BAU Fonds SIA

Ziņas

Kā ekspluatācijā nodot dārza māju



Jautajums.
Labdien! Lai nodotu ekspluatācijā jaunbūvi (dārza māju), kādi dokumenti un kādās institūcijās ir jākārto? Ēka ir ierakstīta zemesgrāmatā. Paldies!

Atbilde.
Dārza māja, tāpat kā savrupmāja, lielākoties ir otrās grupas ēka, līdz ar to uz šo ēku pieņemšanu ekspluatācijā attiecināms Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 167. punkts.

Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pievieno šādus dokumentus:

  • būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
  • noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus, proti, to institūciju atzinumus par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu un Veselības inspekcijas atzinumu;
  • tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
  • izpildmērījumu plānu, tostarp vertikālo uzmērījumu;
  • būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju, proti, gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
  • būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, kad objektā veikta būvuzraudzība, bet savrupmāju gadījumos tas nav nepieciešams;
  • būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;
  • ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
  • ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja veikti energoefektivitātes pasākumi).

Vairāk par ēku nodošanu ekspluatācijā varat lasīt LV portāla publikācijā “Ēkas ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim” un “Nekustamā īpašuma nodokļa 3% likme ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm. Valsts zemes dienestā pasūtījuma izpilde var kavēties (II)”.

Tā kā jautājums aptver ļoti dažādas tēmas, lai saņemtu konsultāciju, ieteiktu vērsties vietējā pašvaldības būvvaldē vai pie sertificēta būvinženiera.

https://lvportals.lv/e-konsultacijas/28048-ka-ekspluatacija-nodot-darza-maju-2022
sīkāk...

Termiņš ēku nodošanai ekspluatācijā – 1. oktobris. Var lūgt pagarināt būvatļauju


Līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra. Ja tas nav iespējams un būvdarbi jau ir uzsākti, ir jālūdz būvvalde pagarināt būvatļauju.

  • Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju.
  • Visi iespējamie nepieciešamie dokumenti, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā, ir uzskaitīti “Ēku būvnoteikumu” 167. punktā.
  • Veicot būvniecību savām vajadzībām, būvētājam ir tiesības veikt būvdarbus gan paša spēkiem, gan slēgt līgumu par atsevišķu būvdarbu veikšanu ar būvkomersantu.
  • Normatīvie akti neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
  • Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem. Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
  • Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvvaldei ir jāiesniedz aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns.

Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, dārza mājām, daudzdzīvokļu mājām u. c.

Daudzviet pašvaldības, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un citas, jau ir informējušas –, ja ēkas netiks nodotas ekspluatācijā, īpašumu apliks ar paaugstinātu nodokļa likmi 3% apmērā no zemes vai ēkas kadastrālās vērtības.

Savukārt Rīgas domes Komunikāciju pārvaldes projektu vadītājs Kaspars Līcītis apgalvo, ka, lai gan galvaspilsētā šobrīd ir aptuveni 6000 tādu būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā, Rīga nesteigsies piemērot paaugstināto nodokļu likmi. Tiesa, iespēju robežās objekti tiks pārbaudīti.

Kas ir būvatļauja


Būvniecības likuma 1. panta 2. punkts paredz, ka būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.

Savukārt būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta pirmo daļu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17. panta pirmo daļu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju. Ja būvprojektā paredzētie būvdarbi ir pabeigti, maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana nav nepieciešama, bet būvobjekts ir nododams ekspluatācijā.

Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.

Vajadzīgie dokumenti


Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8.2. nodaļā “Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā” noteikta vispārīgā būvobjekta, kuram izsniegta būvatļauja, ekspluatācijā pieņemšanas procesuālā kārtība.

Savukārt šo noteikumu 167. punktā uzskaitīti visi iespējamie nepieciešamie dokumenti:

  • būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
  • institūciju atzinumi par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus;
  • tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumi par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
  • izpildmērījumu, tostarp vertikālo uzmērījumu, plāns;
  • būvdarbu žurnāls kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
  • būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokoli un pieņemšanas akti, kā arī atbilstības apliecinājumi, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālā;
  • ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
  • ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja veikti energoefektivitātes pasākumi);
  • skaņas izolācijas mērījumi jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

K. Līcītis skaidro: “Viennozīmīgi nevar teikt, ka visos gadījumos jāiesniedz visi 167. punktā minētie dokumenti. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Tikai izskatot akceptēto būvprojektu, var precīzi pateikt, kuri dokumenti ir jāiesniedz.”

Ēku var būvēt arī pašu spēkiem


Privātmāju var būvēt arī pašu spēkiem. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts nosaka, ka būvētājs var būt fiziska persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība – zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs –, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus un piedalās tajos, proti, atbild par būvdarbu procesa ievērošanu un būvdarbu kvalitāti atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ēku būvnoteikumu 107.1. apakšpunkts nosaka, ka būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3.

Veicot otrās grupas dzīvojamās ēkas būvniecību pašu spēkiem, papildus Ēku būvnoteikumu 167. punktam būvvaldē ir jāiesniedz dokumentācija, kas ir norādīta 168. punktā, t. i.:

  • elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija;
  • apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts.

Jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā ir definēts būvju iedalījums grupās, ņemot vērā būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

Ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu


Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 94. punktu institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 97. punktā minēto nosacījumu izpildes.

Savukārt 97. punkts nosaka: “Ja ēka vai tās kārta (ja ēku paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama:

  • aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
  • iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns;
  • uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.”

“Institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, lai turpinātu realizēt būvprojektā paredzētos būvdarbus, ja tiek izpildīti 97. punktā minētie nosacījumi. Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem,” norāda K. Līcītis.

Rīgā plāno pagarināt uz astoņiem gadiem


Lai gan regulējums paredz, ka iesniegumā par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu ir jānorāda termiņš, uz cik ilgu laiku būvatļaujas adresāts vēlas to pagarināt, normatīvie akti neliedz iesniegumu par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu iesniegt atkārtoti.

Normatīvie akti arī neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Taču, ņemot vērā, ka Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvdarbi veicami astoņu gadu laikā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ieskatā pagarinātajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par astoņiem gadiem.

Kad būvatļauju nevar pagarināt


Uz jautājumu, kādos gadījumos tomēr būvatļauju nevar pagarināt, K. Līcītis skaidro, ka tas ir gadījumā, ja būvdarbi objektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam. Šādā situācijā būvatļaujas adresāts nevar izpildīt Ēku būvnoteikumu 97. punktā minētos nosacījumus.

Proti, lai būtu tiesisks pamats lemt par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu būvatļaujā, būvniecības ieceres realizācijai jābūt uzsāktai tādā apjomā, lai to kadastrāli varētu uzmērīt, jo obligāts priekšnosacījums maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanai ir iesniegt aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plānu.

Gadījumā, ja būvdarbi būvobjektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam vai līdz 2022. gada 1. oktobrim (gadījumos, kad maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav norādīts būvatļaujā) un būvatļaujas adresāts nevar iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izbūvētā apjoma kadastrālās uzmērīšanas lietu un izpildmērījuma plānu, būvatļauja, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 70. panta trešo daļu, atzīstama par spēku zaudējušu.

https://lvportals.lv/skaidrojumi/344171-termins-eku-nodosanai-ekspluatacija-1-oktobris-var-lugt-pagarinat-buvatlauju-2022
sīkāk...

Rosinās atteikšanos no būvju tehniskās inventarizācijas lietām


Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Viņa uzsvēra, ka, no inventarizācijas lietām atsakoties, necietīs ne projektu īstenošanas kvalitāte, ne drošība, kuru uzrauga būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles birojs.

Savukārt būvju kadastrālā uzmērīšana ir tikai datu iegūšana - augstums, platums, garums, teica Mieriņa.

Atsakoties no šīs papildu datu radīšanas, būtiski mazinātos birokrātija un tiktu ietaupīti valsts un pašvaldību līdzekļi, jo šādu inventarizācijas lietu izmaksas skolām esot pāri par 10 000 eiro, bet slimnīcām - pat 20 000 eiro un vairāk.

Pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai varētu mazināt rindas uz nepabeigto būvju kadastrālo uzmērīšanu, taču Mieriņa esot nolēmusi rosināt no šī procesa atteikties vispār un izstrādāt kārtību, kādā šos datus Valsts zemes dienests var iegūt citādi.

Par šo problēmu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija plāno diskutēt 20.februārī.

Saeimas komisijas sēdē tika vērtēti Valsts zemes dienesta piedāvātie tūlītējie risinājumi, lai varētu mazināt rindas uz nepabeigto būvju kadastrālo uzmērīšanu.

Valsts zemes dienests kadastrālās uzmērīšanas rindas pieauguma mazināšanai piedāvā četrus risinājumus - vienkāršot administratīvās, kā arī atsevišķas kadastra reģistrācijas procedūras, pārdalīt dienesta iekšējos darbus.

Valsts zemes dienests ir sācis arī jaunu darbinieku piesaisti, kā arī tiek pārskatīta atalgojuma sistēma. Pašlaik darbā pieņemti 13 jauni darbinieki un notikusi viņu apmācība.

Grozīti arī normatīvi, lai atsevišķu kategoriju būvēm varētu neveikt kadastrālo uzmērīšanu vai arī noteikt vienkāršotu uzmērīšanu.

https://www.db.lv/zinas/rosinas-atteiksanos-no-buvju-tehniskas-inventarizacijas-lietam-510359

sīkāk...

Sods, ja dzīvo mājā, kura nav nodota ekspluatācijā

Sods, ja dzīvo mājā, kura nav nodota ekspluatācijā

Jautajums

Labdien! Vai var dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā?


Atbilde

Būvniecības likuma 28. panta otrā daļa nosaka: "Par būves vai tās daļas izmantošanu līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, ja tā ir:

  • pirmās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām;
  • otrās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām;
  • trešās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām."

Viena soda vienība ir 5 eiro.

https://lvportals.lv/e-konsultacijas/27698-sods-ja-dzivo-maja-kura-nav-nodota-ekspluatacija-2022

sīkāk...

