Ziņas

“Dzīvoklī dzīvoju es ar meitas ģimeni. Savā laikā šo dzīvokli privatizēju uz sava vārda, bet tagad gribu pārrakstīt dzīvokli uz meitas vārda. Kā man to izdarīt? Vai var vienkārši aiziet uz Zemesgrāmatu un pārrakstīt uz viņas vārda,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Baiba.

Atbild zvērināta notāre Ilze Metuzāle: “Vienkārši aiziet un pārrakstīt neko nevarēs gan. Ja vēlaties bez atlīdzības atdot dzīvokļa īpašuma tiesības meitai, jāslēdz dāvinājuma līgums. Notārs līgumu sagatavos un nosūtīs uz zemesgrāmatu. Ja dzīvoklis ir privatizēts laulības laikā, lai to uzdāvinātu meitai, pie notāra būs jānāk arī kopā ar vīru. Dāvinājuma līguma noslēgšana izmaksās 0,5% no dāvināmā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī papildus pievienotās vērtības nodoklis no šīs summas, bet ne mazāk kā 88 eiro plus PVN”.

Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova Baibu pirms doties pie notāra aicina kārtīgi izdomāt, kādu darījuma veidu izvēlēties - dāvinājums, uztura līgums, mantojuma līgums, testaments un tamlīdzīgi.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/560786-gribu-savu-dzivokli-parrakstit-meitai-ka-to-pareizi-izdarit

Hipotekārā kredīta līguma noslēgšana ir atbildīgs notikums ikviena cilvēka dzīvē, jo tā parasti nozīmē prāvu kredītsaistību uzņemšanos uz vairākiem gadu desmitiem. Ņemot vērā mājokļu augstās cenas, negaistošās bažas par dārgiem komunālajiem maksājumiem ziemā, kā arī netipiski lielās Eiropas Centrālās bankas noteiktās aizdevumu bāzes likmes, šobrīd potenciālajiem kredītņēmējiem rūpīgāk nekā iepriekš jāizsver visi mājokļa iegādes plusi un mīnusi. Arī kredīta nosacījumi, jo pat šķietami neliela atšķirība procentu likmēs 30 gadu periodā var pāraugt vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmā pārmaksāšanā.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts iesaka veikt 5 izvērtēšanas soļus.

1. Izvēlēties iespējām un vajadzībām piemērotu mājvietu

Kad pieņemts lēmums pārcelties uz citu dzīvesvietu, jaunā mājokļa meklējumiem vajadzētu pieiet maksimāli pragmatiski. Dzīvokļa vai mājas izvēlē nereti dominē dažādas vēlmes, emocijas, pat kaprīzes, kas ļoti sadārdzina pirkumu. Protams, ikvienam gribas plašu, komfortablu dzīvesvietu ar zaļumiem aiz loga, tomēr ieteicams fokusēties uz tieši šā brīža un tuvāko gadu vajadzībām. Trīs cilvēku ģimenei nav obligāti nepieciešams 5 istabu dzīvoklis, kamēr netiek plānots ģimenes pieaugums. Par katru tukšo telpu būs jāsamaksā ne vien iegādes brīdī, bet arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Der atcerēties, ka, lai arī hipotekārais kredīts parasti tiek ņemts uz 20 līdz 30 gadiem, tas vēl nenozīmē, ka mājoklī visu šo laiku būs jādzīvo. To var izīrēt vai pārdot, un iegādāties vietā attiecīgajam dzīves posmam piemērotāku. Galu galā neviens nezina, ko dzīve nesīs pēc gadiem desmit, tādēļ visu plānu pakārtošana mājoklim apgrūtina elastīgu pielāgošanos jaunām iespējām.

2. Samazināt esošās kredītsaistības

Pirms aizņemties naudu mājokļa iegādei, ļoti svarīgi maksimāli samazināt esošās kredītsaistības. Bankas rūpīgi skatās, lai klienta ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 40% no visiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku pēc iespējas jācenšas atmaksāt senākus kredītus vai arī jāapvieno vairākus aizņēmumus vienā ar izdevīgāku procentu likmi. Tas palīdzēs vismaz par dažiem desmitiem vai pat simtiem eiro samazināt kopējos maksājumus un tādējādi palielinās mājokļa kredītam pieejamo naudas apjomu.

3. Rūpīgi salīdzināt hipotekārā kredīta piedāvājumus

Apzinot finansējuma iegūšanas iespējas, svarīgāk nekā jebkad iepriekš salīdzināt pēc iespējas vairāk variantus. Pajautājiet piedāvājumu kaut vai visām bankām Latvijā. Lai saprastu, cik nozīmīga starpība var būt pat 1% atšķirīgas likmes gadījumā, aplūkosim tipisku piemēru. Aizņemoties 100 000 eiro uz 30 gadiem kopējā atmaksājamā summa pieaug par vairāk nekā 20 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka izdevīgāko piedāvājumu saņēmušais klients par ietaupīto naudu varēs nopirkt vēl arī pāris gadus lietotu automašīnu. Ne mazāk svarīgi salīdzināt pārējās ar līgumu saistītās izmaksas.

4. Pamodelēt ikmēneša maksājumu izmaiņas

Pēdējā gada laikā novērotais EURIBOR likmju kāpums daudziem kredītņēmējiem «atvēra acis» uz faktu, ka hipotekārā kredīta maksājums nav «akmenī iecirsts». Proti, tas dažādos ekonomisko svārstību apstākļos mainās, pie tam visai pamatīgi. Tādēļ pirms kredīta noformēšanas vēlams pamodelēt maksājuma izmaiņas procentu likmju kāpuma un krituma gadījumos. Tas palīdzēs saprast, kādu drošības spilvenu uzkrāt periodiem, kad kredīts sadārdzināsies, un kādu ieguvumu varētu nest pārkreditēšanās uz izdevīgākiem nosacījumiem.

5. Aizņemties tikai nepieciešamo summu

Aizņemoties naudu, cilvēki bieži vien izjūt kārdinājumu paņemt visus bankas piedāvātos līdzekļus un piepildīt senus sapņus. Piemēram, aprīkot mājokli ar īpašas kolekcijas mēbelēm vai virtuves tehniku. Citkārt to patiešām ir vērts darīt, taču šobrīd nauda ir salīdzinoši dārga, tādēļ prātīgāk aizņemties tikai tik daudz, cik patiešām nepieciešams. Katrs no bankas nepaņemtais tūkstotis samazina ikmēneša maksājumu par aptuveni 5 eiro.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/571752-gribas-iegadaties-majokli-bet-sabiedejusas-augstas-procentlikmes-5-ieteikumi-ko-nemt-vera

Zvērinātu notāru vērojumi liecina, ka gadu no gada par krāpnieku upuriem kļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt liela daļa cilvēku joprojām neapzinoties juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā? Ko (ne)darīt? Kādus elementārus soļus katrs var ievērot, lai neiekristu krāpnieku nagos – jautājam zvērinātai notārei Aritai Rateniecei.

Krāpjas dažādi

Var būt daudz dažādu nekustamo īpašumu krāpšanas veidu un metožu: neizdevīgi darījuma noteikumi, dokumentu viltojumi, cilvēku nezināšanas izmantošana un daudz kas cits, stāsta zvērināta notāre Arita Rateniece.

“Viens no krāpšanas veidiem ir īpašuma pirkšana par neadekvāti zemu cenu. Piemēram, krāpnieki atrod vientuļus cilvēkus gados vai cilvēkus, kam ir slikti materiālie apstākļi, un tie piekrīt pārdot savu īpašumu par piedāvāto cenu, varbūt pat neapzinoties, ka īpašuma vērtība ir daudz lielāka,” teic notāre.

Krāpnieciskas darbības vērojamas arī gadījumos, kad pirkuma līgumā ir nosacījums – pircējs pirkuma maksu pārdevējam pārskaita tikai pēc tam, kad pircējam zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu.

“Ja pircējs ir negodprātīgs un naudu nepārskaita, īpašumu pārdod jau tālāk kādai citai personai, tad pārdevējam var pat nebūt iespējas piedzīt pirkuma maksas summu, kā arī tas rada papildu izdevumus par juridisko palīdzību, tiesvedību,” stāsta Arita Rateniece.

Par krāpšanas upuri var kļūt arī īpašuma pircējs. Piemēram, pircējs vienojas ar pārdevēju, ka pirkuma maksa vai daļa no tās tiek samaksāta pirms visu dokumentu parakstīšanas, bet pēc naudas saņemšanas pārdevējs vairs nekontaktējas ar pircēju.

Kā mazināt risku darījumos

Nepaļaujieties tikai uz otra cilvēka godaprātu un tikai savām zināšanām, jo darījumu sagatavošanā būtiskas ir juridiskās zināšanas un ikdienā uzkrātā pieredze.

Darījuma dokumentus parakstiet pats. Neuzticiet to darīt pilnvarniekam.

Iesaka notārs

Kā sevi pasargāt

• Jurista palīdzība. Lai pasargātu sevi no krāpniecības nekustamo īpašumu darījumos, līgumslēdzējiem jāizvēlas profesionāla jurista palīdzība dokumentu sagatavošanā un darījuma izpildē.

• Nē steigai! Nevajag piekrist “steidzamiem darījumiem”, kad pircējs vai pārdevējs steidzina otru pusi piekrist darījumam, parakstīt dokumentus, veikt naudas samaksu. Šādās situācijās var nepamanīt kādus būtiskus trūkumus, piemēram, pirkuma līguma nosacījumos, bet dokuments jau būs parakstīts un stājies spēkā, radot katrai no pusēm savas tiesības un pienākumus.

• Svarīga tirgus cena. Notāre iesaka īpašuma pārdevējam arī uzzināt iespējamo tirgus cenu, piemēram, cik konkrētajā apvidū ir vidējā tirgus cena lauksaimniecības vai meža zemei.

• Skaidras visas detaļas. Svarīgi izrunāt ar pircēju darījuma būtiskos nosacījumus: pirkuma cenu, samaksas kārtību, īpašuma un tā dokumentācijas nodošanas kārtību, ieguvēja īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā.

• Drošāk pie notāra. Piemēram, izvēloties darījumu slēgt pie zvērināta notāra kā notariālo aktu, notārs uzņemas arī darījuma izpildes pilnīgu uzraudzību. Tas nozīmē, ka notārs ne tikai sagatavo un apliecina pirkuma līgumu, izskaidrojot darījuma nosacījumus un tiesiskās sekas, bet arī darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā pieprasa nepieciešamos dokumentus no pašvaldības (atteikums no pirmpirkuma tiesībām, piekrišana lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā u.c.), gādā par pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, iesniedzot dokumentus attiecīgajā rajona tiesā, kas skata zemesgrāmatu lietas.

https://www.la.lv/krapsanas-darijumos-ar-nekustamo-ipasumu-ka-neiekrist

Pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo, nonākšana dabā ir būtiska problēma. Vienlaikus atbilstoši industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko.

“Būvniecības atkritumi, kas tiek atbilstoši apsaimniekoti, tiek izmantoti otrreizējā pārstrādē, bet, uzticot to izvešanu tiem “labvēļiem”, kuri dažādos sludinājumu portālos sola izvest būvgružus “pa lēto”, pastāv liels risks, ka tie nonāks kādā grāvī vai mežā,” norāda Ugorenko.

Viņš stāsta, ka gada laikā atkritumu šķirošanas laukumā “Nomales” tiek nodots vidēji 160 000 tonnu atkritumu, no kuriem puse ir būvniecības atkritumi, un aptuveni 80% būvgružu, piemēram, grants, smiltis, koksne, akmens šķembas, plastmasa, kartons, tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Savukārt atkritumi, kurus pārstrādāt nevar, nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis māju vai dzīvokli, mainījis flīzes vai durvis, būvējis piebraucamo celiņu vai siltumnīcu, zinās, ka bez būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem neiztikt. Tiem noteikti nav vietas nedz sadzīves atkritumos, nedz blakus šiem konteineriem, un tiem pavisam noteikti nevajadzētu nonākt mežos vai pļavās.

Kur likt būvniecības atkritumus, lai nepiesārņotu dabu, neiedzīvotos sodā vai kaimiņiem nebūtu jāmaksā papildus bez jebkāda pamatojuma?

# Būvniecības atkritumus vari izvest pats

Būvniecības atkritumi rodas pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās, piemēram, betona vai dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, flīzes, santehnika, betons, koka konstrukcijas u.tml.; atkritumi pēc ceļu un ielu remontdarbiem, piemēram, asfalts, cements, bitumens u.tml.; un bīstami būvniecības materiāli, piemēram, šīferis, azbests u.c.

Dažāda veida un izmēra būvniecības atkritumus katrs var izvest pats, nododot tos kādā no legālajiem būvniecības atkritumu pieņemšanas punktiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi atkritumu pieņemšanas laukumi vai poligoni pieņem būvgružus no privātpersonām. Pirms došanās uz izvēlēto vietu pārliecinies, vai tajā tiks pieņemti atkritumi, kāds ir tās darba laiks, nosacījumi un cenas.

Lai klientiem būvgružu apsaimniekošana būtu vēl ērtāka un vienkāršāka, “CleanR Grupa” ir ieviesusi jauninājumu klientu pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē “Manai Videi”, sniedzot iespēju pakalpojumu pieteikt un apmaksāt ērtāk un ātrāk – digitāli. Ikviens iedzīvotājs, sākot ar augustu, varēs pieteikt maza, vidēja un liela apjoma būvgružu izvešanu, tā maksājot tikai par to atkritumu apjomu, ko pats radījis. Mazo būvgružu apjomu, piemēram, izlietni vai flīzes, iedzīvotāji paši var nogādāt kādā no “CleanR” atkritumu apsaimniekošanas punktiem. Informācija par tuvāko lokācijas punktu pieejama “Manai Videi”.

Privātpersonas var vest būvniecības atkritumus arī uz “CleanR Verso” atkritumu šķirošanas un pārstrādes centru “Nomales”. Tas ir vienīgais šāda tipa centrs, kas nodrošina un izpilda visas vides prasības. 80% būvniecības atkritumu, kas tiek nodoti “Nomalēs”, nonāk otrreizējā pārstrādē – tie tiek sašķiroti un pārstrādāti šķembās, augsnē un citos tālāk izmantojamos materiālos. Maksa par atkritumu nodošanu “Nomalēs” atkarīga no atkritumu veida un daudzuma.

# Būvgružu izvešanu vari uzticēt licencētam atkritumu apsaimniekotājam

Vēl viens videi draudzīgs un legāls risinājums, kā atbrīvoties no būvniecības atkritumiem, ir sadarbība ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, kas attiecīgi atvedīs atbilstošu konteineru un pēc tam šos atkritumus izvedīs un pārstrādās, rodot tiem atkārtotu pielietojumu.

# Sazinies ar atkritumu apsaimniekotāju laikus

Pārvācoties uz jaunu mājvietu vai remontējot esošo, ir pietiekami daudz lietu, kas nodarbina prātu, – kur izdevīgāk iegādāties būvmateriālus, kā atrast labāko meistaru, cik laika aizņems darbi, kā labiekārtot telpas u.tml. Tomēr, uzsākot darbus, būtu vērts laikus sazināties ar būvniecības atkritumu apsaimniekotāju, jo tas palīdzēs nepārmaksāt par pakalpojumu, neiedzīvoties naudas sodos un samazināt vides piesārņojumu.

