, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m2, rēķinot uz 1 m3 telpas, bet ne mazāks par 0,25 m2. Šīs telpas nodrošina ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.
87. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas un ierīces degvielas tvertni, kas lielāka par 200 litriem, aprīko ar norobežojošām konstrukcijām, kas norobežo degvielas noplūdi tvertnes bojājuma gadījumā. Šā punkta prasības neattiecas uz tvertnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas.
88. Objektā, ja tas nav ugunsdroši atdalīts no cita objekta, nedrīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 5000 litriem degvielas.
89. Aizliegts:
89.1. izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;
89.2. pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci;
89.3. atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;
89.4. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;
89.5. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m;
89.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m;
89.7. iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus;
89.8. kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
89.9. izmantot dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai;
89.10. daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves;
89.11. dūmvadu, dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu attīrīt, to izdedzinot;
89.12. uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce;
89.13. izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam).
90. Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē.
91. Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados.
92. Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:
92.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;
92.2. ventilācijas sistēmas atrašanās vieta objektā un tās apraksts;
92.3. vārds un uzvārds personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi;
92.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nosaukums un numurs personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;
92.5. ventilācijas sistēmas atbilstības raksturojums tehniskā projekta risinājumiem, ja ventilācijas sistēma neatbilst būvnormatīva prasībām;
92.6. ventilācijas sistēmas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
92.7. ventilācijas sistēmas iekārtu un ierīču atbilstība ražotāja prasībām;
92.8. atzinums par ventilācijas sistēmas turpmāku ekspluatāciju. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.
93. Aktam par mehāniskās ventilācijas sistēmas pārbaudes rezultātiem pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.
94. Mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādu ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā.
95. Ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijas, ierīces un iekārtas iezemē.
96. Ventilācijas sistēmas automātiskos ugunsdrošos vārstus, aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.
97. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsdrošajiem vārstiem, pretvārstiem un citiem ventilācijas sistēmas elementiem, kuriem jāveic pārbaude vai tehniskā apkope.
98. Ja ēkā ir izbūvēta atsevišķa telpa mehāniskās ventilācijas iekārtām, to tur aizslēgtu.
99. Aizliegts:
99.1. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā darbināt tehnoloģisko iekārtu un veikt tehnoloģisko procesu, ja ventilācijas sistēma ir bojāta vai nedarbojas;
99.2. ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus;
99.3. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā ekspluatēt ventilācijas iekārtu, kura nav sprādziendrošā izpildījumā.