Vai var dzīvot mājā, kas nav nodota ekspluatācijā

Vai var dzīvot mājā, kas nav nodota ekspluatācijā


Jautajums

Labdien! Šodien otru reizi izlasīju Jūsu atbildi uz jautājumu, vai var dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā. Jautājums radās saistībā ar apdrošināšanas nosacījumiem, proti, apdrošinātāji ekspluatācijā nenodotas mājas un lietas apdrošina tikai tad, ja māja ir apdzīvota. Jūsu pēdējā atbildē bija teikts, ka: “Apdrošinātāji apdrošina ekspluatācijā nenodotas ēkas gan būvniecības, gan jau dzīvošanas stadijā.” Ko nozīmē “dzīvošanas stadija”, ja pēc likuma nevar dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā? Paldies!


Atbilde

Kā jau iepriekš jums atbildēja Ekonomikas ministrija, dzīvot ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā, nedrīkst. Tāpat to nedrīkst arī gadījumā, ja samaksā sodu, kas noteikts Būvniecības likuma 25. pantā. Būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija skaidro, ka katram apdrošinātājam ir atšķirīgi noteikumi un, iespējams, daži apdrošinātāji apdrošina arī ekspluatācijā nenodotas ēkas, kuras vēl joprojām ir būvniecības procesā. Tomēr praksē bieži gadās, ka praktiski pabeigtā ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā, jau dzīvo iemītnieki.

To, ka savlaicīga māju nodošana ekspluatācijā ir problēma, atzinuši arī politikas veidotāji. Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra, un tajā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

Tātad visiem šiem objektiem bija jābūt nodotiem ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Vairāk par šo problēmu varat lasīt LV portāla publikācijā “Ēkas ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim” un “Termiņš ēku nodošanai ekspluatācijā – 1. oktobris. Var lūgt pagarināt būvatļauju”.

 

https://lvportals.lv/e-konsultacijas/27825-vai-var-dzivot-maja-kas-nav-nodota-ekspluatacija-2022

sīkāk...

Nekustamā īpašuma nodokļa 3% likme ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm. Ko lēmušas pašvaldības (I)

Nekustamā īpašuma nodokļa 3% likme ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm

Tiesību aktos šīgada 1. oktobris ir datums, no kura pašvaldība var piemērot daudzkārt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa 3% likmi būvēm, kuras laikus nav nodotas ekspluatācijā. Turklāt nodokli aprēķina vai nu no būves, vai tai priekrītošās zemes kadastrālās vērtības, proti, no tās, kura konkrētajā īpašumā ir lielāka. Katrs pats var aprēķināt, kas gaidāms. Tā kā likuma prasību daudzi nav ievērojuši, virkne pašvaldību, to šoruden konstatējot, izrādīja pretimnākšanu – saistošajos noteikumos noteica dažādus termiņa pagarinājumus, piemēram, līdz 2023. gada 1. jūlijam, 2024. gada 1. janvārim un citiem datumiem.

  • Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēts, ka pašvaldības paaugstināto likmi var piemērot, ja tas noteikts saistošajos noteikumos.
  • Saistošajos noteikumos vai to grozījumos vietvaras ir paredzējušas atšķirīgus termiņus, pēc kuriem tiks piemērota paaugstinātā likme.
  • Īpašnieki ir kavējušies ne tikai tāpēc, ka trūkst naudas būves nodošanai ekspluatācijā, bet arī tādēļ, ka iestādes nespēj samērīgā laikā sniegt pakalpojumus.


Saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuri paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, un tās ekspluatācijā bija jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, dārza mājām, daudzdzīvokļu mājām u. c.

Savukārt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēts, ka pašvaldības var piemērot paaugstināto likmi, ja tas paredzēts saistošajos noteikumos.

Likuma 3. panta 1.6 daļa nosaka, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim.

Kādreiz nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā jāuzceļ māja. Jāatgādina, ka arī nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamajām telpām tika ieviests tikai 2010. gadā, tāpēc daudzi joprojām to dēvē par zemes nodokli.

Likums noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētās, bet ekspluatācijā nenodotās ēkas.

Soda likmi atliek uz dažādiem termiņiem

Virkne pašvaldību ir atlikušas nodokļa 3% likmes piemērošanu laikus ekspluatācijā nenodotajām būvēm. Datumi tiek noteikti, arī izdodot jaunus noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu pēc vairāku pašvaldību apvienošanas.

Saistošajos noteikumos vai to grozījumos ir paredzēti arī atšķirīgi termiņi, pēc kuriem tiks piemērota paaugstinātā likme.

Piemēram, līdz 2023. gada 1. jūlijam 3% likmes piemērošana ir atlikta Ādažu un Cēsu novadā.

Pēc 2024. gada 1. janvāra paaugstināto likmi piemēros Ķekavas novadā, Ludzas novadā, Ropažu novadā, Valmieras novadā. Ir arī citi datumi. Kuldīgas novadā 3% likmes piemērošana atlikta līdz 2024. gada 1. oktobrim, tāpat arī Siguldas novadā – līdz 2024. gada 30. septembrim.

Tomēr jau 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Līvānu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanu Līvānu novadā”. Šajā datumā stāsies spēkā arī Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 35 “Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu Tukuma novadā”, kuros noteikta 3% likme būvei, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums.

Kavēšanās iemesli: naudas trūkums, Covid-19, būvvaldes un Valsts zemes dienests

Pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojošajā argumentācijā bieži ir norādīta Valsts zemes dienesta kapacitāte:

“Lielākās problēmas ēku nodošanai ekspluatācijā ir Valsts zemes dienesta kadastrālās uzmērīšanas lietas termiņi – apmēram 4 mēneši”; “Valsts zemes dienests šobrīd nevar nodrošināt būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu samērīgā termiņā”; “Ņemot vērā, ka būvatļaujas termiņa pagarināšanai un būves nodošanai ekspluatācijā nepieciešama Valsts zemes dienesta sagatavota Būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta un lielā iesniegumu apjoma dēļ Valsts zemes dienests pakalpojumu šobrīd savlaicīgi (šobrīd 8 mēneši) nav spējīgs nodrošināt [..].”

Dažreiz minētas arī būvvaldes:

“Būvvalde nespēj izpildīt pasūtījumus, kas kavē īpašniekus nodot ēkas ekspluatācijā”; “Pašvaldības būvvaldes kapacitātes trūkuma dēļ līdz šim nav apzināti visi objekti, kas atbilstu iepriekš minētās normas pazīmēm un būtu apliekami ar paaugstinātu nodokļa likmi.”

Pašvaldības pārzina arī citas savu iedzīvotāju problēmas un kavēšanās iemeslus:

“Vienlaikus konstatējams, ka Covid-19 pandēmijas dēļ, t. i., aptuveni kopš 2021. gada, ir izveidojusies situācija, ka faktiskā būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma plānotā izpilde noteikta ilgāka nekā Ministru kabineta noteikumos noteiktais izpildes termiņš (līdz pat 7 mēnešiem), attiecīgi daļa no nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kuri ir savlaicīgi uzsākuši būves nodošanu ekspluatācijā, tomēr nevar to pabeigt no tiem neatkarīgu apstākļu dēļ”; “Problēma ir arī nepietiekamas finanses, lai pabeigtu ēkas būvniecību un sagatavotu dokumentus ēkas nodošanai ekspluatācijā (kadastrālā uzmērīšanas lieta, izpilduzmērījums, ēkas pagaidu energoefektivitātes sertifikāts, skursteņslauķa atzinums, atzinums par iekšējiem elektrotīkliem).”

Mārupes novada pašvaldība 26. oktobra saistošo noteikumu grozījumos iekļāvusi ekspluatācijā nodošanas procesa saistību ar Valsts zemes dienesta kapacitāti, paredzot, ka 3% likme netiks piemērota līdz 2023. gada 1. jūnijam, ja tiks iesniegta VZD informācija par pasūtījuma reģistrāciju līdz 2022. gada 1. oktobrim. Tātad, ja ēkas nodošanas process nav sākts līdz šīgada 1. oktobrim, vai nodoklis no nākamā gada 1. jūnija būs 3%?

Mārupes novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane pašvaldības atbildē norāda: “Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas to īpašnieki jau izmanto, MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Būvatļaujas termiņš visiem īpašniekiem bija zināms, tas nav radies pēkšņi. Masu mediji un institūcijas par to regulāri atgādināja.

Mārupes novada pašvaldībā nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme tiek piemērota jau no 2018. gada. Ņemot vērā to, ka gan VZD, gan Ekonomikas ministrija, gan Tieslietu ministrija izvērtē iespējas, kā samazināt VZD kapacitātes problēmu valstī, pašvaldība ir radusi situācijas risinājumu tiem īpašniekiem, kuri godprātīgi ievēro likumā noteikto. Proti, ar saistošo noteikumu grozījumiem paredzēts, ka gadījumos, kad īpašnieks pašvaldībā iesniedz VZD izsniegu informāciju par pasūtījuma reģistrāciju, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim ir uzsākta attiecīgās būves pieņemšanas ekspluatācijā procedūra, nekustamā īpašuma īpašniekam līdz 2023. gada 1. jūnijam netiek piemērota paaugstinātā nodokļa likme. Savukārt tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri laikus nav veikuši dokumentācijas sakārtošanu un nevarēs iesniegt VZD izsniegtu informāciju (līdz 01.10.2022.), tiks piemērota paaugstinātā nodokļu likme.

Lai rastu ilgtermiņa risinājumu, VZD rosinājis izmaiņas normatīvajos aktos. Tajās paredzēts, ka daļai būvju (piemēram, inženierbūvēm) kadastrālā uzmērīšana vairs nebūtu jāveic, daļai veicama vienkāršota būvju uzmērīšana, kā arī tiks samazināts birokrātiskais slogs – nepieciešamo iesniedzamo dokumentu skaits. Tāpat ir norādīts, ka VZD esot pārskatījis būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildes procesus, kā arī piesaistījis papildu speciālistus pakalpojuma izpildei, klāsta E. Brigmane.