# Ietaupi, šķirojot atkritumus

Saskaņā ar minēto aptauju biežākais atkritumu veids, kas iedzīvotājiem radies remonta laikā, ir kartons un papīrs. Šos atkritumus droši var likt vieglā iepakojuma jeb plastmasas, kartona un vieglā metāla konteinerā. Tie tiek izvesti bez maksas. Tādējādi tiks samazināts arī būvniecības atkritumu kopējais svars un apjoms, kas galu galā izmaksās lētāk.

# Par atkritumiem jāatbild to radītājam, nevis kaimiņiem

Diemžēl jau minētā aptauja rāda, ka 34% iedzīvotāju no remonta un būvniecības atkritumiem atbrīvojas, tos izmetot kopējā sadzīves atkritumu konteinerā vai atstājot tos pie šī konteinera. Šādi rīkojoties, nevar identificēt atkritumu radītāju, tāpēc rēķins par šo atkritumu izvešanu tiek “izrakstīts” visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem. Kāpēc? Jo maksa par atkritumu izvešana tiek piemērota atbilstoši izvesto atkritumu veidam.

# Vides piesārņošanas cena – 2800 eiro un zaudēts transportlīdzeklis

Mēs paši esam atbildīgi par to, lai mūsu radītie atkritumi tiktu izmesti atbilstoši. Ja izvēlēsies atkritumus vest uz vietu, kur tos nedrīkst izmest, vai šim darbam nolīgsi nelicencētu komersantu, kurš būvgružus var atstāt mežā vai grāvmalā, vari tikt pie diezgan ievērojama soda par vides piesārņošanu. Fiziskai personai var piemērot sodu līdz 1000 eiro, bet juridiskai – līdz 2800 eiro.

Turklāt šādos gadījumos ir risks pat pazaudēt transportlīdzekli, ar ko veiktas vides piesārņojušās darbības. Tāpēc ir vērts padomāt, vai tiešām sākotnēji šķietamais ietaupījums par būvgružu izvešanu ir šāda riska vērts.

# Nekautrējies pajautāt būvniekam, kur tas liek atkritumus

Klīst leģenda, ka Svētā Jēkaba baznīcas sienā bijis stāvus iemūrēts cilvēks. Viņu atraduši 1774. gadā, kad sākās baznīcu kapeņu iztīrīšana. Iespējams, šis stāsts ir motivējis apšaubāmus būvniekus šādi rīkoties arī ar būvniecības atkritumiem. Dzirdēts ne viens vien gadījums, kad cilvēki nolīgst darbā neoficiāli nodarbinātus būvniekus, uzticot viņiem arī būvgružu izvešanu. Tomēr pēc kāda laika tiek atklāts, ka daļa būvgružu ir sabāzta sienās, grīdā vai citās vietās turpat dzīvoklī vai mājā. Tāpēc ļoti ieteicams ir nekautrēties pajautāt arī uzticamam, licencētam un iepriekš “pārbaudītam” būvniekam, kas tālāk tiks darīts ar būvniecības atkritumiem!

# Neradi atkritumus un traumas

Rūpīgi apdomā, ko pērc. Tas ir būtiski gan izdevumu, gan vides piesārņojuma kontekstā, jo viss liekais, par ko esi samaksājis, bieži vien nonāk poligonā. Ikviens var viegli novērst nevajadzīgu atkritumu rašanos, ko rada atcirtumi, piemēram, no caurulēm vai kokmateriāliem, vispirms iegādājoties piemērotākus materiālu izmērus un garumus. Tāpat ir vērts izsvērt, kādus materiālu pārpalikumus, piemēram, ķieģeļus, logus, jumta dakstiņus, var izmantot kādam citam projektam. Varbūt ir iespēja tos nodot tālāk vai apmainīt pret citiem būvmateriāliem.

Turklāt, šķirojot un pareizi apsaimniekojot atkritumus, tiks novērsta materiālu atstāšana dabā, kur tie var kādam uzkrist virsū, kāds var aiz tiem aizķerties un paklupt vai, piemēram, sadurt kāju vai roku uz naglas vai stikla.

# Nenoguldi atkritumus poligonos, bet izmanto atkārtoti

Kas vienam sīkums, otram zelts jeb, iespējams, tas, kas vienam ir atkritumi, kādam citam pēc to pārstrādes var kalpot kā izejmateriāli jaunas būves celtniecībai vai esošās remontam. Kāpēc aprakt poligonos to, ko kāds cits var izmantot?


https://www.la.lv/ka-pareizi-atbrivoties-no-buvniecibas-atkritumiem-un-ietaupit

Kādam tuvam cilvēkam aizejot aizsaulē, mantojumā var palikt dažādas lietas, tostarp automašīnas, taču kā notiek to pāreja jaunajam īpašniekam? Varbūt gadījumā, ja automašīnas savu laiku jau ir nokalpojušas, no tām var vienkārši atteikties un norakstīt metāllūžņos?

Portālā LVportals.lv atrodams izsmeļošs skaidrojums par šo tēmu. Visupirms gan jānorāda, ka par visiem mantojuma jautājumiem vēlams vērsties pie notāra, kurš varēs situāciju izvērtēt precīzāk.

Savukārt, pieņemot transportlīdzekļus kā daļu no mantojuma, jā, tos pēc tam ir iespējams norakstīt. Ja transportlīdzeklis ir nolietots un īpašnieks to turpmāk vairs nav paredzējis izmantot, transportlīdzeklis ir jānoraksta. Norakstīt var transportlīdzekli, kuram nav reģistrēts aizliegums norakstīšanas darbībai.

Jāatgādina, ka ar norakstītu transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē un to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli, izņemot gadījumu, ja tas norakstīts, pamatojoties uz transportlīdzekļu reģistra informāciju par transportlīdzekļa atrašanos meklēšanā. Norakstīšanu var veikt, vēršoties jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā vai e-CSDD.

CSDD klientu apkalpošanas centrā norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, vai īpašnieka vai ieguvēja pilnvarota persona (skatīt sadaļu “Personas, kas var veikt reģistrāciju”).

e-CSDD norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, ja atzīme par īpašumtiesību maiņu noformēta Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.


https://www.la.lv/tevs-mantojuma-atstajis-automasinu-kadi-dokumenti-jakarto

“Mans kaimiņš savas mājas pagalmā (atrodas apdzīvotā vietā) mazgā auto, un visas putas kopā ar ūdeni pēc tam satek grāvī un sasūcas zemē. Īpašnieks to it kā dara uz savas zemes. Bet vai tas nav kaitīgi videi?” – jautā Daina A.

Veicot automazgāšanu savām vajadzībām, protams, vidē nonāk noteikts apjoms ķīmisko savienojumu un naftas produktu, jo privātīpašumā netiek nodrošināta mazgāšanas notekūdeņu atbilstīga attīrīšana no naftas produktiem, kā arī ķīmiskajām vielām, kas atrodamas mazgāšanas šķīdumā.

Valsts vides dienests norāda, ka neatbalsta videi nedraudzīgu ķīmisko līdzekļu izmantošanu automašīnu mazgāšanai un uzskata – automašīnu mazgāšana ar ķīmiskajiem līdzekļiem jāveic speciāli tam paredzētās vietās, kas nodrošina mazgāšanas notekūdeņu attīrīšanu. Automašīnu mazgāšanu pašvaldību teritorijās, to skaitā apdzīvotās vietās esošo privātmāju teritorijās, regulē pašvaldību saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību.

Virknē pašvaldību ir spēkā sabiedriskās kārtības noteikumi, kas liedz profilaktiski apkopt mehānisko transportlīdzekli (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u. tml.) un mazgāt to ārpus speciāli šim nolūkam paredzētām vietām.

Piemēram, Siguldas novada sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedz Siguldas novada teritorijā mazgāt, remontēt mehāniskos transportlīdzekļus vai veikt to profilaktisko apkopi šim nolūkam neparedzētā vietā (daudzdzīvokļu namu pagalmos, pie ūdenstilpēm un ūdenstilpēs, zaļajā zonā, uz brauktuves) izņemot remontēšanu piespiedu apstāšanās gadījumā. Noteikumu pārkāpējam piemēro līdz 70 eiro lielu naudassodu.

Konkrētajā gadījumā Valsts vides dienests iesaka vērsties savā pašvaldībā, lai noskaidrotu pašvaldības teritorijā spēkā esošo regulējumu attiecībā uz automašīnu mazgāšanu privātajā teritorijā un informētu pašvaldību (vai pašvaldības policiju) par konstatēto pārkāpumu.


https://www.la.lv/vai-kaimini-drikst-likumigi-protestet-ja-saimnieks-privatmajas-pagalma-mazga-savu-auto

Man vajadzīga smilts aptuveni kubikmetrs. Vai drīkst to savākt jūrmalā?
Jautā Guntars Limbažos.

Valsts vides dienests informē, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē nav atļauts iegūt un izmantot derīgos izrakteņus (tajā skaitā smiltis).

Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā pludmalē, noteikti Aizsargjoslu likumā.

Derīgo izrakteņu ieguve ir jebkuri rakšanas darbi, kuru rezultātā derīgie izrakteņi tiek atdalīti no to dabiskās vides.

Uzziņa:

Derīgie izrakteņi iedalās divās grupās:

• bieži sastopamie derīgie izrakteņi: māls, smiltis, smiltis-grants, smilšmāls, mālsmilts, aleirīts, kūdra līdz 5 ha u.c.;
• pārējie derīgie izrakteņi: dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis, dziednieciskās dūņas, kūdra u.c.

https://www.la.lv/smilsu-kastei-vai-dekorativiem-elementiem-vai-drikst-savam-vajadzibam-jurmala-savakt-smiltis

Laulības laikā vīrs par radinieka privatizācijas sertifikātiem (ir kvīts par pārskaitījumu) uz sava vārda privatizēja nekustamo īpašumu. Sieva nav ieguldījusi savus līdzekļus īpašumā, bet tagad, kad pāris grasās laulību šķirt, pieprasa sev pusi īpašuma. Vai viņai tā pienākas? Jautā Jānis Talsos.

Kādas ir laulāto mantiskās attiecības

Laulāto likumiskās mantiskās attiecības reglamentē Civillikuma 89.–110. pants.Zvērināts advokāts Artūrs Ševčuks stāsta: laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās mantu iedala divās kategorijās – laulāto kopīgā manta un katra laulātā atsevišķā manta.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Laulības laikā iegūtā manta, kas uzskatāma par laulātajam atsevišķi piederošu, ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (dāvinājums);
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.

Otra laulātā tiesības pretendēt uz nekustamo īpašumu

Tam, kurš apgalvo, ka tā ir viņa atsevišķā manta, ir pienākums to pierādīt.

Turklāt tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Lai noskaidrotu, vai otram laulātajam ir tiesības uz nekustamo īpašumu, jāzina, kurā no divām iepriekš minētajām kategorijām konkrētā manta ietilpst – kopīgajā vai atsevišķajā mantā.

Pēc advokāta teiktā, laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētais nosacījums attiecas arī uz laulāto mantiskajiem jautājumiem.

“Ja nekustamais īpašums ir iegūts laulības laikā, tas var būt gan viena laulātā atsevišķa manta, gan arī laulāto kopīga manta atkarībā no tā iegūšanas veida un tajā izmantotajiem finanšu līdzekļiem. Tomēr strīdu gadījumos ņem vērā arī nekustamā īpašuma iegūšanas veidu: kurš no laulātajiem ir iegādājies vai ieguvis strīdīgo nekustamo īpašumu, vai nekustamo īpašumu ir iegādājušies abi laulātie kopīgi, vai arī viens no laulātajiem ir devis otram laulātajam līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei vai kā citādi ar savu darbību veicinājis un sekmējis nekustamā īpašuma iegādi,” skaidro Artūrs Ševčuks.

Der zināt!

Laulāto atsevišķā manta ir tas, ko katrs laulātais ir ieguvis pirms laulības, tāpat arī manta, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Ņem vērā!

Otram laulātajam var pastāvēt tiesības pretendēt uz īpašumu arī tad, ja viņš nav ieguldījis savus līdzekļus īpašuma iegādē, bet ir veicis citas darbības, lai veicinātu nekustamā īpašuma iegādi.


https://www.la.lv/kopdzives-laika-sieva-ipasuma-neko-neieguldija-tacu-skirot-laulibu-pieprasa-pusi-vai-ta-drikst

Nelaimes, kas notiek cilvēku īpašumos nav prognozējamas. Visdārgāk, protams, izmaksā ugunsnelaimes, kad cilvēkam teju visa dzīve ir jāsāk no sākuma. Pēc uguns postījumiem ļaudis nereti lūdz līdzcilvēku atbalstu dzīvojamo namu, saimniecības ēku atjaunošanā, jo nebija savu īpašumu apdrošinājuši. Cik apdrošināšana izmaksā, to LA.LV jautāja Apdrošinātāju asociācijas prezidentam Jānim Abāšinam.

“Viss ir atkarīgs no tā, pret kādiem riskiem cilvēks to nekustamo īpašumu apdrošina. Ja mēs skatāmies tādu vidējo džentelmeņa komplektu, tas ir, kad nekustamais īpašums ir apdrošināts pret dabas stihijām un ugunsnelaimēm, pret plīstošajām visām šķidrumu caurulēm un pret zādzībām, iedzīves zādzībām, teiksim tā, tad katrs apdrošinātājs rēķina pa savam un cenas noteikšana ir katram apdrošinātājam “svētais grāls”, ar ko viņš nedalās, bet vidēji es teiktu, ka tas pasākums nav mega dārgs un, ja mēs tā rēķinām, plus mīnus 1 eiro uz kvadrātmetru, tad es domāju, ka es nenokļūdīšos.

Ja mēs kā piemēru ņemam vienu 100 kvadrātmetru dzīvokli un, ja tajā mājoklī nav gleznu kolekcija, zelta stieņi un kaut kas tamlīdzīgs, tad es teiktu, ka plus mīnuss 100 eiro tā apdrošināšana arī par gadu maksātu.“

“Atcerējos, kā kādreiz bērnībā ar brāļiem makšķerējām ar pašu no lazdu maikstēm veidotām makšķerēm. Nu jau vairākus gadu desmitus man nav nekādas pieredzes šajā jomā, bet, cik zināms, tagad viss mainījies un makšķerniekiem jākārto kaut kādas atļaujas. Ja tagad ar bērniem ar paštaisītām makšķerēm gribam mazliet pamakšķerēt tuvējā ezerā, vai mums obligāti nepieciešamas kādas atļaujas vai speciālas kartes?” – jautā Solvita S.

Noteiktas kategorijas drīkst makšķerēt bez kartes

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments skaidro, ka Ministru kabineta noteikumos nr. 800 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi (makšķerēšanas noteikumi) noteikts, ka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (makšķerēšanas karte) nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

Savukārt visi pārējie makšķernieki, kas neietilpst minētajās kategorijās, ievērojot makšķerēšanas noteikumu nosacījumus par atļauto rīku skaitu, loma lielumu, zivju izmēru, aizlieguma vietām un laikiem, kā arī citiem nosacījumiem, var iegādāties četru veidu makšķerēšanas kartes dažādiem termiņiem pēc saviem ieskatiem un vēlmēm: kalendārajam gadam par 15 eiro, trim secīgiem mēnešiem par 7,50 eiro, vienam mēnesim par 5 eiro un vienai dienai par 1,50 eiro. No minētajām makšķerēšanas kartēm tipogrāfiski izgatavotās gada un triju mēnešu kartes var iegādāties Latvijas Pasta nodaļās un citās tirdzniecības vietās, savukārt interneta vietnē www.makskeresanaskarte.lv var iegādāties visas četru veidu kartes.

