Pirms iegādāties nekustamo īpašumu, ir būtiski pārliecināties, vai uz zemesgabala nav reģistrēti kādi apgrūtinājumi, kas var ierobežot īpašuma izmantošanu vai samazināt tā tirgus vērtību. Viens no visbiežāk sastopamajiem apgrūtinājumu veidiem Latvijā ir aizsargjoslas – noteiktas teritorijas ap inženierkomunikācijām, dabas objektiem vai vēsturiskām būvēm, kurās īpašumtiesību īstenošana ir ierobežota vai pakļauta noteiktiem nosacījumiem.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu šādas teritorijas var būt saistītas ar piekrastes joslām, transporta infrastruktūru, elektropārvades līnijām, siltumtrasi, ūdens ņemšanas vietām vai kultūras pieminekļiem. Viens no aktuālākajiem piemēriem ir Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes teritorijas, kurās noteikta ierobežotas saimnieciskās darbības josla. Piemēram, visa Saulkrastu teritorija atrodas šādā aizsargjoslā, un arī citi piejūras īpašumi, piemēram, Tūjā vai Jūrmalā, var atrasties šādā regulējumā. Šajās zonās pašvaldību teritorijas plānojums nosaka konkrētās darbības, ko īpašnieks drīkst veikt. Aizsargjoslas platums var sasniegt līdz pat pieciem kilometriem no jūras krasta.
Īpašu uzmanību pievērš arī aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām, piemēram, vēsturiskām akām. Šādas teritorijas nereti aprobežo visu zemesgabalu – īpašnieks var tikt ierobežots pat no būvniecības vai esošas būves nojaukšanas, saglabājot tikai zālāja pļaušanas tiesības. Aizsargjoslas ap individuālo lietotāju akām var netikt noteiktas tikai tad, ja veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija.
Juridiskā izpēte pirms īpašuma iegādes ir obligāta – ar zemesgrāmatas izrakstu vien nepietiek. Nepieciešams pārbaudīt arī zemes robežu plānu, apgrūtinājuma plānu un datus kadastra informācijas sistēmā kadastrs.lv. Šāda pārbaude palīdz izvairīties no situācijām, kad, piemēram, visa īpašuma šķērsgriezumā tiek konstatēta “sarkanā līnija” – tā var būt noteikta teritorijas sabiedrisko vajadzību attīstībai, piemēram, ceļu paplašināšanai. Šāds ierobežojums var apdraudēt jebkādu attīstības projektu, būtiski samazināt īpašuma vērtību vai pat izraisīt atsavināšanas procesu.
Bieži sastopams apgrūtinājums ir arī ekspluatācijas aizsargjoslas. Tās tiek veidotas ap valsts nozīmes inženierkomunikācijām, piemēram, gar siltumtīkliem vai elektronisko sakaru kabeļiem. Šādas joslas parasti atrodas īpašuma malā, tomēr pirms pirkuma vēlams precīzi noskaidrot to novietojumu.
Īpaša piesardzība nepieciešama arī īpašumos, kas atrodas valsts aizsardzībā kā kultūras pieminekļi vai to teritorijās, piemēram, Mežaparkā Rīgā. Tur saskaņošanas procedūras ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi var būt laikietilpīgas un prasīt būtiskus ieguldījumus ēku atjaunošanā vai pat pilnīgā rekonstrukcijā, ja oriģinālo celtni nojaukt nav iespējams vai atļauts tikai ar nosacījumu to pilnībā atdarināt.
Tāpēc, pirms slēgt pirkuma līgumu, ir ļoti svarīgi pārbaudīt ne tikai zemesgrāmatu, bet arī konsultēties ar juristu vai nekustamā īpašuma speciālistu, lai novērtētu, vai izvēlētais īpašums tiešām atbildīs jūsu iecerētajam izmantošanas mērķim – vai tā būtu dzīvošana, komercdarbība vai ilgtermiņa ieguldījums.