Būvējot jārēķinās, ka būs maksājumi

Vērtējot mājokļa ekspluatācijā nodošanas prasības, nereti izskan bažas par lielajām izmaksām pakalpojumu sniedzējiem – sertificētam arhitektam, sertificētam elektriķim, sertificētam mērniekam, sertificētam skursteņslauķim u. c.

Mārupes novada pašvaldība norāda –, ja iedzīvotājs izvēlas būvēt māju, viņš rēķinās ar to, ka būs izmaksas dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Tās nav jaunas prasības un ir zināmas visiem. Savukārt gadījumos, ja īpašnieks saņēmis būvatļauju, bet būvniecību nav uzsācis un to nevēlas dažādu iemeslu dēļ, tad, sakārtojot dokumentāciju, būvatļauju iespējams anulēt. Centrālā administrācija jau ir saņēmusi vairākus būvvaldes lēmumus par būvatļaujas anulēšanu. Tādējādi tiek veikta īpašumu dokumentu sakārtošana. Šajos gadījumos īpašniekiem netiek piemērota paaugstinātā nodokļu likme. Daļa īpašnieku jau ir īpašumus nodevuši ekspluatācijā, tāpat regulāri tiek saņemti zvani par to, ka VZD darbinieki jau ir veikuši apsekošanu un tuvākajā laikā būve tiks nodota ekspluatācijā.

Likumā noteikts pietiekami ilgs termiņš, tomēr, kā zināms, cilvēkiem raksturīgi lietas kārtot pēdējā brīdī. Protams, ir arī situācijas, kad ir pazaudēti īpašuma dokumenti, mainījušies īpašnieki, kuri, iespējams, nav informēti par nepabeigto būvniecības procesu iegūtajā īpašumā, dažiem vienkārši pietrūcis naudas. Iemesli, kāpēc ēkas nav laikā nodotas ekspluatācijā, ir ļoti dažādi, norāda E. Brigmane.

Viens no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, kuru izgatavo VZD. Šobrīd izgaismojies arī VZD kapacitātes trūkums. Zemes dienestam bija jāparedz šāda situācija un jau laikus jāmobilizējas milzīgam darba apjoma pieaugumam īsā laika periodā, vērtē Mārupes novada pašvaldība.

Cik mājokļu ir “ārpus likuma”

Rīgas pašvaldība, šoruden aicinot pagarināt būvatļaujas termiņu, paskaidroja, ka tas attiecas uz rīdziniekiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, un to nav izdevies pagūt nodot ekspluatācijā līdz likumā noteiktajam termiņam – šīgada 1. oktobrim. Rīgā ir aptuveni 12 000–13 000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā, norādīts pašvaldības informācijā.

Provizoriskie dati liecina, ka Ķekavas novada administratīvajā teritorijā nav noslēgtas apmēram 1750 būvatļauju, norādīts domes saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā.

Savukārt Ādažu novada administratīvajā teritorijā (arī pēc provizoriskajiem datiem) nav noslēgtas aptuveni 1000 būvatļauju būvēm, kuru celtniecība bija uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras bija jānodod ekspluatācijā līdz šīgada 1. oktobrim.

Mārupes novadā ir 700 ēku, kuru būvniecībā ir pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums.

Rīgā un Pierīgas novados problēmas ir ar tūkstošiem būvju, tomēr arī citur Latvijā tādas ir vairāki simti. Uz LV portāla vaicāto, cik daudz ekspluatācijā nenodoto būvju ir Cēsu novadā, Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ance Āboliņa atsaucās uz būvvaldes datiem, proti, novadā tie ir aptuveni 667, savukārt Cēsīs un Vaives pagastā (bijušajā Cēsu novadā) – 90 objekti.

Kādi būs ieņēmumi

Pašvaldības, lemjot par paaugstinātās likmes piemērošanu, nav paredzējušas konkrētas papildu summas budžetu ieņēmumos.

Piemēram, gan Ludzas, gan Ādažu novada saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka, ņemot vērā, ka pašvaldības budžetā nav plānoti ieņēmumi no paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa par būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, noteikumiem nav ietekmes uz pašvaldības budžetu.

Dienvidkurzemes novada (paaugstinātā likme paredzēta no 2023. gada 1. janvāra) informācijā secināts, ka ietekme uz pašvaldības budžetu būs neliela.

Arī Kuldīgas novadā prognozēts, ka budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtiski nemainīsies.

Turpretī Līvānu novadā, piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, paredzama nodokļa ieņēmumu palielināšanās, kuru šobrīd nevar aprēķināt, norādīts saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā. Arī Cēsu novadā, kā pastāstīja A. Āboliņa, pašvaldība nav aprēķinājusi finansiālo ieguvumu no paaugstinātās NĪN likmes, to esot grūti prognozēt.

Mārupes novada pašvaldība uzsver, ka paaugstinātās nodokļu likmes piemērošanas būtība nav saņemt papildu finansiālo ieguvumu pašvaldībai. Tās mērķis ir veicināt īpašumu sakārtošanu, pārtraukt nepamatoti ilgstošus būvniecības procesus un novērst situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas to īpašnieki jau izmanto.

Uz jautāto, kādas būs sekas, ja līdz 2023. gada 1. jūnijam būvi nenodos ekspluatācijā, Mārupes novada pašvaldība norāda, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 16. daļu būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā.

E. Brigmane arī informē, ka, ņemot vērā masu medijos norādīto, ka gan VZD, gan Tieslietu ministrija, gan Ekonomikas ministrija strādā, lai novērstu VZD radušās problēmas ar pakalpojuma sniegšanas kapacitāti, pašvaldība seko līdzi aktualitātēm un rīkosies atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, ja tādas tiks pieņemtas. Taču, ja valstiskā līmenī risinājums netiks rasts, pašvaldība mēģinās atrisināt šo jautājumu, veicot grozījumus saistošajos noteikumos (pagarinot būves nodošanas ekspluatācijā termiņu).

Ne visas pašvaldības ir lēmušas par termiņa atlikšanu uz kādu laiku. Tāpēc, lai zinātu, kādas ir nekustamā īpašuma nodokļa likmes pašvaldībā, kurā ir nekustamais īpašums, tostarp, vai ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm likme būs paaugstināta jau tagad vai no 1. oktobra, vai nebūs paaugstināta, vai arī tiks paaugstināta pēc kāda laika, un ar kādiem nosacījumiem, īpašniekiem jāiepazīstas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Par to, kā Valsts zemes dienestā saņemt kadastrālās uzmērīšanas lietu, kas ir nepieciešama būves ekspluatācijas nodošanas procesā, kādos termiņos VZD izpilda pasūtītos pakalpojumus, lasiet turpmāk!

https://lvportals.lv/skaidrojumi/347125-nekustama-ipasuma-nodokla-3-likme-ekspluatacija-laikus-nenodotajam-buvem-ko-lemusas-pasvaldibas-i-2022

sīkāk...

Nekustamā īpašuma nodokļa 3% likme ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm. Valsts zemes dienestā pasūtījuma izpilde var kavēties (II)

Nekustamā īpašuma nodokļa 3% likme ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm


Būvniecību regulējošie normatīvie akti mājokļiem un tamlīdzīgām būvēm nosaka maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu (astoņi gadi) līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām vai dārza mājām –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra, un tajā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš. Šīgada 1. oktobris ir datums, no kura pašvaldība var piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli – 3% likmi – būvēm, kurām pārsniegts būvdarbu veikšanas ilgums. Tūkstošiem īpašnieku to nav laikus izdarījuši. Savukārt šobrīd iestādes nespēj noteiktajā termiņā apkalpot klientus.

  • Šobrīd vairāku savstarpēji saistītu, objektīvu iemeslu dēļ Valsts zemes dienests (VZD) nevar savlaicīgi uzsākt pakalpojumu izpildi, un, ņemot vērā konkrēto Latvijas reģionu, kavēšanās var būt pat vairākus mēnešus.
  • Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas ir daudzkārt palielinājies.
  • Tas saistāms ar būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām, atbilstoši kurām būves, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, bija jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
  • Visbiežāk pieļautā kļūda – vispirms tiek veikta būvniecība un tikai pēc tam risināti jautājumi par to, vai, kā, ko un kur drīkst būvēt un pārbūvēt.


Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 167. punkts paredz, ka, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, līdz ar virkni citu dokumentu jāpievieno arī ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta.

LV portāla skaidrojumā jau tika minēts, ka virkne pašvaldību ar saistošajiem noteikumiem pārcēla vai vēlāk noteica 3% likmes piemērošanas datumu. Kā viens no iemesliem tika nosaukts, ka Valsts zemes dienests šobrīd nevar nodrošināt būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu samērīgā termiņā.

Tā kā pašvaldības norāda uz Valsts zemes dienesta pakalpojuma, kas nepieciešams, lai būvi nodotu ekspluatācijā, sniegšanas ilgajiem termiņiem, LV portāls par pakalpojumiem vaicāja un saņēma atbildes no VZD.

Kadastrālās uzmērīšanas lieta

Kas cilvēkam jāizdara, kādi dokumenti jāiesniedz VZD, lai kārtotu un saņemtu aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu?

Aktuālu būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu Valsts zemes dienests sagatavo, veicot kadastrālo uzmērīšanu un tajā iegūtos datus reģistrējot vai aktualizējot e-pakalpojumu portālā kadastrs.lv. Lai saņemtu pakalpojumu, ir jāiesniedz iesniegums par kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu un datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastrā.

Iesniegumam jāpievieno pasūtījuma izpildei nepieciešamie dokumenti:

  • ja būve vai telpu grupa nav reģistrēta zemesgrāmatā, – kāds no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina būves vai telpu grupas tiesisko iegūšanu;
  • jaunbūvei – pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdots dokuments (piemēram, izziņa, būvatļauja) par jaunbūvi, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums;
  • pilnvara, ja ierosinātājs ir pilnvarotā persona.