Ejot makšķerēt, dokumentiem jābūt līdzi

Te gan jāatgādina, ka makšķerēšanas karte nepieciešama arī vietās, kur ieviesta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai zemūdens medības un attiecīgi vēl paredzēta maksa par licencēto makšķerēšanu.

Dodoties makšķerēt, jāņem līdzi iegādātā makšķerēšanas karte (izņemot internetā iegādāto karti, ja tiek nosaukts šādas kartes numurs) un personu apliecinošs dokuments, lai inspektors varētu identificēt personu. Karte būs derīga tikai tad, ja varēs identificēt personu. Arī personām, kas vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem nepieciešams inspektoriem uzrādīt attiecīgu dokumentu (personu apliecinošu dokumentu vai invalīda apliecību), lai persona varētu izmantot makšķerēšanas tiesības bez kartes iegādes.


https://www.la.lv/vai-visiem-obligata-makskeresanas-karte

“2018. gadā tiesā tika apmierināta prasība par izdalīšanos no kopīpašuma un servitūta ceļa nodibināšanu. Tika slēgts izlīgums, kur puses garantē nelikt šķēršļus servitūta lietotājam. Servitūta ceļš 4,5 m plats, 230 m garš, nostiprināts zemesgrāmatā. Nu jau otro gadu zemesgabals rudenī tiek uzarts tā, ka servitūta ceļš tiek atstāts 2,7–3 m platumā. Ziemā ceļu izmantoju malkas izvešanai, kas ir apgrūtināta, bet īpašnieks maksā samazinātu NĪN, jo uz zemesgabala ir apgrūtinājums. Kā rīkoties, lai servitūta ceļu 4,5 m platumā varu izmantot visu gadu?” – jautā Andris K.

Servitūts un tā saistošais spēks

Zvērinātas advokātes Ievas Ratnieces palīgs Artūrs Ševčuks norāda: servitūta jautājums izsenis bijis strīdu priekšmets, ņemot vērā tā juridisko dabu – citai personai piederoša īpašuma apgrūtinājums. “Konkrētajā gadījumā ir runa par ceļa servitūtu, kas atbilstoši judikatūrai pieskaitāms pie reālservitūtiem, proti, servitūts, kas nostiprināts par labu konkrētam nekustamajam īpašumam. Šāda veida servitūtu var lietot visas ar nekustamo īpašumu saistītās personas: īpašnieks, īpašnieka ģimenes locekļi, viesi u.c. Turklāt, ievērojot, ka ceļa servitūts nodibināts ar tiesas spriedumu un ir attiecīgs ieraksts zemesgrāmatā, tas ir saistošs un obligāts visiem,” skaidro advokātes palīgs.

Servitūta valdījumam nevar likt šķēršļus

Ceļa servitūtu var valdīt, izlietojot servitūta tiesību. Servitūta mērķis ir dot labumu tā izlietotājam, proti, ceļa servitūts dod tiesības pārvietoties pa attiecīgo ceļu. Trešajām personām nav tiesību likt šķēršļus ceļa servitūta izlietošanai.

Ceļa servitūta izlietotājam ir tiesības veikt darbības, lai sekmīgi varētu izlietot ceļa servitūtu, arī novākt šķēršļus, kas traucē sekmīgu ceļa servitūta izlietošanu, un ierīkot ietaises.

Ja ceļa servitūta izlietošanai nepieciešami ceļa uzturēšanas un labošanas darbi, tie jāveic ceļa servitūta izlietotājam (šajā gadījumā – jautātājam).

“Gadījumā ja tiek konstatēts, ka kādai personai tiek traucēta ceļa servitūta lietošana, tajā skaitā netiek nodrošināts zemesgrāmatā ierakstītā ceļa servitūta platums, tai, tāpat kā jebkuram tiesības valdītājam uz likuma pamata, ir tiesības uz valdījuma aizsardzību un atņemta valdījuma atjaunošanu. Proti, ir tiesības celt tiesā prasību par valdījuma atjaunošanu vai tā aizsardzību, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzināšanu,” klāsta Artūrs Ševčuks.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šādai prasības celšanai ir noteikts termiņš – viens gads no brīža, kad radies ceļa servitūta lietošanas apgrūtinājums.

Servitūta ceļa izmantošana var būt aprobežota

Tomēr noteiktos gadījumos pastāv iespēja, ka ceļa servitūta izmantošana ir aprobežota. Servitūta faktiska izmantošana var būt aprobežota, piemēram, šādos veidos:

• laikā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai tikai periodiski vai līdz noteiktam laikam;
• vietā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteiktā vietā;
• veidā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteikt maksimālo transportlīdzekļa svaru.

Būtiski, ka šādam ierobežojumam, lai tas būtu saistošs trešajām personām, jābūt ierakstītam zemesgrāmatā.

Ir tiesības rīkoties

Pirms jebkādu darbību veikšanas būtu svarīgi izvērtēt visus ar servitūtu saistītos dokumentus, īpaši tos dokumentus, kuros noteikti kāda veida servitūta izlietošanas aprobežojumi.

Ja minētie aprobežojumi nav konstatēti vai tie neskar aprakstītajā situācijā norādītos apstākļus, tad ir tiesības celt tiesā prasību par ceļa servitūta valdījuma atjaunošanu. Vai arī novākt jebkādus šķēršļus, kas traucē ceļa servitūta sekmīgu lietošanu, un ierīkot dabā ceļa servitūta ietaises, un celt tiesā prasību zaudējumu atlīdzināšanu par šķēršļu novākšanu un ietaišu uzstādīšanu. Pirms minēto darbību veikšanas gan būtu svarīgi iegūt pierādījumus par ceļa servitūta lietošanas šķēršļiem (piemēram, fotogrāfijas, tiesu izpildītāja akts par fakta fiksēšanu u.c.) un rakstveidā ar pasta starpniecību nosūtīt brīdinājumu personai, kura traucē ceļa servitūta lietošanu.

• Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai vai nekustamajam īpašumam, piešķirot servitūta tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā.
• Servitūtus iedala reālservitūtos un personālservitūtos. Reālservitūts apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, bet personālservitūts apgrūtina lietu par labu kādai personai.

https://www.la.lv/trauceta-cela-servituta-lietosana

Man uzdāvināja nelielu dzīvoklīti, taču tajā joprojām ir deklarēts bijušā īpašnieka dēls, kurš jau sen dzīvo ārzemēs. Vai dēlam ir kaut kādas tiesības uz šo dzīvokli? Vai viņš nevarēs kaut kā apstrīdēt šo dāvinājumu?

Civillikuma 994. pantā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu – tātad jums ir visas tiesības uzdāvināto dzīvokli pārdot, dāvināt vai kā citādi ar to rīkoties, un neviens nevar jums to liegt.

Bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas reģistrāciju dzīvoklī gan vajadzētu apstrīdēt. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants nosaka, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

• dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
• konkrētajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Cilvēkam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi īpašumā, ja viņam pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai īpašuma lietošanas tiesības cilvēks ieguvis sakarā ar laulību, radniecību vai kādu citu likumisku vai līgumisku pamatu.

Tātad bijušā īpašnieka dēlam nav tiesiska pamata dzīvot šajā īpašumā, un viņam nav tiesību tur deklarēt arī savu dzīvesvietu. Turklāt, ja dzīvesvieta tiek mainīta, cilvēka pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo citur, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Iesniegums par personas dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu jums jāiesniedz pašvaldībā. Ja pašvaldība atteiksies anulēt bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas deklarēšanu, jums būs jāsniedz prasība tiesā par viņa dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu. Likuma Par dzīvokļa īpašumu 19. panta 1. daļā precizēts personu loks, kurām ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvokļa īpašumu: viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras īpašnieks iemitinājis dzīvoklī, kas viņam pieder.

Tā kā bijušā īpašnieka dēls šo personu lokā neietilpst, varat lūgt tiesu izbeigt viņa dzīvokļa lietošanas tiesības jūsu īpašumā.

Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka vecā īpašnieka dēls varētu iesniegt prasību tiesā par dāvinājuma daļēju atcelšanu, ja pēc šā dāvinājuma viņam kā neatraidāmam mantiniekam nepaliek neatraidāmā daļa (puse no tā, ko viņš mantotu pēc likuma). Taču tiesāšanās lielākoties ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc, iespējams, dēls nemaz šādu prasību neiesniegs.


https://www.la.lv/uzdavinats-dzivoklis-un-bijusa-ipasnieka-dels-vai-var-apstridet-davinajumu

“Dzīvoju īrētā dzīvoklī. Vēlos deklarēt dzīvesvietu, bet dzīvokļa saimnieks nevēlas piedeklarēt, izsaka aizbildinājumus. Sanāk, ka man kā īrniekam nav deklarētās dzīvesvietas. Ko iesākt?” – jautā Silva Liepājas pusē.

Jebkuram Latvijas pilsonim un nepilsonim, arī personām, kas saņēmušas Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. To paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu pat var piemērot brīdinājumu vai naudassodu līdz 70 naudassoda vienībām.

Tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā personai ir, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tātad, arī ja ir noslēgts īres līgums, personai ir pilnas tiesības deklarēt konkrēto adresi kā savu dzīvesvietu.

Savukārt izīrētājam nav tiesību iebilst vai liegt īrniekiem deklarēties viņam piederošajā dzīvoklī. Turklāt normatīvie akti īrniekam neparedz pienākumu saņemt īpašnieka piekrišanu tam, lai viņš varētu deklarēties īrētajā dzīvoklī. Kārtība, kādā veicama dzīvesvietas deklarācija, noteikta Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pantā.

https://www.la.lv/saimnieks-liedz-deklareties-ires-dzivokli

Mājas būvniecības sākuma posmā viens no svarīgākajiem lēmumiem ir saistīts ar piemērotāko materiālu izvēli. Ikviens no mums vēlas, lai mājoklī, kurā uzturēsimies, būtu patīkams, veselībai draudzīgs un drošs mikroklimats, un šo aspektu tiešā mērā ietekmē būvniecībā izmantotie materiāli. Lasiet un uzziniet, kādus materiālus izvēlēties mājas pamatiem, grīdai, sienām un jumtam!

Viss sākas ar pamatu būvniecību

Teju ikvienam zināms, ka pamati ir viena no svarīgākajām ēkas daļām, jo uz tiem balstās visa pārējā mājas konstrukcija, tāpēc ir īpaši būtiski, lai tie tiktu pareizi izbūvēti. Lemjot par labu konkrētam pamatu veidam, jāveic ģeoloģiskā un topogrāfiskā izpēte – tikai tā iespējams saprast, kāds ir grunts sastāvs, un kādi pamati ir optimāls risinājums. Vērā obligāti jāņem arī ēkas plānojums.

Vēl ļoti svarīga ir pienācīga siltināšana un hidroizolācija pamatiem, kā arī drenāžas sistēmas izveide. Pasīvajām ēkām pamatu ierīkošanu un siltināšanu iespējams paveikt, izveidojot konstrukciju no Finnfoam ekstrudētā putu polistirola (XPS) loksnēm. Tās izceļas ar izturību pret zemu temperatūru un mitrumu, neļauj veidoties termiskajiem tiltiem, piedāvā izturību pret ilgtermiņa spiedes slodzi, kā arī šādu pamatu ierīkošana ir ātra un vienkārša.

Grīdu izbūve piedāvā daudz un dažādas iespējas

Izvēlēties jūsu vēlmēm un vajadzībām piemērotāko grīdas segumu ir ļoti atbildīgs lēmums. Kvalitatīva grīda kalpos daudzus jo daudzus gadus, tāpēc svarīgi, lai tā ne vien labi izskatās un ir patīkama pieskārienam, bet arī izceļas ar ērtu kopšanu. Ar lielisku izskatu un patīkamu, siltu virsmu izceļas parkets, bet lētāka alternatīva ir lamināts. Ērtu kopšanu un ļoti draudzīgu cenu piedāvā linolejs, kas mēdz būt iecienīta izvēle virtuvē, savukārt vannas istabām, tualetēm, koridoriem un virtuvēm optimāla izvēle ir flīzes.

Protams, arī grīdas betonēšana un siltināšana jāpaveic kvalitatīvi. Finnfoam klāstā atrodamas loksnes gan apakšgrīdas siltināšanai, kas nodrošina tvaika un vēja izolāciju, gan risinājumi starpstāvu pārsegumu siltināšanai, turklāt tās ir izturīgs betona grīdas pamats.

Sienu izbūve nav iedomājama bez dažādiem kompromisiem

Izvēloties materiālus sienu izbūvei, jāsaprot, kādas sienu īpašības jums ir svarīgākās – tā var būt trokšņu izolācija, mehāniskā izturība, ilgmūžība, ugunsdrošība, izskats, cenas un kvalitātes attiecība. Būvmateriāli, kas izceļas ar perfektām īpašībām ikvienā niansē, nepastāv, tāpēc nāksies meklēt kompromisus. Piemēram, gāzbetona blokus mehāniski var apstrādāt ļoti precīzi un tie izceļas ar augstu salizturību un ļoti labu siltumietilpību. Tomēr gāzbetons ir visai trausls, kā arī slikti atdod, bet labi uzsūc mitrumu.

Sienām izmanto arī koka karkasu un guļbūves baļķus, keramiskos blokus, keramzīta blokus, silikāta ķieģeļus un citus materiālus. Lai saprastu, kurš no tiem ir piemērotākais tieši jūsu mājoklim, pirms tam noteikti ir vērts konsultēties ar profesionāli.

Jumts – mājas vizītkarte

No jumta seguma atkarīgs ne tikai mikroklimats ēkā – tas ļoti lielā mērā ietekmē arī mājas izskatu. Par izturīgāko un skaistāko jumta segumu ļoti bieži uzskata māla dakstiņus. Sarežģītas formas jumtiem ļoti piemērots risinājums ir bitumena šindeļu jumts, savukārt optimālu cenas un kvalitātes attiecību piedāvā dažādi metāla jumti. Pieejami arī bezazbesta šīfera, lubiņu jeb skaidu, bitumena lokšņu un daudzu citu veidu jumta segumi – atliek vien izvēlēties!

Ja arī jums mājas būvniecība ir aktuāls temats, būvmateriālu veikals Buvserviss.lv ir pareizā izvēle – šeit atrodamas gan Finnfoam loksnes Finnfoam FL 300, gan grīdas reģipsis un viss pārējais, kas vajadzīgs būvniecībai no mājas pamatiem līdz jumtam. Ienāciet un aplūkojiet plašo piedāvājumu!


https://www.la.lv/finnfoam-materiali-kas-noder-majas-celtniecibai-no-pamatiem-lidz-jumtam

“Mēs ar draugu izdomājām dzīvot kopā viņa īrētajā dzīvoklī. Kad gribēju deklarēt jauno dzīvesvietu, dzīvokļa īpašnieks pateica, ka nevienam citam izīrētajā dzīvoklī uzturēties neatļaušot. Kāda saimniekam daļa, kas dzīvo izīrētajā dzīvoklī? Pirms tam viņš neko neteica, kad mana drauga brālis vairākus mēnešus dzīvoja pie viņa. Vai tiešām saimnieks to var aizliegt?” neizpratnē vaicā lasītāja.