Papildus jāiesniedz būvniecības dokumenti, ja tie ir ierosinātāja rīcībā (ja pasūtījuma izpildei nepieciešamie dokumenti ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, taču iesniegumā jānorāda būvniecības lietas numurs):

  • būvniecības ieceres dokumentācija (būvprojekts, paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte utt.) gan jaunbūves, gan esošās būves pārbūves vai atjaunošanas gadījumā;
  • citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdots vai apstiprināts dokuments (piemēram, lēmums, izziņa, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavota un pašvaldības būvvaldes apstiprināta informācija), kurā ietvertas norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;
  • ja kadastrāli uzmērāma inženierbūve:
    - inženierbūves pase un reģistrācijas apliecība, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;
    - normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavots zemes robežu plāns, topogrāfiskais plāns, situācijas plāns vai izpildmērījumu dokuments, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un norādīti tās apjoma rādītāji (var iesniegt elektronisko datu nesējā, vektordatu (DGN, DXF, SHP, DWG) formātā bez elektroniskā paraksta).

Ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns

Vai VZD gatavo arī izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plānu?

Izpildmērījumi ir ģeodēzisko darbu kopums, lai noteiktu uzbūvēto inženierkomunikāciju, ēku, ceļu un citu būvju faktisko stāvokli horizontālajā un vertikālajā projekcijā, kā arī augstumā. Izpildmērījumu gala rezultāts ir izpildmērījuma plāns. Izpildmērījuma plānā tiek norādīti uzbūvētā objekta un to elementu faktiskie parametri un novirzes no projekta, tāpat arī materiāls un skaits.

VZD negatavo izpildmērījumus.

Ja veikta pārbūve un, piemēram, pievienota bloķēta garāža, nepieciešams jauns projekts

Piemēram, šāda situācija: Būvvalde kopš 90. gadiem būvētai 80 m2 vasarnīcas ēkai (2002. g. inventarizācijas lieta) liek gatavot jaunu projektu, jo ir veikta pārbūve (savienotas divas ēkas, pievienojot bloķēto garāžu), ierīkota centralizētā apkure. Iedzīvotājiem ir problēmas ar arhitektiem, konkrēti, viņu darba ilgo termiņu. Vai VZD var pasūtīt pakalpojumu – veikt visus mērījumus, sagatavot kadastrālās uzmērīšanas lietu –, pirms arhitekts ir pabeidzis darbu pie projekta?

Ja viena kadastrā reģistrēta ēka faktiski jau ir apvienota ar kādu citu tajā reģistrētu ēku un starp šīm ēkām faktiski vairs nav konstruktīva norobežojuma (sienas), tad būtībā ir notikusi divu ēku apvienošana. Šajā gadījumā kadastrālā uzmērīšana kā divām atsevišķām ēkām vairs nav iespējama. Sagatavot kadastrālās uzmērīšanas lietu (kā par vienu ēku) iespējams tikai pēc tam, kad arhitekts ir pabeidzis darbu pie projekta.

Papildus paskaidrojam, ka ēku apvienošanas gadījumā tiek izveidota viena ēka, kurai tiek piešķirts jauns (cits) kadastra apzīmējums1. Lai veiktu ēkas kadastrālo uzmērīšanu, VZD par ēku ir jāiegūst informācija, kas ietver datus par telpu grupu eksplikāciju, telpu grupu lietošanas veidiem un ēkas (pēc apvienošanas – jaunās, vienas ēkas) galveno lietošanas veidu, tomēr šī informācija ir iegūstama tikai atbilstoši projekta dokumentācijai, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai citam valsts vai pašvaldības iestāžu izdotam vai apstiprinātam dokumentam (piemēram, lēmumam, izziņai, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotai un pašvaldības būvvaldes apstiprinātai informācijai)2. Ēkā esošo telpu, kā arī ēkas apjoma rādītājus un izmērus VZD iegūst apsekošanas un uzmērīšanas rezultātā, taču bez informācijas par telpu grupas lietošanas veidiem un ēkas galveno lietošanas veidu nav iespējams veikt būves kadastrālo uzmērīšanu.
 

Cik maksā VZD pakalpojumi


Kā orientēties, cik izmaksās VZD pakalpojumi?

VZD sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus nosaka VZD cenrādis. Lai ērti noskaidrotu aptuveno samaksu par pasūtījumu, var izmantot šim mērķim izstrādātos kalkulatorus, kas pieejami VZD tīmekļvietnē, pakalpojuma apraksta “Būves, telpu grupas kadastrālā uzmērīšana ar datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastrā” sadaļā “Pakalpojuma pasūtīšana”.

Kalkulatorā jāievada prasītā informācija par uzmērāmo objektu. Jo precīzāka informācija tiek ievadīta, jo precīzāk tiks aprēķinātas aptuvenās pakalpojuma izmaksas. Ar kalkulatoru aprēķinātajai aptuvenajai samaksai par pasūtījumu izpildi ir tikai informatīva nozīme, un tā var atšķirties no gala atlīdzības. Precīzu samaksu par pakalpojumu aprēķina atbilstoši  faktiski paveiktā darba apjomam pēc tam, kad ir pabeigti būves kadastrālās uzmērīšanas darbi apvidū un veikta datu reģistrācija vai aktualizācija kadastrā.
 

Kadastrālās uzmērīšanas izpildes termiņi var kavēties


Kādos termiņos VZD izpilda pasūtītos pakalpojumus?

Būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma kopējais izpildes termiņš (iekļaujot būvju kadastrālās uzmērīšanas darbības un kadastra datu reģistrāciju/aktualizāciju) ir no 25 līdz 32 darba dienām 3. Pakalpojuma izpildes laiks tiek skaitīts no tā izpildes uzsākšanas dienas, nerēķinot pakalpojuma izpildes apturēšanas periodu.

Saņemot klienta ierosinājumu, VZD izskata iesniegtos dokumentus un informē klientu par plānoto pakalpojuma izpildes uzsākšanas laiku. Līdz pakalpojuma izpildes uzsākšanai pakalpojuma izpilde tiek apturēta.

Šobrīd vairāku savstarpēji saistītu, objektīvu iemeslu dēļ VZD nevar savlaicīgi uzsākt pakalpojumu izpildi, un izpildes uzsākšana, ņemot vērā konkrēto Latvijas reģionu, var kavēties vairākus mēnešus.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma ir daudzkārt palielinājies.

Ievērojamais pasūtījumu skaita pieaugums saistāms ar būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām, atbilstoši kurām būves, kuru celtniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Savukārt 2021. gadā un 2022. gada sākumā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā.

Tā rezultātā ir palielinājies pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas darbu pakalpojumiem dažāda mēroga objektiem, kurus nebija iespējams apsekot attiecīgajā periodā. Šo objektu apsekošana tika atsākta pēc ierobežojumu atcelšanas. Situāciju ietekmē arī ierobežotais speciālistu skaits, kuru apmācībai ir nepieciešamas specifiskas un praktiskas zināšanas. Šobrīd būtu nelietderīgi šo personu skaitu palielināt, jo pēc kāda laika pieprasījumu skaits pēc attiecīgā pakalpojuma samazināsies un nebūs iespējams papildu piesaistītajiem speciālistiem nodrošināt darbu un atalgojumu.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu VZD šobrīd veic rindas kārtībā atbilstoši pakalpojumu pieprasīšanas secībai, ārpus rindas izpildot pakalpojumus prioritāro objektu kadastrālajai uzmērīšanai un (iespēju robežās) arī citos gadījumos, individuāli izvērtējot katrā iesniegumā norādītos apstākļus.

Par prioritārajiem objektiem VZD ir noteicis Ministru kabineta noteiktos nacionālā mēroga interešu objektus, piemēram, Rail Baltica, militāros objektus, ar valsts aizsardzību un satiksmes infrastruktūru saistītos objektus, izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanai nozīmīgos objektus, kā arī sabiedriskos objektus, kuru īstenošanā ir piesaistīts Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.
 

Pieteikt pakalpojumu var gan elektroniski, gan klātienē

Kā var pieteikt VZD pakalpojumus?

Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus var iesniegt:

  • Būvniecības informācijas sistēmā esošajā konkrētajā būvniecības lietā;
  • VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv pieejamajā e-pakalpojumā “Pieteikums Valsts zemes dienesta pakalpojumam”. Šādi iesniegtu iesniegumu var neparakstīt ar elektronisko parakstu, jo ir veikta personas elektroniskā identifikācija. Tomēr pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem (piemēram, pilnvarojuma dokumentam) ir jābūt noformētiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu);
  • VZD oficiālajā e-adresē;
  • nosūtot uz jebkuru VZD klientu apkalpošanas centra (KAC) elektroniskā pasta adresi;
  • nosūtot pa pastu uz jebkuru VZD KAC pasta adresi;
  • klātienē, pēc iepriekšēja pieraksta jebkurā VZD KAC (uzrādot personu apliecinošu dokumentu – pasi vai personas apliecību (ID karti)).


Kā nekļūdīties


Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj iedzīvotāji, piesakot kadastrālās uzmērīšanas lietu? Kad nav iespējams izpildīt pasūtījumu?  

Nereti ir gadījumi, kad iesniegtajā dokumentācijā (piemēram, būvniecības ieceres dokumentācijā) nav iekļauta informācija par telpu grupu sadalījumu, telpu grupu lietošanas veidiem un ēkas galveno lietošanas veidu, vai tā ir pretrunīga.4

Visbiežāk pieļautā kļūda – vispirms tiek veikta būvniecība un tikai pēc tam risināti jautājumi par to, vai, kā, ko un kur drīkst būvēt, pārbūvēt u. tml. Šādas rīcības rezultātā pakalpojuma izpildes laikā rodas situācija, ka arhitektam ir jāgatavo jauna būvniecības ieceres dokumentācija par apstākļiem, kas jau iepriekš ir notikuši.

  1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63.1 panta otrā daļa.
  2. Minēto kārtību nosaka Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 78. punkts.
  3. Būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildes termiņus nosaka Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 9. punkts un Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 7. punkts.
  4. Telpu grupas lietošanas veidus un ēkas galvenos lietošanas veidus nosaka Būvju klasifikācija jeb Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”, savukārt telpu grupas definīciju nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. pants.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/347154-nekustama-ipasuma-nodokla-3-likme-ekspluatacija-laikus-nenodotajam-buvem-valsts-zemes-dienesta-pasutijuma-izpilde-var-kaveties-ii-2022

sīkāk...

Maksāsim dārgāk par stāvēšanu mēnešiem garās rindās uz kadastrālo uzmērīšanu

Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.

2022. gada 1. oktobrī stāsies spēkā prasība piemērot maksimālo 3% likmi nekustamā īpašuma nodoklim par ekspluatācijā nenodotām būvēm, kuru būvniecība uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim un tādējādi pārsniegts maksimālais normatīvajos aktos paredzētais astoņu gadu termiņš būvniecības pabeigšanai. Prasība ierobežot būvniecības ilgumu nav grābta no gaisa, bet no pieredzes par daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, gadu desmitiem izmantojot dzīvošanai vai citiem mērķiem it kā nepabeigtus celtniecības objektus. Tāpēc ieviests termiņš, līdz kuram būvēm vai nu jābūt nodotām ekspluatācijā, vai jāpagarina būvatļauja, pierādot to, ka nelegāla būves ekspluatācija nenotiek. Jebkurā gadījumā dokumentu sakārtošanai nepieciešama būvju kadastrālā uzmērīšana, uz ko monopoltiesības piešķirtas Valsts zemes dienestam.

Valsts iestāde ignorē likumus


Diemžēl VZD ir izrādījies nespējīgs veikt savas funkcijas, ja ar to izpildi saprot darbu veikšanu likumā noteiktos termiņos: “VZD sistemātiski pārkāpj likuma prasību par darbu izpildes termiņu. VZD mājaslapā norādīts, ka nepieciešamās darbības tiek veiktas 25 vai 32 darba dienu laikā atkarība no ēkas kubatūras, lai gan Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 9. punkts nosaka vēl īsāku termiņu.

Taču realitātē šie termiņi tiek kavēti pat par astoņiem mēnešiem,” liecina nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits (attēlā).

Ja ne juridiski, tad sadzīviski VZD var atgaiņāties no tiem, kuri tagad cenšas sakārtot dokumentāciju saviem astoņus un daudz ilgāk nekā astoņus gadus ilgušajiem būvdarbiem un būvēm.

Valsts kanceleja


VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka (attēlā) atsaucas uz tādu kuriozu, ka senākās būves, kuras īpašnieki tagad cenšas legalizēt, sāktas celt pagājušā gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Savukārt tipiskais ilgbūvētājs ir tā saukto “trekno gadu” būvniecība buma upuris. Juridiski un varbūt arī fiziski viņš sāka celtniecību pirms 2008. gada, kurā būvniecību nācās apturēt. Daudzi tādi būvobjekti pēc tam ceļojuši no rokas rokā, pirkti un pārdoti ar atlaidēm, bet bez pienācīgi sakārtotiem dokumentiem, par ko tagad nākas maksāt būvju aktuālajiem īpašniekiem.

Veco būvju vecajiem un arī jaunajiem saimniekiem var norādīt, ka viņi pie savām finansiālajām nepatikšanām paši vainīgi, jo prasību sakārtot šo būvju dokumentus valsts tik tiešam pasludināja savlaicīgi. Cita lieta ir jaunbūvju īpašnieki, kuri tagad nolikti vienā rindā ar visiem citiem uzmērīšanas pieteicējiem. Viņiem jācieš par to, ka valsts nav spējīga pildīt pati savu likumu prasības kaut vai ar likumu sakārtošanas metodi. Ar to konkrētajā gadījumā domāta rindu sakārtošana. No valsts puses tikai tāds labais darbs, ka V. Narnicka esot uzrunājusi Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai pašvaldības ir “saprotošākas pret saviem iedzīvotājiem šajā jautājumā". Ar to būtu jāsaprot maksimālās nodokļu likmes neiekasēšanu no tiem, kuri spēj pierādīt, ka sakārtos savu būvju dokumentus, tiklīdz būs izstāvējuši VZD rindu. Tāda labdarība pašvaldībām nozīmētu papildu darbu, korupcijas riskus un izredzes dabūt brāzienu no Valsts kontroles, ka pašvaldības nepilda likuma prasības. Lai reāli atliktu paaugstinātās nodokļa likmes piemērošanu tiem, kuri VZD rindā iestājušies, šāda atlikšana bija jāparedz likumā, kur šādiem gadījumiem rezervēta rubrika ar nosaukumu “pārejas noteikumi”. Tomēr ne ierēdņi, ne politiķi nav sevi apgrūtinājuši ar padomāšanu par valsts iestāžu spējām pildīt likuma prasības.

Kurš pirmais sauks VZD uz tiesu?


Visticamāk, ka ne VZD, ne citas instances nemaz nezināja, kāds izrādīsies reālais pieprasījums pēc kadastrālās uzmērīšanas. Par to liek domāt VZD nespēja atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem, cik lielā mērā līdz šim brīdim - līdz novembra beigām - ir izsmeltas vai nav izsmeltas ilglaicīgo būvju rezerves? Vai uzmērīšanas pieteikumu daudzums tagad jau atgriezies normālā līmenī un vai rinda uz uzmērīšanu sākusi sarukt? Uz to ir tikai pilnīgi neko neizsakoša atbilde, ka “piesakot būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu klientiem ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā vairāku mēnešu garumā”: varbūt divu mēnešu, bet varbūt 20 mēnešu ilgumā vai kā savādāk - kā nu paveiksies VZD un katram no tā klientiem. A. Šmits izsakās tikai tik tālu, ka “kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājs meklē iespēju paātrināt VZD darbu, dāsni atalgojot ierēdņus”. Droši vien, ka šādi meklējumi ne visiem un vienmēr, bet tomēr noved arī līdz atradumiem.

Noteikti nav paveicies tiem, kuri nebūt nav kavējušies ar vēršanos VZD gadu un gadu desmitu garumā. Ilustrācijai der A. Šmita minēts piemērs ar privātmājas būvniecību. Maz ir cilvēku, kuri to spēj bez bankas kredīta. Kredīta saņemšanas kārtība ir tāda, ka apbūves zemei jāpiesaista potenciālās mājas pamati, kas kopā ar apbūves gabalu veido īpašnieka pašfinansējumu. Tādā veidā banka, izsniedzot kredītu, reģistrē hipotēku visam īpašumam. Bet, lai saņemtu piešķirto aizdevumu, īpašniekam VZD jāpasūta pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana un, vēlreiz citējot VZD atrakstīšanos, “klientiem ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā vairāku mēnešu garumā". Atliek tikai cerēt, ka VZD neizteiks mēnešos gadus, bet augstas inflācijas apstākļos arī ar mēnešiem pietiek, lai objekts (nebūt ne tikai privātmājas) vairs neiekļautos tāmē, ko pasūtītājs spējīgs apmaksāt.

“To bezspēcību, kas īpašniekiem jāpiedzīvo VZD, nevar aprakstīt, tādēļ vienīgais saprātīgais risinājums ir vērsties tiesā ar prasību par nodarīto zaudējumu piedziņu,” aicina A. Šmits.

Jā, jā, viss kļūs dārgāks


Pakļaujot inflācijas radītajām ciešanām savus klientus, VZD nolēmis vismaz pats no tām izvairīties, ceļot savu pakalpojumu tarifus. V. Narnicka tarifu celšanu sāka publiski gatavot pirms dažām nedēļām, piesakot to caur aģentūru LETA. Tarifu pieaugums būšot mazāks par dažām reizēm, bet lielāks par dažiem procentiem. Tātad izteikšanās jau zināmajā maksimāli nekonkrētajā VZD stilā par rindām “vairāku mēnešu garumā”.

Uz lūgumu konkretizēt tarifu palielināšanas plānus “Neatkarīgā” saņēma tikai stāstu, kam nevar nepiekrist: “Ņemot vērā, ka VZD sniegto pakalpojumu cenas pēdējo reizi bija aprēķinātas un noteiktas 2014. gadā, saskaņā ar noteiktajiem izdevumiem par precēm, pakalpojumiem, un tajā skaitā arī nodarbināto atlīdzību, tad pakalpojumu izmaksas šobrīd jau neatbilst faktiskajām pakalpojumu izmaksu pieaugumam 2022. gadā. Tāpēc ir uzsākts pakāpenisku maksas pakalpojumu izcenojumu pārskatīšanu atbilstoši to aktuālajām izmaksām”. VZD pamanījās ne ar vienu vārdu un kur nu vēl ar skaitli brīdināt, kad un ar ko “izcenojumu pārskatīšana atbilstoši to aktuālajām izmaksām” beigsies.

Apmaksāsim “labbūtību un izaugsmi”!


Ja VZD atbilde vispār kaut kam der, tad kā uzskates līdzeklis Latvijas Bankas un komercbanku speciālistiem, kuriem “runāt par inflāciju, nepieminot naudas drukāšanu - jaunais lojalitātes apliecinājums” (https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/397529-runat-par-inflaciju-nepieminot-naudas-drukasanu-jaunais-lojalitates-apliecinajums). VZD izdevies ļoti jauki aprakstīt inflācijas spirāles griešanos, ko Eiropas Centrālās bankas veiktā eiro refinansēšanas likmes paaugstināšana vai nu neietekmē vispār nekā, vai paātrina.