Var izvirzīt savus noteikumus

Likums Par dzīvojamo telpu īri šajā gadījumā tomēr ir dzīvokļa īpašnieka pusē. Viņš var izīrēt savu dzīvokli, kam vēlas, kā arī izvirzīt īrniekam savus noteikumus.

Atgādinām, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Īres līgumu rakstveidā slēdz izīrētājs un īrnieks, tāpēc svarīgi ir zināt, kas līgumā rakstīts. Taču, visticamāk, tas ir standarta līgums bez īpašiem nosacījumiem.

Vajag visāda veida piekrišanas

Lai gan likuma 9. pants paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt dzīvojamajā telpā ģimenes locekļus un citas personas, tomēr jāprecizē, kuros gadījumos tas iespējams.

Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi konkrētajā dzīvojamajā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Turklāt nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamajā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā jāinformē izīrētājs.

Tas pats attiecas uz īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā.

Citu personu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Ja tā saņemta, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc īrnieka ģimenes locekļa vai citas personas iemitināšanas īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā šīs personas vārds, uzvārds un personas kods jāieraksta dzīvojamās telpas īres līgumā.

Risinājums – laulības

Likums paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto, iepriekš par to rakstveidā infor­mējot izīrētāju, bet neprasot atļauju.

Savukārt, lai iemitinātu un deklarētu dzīvoklī draugu vai draudzeni, jāprasa atļauja izīrētājam, un viņam ir tiesības to aizliegt.

Līdzīga situācija var rasties, īrējot dienesta viesnīcas telpas, kurās īrnieks var dzīvot kopā ar savu laulāto, bet tas nav iespējams ar draudzeni. Risinājums šajā gadījumā būtu laulības reģistrācija.

Tad jums pat nenāktos mainīt īres līguma nosacījumus. Pretējā gadījumā saimnieks tik tiešām var lūgt jūs abus izvākties.


https://www.la.lv/ja-saimnieks-un-irnieks-nevar-vienoties

Interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta. Beidzamo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumu ar zemes gabaliem māju būvniecībai. Vispieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā, aptuveni 40 km rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes un Ķekavas novados, kā arī Babītes un Salaspils apkārtnē. Vidējā zemesgabala cena Rīgas apkārtnē ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pieprasītākais lielums no 600 līdz 2000 kvadrātmetriem.

“Ņemot vērā augsto inflāciju un būvniecības cenu kāpumu, šobrīd iedzīvotāji izvēlas būvēt mazākas, bet energoefektīvākas privātmājas nekā agrāk,” saka Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais. Lai zemes iegāde un mājas būvniecība notiktu bez aizķeršanās, viņš iesaka ievērot vairākus priekšnoteikumus.

Noskaidrojiet zemes izmantošanas veidu

Pat ja jums pieder zemesgabals, privātmāju nedrīkst būvēt jebkur. Zemes izmantošanai ir jāsaskan ar tās atļauto lietošanu, kas noteikts konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā, piemēram, mežsaimniecības, lauksaimniecības, apbūves zeme u.c. Privātmāju drīkst celt uz apbūvei paredzētiem zemes gabaliem, ja norādītais mērķis ir cits, pirms būvniecības uzsākšanas zemes īpašniekam ir jāierosina zemes izmantošanas mērķa maiņa.

Izpētiet piebraucamos ceļus

Svarīgi izvērtēt piebraucamā ceļa juridisko statusu. Pat tad, ja ceļš eksistē dabā, tas nenozīmē, ka tas juridiski nodrošina piekļūšanu konkrētam zemes gabalam. Ir arī vēlams iepazīties ar blakus esošo zemes gabalu piekļūšanas iespējām. Tas ļaus nākotnē izvairīties no situācijām, kad blakus esošajiem zemes gabaliem nav citu iespēju piekļūt savam īpašumam, un piekļuve var tikt pieprasīta, šķērsojot jūsu zemi (savstarpēji vienojoties vai tiesas ceļā).

Iepazīstieties ar apkārtnes detalplānojumu

Privātmājas būvniecībai, iespējams, vēlēsieties iegādāties klusu zemesgabalu, lai vadītu mierpilnas dienas savā īpašumā, tomēr sapnis var neīstenoties, ja iepriekš nebūsiet iepazinies ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Iespējams, nākotnē kaimiņos paredzēta intensīva apbūve, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Jāņem vērā, ka plānošanas dokumenti var mainīties, piemēram, ja, šobrīd kaimiņos atrodas lauksaimniecības zeme, nākotnē tajā var tikt atļauta arī privātmāju celtniecība vai industriāla apbūve, kā piemēram, loģistikas parks vai rūpnīca, tāpēc vēlams sekot līdzi aktualitātēm.

Pārliecinieties, vai zemesgabalam nav apgrūtinājumu

Sapņu īstenošanu var ierobežot arī dažādi apgrūtinājumi un aizsargjoslas. Informācija par apgrūtinājumiem ir iekļauta Zemesgrāmatā, savukārt ar apkārtējās teritorijas vērtību ietekmējošām vai ierobežojošām lietām var iepazīties dabas datu pārvaldības sistēmā ozols.gov.lv. Būvniecību un īpašuma izmantošanas iespējas var ierobežot augstsprieguma līnijas, dzelzceļa un autoceļa aizsargjoslas, sarkanās līnijas.

Apziniet komunikāciju ievilkšanas iespējas

Noskaidrojiet, vai teritorijā jau ir pieejama elektrība, ūdens, kanalizācija un citas komunikācijas, turklāt ir jāņem vērā, ka kaimiņmājā novērotās komunikācijas nesniedz garantiju, ka arī izvēlētajā īpašumā tās ir pieejamas. Komunikāciju izbūve var būt dārga, tāpēc jāpainteresējas par izmaksām. Šī iemesla dēļ īpašumi ar elektrības pieslēgumu, ūdensvadu vai urbumu būs dārgāki, nekā īpašumi bez komunikācijām. Piemēram, zemes bez komunikācijām var maksāt 6 eiro par kvadrātmetru, bet ar tām pat 60 eiro par kvadrātmetru. Par iespējām komunikācijas ierīkot var uzzināt pašvaldībā vai sazinoties ar konkrēto pakalpojumu nodrošinātājiem, piemēram, Latvenergo, Latvijas gāze un citiem.

Izvērtējiet mājas novietojumu un teritorijas iekārtošanu

Ja vēlaties izstrādāt individuālu privātmājas plānojumu, ir jāatrod arhitekts, kurš vajadzības īstenos ēkas projektā, pēc kura būvnieki varēs sastādīt tāmi par izbūvi. Savlaicīgi jau ir jāizplāno, kā tiks novietots mājoklis zemesgabalā, pret kādām debespusēm būs lielākie mājas logi, kur atradīsies auto novietne un kāda būs tai piekļūšana. Vēlams apsvērt arī vispārējo teritorijas iekārtojumu. Kad projekts būs gatavs, tas jāsaskaņo būvvaldē un jāsaņem būvniecības atļauja. Visi šie dokumenti ļaus noteikt īpašuma nākotnes vērtējumu, no kura banka varēs izvērtēt, cik lielu kredītu piešķirt būvniecībai. Vidēji izdevumiem par mājas būvniecību vajadzētu rēķināties vidēji ar 1600 eiro par kvadrātmetru.


https://www.la.lv/zemes-iegade-un-majas-buvnieciba-kas-janoskaidro-pirms-zemes-iegades

Nekustamā īpašuma iegāde ir nozīmīgs lēmums, kas prasa rūpīgas pārdomas, neatkarīgi no tā, vai pircēja lomā esat nonācis pirmo reizi vai atkārtoti. No atrašanās vietas un ērtībām līdz finansējumam un tālākpārdošanas vērtībai, ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs jebkuram mājokļa pircējam, dalās nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks Ritvars Sebris.

Izvērtē savas finansiālās iespējas

Kāda ir maksimālā summa, ko nekustamajam īpašumam atvēlēsiet, cik varat atļauties tērēt remontam un pārbūvei – objektīva savu finansiālo iespēja izvērtēšana ir viens no pirmajiem darbiem. Ja šaubāties par nepieciešamo remontdarbu izmaksām un ziniet, ka tādas būs nepieciešamas, jau uz pirmo mājokļa vizīti var doties kopā ar uzticamu būvnieku vai meistaru.

Ja kārtosiet aizņēmumu bankā, uz šo iestādi ieteicams doties jau laikus, lai banka novērtētu, cik lielu kredītu gatava izsniegt un ar kādiem noteikumiem. Svarīga nianse, ko noskaidrot jau pirms noskatītā īpašuma apskates, ir tas, vai tā vērtējums atbilst pārdošanas summai. Ja pārdevējs nekustamo īpašumu pārdod dārgāk, nekā norādīts vērtējumā – starpība, ņemot kredītu bankā, visticamāk, būs jāmaksā pašam pircējam.

Sastādiet sarakstu

Lai neapmulstu piedāvājumā un būtu gatavs produktīvām sarunām ar pārdevēju, vēl pirms sākt skatīt sludinājumus ar skaistiem foto vai doties kādu nekustamo īpašumu apskatīt, ieteicams izveidot sarakstu ar lietām, kas nākotnes mājoklī ir svarīgas. Tas palīdzēs koncentrēties uz savām vajadzībām un izvairīties no emocionāla lēmuma pieņemšanas, kā arī būtiski ietaupīs laiku. Ne vienmēr var izdoties atrast īpašumu, kas atbildīs visām vēlmēm, tāpēc lietas šajā sarakstā var kārtot prioritātes secībā.

Kad svarīgākie kritēriji saprasti, piemērotu nekustamo īpašumu meklēšanu var pat automatizēt. Piemēram, noderīgs bezmaksas rīks ir adify.lv – tas ir kā robots, kas pircēja vietā meklē īpašumu starp dažādām sludinājumu un nekustamā īpašuma vietnēm pēc konkrētiem parametriem un reāllaikā ziņo, ja parādījies jauns piemērots piedāvājums.

Izpētes mājasdarbs un pirmā saruna

Tā vietā, lai norunātu nekustamā īpašuma apskati, un visu apspriestu uz vietas, sava laika taupīšanas labad ieteicams vairumu interesējošo jautājumus noskaidrot telefoniski – tas palīdzēs jau pirmās saziņas laikā no saraksta svītrot īpašumus, kas kaut kādu iemeslu dēļ jums nav piemēroti.

Tāpat pirms apmeklējuma ir vērts ielūkoties internetā: ko rāda ielas skata kartes, kāda ir apkārtnes infrastruktūra. Ja noskatītā mājokļa tuvumā ir no apbūves brīvi laukumi, noderīgi ir izpētīt attīstības plānojuma kartes pašvaldības vietnēs vai valsts vienotajā ģeoportālā geolatvija.lv. Šādi var izvairīties no situācijas, ka neesot informēts, ka ēkas tuvumā tuvāko gadu laikā taps jauna satiksmes maģistrāle vai notiks citi lieli būvdarbi. Šajos dokumentos parasti var atrast informāciju arī par atļautās apbūves augstumu konkrētajā vietā. Tāpat par konkrētās apkārtnes attīstības plāniem var interesēties telefoniski pie pilsētplānošanas jautājumos atbildīgās personas attiecīgajās pašvaldībā.

Noskaidro dzīvokļa īpašumtiesību statusu

Iegādājoties dzīvokli daudzdzīvokļu ēkā, svarīga nianse ir tas, vai dzīvokļu ēka ir kopīpašumā vai sadalīta atsevišķos īpašumos. Kopīpašuma īpatnība: likums prasa ar kaimiņiem saskaņot jebkuru pārbūvi un citus darbus, kam jāsaņem visu īpašnieku atļauja – ja iebildīs kaut viens, darbus veikt nevarēs.

Tāpat svarīgi pārbaudīt, vai nekustamajā īpašumā nav veikta nesaskaņota pārbūve, un tā inventarizācijas lieta saskan ar to, kas redzams dzīvē. Ja nesaskaņoti darbi veikti, atbildēt par to nāksies jaunajam īpašniekam: atkarībā no pārbūves nopietnības, projekta izstrāde un saskaņošana būvvaldē var izrādīties grūts un dārgs process.

Kaimiņi pastāstīs vairāk nekā pārdevējs

Kad pirmā mājokļa apskate veikta un konkrētā īpašuma iegādi nopietni apsvērta, labs veids, kā noskaidrot potenciālos zemūdens akmeņus, ir saruna ar kaimiņiem. “Iesaku mest pie malas kautrību un piezvanīt pie kaimiņu durvīm, pastāstīt, ka apsverat dzīvokļa iegādi konkrētajā mājā vai apkārtnē. Kaimiņi ir tie, kas izstāstīs gan labās, gan sliktās lietas par konkrēto māju.

Šādi varēsiet noskaidrot daudzas svarīgas nianses: ūdens spiediens, kanalizācija, kopējā kaimiņu atsaucība un ēkas stāvoklis un citas problēmas vai priekšrocības, kas ir konkrētajā ēkā vai apkārtnē,” iesaka Ritvars Sebris. Ja apkārtne, kur grasāties iegādāties nekustamo īpašumu, ir sveša, ieteicams tajā paviesoties dažādās diennakts stundās, lai saprastu, cik droši var justies uz ielas, vai apkārtnē no rītiem neveidojas būtiski sastrēgumi u.c.

Neiekrist uz “pārdevēja” trikiem

Lēmumu par mājokļa iegādi jāpieņem ar vēsu galvu: bieži pārdevēja triki, kā darījumu pasteidzināt, ir informēt par to, ka ir arī citi interesenti un saņemti pat piedāvājumi to pirkt. Pircēja ziņā ir censties izvērtēt šo apgalvojumu patiesumu. Piemēram, jau sākotnēji telefoniski pircējs var jautāt, cik liela ir interese par šo īpašumu, un pēc tam šo jautājumu atkārtoti uzdot satikšanas laikā. Vietnē adify.lv var izpētīt sludinājumu vēsturi, kas ļaus saprast, cik ilgi nekustamais īpašums tiek tirgots. Jo ilgāk, jo vieglāk var izdoties prasīto cenu nokaulēt. Tāpat par cenu vienmēr var runāt, ja pārdevējam darījums ir steidzams.

Sākot kaulēšanos, kautrība jāmet pie malas, un noteikti nevajadzētu kā pirmo piedāvāt cenu, pie kuras galu galā gribat nonākt. Tādēļ pirmais piedāvājums var būt par 5-10% zemāks par cenu, kuru reāli gribat par īpašumu maksāt. Tiesa, jāpatur prātā, ka par savām interesēm rūpējas arī pārdevējs: ja piedāvātā cena būs pārlieku zema, un interese par nekustamo īpašumu ir arī no citiem pircējiem, mājokli var pazaudēt.