Savukārt VZD klientiem, kuriem turpmāk būs jāmaksā vairāk par laikā nesaņemtiem pakalpojumiem, jāielāgo, ka papildu maksa tikšot novirzīta ne iestādes ierēdņu barošanai, bet daudz cēlākiem mērķiem: “Lai VZD sasniegtu izvirzītos stratēģiskos mērķus, kuri paredz, ka VZD dienests kļūs par stratēģisko partneri viedai Latvijas teritorijas pārvaldībai ar skaidru redzējumu par to, ka dienests ikvienam sniedz ērtus, labi saprotamus, sasniedzamus un uz sabiedrības interesēm vērstus pakalpojumus. To plānojam ieviest paredzot četras mūsu darbības galvenās prioritātēs, kas aptver datu un procesu pārvaldību, pakalpojumus, sadarbību ar partneriem un darbinieku labbūtību un izaugsmi.”


https://neatkariga.nra.lv/izpete/398436-maksasim-dargak-par-stavesanu-menesiem-garas-rindas-uz-kadastralo-uzmerisanu

sīkāk...

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā būs nodokļu atvieglojumi

Saeima 20.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas gadījumā.

Izmaiņas likumā nosaka neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks.

Pieņemtie grozījumi bija jāveic, ņemot vērā iepriekš parlamentā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas nosaka kārtību, kādā izbeidz piespiedu dalīto īpašumu un izveido vienotu nekustamo īpašumu, teikts grozījumu anotācijā.

Izmaiņas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

sīkāk...

Пора достраивать!


Владельцы недостроенных домов должны до конца 2022 года завершить строительные работы и сдать строения в эксплуатацию. Если этого не сделать, собственнику грозит существенное повышение налога на недвижимость. Руководитель Строительной инспекции Елгавского самоуправления Наталия Любина рассказала о нюансах сдачи нововстройки в эксплуатацию.

Важно знать: своевременно сдать дома-новостройки в эксплуатацию необходимо ВСЕМ жителям Латвии независимо от того, на территории какого самоуправления они проживают. В противном случае любому собственнику грозит повышение налога на недвижимость. 

 Время не ждет!

– Когда надо сдать в эксплуатацию дом тем, кто начал строительство до 1 октября 2014 года? И когда это надо сделать тем, кто начал строительство после 1 октября 2014 года?

– В 2014 году в нашей стране действительно изменилось строительное законодательство, которое определяло срок, данный на строительство и сдачу дома в эксплуатацию. Теперь, по новым правилам, на строительство дома отводится восемь лет. Поэтому все латвийцы, которые получили разрешение на строительство до 1 октября 2014 года, обязаны сдать дома в эксплуатацию до 1 октября 2022 года. В свою очередь разрешения на строительство дома, выданные после 1 октября 2014 года, тоже действуют восемь лет после дня выдачи.

– Что произойдет, если дом в срок не будет сдан в эксплуатацию?

– Владельцам таких домов уже с октября по всей стране начнут начислять повышенный налог на недвижимость – 3%.

– Как будет вычисляться сумма налога? С кадастровой стоимости недостроенного или не сданного в эксплуатацию дома или со стоимости земли?

– Рассуждая логически, если здание нигде не зарегистрировано, например в Земельной книге, и у него нет инвентаризационного дела, значит, не ясна его площадь (и кадастровая стоимость. – Прим. ред.). А это, в свою очередь означает, что не с чего подсчитывать налог.

Поэтому в этом случае повышенный налог (3%), скорее всего, будет начисляться на землю, на котором построен дом, вовремя не сданный в эксплуатацию. А вот когда появится инвентаризационное дело недостроенного и/или не сданного в эксплуатацию дома, то повышенный налог будет исчисляться исходя из стоимости дома.

Важно понимать, что налог начисляет не Стройуправа, а финансовый отдел самоуправления (например, в Рижской думе это Управление по доходам самоуправления. – Прим. ред.).

«Но это же не опасно!»

– Представим ситуацию: жилой дом достроен с отступлениями от утвержденного проекта и поэтому не сдан в эксплуатацию. Его владельцы годами жили в доме, не сдавая его в эксплуатацию. Что вы можете им посоветовать?

– Владелец дома обязан либо заказать измененный проект дома (в соответствии с отступлениями от изначального проекта), либо УСТРАНИТЬ нарушения и после этого сдать дом в эксплуатацию. Если он не сделает ни того, ни другого, его ждет повышенный налог.

– Если при строительстве дома были допущены отступления от строительного проекта, которые никак не влияют на крепость строения и безопасность жителей, проект все равно надо менять или устранять отступления от первого варианта?

– Конечно! Все то, чего нет в проекте, считается нарушением, даже при условии, что ничего опасного эти нарушения не несут.

– В каких еще случаях нужен новый проект?

– Если строительство вообще не начато, то срок действия проекта заканчивается через пять лет после его утверждения.

Важно знать!

После сдачи дома в эксплуатацию у владельца по документам появляется новый объект недвижимости. В этом случае он может потерять статус малоимущего или нуждающегося.

Разрешение от соседа

– Любые ли изменения в строительном проекте дома разрешено узаконить?

– Каждый случай индивидуален. Если изменения в проекте дома, которые возникли в результате строительства, не противоречат нормативам нынешнего строительного законодательства, то разрешено легализовать изменения к предыдущему проекту. Ну а если противоречат, то это другой разговор. Например, несколько лет назад минимальным расстоянием от дома до границы соседского участка (до забора соседей) было три метра. А сегодня – уже четыре метра.

– Что делать владельцу не сданного в эксплуатацию здания, если его дом стоит на расстоянии менее четырех метров от соседской земли?

– Тут выход только один: идти к соседу и просить у него письменно подтвердить, что он не против такого нарушения. Но если сосед против, то владелец дома попадает в ловушку, которую сам для себя создал: ему придется сносить дом, потому что такой дом мы в эксплуатацию не примем.

– Допустим, когда владелец не сданного в эксплуатацию дома получал разрешение на строительство и утверждал проект, законное расстояние от дома до границы соседей составляло три метра. А сейчас минимум четыре метра. Надо ли и в этом случае просить согласия у соседа на трехметровое расстояние?

– Если дом построен без нарушений, без отступления от утвержденного ранее проекта, то при принятии дома в эксплуатацию мы будем ориентироваться на те нормы закона, которые действовали при утверждении проекта. Но если дом построен с отступлениями от проекта, то эти отступления надо узаконить, а также заручиться согласием от соседа. 

Замечу, что в настоящее время закон обязывает согласовывать с соседями даже расстояние от вашего канализационного колодца до границы соседской земли. Раньше такого требования не было. Поэтому, если дом был построен с нарушениями, то их надо исправить (или сделать изменения к предыдущему проекту), а также получить согласие соседа на то, что вблизи его участка находится канализационный колодец. Без этого дом не будет принят в эксплуатацию. Заверения владельца дома, что он уже десяток лет так живет и сосед ни разу не выразил возражений по поводу близости канализационного колодца, в расчет приниматься не будут.

– Какое минимально разрешенное расстояние от канализационного колодца до границы соседской земли?

– Три метра от края канализационного кольца.

Вопрос о веранде

– Представим ситуацию: в 1980-е годы человек начал строить дом по утвержденному проекту. Во время строительства он решил пристроить к дому веранду, которой в проекте не было. Но во всем остальном дом в точности соответствует проекту. Сможет ли он сдать дом в эксплуатацию?

– Нет. Сначала ему надо легализовать веранду, то есть сделать изменения в проекте, и только потом сдать дом в эксплуатацию.

– А если веранда будет построена уже после сдачи дома в эксплуатацию, ее придется легализовать?

– Конечно, придется, так как мы, в числе прочего, контролируем дома, уже сданные в эксплуатацию. Веранда означает увеличение площади, а значит, и увеличение налога на недвижимость. 

«А мансарду я решил не строить!»

– Обратная ситуация. В согласованном проекте дома значилась большая мансарда. Но во время строительства владелец дома решил, что мансарда ему не нужна и построил дом без нее. Можно ли такой дом сдать в эксплуатацию?

– Конечно, но только после изменения проекта дома, исключив из него мансарду. Замечу, что для владельца дома изменение проекта тоже выгодно, так как отсутствие мансарды означает меньший размер налога на недвижимость.

– Наш читатель давным-давно решил построить двухэтажный дом в расчете, что там будут жить и его дети с внуками. Но дети уехали за рубеж и читатель построил одноэтажный дом. В нем все точь-в-точь как в утвержденном проекте, но нет второго этажа. Вы примете такой дом в эксплуатацию?

– Не примем до тех пор, пока он не сделает изменения в проекте дома. Но новое разрешение на строительство ему получать не надо. 

  • Самое важное!Максимальный срок выполнения строительных работ составляет восемь лет с момента получения отметки в разрешении на строительство.
  • Правила распространяются на все объекты строительства по всей Латвии – особняки, хозяйственные постройки или садовые домики, – на которые выдано разрешение на строительство до 1 октября 2014 года и в которых не указан максимальный срок выполнения строительных работ.
  • Если проект или разрешение на строительство не сохранились, то владельцу необходимо проверить, был ли план согласован со строительным управлением и получено ли разрешение на строительство.
  • Если здание построено давно, его техническое состояние необходимо оценить: этим занимаются дипломированные специалисты (инженер-строитель или архитектор).
  • При невозможности ввести здание в эксплуатацию до 1 октября 2022 года строительными нормами предусмотрено продление срока действия разрешения. Но в этом случае собственник должен платить повышенный налог на недвижимость в размере 3% от кадастровой стоимости недвижимости.

Внутренней отделки нет, но жить можно!

– Разрешено ли сдавать в эксплуатацию дом, в котором нет внутренней отделки и дверей между комнатами?

– Чтобы жилой дом приняли в эксплуатацию, в нем должны быть закончены общие строительные работы. Это означает, что должен стоять каркас дома, должна быть сделана крыша, водосточные трубы и оформлены все четыре фасада. Все виды обязательных коммуникаций: отопление, электричество, канализация должны быть не только подведены к дому, но и введены в него. Кроме того, в доме должна быть закончена отделка кухни, как минимум одной жилой комнаты и одного санузла.

Если говорить о благоустройстве территории (это тоже принимается во внимание при сдаче дома в эксплуатацию), то на территории со стороны улицы не должно лежать ни строительного мусора, ни какого-то другого. Другими словами, территория должна быть настолько благоустроена, чтобы женщина в туфлях на каблуках могла со стороны улицы зайти в дом.