Izvērtē visas izmaksas un nākotnes potenciālu

Pirms mājokļa iegādes noteikti jāizvērtē visas potenciālās izmaksas, ko tas radīs, piemēram, kādi bijuši vidējie mājokļa apsaimniekošanas rēķini vasaras un ziemas  sezonā, cik liels ir nekustamā īpašuma nodoklis un citas nianses. Tāpat svarīgi daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas rēķinā aplūkot to, cik liels ir ēkas kopējais parāds par pakalpojumiem. Ievērojama ēkas kopējā parāda esamība var būt indikators tam, ka iedzīvotāju kopējā rocība nav liela, un tādējādi arī būtiskus ēkas uzturēšanas un atjaunošanas darbus nākotnē ieplānot būs grūti.

Visbeidzot, pat, ja domājat, ka īpašumu pērkat uz mūžu – apstākļi var mainīties, tāpēc ieteicams izvērtēt to, cik viegli un izdevīgi to vajadzības gadījumā būtu pārdot. Svarīgi ir mēģināt saprast, vai īpašuma vērtība nākotnē pieaugs vai kritīsies un painteresēties par tirgus tendencēm, piemēram, šobrīd vērojams, ka cilvēki izvēlas mazākus mājokļus un pieprasījums pēc lieliem īpašumiem arvien krītas, tāpat vērtība krītas dzīvokļiem vecākos sērijveida dzīvokļu namos.

Faktori, kas pozitīvi ietekmē nekustamā īpašuma vērtību nākotnē un tālākpārdošanas potenciālu ir laba energoefektivitāte, mājokļa plānojumā lietderīgi izmantota pieejamā platība, laba lokācija un sakārtota infrastruktūra – tuvumā ir labas skolas, veikali, ērta piebraukšana, ēka ir renovēta vai tuvākajā nākotnē to plānots darīt.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/557626-top-8-padomi-kas-noderes-jebkuram-nekustama-ipasuma-pircejam

Viens no populārākajiem ēku ārsienu apdares variantiem ir dekoratīvais apmetums – tas ne vien piešķir ēkai pabeigtības sajūtu un padara to estētiski pievilcīgu, bet arī aizsargā ēkas konstrukcijas pret laikapstākļu iedarbību. Lasi tālāk un uzzini, kādi ir dekoratīvā apmetuma veidi un kā to izvēlēties.

Dekoratīvais apmetums – veidi un izvēles pamatprincipi

Fasādes apmetums iedalāms vairākās grupās pēc tā sastāva, sagatavošanas, kā arī uzklāšanas veida.

Pēc sagatavošanas veida apmetums iedalāms sausajos vai jau gatavos maisījumos. Sauso maisījumu dekoratīvais apmetums cenas ziņā ir lētāks, taču tas pašam precīzi un rūpīgi jāsajauc ar ūdeni. Gatavos maisījumus var lietot uzreiz. Vēl viena atšķirība – sauso maisījumu apmetums pēc uzklāsānas vēl jākrāso, kamēr gatavie produkti jau ir ietonēti, tādējādi saīsinot kopējo darbu laiku.

Pēc sastāva dekoratīvais apmetums iedalāms divās lielās grupās:

• Dabīgie jeb minerālie apmetumi;
• Sintētiskie jeb polimēru apmetumi, kas sīkāk iedalāmi silikona, silikāta un akrila apmetumos.

Savukārt, pēc uzklāšanas veida un faktūras, sienas apmetums parasti tiek iedalīts divās grupās:

• Dekoratīvais apmetums biezpiens;
• Dekoratīvais apmetums lietutiņš.

Minerālie jeb dabīgie apmetumi

Šo apmetumu galvenā saistviela ir cements un kaļķis. Tirdzniecībā tie pieejami sauso maisījumu veidā. Galvenās priekšrocības: salīdzinoši augsta gaisa un tvaika caurlaidība (tātad fasāde labāk ventilējas), zems ūdens uzsūkšanās līmenis. Ar minerālvati siltinātām fasādēm kopumā labāk piemēroti tieši minerālie apmetumi.

Sintētiskie jeb polimēru apmetumi

Sintētiskais apmetums tiek piedāvāts jau gatavos maisījumos, tā galvenās priekšrocības veido dažādas piedevas, kas padara šo apmetumu elastīgāku un plastiskāku. Tam var būt pievienotas vielas, kas neļauj uz apmetuma reljefās virsmas krāties netīrumiem vai augt sēnītēm un aļģēm, kas Latvijas klimatā ir nopietna problēma.

Sintētiskais silikona apmetums izmantojams gan ar minerālvati, gan putu polistirolu siltinātām fasādēm. Elpojošs, mitrumu atgrūdošs, ar labu krāsu noturību. Salīdzinoši jauns, tomēr gūst arvien lielāku popularitāti, jo ir ilgmūžīgāks, kā arī ar funkcionālām īpašībām.

Silikāta apmetums ārdarbiem arī lietojams gan ar minerālvati, gan ar putu polistirolu siltinātām ārsienām. Elpojošs, laba noturība pret klimatiskajiem apstākļiem.

Galvenā akrila apmetumu atšķirībā no abiem iepriekšējiem sintētiskā apmetuma veidiem ir tāda, ka to nebūtu ieteicams lietot fasādēm, kas siltinātas ar minerālvati. Tas tādēļ, ka tā pamatā ir polimēru sveķi, kas veido uz sienas plēvei līdzīgu kārtu.

Dekoratīvais ārsienu apmetums – biezpiens un lietutiņš

Dekoratīvais apmetums piešķir ēkas fasādes virsmām arī faktūru. Reljefais efekts tiek iegūts, jo apmetumam pievienoti akmens graudiņi jeb sīkas šķembas. Atkarībā no to frakcijas un apmetuma uzklāšanas veida, būvnieku profesionālajā valodā iegājies apmetumu iedalīt divās grupās – biezpiens un lietutiņš.

Dekoratīvais apmetums biezpiens tiek uzklāts ar rīvdēli apļveida un vertikālām kustībām, akmens graudu izmērs 1–3 milimetri, pamatā tie ir šķelti graudi. Savukārt lietutiņu ar rīvdēli rīvē vertikālā virzienā. Tā frakciju izmērs mazliet lielāks – 2–3 milimetri, pat mazliet vairāk, graudi ir apaļi.

Fasādes apmetumu piedāvā dažādi ražotāji. Ēku siltināšanas projektos iecienīts Caparol dekoratīvais apmetums. Caparol zīmols piedāvā plašu produktu izvēli un saskaņotas produktu sistēmas siltināšanai un apmetuma izveidei.

Sienas apmetums – darbu secība

Pamata darbu secība, uzklājot dekoratīvo apmetumu (var nedaudz atšķirties atkarībā no ēkas konstrukciju vecuma un materiāliem):

• Virsmas sagatavošana – tai jābūt tīrai un stabilai, bez plaisām, drūpošām daļām, sāļu nosēdumiem u.tml.
• Pamatkārtas apmetuma uzklāšana;
• Armējuma izveidošana;
• Gruntēšana;
• Dekoratīvā apmetuma uzklāšana.

Ja sienas apmetums fasēdei tiks veidots pašu spēkiem, ieteicams pirms tam izmēģināt konkrēto produktu uz līdzīgas virsmas mazākā laukumā. Būtiski, lai dekoratīvā apmetuma kārta būtu vienmērīga. Ja tiek izmantots dekoratīvais apmetums ar faktūru, tas jāuzklāj tā, lai slāņa biezums būtu tāds pats kā graudiņu izmērs.

Lai fasādes apmetums ne vien aizsargātu ēkas konstrukcijas, bet arī lieliski izskatītos un kalpotu gadiem ilgi, noteikti ieteicams konsultēties par piemērotākā apmetuma veida izvēli un uzklāšanas niansēm. Tāpat aicinām iegādāties pārbaudītus būvniecības produktus no uzticamiem zīmoliem. Būvniecības materiālu internetveikalā Buvserviss.lv pieejams kvalitatīvu un zināmu zīmolu produktu klāsts. Ieskaties!


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/555545-dekorativais-apmetums-ekas-fasadei-noderigi-ieteikumi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa, tādēļ nepieciešams strauji palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Savukārt Latvijā daudzdzīvokļu mājās dzīvo aptuveni 70% valsts iedzīvotāju, liecina 2022. gada Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti. Enerģijas resursu cenu kāpums jau licis daļai namu īpašnieku apsvērt un uzsākt energoefektivitātes pasākumus, lai novērstu enerģijas zudumus un ekonomētu iedzīvotāju finanses. Par to, kā pēc iespējas efektīvāk var palielināt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Daudzdzīvokļu nami var būt energoefektīvi” šī gada 26. aprīlī.

Konkurss “Energoefektīvākā ēka”

Latvijā jau 13. gadu noris konkurss “Energoefektīvākā ēka”. Ekonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa atklāja, ka ministrija ik gadu vēlas izcelt labākās ēkas un teikt paldies tiem, kas šajā jomā paveikuši visvairāk. Šogad konkursam var pieteikties un pieteikt ēkas līdz 16. jūnijam. “13 gadu laikā ir pieteikts daudz ēku, ir redzēta gan izcila, gan ne tik laba pieredze, taču katrā no šiem gadījumiem ir bijuši uzņēmīgi cilvēki, kuri centušies uzlabot mājokļus,” turpina Inese Bērziņa. Konkursā ēkas var pieteikt piecās nominācijā un nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” parasti ir vislielākā konkurence. Vēl ir nominācijas “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka jaunbūve”, “Energoefektīvākā publiskā ēka”, “Energoefektīvākā vienģimenes ēka” un “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka”.
Protams, galvenais kritērijs ir energoefektivitāte un katrā nominācijā ēkas vērtē pēc ļoti daudziem kritērijiem dažādi eksperti. “Katrā ziņā ir daudz interesantu piemēru gan par ventilāciju, gan arī par siltumapgādes sistēmu. Arī, ja kaut kas reizēm nav sanācis tā kā vajag, tad tā arī pasaka: “Nu tad šajā mājā ventilācijas risinājumu varbūt labāk varētu izdarīt!” Vairāk par konkursu var uzzināt www.energoefektivakaeka.lv”, skaidroja Inese Bērziņa.

Soli pa solim ceļā uz energoefektīvāku māju

Daudzdzīvokļu ēku fonds Latvijā ir novecojis un bieži vien arī tehniski nedrošs, tāpēc jāsper vairāki soļi, lai ēkas varētu atjaunot. Taču tajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums ēku atjaunot, jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu uz tiem. Kā to izdarīt, kādi dokumenti nepieciešami, kas tos dokumentus sagatavos? Ja mūsu mājā dzīvo ļoti daudz seniori, vai viņi spēs nomaksāt? Ja nu pēkšņi izrādās, ka mums ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku biedrība, lai mēs varētu lemt par savu īpašumu daudzdzīvokļu ēkā? Kas mums būvēs vai būvnieki būs uzticami, kā finansēt šos visus procesus? Ar ko tieši sākt?

Rīgas Enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis skaidroja, ka, lai pieņemtu pirmo nopietno lēmumu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāsapulcējas un jāizrunā visi jautājumi, jāsecina, ka “jā, mēs to vēlamies darīt” un jābalso par to. Protams, ir jāapzina gan ēkas tehniskā kārtība, gan arī jāsagatavo tehniskie dokumenti, kas ļaus aprēķināt nepieciešamās finanses. Būs nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums un energoaudits. Šos dokumentus gatavo sertificēti speciālisti.

“Tad, kad saņemts ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un energosertifikāts, dzīvokļu īpašnieki var izvērtēt informāciju par ēkas stāvokli, iepazīties ar veicamo darbu sarakstu. Izstrādātie dokumenti kalpo projektēšanas uzdevuma definēšanai, lai veiktu būvprojekta pasūtīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība sadarbībā ar apsaimniekotāju izvēlas projektētāju. Ar projekta un kontroltāmes izstrādi dzīvokļu īpašnieki iegūst dokumentu paketi, kas nepieciešama dalībai programmā,” skaidro Arnis Lelītis.

Ideālā situācija būtu tāda, ja ēkai būtu savi uzkrājumi, bet ļoti bieži diemžēl šo uzkrājumu nav, un tad ir jāmeklē palīdzība. Piemēram, Rīgas enerģētikas aģentūra šobrīd piedāvā atbalsta programmu, taču tikai Rīgā esošajām ēkām. Atbalsts sedz līdz 70% no tehniskā atzinuma un energoaudita izstrādes. Ēku īpašniekiem ārpus Rīgas ir iespēja izmantot attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvātās atbalsta programmas.

Kādi soļi sperami tālāk? Lai nodrošinātu ēkas atjaunošanas ieceri, dzīvokļu īpašnieku kopība dibina dzīvokļu īpašnieku biedrību. Dzīvokļu īpašnieki pilnvaro biedrību, jo ēkas atjaunošanas procesā ir nepieciešama pilnvarotā persona, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku intereses ēkas atjaunošanas procesā. Biedrību var dibināt ar mērķi atjaunot ēku. Visus lēmumus par ēkas atjaunošanas apjomu, tai skaitā finansēm, pieņem dzīvokļu īpašnieki.

Kad ir izstrādāts tehniskais projekts, dzīvokļu īpašnieki iepazīstas ar projekta izmaksām. Biedrība sagatavo un dzīvokļu īpašnieki apstiprina kontroltāmi, kā arī iepazīstina katru dzīvokļa īpašnieku ar projekta izmaksām. Biedrība apkopo rezultātus, un var pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai, ja vismaz 50 +1 dzīvokļu īpašnieks nobalso par ēkas atjaunošanu. Balstoties uz dzīvokļu īpašnieku lēmumu, tiek sagatavots pieteikums līdzfinasējuma saņemšanai. Konkursa kārtībā tiek izvēlēts būvnieks un noslēgts līgums par būvuzraudzību un autoruzraudzību. Tāpat tiek panākta vienošanās ar banku par projekta finansēšanu. Būvnieks uzsāk būvniecību.

Kad būvniecība ir pabeigta, parakstīti pieņemšanas nodošanas akti un valsts finanšu institūcija “Altum” izvērtējusi un apstiprinājusi sasniegtos energoefektivitātes rezultātus, dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu.
Pēc ēkas atjaunošanas pabeigšanas dzīvokļu īpašnieki iegūst drošu un energotaupīgu mājokli, tiek atjaunots ēkas dzīves cikls. Samazinās apkures izmaksas, taču rēķinā parādās kredīta izmaksas. Ēkas atjaunošanai ņemtais kredīts nekādā veidā neapgrūtina un neierobežo dzīvokļa īpašumu. Samazinās arī ēkas ekspluatācijas izmaksas. Rīgā par 90% samazinās nekustāma īpašuma nodoklis.

Kas ir energoaudits?

Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, energoaudits ir pamats, uz ko balstās visi tālākie aprēķini. SIA “Ekodoma” projektu vadītājs, energoauditors Kristaps Kašs uzsvēra, ka ļoti svarīgs aspekts ir ēkas siltumenerģijas patēriņš. Nepieciešams apkopot informāciju par karstā ūdens patēriņu, arī informāciju par ēkas apkures sistēmu, ja tāda ir, jo ne visas ēkas ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Tad ir nepieciešami papildus dati, lai kārtīgi varētu novērtēt šo sistēmu.

Kad visa šī informācija ir apkopota, nākamais solis jau ir ēkas apsekošana, iegūto datu pārbaude reālajā dzīvē. Notiek ēkas norobežojošo konstrukciju apsekošana un uzmērīšana, inženierkomunikāciju apsekošana un nepieciešamo mērījumu veikšana, dzīvokļu apsekošana un iedzīvotāju aptauja, kā arī izejas datu precizēšana.

Sagatavojot ēkas energosertifikātu, notiek enerģijas patēriņa modeļa izstrāde un validācija, energosertifikāta pielikumu sagatavošana un reģistrācija BIS sistēmā, kurā tiek iekļauts pielikums par aprēķinu vērtībām un pielikums par ekonomiski pamatotiem pasākumiem.

Nozīmīgākie ieguvumi, siltinot ēkas, ir tās norobežojošo konstrukciju un ēkas inženiersistēmu atjaunošana, apkures un karstā ūdens sagatavošanas siltumenerģijas patēriņa samazinājums, kas arī samazina izmaksas, ēku ekspluatējot. Protams, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība. Tāpat arī samazinās maksājums neparedzēto un kārtējo ēkas remontu izdevumu segšanai, turklāt samazinās nekustamā īpašuma nodoklis.

Elektrodrošība daudzdzīvokļu mājās

Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, jāatceras arī par ēkas “elektrosaimniecību”. Īpaši tāpēc, ka daudzdzīvokļu ēkas visbiežāk ir celtas vairāk nekā pirms pusgadsimta.

Uzņēmuma “Sadales tīkls” elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats uzsvēra, ka dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas īpašnieka privātīpašumā esošas elektroietaises ekspluatācijai nav jāpiesaista atbildīgās personas, taču tādas nepieciešamas dzīvojamo māju kopīpašumā esošu elektroietaišu ekspluatācijai, ja valdījumā ir elektroietaises ar nominālo darba maiņspriegumu virs 1000 V (AC) vai līdzspriegumu virs 1500 V (DC). Darbus dzīvokļu un dzīvojamo māju elektroietaisēs veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1041 prasībām, normatīvo aktu prasībām par ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi un elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem.

Savukārt dzīvokļu īpašniekiem jāatceras, ka nedrīkst lieto bojātas elektrības rozetes. Turklāt rozetes vairumā gadījumu ir paredzētas tikai slodzei līdz 16A! Lai elektrības lietošana būtu droša, jālieto atbilstošas rozetes un slēdži. Jāizmanto rozetes ar zemējumu, savukārt vannas istabā un virtuvē ir jāizmanto mitrumizturīgas rozetes, kuru aizsardzības klase ir vismaz IP54 vai P55. Tāpat, lai pasargātu bērnus no nejaušām elektrotraumām, jālieto kontaktligzdu aizsargi.
Tāpat kontaktligzdas nedrīkst pārslogot, pieslēdzot tām pārāk daudz patērētāju. Savukārt pagarinātāji vairumā gadījumu ir paredzēti slodzei tikai līdz 10A! Nedrīkst lietot pagarinātājus, ja tie nav atritināti. Protams, nedrīkst lietot bojātas elektroietaises.

Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām

To, cik svarīga ir kvalitatīva daudzdzīvokļu ēku ventilācija, skaidroja Gatis Pļavenieks no Rīgas Tehniskās universitātes.
Mikroklimata kvalitāti telpās nosaka daudzi faktori: āra piesārņojums, ziedputekšņi, smakas, arī trokšņi. Tie ir ārējie faktori. Tāpat mikroklimatu ietekmē iekšējie faktori – mitrums un kondensāts, putekļi, piesārņojums, kas rodas telpās cilvēku darbības vai izmantoto materiālu dēļ.

“Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvoklis atbilst higiēnas prasībām, tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Tāpēc gaisa kvalitātei ir īpaša nozīme.
Lai cilvēkam dzīvoklī būtu patīkama siltuma sajūta, nepieciešams noteikts mikroklimats – gaisa temperatūrai jābūt robežās no 18 līdz 20°C un relatīvajam gaisa mitrumam no 30 līdz 60%. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra jāpaaugstina. Savukārt gaisa tīrību dzīvoklī vērtē pēc ogļskābās gāzes koncentrācijas. Gaiss būs uzskatāms par tīru, ja ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija ir robežās no 0,07 līdz 0,1%,” skaidroja Gatis Pļavenieks.

Daudzdzīvokļu mājās iespējama tikai dabiskā ventilācija, kurā gaisa pieplūdi nodrošina dabiskā ventilācija, bet nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Var būt arī tā, ka gan gaisa pieplūdi, gan arī nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Tāpat mehāniskā ventilācija var būt aprīkota ar siltuma atguvi (rekuperācija).

Dabisko ventilāciju ietekmē temperatūra, spiedienu starpība mājoklī un virs ēkas jumta, kā arī vējš. Salīdzinājumā ar dabisko ventilāciju, mehāniskajai ventilācijai ir vairākas priekšrocības – praktiski neierobežots darbības rādiuss, ražīgums nav atkarīgs no meteoroloģiskiem apstākļiem. Tāpat var mainīt pieplūdes gaisa parametrus, organizēt gaisa pieplūdi un noplūdi konkrētās vietās, to iespējams attīrīt, mainīt tā temperatūru un mitrumu.
Izmantojot spiediena un citus sensorus, iespējams ierīkot sistēmu, kas automātiski regulēs svaiga gaisa padevi atkarībā no situācijas telpās.

Plānojot ventilāciju, ieteicams izveidot tādu sistēmu, lai stundas laikā telpā nomainītos puse no tajā esoša gaisa. Svaiga gaisa pieplūde jānodrošina dzīvojamajās telpās, savukārt nosūce jāorganizē no palīgtelpām, vannas istabām, tualetēm un virtuvēm.

Ventilējamo fasāžu risinājumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai

“Saint-Gobain” projektu vadītājs Andris Lujāns stāstīja par to, kādi ir ieguvumi, ja siltina mājas, izmantojot ventilējamo fasāžu risinājumus.

Izmantojot ventilējamās fasādes, tiek iegūta ēkas konstrukciju aizsardzība pret temperatūru un nokrišņiem. Palielinās ēkas ilgmūžība. Savukārt būvniecību var veikt praktiski jebkuros apstākļos, kas nav iespējams, izvēloties apmestās fasādes. Tāpat iespējami ļoti dažādi tehniskie risinājumi un apdares daudzveidība.

“Uzņēmums “ISOVER” piedāvā kā viena slāņa, tā arī vairāku slāņu siltumizolācijas sistēmas ventilējamajām fasādēm. Viena slāņa sistēmā siltuma un pretvēja izolācija ir apvienota vienā slāni, ko pie sienas piestiprina ar siltumizolācijai domātajiem dībeļiem. Ieguvums ir ātra sistēmas montāža. Savukārt vairāku slāņu sistēmā katrs no elementiem ir izveidots kā atsevišķs slānis, ko pie sienas atbilstoši norādījumiem piestiprina uz vietas objektā. Ieguvums ir optimālas siltumizolācijas izmaksas, kas ir mazākas, nekā izvēloties viena slāņa sistēmu. Tiem izveidota ugunsdroša konstrukcija, mazāki ir arī siltuma zudumi, jo tiek izmantota elastīga siltumizolācija, kas labāk piekļaujas ēkas konstrukcijām. Līdz ar to arī siltuma zudumi ir mazāki,” skaidroja Andris Lujāns.

Pilnais ēkas radītās siltumenerģijas rekuperācijas cikls

Uzņēmuma “INNOVATION B&G” pārstāvis Viktors Goljadiņecs skaidroja, kāda nozīme ir rekuperācijas sistēmām un kā tās palīdz paaugstināt ēkas energoefektivitāti.

“Eurostat statistika liecina, ka Eiropas Savienībā mājsaimniecības patērē aptuveni 26% no kopējā enerģijas daudzuma. Tas ir ļoti daudz. Un liela daļa mājsaimniecību ir izvietotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tāpēc jānodrošina ēkas apsaimniekošana atbilstoši tās enerģijas patēriņam, dzīvokļu īpašniekiem attālināti ir jānodrošina piekļuve datiem par ēkas dinamisko un gada kopējo enerģijas patēriņu, ar rekomendācijām, kā to mazināt nākotnē, jāveicina dzīvojamā fonda pāreja uz ēku energoapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un daļēju energodecentralizāciju,” skaidroja speciālists Viktors Goljadiņecs.

Pateicoties pilnajam ēkas rādītās siltumenerģijas rekuperācijas ciklam, mēs varam atgūt siltumenerģiju arī no kanalizācijas sistēmām sadzīves karstā ūdens ražošanai, komforta apkures sistēmām un komforta dzesēšanas sistēmām.
Notekūdens siltummainis nodod ēkas saimnieciskā notekūdens siltumenerģiju siltumsūknim, kurš pārvērš šo potenciālu ēkas karstā ūdens sagatavošanai un iekštelpu gaisa piesildīšanai gaisa rekuperācijas sistēmā.

Savukārt elektroenerģiju, kas gūta solārās aktivitātes periodā, PV paneļu lauks pārvērš lietderīgā enerģijā, lai nodrošinātu ēkas pilnās rekuperācijas sistēmas ierīču darbību.

Laikā, kad lietotāji nepatērē karsto ūdeni un enerģijas reģenerācijas jauda ir pārāk liela, pilnās rekuperācijas sistēmas blokam ir iespējams atmosfērisks siltuma akumulators, kurā uzglābāt enerģiju nakts periodā. Šī sistēma kalpo ne tikai liekās siltumenerģijas uzglabāšanai, bet arī siltuma pieprasījuma jaudas izlīdzināšanai diennakts griezumā.
“INNOVATION B&G” risinājumā ir pielietota tehnoloģija, kas nodrošina siltuma apmaiņu starp ēkas notekūdens un energoapgādes sistēmām. Notekūdeņi tiek uzglabāti tvertnē, kurā ir iegremdēts notekūdeņu siltummainis. Pēc siltuma noņemšanas no notekūdeņiem ēkas karstā ūdens apgādei, atdzesētie notekūdeņi tiek izmantoti iekštelpu dzesēšanai.

Ierīce ir izstrādāta tā, lai siltumsūkņa saražoto enerģiju abās izejās varētu pilnībā izmantot, kompensējot aukstuma un siltuma ciklu nevienmērību dienas laikā.

Savukārt centralizētā gaisa ventilācijas sistēmā ietilpst siltuma rekuperācijas iekārta ar apkures avotu no kanalizācijas siltummaiņas iekārtas. Siltumenerģiju no novadītā gaisa atgūst pretplūsmas siltummainī.
Sistēmas vadības bloks nodrošina visu elektromotoru piedziņas sistēmu funkcionalitāti: cirkulācijas sūkņi, modulējošie vārsti, sensori, ventilatori. Vadības bloks nodrošina augstu sistēmas iekārtu darbības efektivitāti sinhronizējot to ar solārās aktivitātes periodu.

Arī ventilācija ir ļoti liels siltuma patērētājs. Tāpēc, ierīkojot ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, var būtiski samazināt siltuma zudumus. Iespējams atgūt līdz pat 90% no siltuma, kas izplūst pa ventilāciju.

Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā

Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajam bezmaksas vebināram šā gada 24. maijā “Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?”.


https://www.la.lv/daudzdzivoklu-nami-ari-var-but-energoefektivi

Brokastošana vai pusdienošana, grāmatas lasīšana, laiskošanās saulītē vai kvalitatīvi kopābūšanas mirkļi svaigā gaisā kopā ar vistuvākajaiem ir tikai dažas no terašu sniegtajām priekšrocībām. Ja arī Tev šķiet, ka terase būtu iederīga Tavā privātīpašumā un vēlies to uzbūvēt paša spēkiem, raksta turpinājumā uzzini, ko ir svarīgi ņemt vērā, neiztērējot kaudzi naudas!

Kā uzbūvēt terasi: soli pa solim

Terases būvniecības darbus ir ieteicams ieplānot pavasarī, lai jau vasarā tur varētu pilnvērtīgi baudīt siltos vakarus vai nodoties kāda cita veida aktivitātēm. Taču pirms ķerties klāt darbam, ir rūpīgi jāizplāno viss būvniecības process – sākot ar to, kurā vietā terase atradīsies un līdz pat tās labiekārtošanai un citām dizainiskajām detaļām. Lai arī terases būvniecība nav ļoti sarežģīta, svarīgi ir ievērot konsekvenci, rūpīgi turoties pie plāna. Terases izbūves cenas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Piemēram, ja Tev jau ir viss nepieciešamais aprīkojums un materiāli, tad izmaksas pavisam nebūs augstas.

Veids

Pirmkārt, ir būtiski apdomāt, kāda veida terasi vēlies būvēt – slēgtā tipa, tādu, kas atrodas uz zemes vai tieši pretēji – uz paaugstinājuma. Atvērtā tipa terasi bez paaugstinājuma ir iespējams uzbūvēt daudz ātrāk, jo nav nepieciešami logi, kāpnes, margas un vēl citi papildelementi.
Vieta un izmērs
Nākamais solis ir izplānot vietu, kur terasi būvēt. Vislabāk izvēlēties cietu un līdzenu zemi. Tālāk, ņemot vērā savas vēlmes, vajadzības un iespējas, apdomā kāds būs tās izmērs un attiecīgi iezīmē laukumu, izmantojot auklas un mietiņus. Noskatīto zemes pleķīti atbrīvo no augsnes virskārtas – zāles, nezālēm un velēna.

Būvniecība

Vispirms sāc ar to, ka, izmantojot dēļus, izveido pamata rāmi no četrām sijām, pēc tam piestiprini šķērsdēļus un terases dēļus. Ņem vērā, ka divām no rāmja sijām ir jābūt nedaudz garākām. Sijas jāsastiprina ar speciālajām būvniecības skrūvēm. Gadījumā, ja ir nepieciešams nodrošināt vēl lielāku izturību, šķērsdēļus un sijas var papildus nostiprināt vēl ar metāla stiprinājumiem. Kad terases pamati jeb rāmja izbūve ir pabeigta, var ķerties klāt grīdas izveidei. Šim nolūkam var izvēlēties speciālās terases flīzes, kas ir dizainiski pievilcīgas, piešķirot terasei eleganci un mūsdienīgu izskatu. Dēļiem jābūt plakaniem un starp tiem ir jāatstāj neliela atstarpe, atvēlot vietu, kur aizplūst ūdenim. Skrūvēm ir jābūt ieskrūvētām aptuveni milimetru no grīdas līmeņa.

Labiekārtošana

Terases labiekārtošana arī ir ļoti svarīgs process, jo pavisam iespējams tā pārtaps par Tavu miera oāzi, kur gūt atelpu no steidzīgās un aizņemtās ikdienas, veldzējoties dabas krāšņumā. Šādai vietai lieliski piestāvēs pītās terases mēbeles, kas izgatavotas no dažādiem dabīgajiem materiāliem, piemēram, niedrēm vai bambusa. Taču, ja lūkojies pēc izturīgākas alternatīvas, var izvēlēties arī rotanga materiālu, kas ražots no polietilēna šķiedrām. Saulessargi terasēm būs noderīgi, lai kādā īpaši tveicīgā vasaras dienā patvertos no saules. Savukārt terases apgaismojums ir nepieciešams, ja plāno turpināt uzturēties ārā vēl tad, kad saule jau ir norietējusi. Slēgtā tipa terasēm būs nepieciešamas arī terases durvis un logi, lai tajā varētu uzturēties arī gada dzestrajos mēnešos.