– Можно ли сдать дом в эксплуатацию, в котором нет отопления? Владелец дома говорит, что газовый котел установит поздней осенью, а дом в эксплуатацию просит принять уже сейчас – в мае...

– Такой дом в эксплуатацию мы не примем. Все коммуникации к дому должны быть подведены и функционировать.

Срок разрешения на строительство

– Если разрешение на строительство было выдано 20 лет назад и срок этого разрешения истек, нужно ли получать новое разрешение перед тем, кто сдать дом в эксплуатацию?

– Если дом был построен в соответствии с проектом, то новое разрешение до октября 2022 года получать не надо. А значит, дом может быть принят в эксплуатацию.

– Наш читатель рассказал, что его дом начал строить отец, он же получил разрешение на строительство и оформил проект дома. После смерти отца наш читатель стал владельцем дома и достроил его. Ждут ли его какие-то проблемы со сдачей дома в эксплуатацию?

– Нет. Но вашему читателю необходимо переоформить разрешение на строительство на себя, как на нового владельца здания. При смене владельца номер разрешения на строительство не меняется. Даже если у дома поменялся владелец, дом можно сдать в эксплуатацию на основании тех документов, которые получил отец вашего читателя.

«Я в этом доме не живу!»

– Если владелец дома не живет в нем, его все равно надо сдать в эксплуатацию?

–  Конечно. Ну или он будет платить повышенный налог до момента сдачи дома в эксплуатацию.

– Что делать, если человек не может достроить дом и сдать его в эксплуатацию из-за отсутствия финансов?

– Отсутствие средств для завершения строительства не освобождает его от обязательства сдать дом в эксплуатацию. Поэтому его ждет повышенный налог на имущество.

– Другая ситуация. Человек купил землю, но ничего на ней так и не построил, несмотря на наличие утвержденного проекта и  разрешения на строительство. Есть ли у него обязанность сдавать дом (которого, по сути, нет) в эксплуатацию?

– Если человек купил землю, то у него нет обязательства что-то на ней строить, и, соответственно, сдавать постройку в эксплуатацию. Его обязанность – содержать участок в порядке. Но если был сделан первый шаг к строительству, например, залит фундамент или поставлены сваи, то он обязан сдать дом в эксплуатацию в определенный законом срок.

И третий вариант. Если владелец получил разрешение на строительство, но передумал строить дом, то ему надо заявить о своем решении в Стройуправу, и мы аннулируем разрешение на строительство.

Построил дом без разрешения

– Что ждет владельца дома, который его построил без разрешения на строительство и проекта?

– Без этих документов он не сможет сдать дом в эксплуатацию. Но если дом построен таким образом, что его можно легализовать, значит, дом не придется сносить. Легализовать – означает получить разрешение на строительство и оформить проект дома в соответствии с законодательством 2022 года.

– Получит ли владелец дома штраф за незаконное строительство?

– Безусловно! На него сначала будет заведено административное дело и назначен штраф, а затем будет решен вопрос о выдаче разрешения на строительство и согласование проектной документации.

Однако, если незаконное строительство начал один владелец, а закончил другой (например, начал отец, закончил его сын), то нового хозяина здания мы не станем штрафовать. Но для того, чтобы сдать дом в эксплуатацию, ему придется оформить все необходимые документы.

– Если человек только в прошлом месяце купил дом, который не был сдан в эксплуатацию, должен ли он его сдать в эксплуатацию к октябрю 2022 года?

– Если разрешение на строительство прежний хозяин получил до 2014 года, то новый владелец дома должен сдать дом в эксплуатацию до 1 октября этого года.

Другие вопросы

– Сколько на территории Елгавского самоуправления домов, не сданных в эксплуатацию?

– У нас их достаточно много – порядка 250 домов.

– Наблюдает ли ваше самоуправление активность местных жителей, что они сейчас срочно достраивают свои дома и сдают их в к эксплуатацию?

– Да, активность присутствует, сейчас каждую неделю владельцы пяти-семи домов сдают их в эксплуатацию. Для сравнения: в прошлом году владельцы только двух-трех домов в месяц подавали документы на сдачу дома в эксплуатацию.

Я считаю, что в такой активности есть заслуга нашего самоуправления, потому что мы трижды публиковали в местной газете статьи с призывом сдать дом в эксплуатацию. Мы еще в прошлом году начали объяснять жителям причины необходимости привести все документы в порядок.

А еще мы подготовили список необходимых документов, которые необходимо предъявить при сдаче дома в эксплуатацию. После запроса от жителей мы высылаем этот список им на электронную почту. Бесплатно, разумеется!

– Каким образом вы узнаете о домах, которые не сданы в эксплуатацию?

– У нас есть список участков, на которых имеются дома, не сданных в эксплуатацию. Кроме того, дважды в неделю мы проводим обследование города, фиксируем состояние новостроек или домов после реконструкции и выясняем, сдан дом в эксплуатацию или нет. По приезде в офис каждый инспектор должен составить отчет о проверке и составить список домов, не сданных в эксплуатацию.

– Что говорят ваши данные: не сданные дома в эксплуатацию – это в основном садовые домики (дачи) или жилые дома для постоянного места жительства?

– Половина на половину.

– Какие расходы ждут человека, который решил сдать дом в эксплуатацию?

– У нас сдача дома в эксплуатацию – услуга бесплатная, как в других самоуправлениях, я не знаю.

– Можно ли к вам прийти и узнать, какие документы следует предъявить при сдаче дома в эксплуатацию?

– Конечно, начиная с 4 апреля мы принимаем посетителей.


Пора достраивать! - МК-Латвия (mklat.lv)

sīkāk...

5 galvenās tendences mājokļu tirgū septembrī


Neskatoties uz publiskajā telpā izskanējušām dažādām prognozēm saistībā ar apkures sezonas izmaksām, cenu un Euribor kāpumu un šo faktoru ietekmi uz pircēju rīcību, mājokļu tirgus septembrī bijis gana piesātināts un aktīvs. Lai tirgus dalībniekiem būtu vieglāk orientēties notiekošajā, uzņēmums “Latio” ik mēnesi “Mājokļu tirgus pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Septembra tirgus izteiktākās izmaiņas – mājokļu darījumu īpatsvars turpina pieaugt un šobrīd pārdošanas dati neliecina par šī segmenta stagnāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par septembri:
  • 36 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (augustā 32; jūlijā 28 dienas);
  • 12% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (augustā 14%; jūlijā 16%);
  • 58% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (augustā 63%; jūlijā 60%);
  • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (augustā 4%; jūlijā 7%);
  • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (augustā 26%; jūlijā 24%).

Analizējot tirgus tendences septembrī, secināms, ka mājokļu tirgus pēc vasaras kļuvis aktīvāks. Kaut gan pircējiem ir nepieciešams ilgāks laiks lēmuma pieņemšanai, darījumu skaits, salīdzinot ar augustu, ir audzis vidēji par 4%. Piemēram, Rīgā septembrī dzīvokļu darījumu skaits pārsniedzis 850 gadījumus ar kopējo darījumu summu virs 53 milj. eiro. Tas gan ir par aptuveni 22% mazāk nekā pērnā gada septembrī, bet pamatā skaidrojams ar sērijveida dzīvokļu nemainīgi augsto piedāvājumu tirgū un darījumu īpatsvara kāpumu tieši šajā segmentā.


“Runājot par izteiktākajām cenu svārstībām, redzam, ka septembrī saglabājas pēdējo mēnešu tendences, un visizteiksmīgāk tās vērojamas divos segmentos – jauno projektu un sērijveida dzīvokļu darījumos. Ja jauno projektu īpašumiem nepietiekamā piedāvājuma dēļ, kas salīdzinājumā ar augustu samazinājies vēl par 3%, cenas turpina pieaugt, tad sērijveida dzīvokļu piesātinātais piedāvājums tirgū šobrīd sekmē šo īpašumu cenu lejupslīdi. Tiesa, patlaban tā ir samērā nebūtiska un sasniedz vien 0,4%,” skaidro “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva. “Vienlaikus jāatdzīst, ka šādu īpašumu realizācija pārdevējiem pašu spēkiem kļūst aizvien komplicētāka. Pirkt gribētājiem pirms lēmumu pieņemšanas ir svarīgi gūt ne tikai morālu, bet arī datos balstītu apliecinājumu, ka viņi izdara pareizo izvēli, bet šādus aprēķinus un invertējumu var sniegt tikai starpniecības speciālisti. Tādēļ ekspertu piesaiste vairs netiek uzskatīta par ekskluzivitāti – nu tā ir vajadzība.”

Kaut gan publiskajā telpā pēdējā laikā izskan dažādi viedokļi par jautājumu – pirkt īpašumu vai nogaidīt –, nekustamo īpašumu tirgus nekad nestāv uz vietas, un piedāvājuma / pieprasījuma attiecības nepārtraukti ievieš savas korekcijas gan cenās, gan mājokļu pieejamībā. Tāpat iedzīvotājiem vēlams izprast, ka darījumi ar īpašumiem ir jāveic tad, kad ir tāda vajadzība – ja nepieciešams jauns mājoklis, tad atbilstoši savām iespējām tas arī jāiegādājas. Nogaidīšana un tirgus vērošana var nesniegt vēlamo rezultātu, jo pamatotas ilgtermiņa prognozes patlaban ir grūti izteikt pat nozares profesionāļiem.

Vienlaikus jāskatās arī uz inflācijas rādītājiem. Nav noslēpums, ka pie tik augstas inflācijas uzkrājumi zaudē savu vērtību. Tāpēc iespēju robežās tos vēlams investēt, pārvēršot aktīvā, piemēram, nekustamajā īpašumā.

Tādējādi, kompleksi raugoties uz visiem cenu ietekmējošiem faktoriem, jāsecina, ka darījumu apjoma pieaugums, kas piedzīvots pēdējā mēnesī, ir loģisks. Iedzīvotāji, sabalansējot savas vajadzības, iespējas un riskus, lielā mērā ir pielāgojušies tirgus turbulencei un piesardzīgāk, bet tomēr veic darījumus.