Terases esamība pavisam noteikti ir vērtīgs ilgtermiņa ieguldījums. Vairāk par to, kā labiekārtot savu pagalmu vai dārzu, lai tas kļūtu par īstu miera oāzi, lasi Smscredit.lv bloga rakstā: “Pagalma labiekārtošana: noderīgi padomi un ieteikumi šī gada pavasara un vasaras sezonai”.

https://www.la.lv/padomi-ka-uzbuvet-terasi-bez-lieliem-teriniem

Ja mājoklī ir vajadzība apkures sistēmai pievienot papildu radiatoru, vai tas jāsaskaņo, nepieciešams projekts? Ja tā, ar ko jāsaskaņo un cik ilgi tas notiek?

Papildu radiators var nesildīt pilnvērtīgi

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības valdes loceklis, inženierzinātņu doktors Dainis Ģēģers norāda – jauna radiatora iegāde un uzstādīšana nav vienkārša, jo vispirms jāaprēķina nepieciešamās jaudas parametri un jāizvēlas pareizā tipa radiatori. Nebūtu pareizi par nepieciešamā radiatora veidu un jaudu konsultēties vien ar pārdevēju. Vispirms jāvēršas pie sertificēta siltumapgādes sistēmas projektētāja, jo jāizstrādā tehniskā dokumentācija, aprēķinot dzīvokļa siltuma zudumus. Tikai uz tā pamata izvēlas jauno sildķermeņu izmēru, tipu un pieslēguma shēmu. Projektā jābūt norādītiem radiatoru tehniskajiem parametriem, kā arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, to skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins.

Arī SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica apstiprina – jebkurām izmaiņām apkures sistēmā nepieciešams projekts un tas jāsaskaņo, turklāt sildķermeņu nomaiņa iespējama tikai pēc apkures sezonas beigām līdz 1. septembrim, t.i., siltajā sezonā, kad apkures sistēma netiek darbināta.

Katrā pašvaldībā ir savi noteikumi, un precīzu laika posmu, kurā atļauts pārbūvēt apkures sistēmu, pateiks konkrētais apsaimniekotājs vai siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs.

Ziemas–pavasara periods ir piemērots, lai sagatavotu projektu

“Siltumapgādes sistēmai ēkā ir paredzēts konkrēts skaits radiatoru un noteikts to veids, kas ir atbilstošs ēkas individuālā siltummezgla tehniskajiem parametriem un iespējām. Jebkura nesankcionētā siltumapgādes sistēmas pārbūve būtiski ietekmē siltumapgādi ēkā, kas pārsvarā rezultējas ar aukstiem radiatoriem dzīvokļos. Arī pievienojot papildu radiatoru, būtiski tiks traucēta siltuma padeve, un pretēji cerētajiem uzlabojumiem radiatori labākajā gadījumā būs daļēji silti, jo ēkas individuālais siltuma mezgls nespēs piegādāt siltumnesēju pietiekamā daudzumā un spiedienā,” skaidro RNP pārstāve.

Arī mainot radiatorus, jāizstrādā projekts

Jāņem vērā, ka radiatori ar laiku aiz­aug, līdzīgi kā ūdens caurules vai boileri. Tos iespējams tīrīt, taču, ja tas nav darīts vairākus desmitus gadu, jāizskata iespēja to nomaiņai pret jauniem, lai pats radiators spēj maksimāli atdot telpai tam piegādāto siltumu. Tāpēc jāveic nepieciešamās jaudas parametru aprēķins un jāizvēlas atbilstīga tipa radiatori. Pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista jāpasūta tehniskā dokumentācija, kas atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Jāaprēķina dzīvokļa siltuma zudumi, uz kā pamata tiek izraudzīti jauni sildķermeņi. Projektā jābūt norādītiem ne tikai radiatoru tehniskajiem parametriem, bet arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, to skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins.

Izstrādātā tehniskā dokumentācija garantē ne tikai tehniski pareizu radiatoru nomaiņu, lai tā neietekmētu turpmāku apkures sistēmas funkcionēšanu, bet arī ļauj veikt precīzāku aprēķinu, lai ekonomija uz sildķermeņu nomaiņu būtu lielāka. Tehniskā dokumentācija jāsaskaņo ar pārvaldnieka siltumiekārtu inženieri.

Saskaņošanas ilgums katram projektam ir individuāls

Pēc saskaņošanas jāveic apkures sistēmas attiecīgo stāvvadu drenāža (iztukšošana). Pēc paveiktajiem darbiem jāpaziņo pārvaldniekam, ka radiatori ir nomainīti, lai atjaunotu apkures sistēmu, – tā jāpiepilda, jāatgaiso, jāveic hidrauliskā pārbaude, jānobalansē.

Ja papildu radiatoru vēlas privātmājā

Ja privātmājā netiek mainīts apkures veids, radiatorus drīkst mainīt, pievienot un demontēt pēc saviem ieskatiem, un tas ne ar vienu nav jāsaskaņo. Taču arī šādā gadījumā ieteicams konsultēties ar siltumapgādes projektēšanas speciālistu un, iespējams, arī izstrādāt projektu, lai cerētā ieguvuma vietā nebūtu vilšanās.

Ja privātmājā ir vairāki dzīvokļi un tiem ir vienota apkures sistēma, ir nepieciešams saskaņojums.

Uzziņa

Katram apsaimniekotājam ir izstrādātas savas vadlīnijas par radiatoru un dvieļu žāvētāju nomaiņu/uzstādīšanu vai demontāžu, ar tām var iepazīties konkrētā apsaimniekotāja mājaslapās vai konsultējoties ar apsaimniekotāja inženieri siltumapgādes jautājumos.

Ielāgo!

Radiatori un dvieļu žāvētāji dzīvokļa īpašumā (arī privatizētā) ir daļa no kopējās mājas siltuma sistēmas – tas ir kopīpašums. Tas nozīmē, ka radiatoru maiņa vai uzstādīšana pēc būtības ir brīvprātīga ieguldīšana kopīpašumā.


https://www.la.lv/papildu-radiatora-ierikosana-jasaskano

Kam jādara zināms, ka manas privātmājas pagalmā nogāzies liels koks? Ja to nedarīšu, kāds vēlāk pateiks, ka esmu koku nozāģējis bez atļaujas. Aivars Rīgā

Ja privātā teritorijā kādu iemeslu dēļ nogāzies koks, tiešām ir jāinformē atbildīgās iestādes attiecīgajā pašvaldībā. Visbiežāk tās ir vietvaru būvvaldes vai koku vērtēšanas komisijas, kas izsniedz koku ciršanas atļaujas. Nosacījumi un atbildīgā struktūrvienība katrā pašvaldībā var mazliet atšķirties, tāpēc vislabāk vērsties konkrētajam īpašumam piekritīgajā vietvarā, kas detalizētāk informēs par ziņošanas kārtību.

Ja īpašums, kurā nogāzies koks, atrodas Rīgas pašvaldības teritorijā, obligāts nosacījums ir nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, par faktu informējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu (PAD), informē Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

To var izdarīt gan tiešsaistē Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā: www.eriga.lv, izmantojot e-pakalpojumu Koku ciršanas atļauja, vai sūtot uz PAD e-pastu: pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us (veidlapa pieejama PAD mājaslapā, sadaļā Veidlapas), vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi: Dzirnavu iela 140, Rīga. Iesniegumu arī iespējams atstāt dokumentu skapī, kas izvietots 1. stāva foajē novietotajā slēgtajā dokumentu skapī. Pirmdienās dokumentus var iesniegt tikai elektroniski.


https://www.la.lv/privatipasuma-nogazies-koks-jazino

Pirms iegādāties nekustamo īpašumu, ir būtiski pārliecināties, vai tajā neatrodas trešajām personām piederošas būves un vai būvniecība ir notikusi likumīgi, jo īpašnieks ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes. Ja uz īpašumā esošas zemes atrodas nevienam nepiederoša būve, īpašniekam ir visas tiesības ierosināt gan būves nojaukšanu, gan būvniecības dokumentācijas izstrādi.

• Ja persona konstatē, ka uz viņai piederoša zemesgabala ir būve, kuru tā nav būvējusi, par tās piederību būtu jāinteresējas zemesgrāmatu nodaļā un Valsts zemes dienestā.
• Uz īpašnieka zemes atrodošās būves varētu būt gan bezmantinieku manta, gan bezīpašnieka lietas, gan zemes īpašniekam piekrītošas būves.
• Ja uz zemes atrodas būves, kas nepieder zemes īpašniekam, vispirms ir jāsaprot, vai būvi ir iespējams legalizēt, vai ir iespējams izstrādāt būvniecības dokumentāciju.
• Zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka viņš ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes.
• Ieraksta par būvi dzēšanu ir tiesīgs ierosināt būves īpašnieks, ja tāda nav – tiesiskais valdītājs.

Ja persona konstatē, ka uz viņai piederoša zemesgabala ir būve, kuru tā nav būvējusi, par tās piederību būtu jāinteresējas zemesgrāmatu nodaļā un Valsts zemes dienestā (VZD), skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe. Savukārt par to, vai būve ir legāla, vai tai vēl arvien ir jaunbūves statuss un tā nav nodota ekspluatācijā, jāinteresējas būvvaldē. “Objektus braucam apsekot uz vietas un konstatējam reālo situāciju dabā, pārbaudām dokumentāciju, lai noskaidrotu būves būvniecības tiesiskumu,” tā D. Skalbe.

Bezsaimnieka manta un bezīpašnieka lietas

Uz īpašnieka zemes atrodošās būves atbilstoši Civillikuma 416. pantam teorētiski varētu būt gan bezmantinieku manta, gan bezīpašnieka lietas (Civillikuma 930. pants, arī 417. pants), gan zemes īpašniekam piekrītošas būves saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta ceturto daļu, skaidro VAS “Valsts nekustamie īpašumi” juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers. Atkarībā no faktiskajiem apstākļiem un vēlmēm arī rīcība ar šīm būvēm iespējama atšķirīga.

Rīcību ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”, saskaņā ar kuriem galvenā persona ir Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Par bezmantinieku mantu būves tiek atzītas ar zvērināta notāra sastādītu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Ja uz mantojumu ir pieteikta kreditora pretenzija (tajā skaitā no zemes īpašnieka par nesaņemto zemes nomas maksu), turpmāko rīcību ar to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”. Šādā gadījumā zvērināts notārs nosūta aktu par mantojuma lietas izbeigšanu zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš ir atbildīgs par turpmāko rīcību ar to.

Ja kreditora pretenziju nav, VID nodod bezmantinieku mantu attiecīgajai valsts vai pašvaldību institūcijai.

Par bezīpašnieka lietām atzītās (ar tiesas spriedumu) būves VID arī nodod attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai.

Ja būves nekur nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, tās ir piekritīgas zemes īpašniekam atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Šādā gadījumā zemes īpašnieks ir tiesīgs vērsties ar attiecīgu pieteikumu tiesā, lai atzītu tam īpašuma tiesības uz būvēm kā zemes īpašniekam atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta ceturtajai daļai un Civillikuma 968. pantam.

Pilnībā atbildīgs ir zemes īpašnieks

“Zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka viņš ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes. To nosaka Civillikums. Taču bieži vien, konstatējot patvaļīgu būvniecību, nekustamā īpašuma saimnieks saka, ka viņš to nav būvējis. Taču jāapzinās, ka zemes īpašnieks, pat tad, ja viņš nav veicis būvniecību, ir tas, kas atbildīgs par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu,” norāda Arhitektūras pārvaldes Arhitektūras nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Kristīne Zīverte.

Rīga pēc teritoriālā plānojuma ir sadalīta vairākās apbūves zonās. Piemēram, nelegāla būve – privātmāja – var atrasties apstādījumu un dabas teritorijā, kur šāda veida būves nedrīkst celt.

Vai atbilst teritorijas plānojumam

Ja uz zemes atrodas būves, kas nepieder zemes īpašniekam, vispirms ir jāsaprot, vai būvi ir iespējams legalizēt, vai ir iespējams izstrādāt būvniecības dokumentāciju. Ja zemes īpašnieks ir konstatējis, ka viņam piederošā īpašumā esošā būve nevienam nepieder, un viņš to vēlas legalizēt, pirmais solis ir atnākt uz būvvaldi, lai saprastu, vai būve atbilst visu normatīvo aktu prasībām, piemēram, teritorijas plānojumam, Aizsargjoslu likumam – vai vispār uz šīs zemes var atrasties tādas funkcijas būve, skaidro būvvaldes speciālistes.

“Rīga pēc teritoriālā plānojuma ir sadalīta vairākās apbūves zonās. Piemēram, nelegāla būve – privātmāja – var atrasties apstādījumu un dabas teritorijā, kur šāda veida būves nedrīkst celt,” tā D. Skalbe.

Vēl ir jāsaprot, par kādu būves veidu ir runa, – tā ir jaunbūve vai jau esošas būves pārbūve, kā arī būtiski – to plānots ekspluatēt vai atgriezt iepriekšējo tiesisko stāvokli.

Tiesības gan nojaukt, gan izstrādāt dokumentāciju

Īpašniekam ir visas tiesības ierosināt gan būves nojaukšanu, gan būvniecības dokumentācijas izstrādi. “Ja zemes īpašnieks būvi vēlas legalizēt, tad ir jāuzsāk būvniecības process, jo tā ir jauna būvniecība,” skaidro K. Zīverte. “Nav iespējama ne pārbūve, ne citi procesi, jo nav dokumentācijas.”

Ja būve ir līdz 25 m², t.i., 1. grupas ēka, tad Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka, ka būvniecības dokumentāciju var izstādāt pats zemes gabala īpašnieks. Visos pārējos gadījumos par tālāko būvniecības procesa virzību ir jākonsultējas ar sertificētu arhitektu. Ja vēlas būvi legalizēt, būvvaldei ir jāiesniedz iesniegums, un būvvalde pieņem lēmumu – izsniegt vai neizsniegt būvatļauju.

Ja būve īpašnieka vajadzībām neatbilst, tad tiek pieņemts cits lēmums – nojaukt būvi. Ja ēka ir līdz 25 m², iesniedzot būvvaldei paskaidrojuma rakstu, zemes īpašnieks to var izdarīt pats. Ja ēka ir 2. vai 3. grupas būve, kas pieslēgta inženiertīkliem, tad ir vajadzīgs būvprojekts.

Termiņi un izmaksas

Ja plāno nojaukt 1. grupas būvi, paskaidrojuma rakstu būvvalde izskata divu nedēļu laikā. Šajā gadījumā būvnodeva nav jāmaksā.

Savukārt, ja ir iesniegts būvprojekts, būvvalde to izskata mēneša laikā un ir jāmaksā būvnodeva atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 147 “Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu Rīgā”.

Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” par patvaļīgas būvniecības esamību uz zemes gabala var tikt piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, t.i., 3% no kadastrālās vērtības. “Redzam, ka šī norma darbojas. Būvvaldē vēršas vairāk cilvēku, kas vēlas sakārtot savas zemes lietas, novēršot patvaļīgu būvniecību, un ilgstoši nenodotas ēkas nodod ekspluatācijā,” tā D. Skalbe.

Kur pārliecināties par īpašumtiesībām

Visu informāciju, kas ierakstīta zemesgrāmatā par nekustamo īpašumu, var iegūt mājaslapā www.zemesgramata.lv, autorizējoties un veicot apmaksu par nodalījuma apskati.

Ja būve ir ierakstīta zemesgrāmatā, tad par tās piederību var pārliecināties arī VZD datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, informē VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Ciganova. Portālā var meklēt datus par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem kadastra objektiem – nekustamajiem īpašumiem, zemes vienībām, būvēm un telpu grupām – un par (zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu) īpašniekiem. Nekustamo īpašumu var meklēt pēc kadastra numura vai nosaukuma, arī pēc tajā ietilpstošā objekta (zemes vienības, būves vai dzīvokļu īpašumos ietilpstošās telpu grupas) adreses. Zemes vienības, būves un telpu grupas var meklēt pēc to kadastra apzīmējuma vai adreses.

Ja būve nav ierakstīta zemesgrāmatā, tad, lai iegūtu šādu informāciju, VZD jāiesniedz ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījums, jo informācija par fizisko personu datiem ir ierobežotas pieejamības informācija, un saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturto daļu persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Ieraksta par būvi dzēšana

Nereti gadās, ka būve zemesgrāmatā ir reģistrēta, bet dabā tādas vairs nav. Tad īpašniekam ar iesniegumu ir jāgriežas būvvaldē, tā veic apsekojumu dabā un, konstatējot šo faktu, izsniedz izziņu par būves neesamību, kura ir jāiesniedz VZD.

VZD saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 150. punktā noteikto ierakstu par būvi dzēš:

• pamatojoties uz pašvaldības būvvaldes izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesamību apvidū;
• pamatojoties uz pašvaldības būvvaldes izdotu dokumentu, kurā apliecināts, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais kadastra objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka būvju klasifikāciju, nav uzskatāms par būvi.

Ieraksta par būvi dzēšanu ir tiesīgs ierosināt būves īpašnieks, ja tāda nav – tiesiskais valdītājs (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki kopā vai kāds no kopīpašniekiem uz pilnvarojuma pamata) vai minēto personu pilnvarota persona, kā arī zemes īpašnieks attiecībā uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kas atrodas uz viņa zemes, noformējot VZD pasūtījumu ēku ieraksta dzēšanai un pievienojot būvvaldes izziņu par ēkas neesamību apvidū.

Ja būve ir reģistrēta arī zemesgrāmatā, tad īpašniekam jāiesniedz VZD iesniegums, kas vienlaikus adresēts arī zemesgrāmatu nodaļai.

Sīkāk par būves ieraksta dzēšanas pakalpojumiem var skatīt VZD mājaslapas sadaļā Ēkas dzēšana.

P.S.

Ja īpašumā ēkas uz zemes pieder vienai, bet zeme – citai personai, tad ir izveidojies dalītais īpašums. Šī situācija ir izņēmums no Civillikuma ēkas un zemes vienotības principa, un to regulē citi normatīvi.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/302723-ka-rikoties-ja-uz-ipasuma-esosas-zemes-atrodas-bezsaimnieka-buve-2019

Vēl joprojām aktuāla ir līdz 90. gadu sākumam celto privāto dzīvojamo māju nodošana ekspluatācijā un ierakstīšana zemesgrāmatā. LV portāls skaidro, kādi normatīvi ir jāievēro un kādi dokumenti nepieciešami, lai to paveiktu.

• Robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis – līdz šim datumam celtajām ēkām būvvalde nepārvērtē būvniecības tiesiskumu, bet aprobežojas ar fakta esamību dabā.
• Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts.
• Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve.
• Ja gadu gaitā ir veiktas kādas pārbūves un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu.

Samērā daudzi LV portāla lasītāji uzdod jautājumus par to, kā nodot ekspluatācijā ēkas, kas celtas pirms vairāk nekā 30 gadiem, kā sakārtot šo ēku būvdokumentāciju un kā ierakstīt tās zemesgrāmatā. Ar šādu privātnamu nodošanu ekspluatācijā nereti saskaras arī Rīgas pilsētas būvvalde.

Robežšķirtne – 1993. gada 5. aprīlis

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe uzsver, ka robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis. Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

“No minētās tiesību normas izriet, ka līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu,” skaidro D. Skalbe. “Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, pārvērtējot šādas būvniecības tiesiskumu, nāktos piemērot tābrīža likumdošanu, kā arī pārbaudīt ļoti senus notikumus. Likumdevējs apzināti ir norobežojies no iepriekš veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanas, jo tas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu.”

Ja nav būvprojekta

1. piemērs. Dzīvojamā ēka, kura pabeigta 1989. gadā (to apliecina inventarizācijas akts), nav nodota ekspluatācijā un ierakstīta zemesgrāmatā. Pašvaldība apgalvo, ka nepieciešams būvniecības procesu ierosināt no jauna – lai ēku nodotu ekspluatācijā, vajadzīga jauna būvatļauja, jauns projekts utt.

Atbilde. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, vai būves cēlājiem ir saglabājies padomju laika būvprojekts. Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts. Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve un tiek piemērotas visas normas, kas ir spēkā patlaban, piemēram, attiecībā uz pagaidu energoefektivitātes sertifikātu, skursteņslaucītāju atzinumu u. c. Iespējams, ka pēc jaunā pašvaldību teritoriālā plānojuma privātmāju apbūve šajā teritorijā nemaz nav iespējama. Vai arī ir problēmas ar sarkanajām līnijām – šajā teritorijā izbūvēts kaut kas tāds, ko tagad normatīvi vairs nepieļauj.

Līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu.

Ja ir būvniecības dokumentācija

2. piemērs. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās uzbūvēts nams, kas nav nodots ekspluatācijā. Visa būvniecības dokumentācija ir saglabājusies, taču laika gaitā atsevišķās telpās veikta pārbūve un tās vairs neatbilst projektam. Kā rīkoties šādā gadījumā?

Atbilde. Ja pa šiem gadiem ir veikta pārbūve un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu. D. Skalbe: “Tam, kas ir uzbūvēts dabā, ir jāsakrīt ar to, kas ir būvniecības dokumentācijā.”

Jāņem vērā, ka būvprojekta izmaiņu projektu var izstrādāt tikai tiem būvprojektiem, kuriem ir saņemta būvatļauja. Projektu var izstrādāt arī tad, ja ir būvprojekta ģenerālplāna akcepts, kas vienlaikus uzskatāms par atļauju realizēt būvniecības ieceri.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai ēku nodotu ekspluatācijā

Rīgas pilsētas būvvalde norāda: lai ēku nodotu ekspluatācijā, ir jāsakārto būvniecības dokumentācija.

• Ir vajadzīgs būvprojekta autora atzinums par to, ka ēka atbilst projektam. Ja autors vairs nepraktizē, šādu atzinumu var sniegt jebkurš cits sertificēts arhitekts, kurš uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu.
• Valsts zemes dienestā jāsaņem kadastrālās uzmērīšanas lieta (agrāk to sauca par inventarizācijas lietu).
• Svarīgs ir izpilduzmērījumu (topogrāfiskais) plāns ar pazemes komunikācijām un izbūvēto būvju horizontālās un vertikālās (parāda ēku augstumu) novietnes piesaistēm. Tajā jāiezīmē visas būves, ieskaitot žogu, un citi objekti, kas atrodas uz zemesgabala, piemēram, lieli koki un celiņi.
• Kad nams uzbūvēts, vajadzīgs sertificēta elektriķa izsniegts elektroinstalācijas pārbaudes akts, kā arī sertificēta skursteņslauķa atzinums par dūmkanālu un ventilācijas kanālu stāvokli.
• Ja māja ir apkurināma, paredzēta dzīvošanai visu gadu un ir siltināta, būvvaldei jāiesniedz energoefektivitātes pagaidu sertifikāts.
• Būvvaldei jāiesniedz atzinumi no tehnisko noteikumu izdevējiem, kā arī līgums par sadzīves atkritumu izvešanu.
• Pie mājas jābūt pastkastei, adreses plāksnītei un karoga turētājam/mastam.
• Kopā ar šiem dokumentiem būvvaldē jāiesniedz apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai, aizpildot attiecīgu veidlapu.

Kas jāievēro, lai ierakstītu namu zemesgrāmatā

Būvvaldes pārstāve vērš uzmanību: pēc likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” akts par nodošanu ekspluatācijā nebūt nav vienīgais pamats, kas ļauj būvi ierakstīt zemesgrāmatā. Tiem, kas objektu grib ierakstīt zemesgrāmatā, saistošs ir šī likuma 17. pants, kas nosaka: ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

• valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21. jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam;
• likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);
• noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;
• rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993. gada 28. februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);
• apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim);
• tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā;
• aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam);
• izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;
• līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;
• citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Var būt beztermiņa būvatļauja

Būvvalde norāda, ka līdz 1997. gada 1. aprīlim nebija normatīvu, kas regulē būvatļaujas izsniegšanas kārtību. Tālaika projekti vienlaikus tika uzskatīti arī par atļauju realizēt būvniecības ieceri.

Ja projektā nebija noteikts, ka būvprojekta realizācijai ir jāsaņem būvatļauja vai projektā nebija konkrēts termiņš, līdz kuram īstenojams būvprojekts, tad to var uzskatīt par beztermiņa būvatļauju.

Jāņem vērā, ka jaunais būvniecības procesa regulējums – Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” – paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (pieci gadi – būvēm, kurām tika novērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi).

Uz jautājumu, vai minēto normu var attiecināt uz padomju laikā būvētajām ēkām, D. Skalbe atbild, ka tas ir atkarīgs no tā, vai atļauju būvprojekta realizācijai var uzskatīt par terminētu vai beztermiņa. Ja atļauja būvprojekta realizācijai uzskatāma par beztermiņa, šo normu uz iepriekš minētajām ēkām nevar attiecināt.

Savukārt objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, un kuriem nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.

Terminēto būvatļauju, kurās netika norādīts termiņš, kad ēka jānodod ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir 2022. gada 1. oktobris, proti, astoņi gadi kopš noteikumu spēkā stāšanās.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/310672-ka-padomju-laika-buvetu-privatmaju-nodot-ekspluatacija-2019

Mežs un zeme, uz kā tas atrodas, ir vērtība - tā pārdošana vai apsaimniekošanas pakalpojuma nolīgšana ir nozīmīgs lēmums, kuru veicot jābūt piesardzīgam, jo nekustamais īpašums ir populārs krāpnieku mērķis. Inflācijas laikā krāpniecības un zādzības īpaši pieaug - labticīgi mežu īpašnieki meklē papildu ienākumus un krāpnieki pastiprināti meklē aizvien jaunus guvumus.

Kā atpazīt krāpniekus? Biežāk sastopamie krāpniecības veidi

Bieži sastopami ir negodīgi starpnieki - uzņēmumi, kas pamanījušies iegūt meža īpašnieku datus - adresi, telefona numuru. Šādus datus aizsargā likums un to ieguve ir nelikumīga, tāpēc zvans no kāda potenciālā meža pircēja jau ir pirmais brīdinājuma signāls, ka šī mijiedarbība notiek ar potenciālo krāpnieku.

Vēl kāda no iespējamās krāpšanas pazīmēm pārsvarā ir darījumā piedāvātā cena. Turklāt šie darījumi lielākoties norisinās zibenīgā ātrumā, krāpnieki vēlas negodīgo darījumu noslēgt ātri, mākslīgi to steidzinot un nosakot kārdinoši izdevīgu īpašuma cenu. Process ir straujš un īss - nereti īpašums tiek pārdots vienā līdz divās nedēļās.

Aizdomīgs faktors ir arī vēlme kārtot darījumu bez notāra iesaistes un uzrādīt dokumentus, kas nav notariāli apstiprināti. Tādēļ ieteicams vienmēr iet garāko, bet drošāko ceļu un iepriekš pārliecināties par darījuma un dokumentu likumību.

Krāpnieki kļūst aizvien radošāki. Reizēm viņi maina reālu uzņēmumu rekvizītus, lai izkrāptu naudu - internetā tiek manipulēti šie dati un mijiedarbība notiek nevis ar reāli eksistējošu firmu, bet ar krāpnieku firmu. Līdzīgi, piemēram, darījuma procesā pēkšņi tiek paziņots, ka uzņēmums maina nosaukumu, bankas kontu vai citus nozīmīgus datus.

Kā neļaut sevi apmānīt?

Lai pasargātu sevi un mežu, svarīgi turēt acis vaļā un doties cauri pārdošanas vai pakalpojumu nolīgšanas procesam lēnprātīgi. Uzmeklē savu potenciālo darījuma partneri pats un neatsaucies uz piedāvājumiem, kurus Tev piedāvā telefona zvanos vai ierodoties Tavā īpašumā. Turklāt vienmēr ieteicams salīdzināt 2-3 dažādus piedāvājumus.

SIA Dizozols atgādina, ka vajadzētu painteresēties par to, kādas ir uzņēmuma atsauksmes un tā reputāciju, pieredzi, apgrozījumu, darbiniekiem. Saglabā mieru un nekad nesteidzies, pieņemot lēmumu! Neuzķeries uz steidzināšanu, spiediena izdarīšanu ar konkrētā brīža augstajām pieņemšanas cenām vai zemajām izstrādes izmaksām.

Jūs pieņemat lēmumus par savu īpašumu – savu un savas ģimenes banku, kas var jums nest ienākumus gan šobrīd, gan vēl paaudzēm ilgi. Tāpēc izdariet no savas puses visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka saņemat labāko iespējamo piedāvājumu tirgū, turklāt no droša un uzticama darījuma partnera.

Svarīgi: kādi norēķinu veidi jāpieprasa, lai garantētu maksimāli drošus darījumus?

Slēdzot līgumu par apsaimniekošanu, vienmēr vajag prasīt kaut daļēju priekšapmaksu – lai tā kalpo kā drošības garants vēl pirms tiek uzsākti mežizstrādes darbi – kā uzņēmuma leģitimitātes apliecinājums. Turklāt līgumā uzreiz vajag paredzēt norēķinu kārtību. Tā var atšķirties atkarībā no klienta vēlmēm, īpašuma izmēra un veicamajiem darbiem, bet uzreiz vajadzētu atrunāt, vai samaksa tiks veikta pēc katras aizvestās kokmateriālu kravas, reizi nedēļā, reizi mēnesī vai tad, kad darbi īpašumā būs pabeigti.

Pārdodot cirsmas un augošus kokus, vajadzētu izvēlēties visdrošāko norēķinu formātu, lai nevienā brīdī vienlaikus nenodotu savu īpašumu un samaksu par to vienās rokās. Respektīvi – visdrošākais variants būtu vienoties par konkrētu sadarbības modeli – naudas ieskaitīšanu darījuma kontā vai nodošanu glabāšanā notāram līguma slēgšanas brīdī, lai tā atrastos drošībā līdz visu formalitāšu sakārtošanai, nodrošinot īpašniekam pilnīgu drošību.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/552290-ka-neiekrist-krapnieku-lamatas