*Indeksa aprēķins veikts, balstoties uz “Latio” darījumu vadītāju sniegtajiem datiem.

sīkāk...

Siguldas novadā senioriem samazinās nekustamā īpašuma nodokli



Siguldas novadā deklarētiem iedzīvotājiem, kuri saņem vecuma pensiju un negūst papildu ienākumus, par 70% tiks samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) mājoklim un par 50% - tam piekritīgai zemei, nolēmusi novada dome.

Šādu lēmumu dome pieņēma, izvērtējot situāciju kopumā un iespējamo energoresursu krīzes ietekmi uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Samazināto nodokli plānots piemērot līdz 2023. gada 31. decembrim. Nodokļa atlaide tiks piemērota par šo gadu, sākot ar 1. janvāri un arī visu 2023. gadu.

Atlaidi varēs saņemt novadā deklarētie iedzīvotāji, kuri saņem vecuma pensiju un negūst papildu pastāvīgus ienākumus, un savā īpašumā ir deklarēti vieni vai kopā ar vēl vienu cilvēku, kurš ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs bez pastāvīgiem papildu ienākumiem. Īpašums, par kuru varēs saņemt nodokļa atlaidi, nedrīkstēs būt izīrēts, iznomāts vai izmantots saimnieciskās darbības veikšanai.

Lai saņemtu atvieglojumu par 2022. gadu, līdz gada beigām būs jāiesniedz iesniegums jebkurā no Siguldas novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centriem, savukārt par 2023. gadu iesniegums jāiesniedz līdz 2023. gada 31. martam.

Jau izsniegtie maksāšanas paziņojumi ar NĪN nodokļa aprēķinu par 2022. gadu pēc iesnieguma saņemšanas tiks pārrēķināti, un iedzīvotāji saņems jaunus.

Gadījumā, ja rēķins jau ir apmaksāts, pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldība veiks pārrēķinu un pārmaksāto summu atmaksās vai novirzīs nākamā gada NĪN segšanai.

Attiecīgi saistošie noteikumi stāsies spēkā tikai pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīva atzinuma saņemšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".



Siguldas novadā senioriem samazinās nekustamā īpašuma nodokli | Jauns.lv

sīkāk...

Jūrmalā laikus nepabeigtām būvēm piemēros paaugstinātu nodokļu likmi



No 2024.gada 1.janvāra Jūrmalā tiks piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme 3% apmērā būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums.

To paredz Jūrmalas domes pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos "Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā".

Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma īpašniekiem nepieciešams laiks, lai sakārtotu īpašumus un dokumentāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, paaugstinātu nodokļa likmi sāks piemērot no 2024.gada.

Saskaņā ar Pilsētplānošanas pārvaldes apkopotajiem datiem, būvdarbu veikšanas ilgums esot pārsniegts vairāk nekā 1500 ēkām.

Vienlaikus apstiprināti grozījumi saistošajos noteikumos "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību, kas paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra netiks piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nodokļa maksātājam par nekustamo īpašumu, uz kura atrodas laikus ekspluatācijā nenodota būve.

sīkāk...

Piejūras ciemos nekustamā īpašuma tirgus piedzīvo izmaiņas

 


Pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem piejūras ciemos Rīgas līča Kurzemes piekrastē vienmēr ir bijis lielāks par piedāvājumu, turklāt īpašumi šajā reģionā tiek pārdoti tikai tad, ja īpašnieks maina dzīvesvietu vai ir nonācis finansiālās grūtībās, informēja nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" pārstāvji.


Tāpat arī dzīves apstākļu maiņa, piemēram, vēlme šaurāku dzīvestelpu nomainīt pret plašāku, var kļūt par iemeslu īpašuma pārdošanai.

" Šobrīd pēc "Arco Real Estate" novērojumiem ir nobīdītas pieprasījuma robežas - ja pirms pāris gadiem cilvēki mājas labā tehniskā stāvoklī meklēja - tālākais - Lapmežciemā un Ragaciemā, tad tagad atbilstošu īpašumu variantus interesenti izskata arī Engurē, Mērsragā un pat Upesgrīvā."


Piejūras ciemus pircēji pārsvarā izvēlas diviem nolūkiem - pastāvīgai dzīvošanai un vasaras sezonas atpūtai. Ja pirms četriem gadiem dominēja atpūtnieku meklējumi, tad šobrīd līdzīgā daudzumā ir arī tie, kas pārdod savus īpašumus pilsētās un pārvācas uz ciemiem.

" Vēl viena būtiska tendence, kas nav novērota citus gadus, ir tā, ka šīs vasaras beigās piedāvājums ir pieaudzis. "Arco Real Estate" pieļauj, ka tas ir saistīts ar gaidāmo apkures sezonu un pieaugošajām komunālajām cenām."


Lai gan ierobežotā piedāvājuma dēļ aktivitāte piejūras ciemos ir neregulāra, darījumi tomēr notiek. Aktivitāti būtiski ietekmē arī piedāvātā īpašuma cena, proti, par tirgus vērtībai atbilstošu cenu īpašumi tiek pārdoti ātri, bet nereti pārdevēji nosaka neadekvāti lielu cenu, kas bremzē tirgus dinamiku.

" Analizējot piedāvājuma cenas, novērots, ka līdzīgiem īpašumiem cena būs vienāda kā Ragaciemā, tā arī Engurē, līdz ar to "Arco Real Estate" secina, ka attālums līdz galvaspilsētai vairs nav noteicošais faktors cilvēka izvēlē, bet gan apkārtējā vide un pats nekustamais īpašums."


Par piejūras ciemu īpašumiem interesi visbiežāk izrāda ģimenes vecumā ap 30 gadiem. Šīs ģimenes pēc interesējošās vietas rūpīgas izpētes apsver iespēju pārvākties un iekārtot dzīvi ārpus lielajām pilsētām. Kā vienu no būtiskākajiem argumentiem šādam lēmumam pircēji piemin jūras tuvumu un latviskāku vidi. Arī bērniem paredzētā infrastruktūra ir noteicošais faktors konkrēta īpašuma izvēlē, tas ir, pirmsskolu, stadionu un pulciņu esamība ciemā ir priekšnoteikums izvēlēties šajā aspektā attīstītu vietu, piemēram, Lapmežciemu vai Enguri.


Visbiežāk interese par reālu darījumu pārtop pārtikušiem cilvēkiem vecumā virs 40 gadiem. Šādus pircējus pārcelties motivē klusāka vide un iespēja darbu veikt attālināti. Ar katru gadu palielinās arī lietuviešu interese. Arī latviešu, kas pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezušies dzimtenē, interese ar katru gadu pieaug.


Saskaņā ar "Arco Real Estate" novērojumiem ciemati savas specifikas dēļ ļoti atšķiras, tādēļ katram ir sava pircēju auditorija - tam, kuram nepieciešama smilšaina pludmale, tas izvēlēsies Ragaciemu, tam, kuram svarīgs Rīgas un Kauguru tuvums, izvēlēsies Bigauņciemu un Lapmežciemu, tam, kas grib etniskāku vidi, skolu un krodziņu, noteikti izvēlēsies Enguri un Upesgrīvu, savukārt, ja kāds meklē klusu nostūri ar iespēju dzīvot savrupu dzīvi, izvēlēsies Plieņciemu.


Piejūras ciemos nekustamā īpašuma tirgus piedzīvo izmaiņas - nra.lv
sīkāk...

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pagarināt termiņu ilgstoši nepabeigtām būvēm


Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus pagarināt būvatļaujas termiņu. Aicinājums attiecas uz rīdziniekiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, un nav izdevies to pagūt nodot ekspluatācijā līdz likumā noteiktajam termiņam – šī gada 1. oktobrim. Pagarinot būvatļaujas termiņu, paaugstinātā nekustamā nodokļa likme netiek piemērota.

Normatīvie akti nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Tās ēkas, kuru būvniecība ir uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim un būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš, bija jānodod ekspluatācijā līdz 1. oktobrim. Normatīvi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, daudzdzīvokļu ēkām u.c.

Šobrīd Rīgā ir ap 12 000 līdz 13 000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Tie nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, ir aicināti pagarināt būvatļaujas termiņu vai veikt būves nodošanu ekspluatācijā, ja būvdarbi ir jau pabeigti.

“Vēlos uzsvērt, ka būvatļauju var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) direktora vietnieka pienākumu izpildītājs būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja pēc maksimālā būvdarbu derīguma termiņa beigām persona nebūs uzsākusi darbības termiņa pagarināšanai, piemēram, inventarizācijas lietas pasūtīšana, izpildmērījuma veikšana, tad RD PAD veiks objekta apsekošanu. Konstatējot būvdarbus, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma likme.

Ja objekts ir pabeigts un nepieciešama tikai nodošana ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic darbības objekta nodošanai ekspluatācijā. Ja būvdarbi ir pabeigti, bet ir nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic izmaiņu projekta saskaņošana.

 

https://building.lv/raksts/rigas-pasvaldiba-aicina-iedzivotajus-pagarinat-terminu-ilgstosi-nepabeigtam-buvem

sīkāk...

Zvaniet

palīdzēsim savest kārtībā visus jūsu dokumentus



Pierakstīties uz konsultāciju Uzrakstīt WhatsApp

Kontakti

Māju un ēku nodošana ekspluatācijā


Mēs nodarbosimies ar jūsu projektu no sākuma līdz tā legalizācijai, nesaprotamu papīru gūzma un dažādās valsts iestādes ir mūsu darbs. Vasarnīcu, privātmāju nelegālās pārbūves legalizācija - negaidiet soda naudu paziņojumus, sāciet dokumentu kārtošanu jau šodien.

Kontakti



Karte


Saziņas forma

Uzdot jautājumu


Atstāt atsauksmi




Veiksmīgi nosūtīts!

Paldies, mēs sazināsimies ar jums tuvākajā laikā.