Ziņas

Latvijā visdažādāko tipveida māju projektus parasti piedāvā būvfirmas (ir arī daži arhitektu biroji, kuri piedāvā savus tipveida projektus). Tās nodarbojas arī ar šo māju celtniecību, skaidro interjera žurnāliste Anita Pīra.

Visbiežāk būvfirmu sadarbības partneri ir kādi ārvalstu arhitektu biroji, kas praktizē tipveida projektu izstrādi un pārdošanu. Katrai būvfirmai ir savs piedāvājuma klāsts – vienai 40, citai 600 dažādu māju variantu.  Projektos iespējams veikt izmaiņas, kas saistītas ar celtniecības materiālu izvēli un telpu plānojumu. Piedāvāto projektu cenā iekļauta sertificētu arhitektu projektu adaptācija Latvijas pircējiem.

Vairums būvfirmu projektu pasūtītājiem piedāvā kompleksu sadarbības paketi:

• mājas projekta izvēli, izstrādāšanu (piemērošanu konkrētām vajadzībām) un saskaņošanu visās valsts un pašvaldību instancēs;
• mājas būvniecības tāmes sastādīšanu, iekšējās un ārējās apdares materiālu izvēli un saskaņošanu;
• pilna kompleksa būvdarbu veikšanu, kas iekļauj ģeodēzisko izpēti (ja nepieciešams), ārējo komunikāciju (ūdens apgādes, gāzes, elektrības, kanalizācijas sistēmas, pievadceļu), pašas ēkas būvniecību, iekšējo un ārējo apdari no jebkuriem materiāliem, visu iekšējo komunikāciju – elektroapgādes, interneta, TV, ūdens un kanalizācijas, apkures sistēmas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Pēc mājas uzbūvēšanas firmas palīdz klientam to nodot ekspluatācijā, bet pēc būvdarbu pabeigšanas sola mājai divu gadu garantiju, izsniedzot garantijas vēstuli ar garantijas aprakstu un nosacījumiem.

Sadarbības plusi:

• mājas tapšanu no idejas līdz realizācijai koordinē viena firma;
• celtniecības laiks parasti ir samērā neilgs;
• mājas galīgo cenu klients noskaidro pirms būvniecības uzsākšanas;
• klientam nav jātērē savs laiks – visas rūpes uzņemas būvfirma;
• iespējams kontrolēt celtniecības kvalitāti (apdrošināts būvniecības garantijas laiks);
• būvfirmas piedāvā sadarbības banku līzingu vai kredītu mājas būvniecībai.

Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga?

Iegādājoties mājas projektu ārvalstīs, pircējs iegūst arī papildu rūpes – citu valstu projektus nepieciešams adaptēt Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama projekta piesaiste konkrētam zemesgabalam, tātad, nopērkot projektu internetā, jāmeklē sertificēts arhitekts Latvijā, kas to izdarīs. Lai iegūtu būvatļauju, projektam jābūt saskaņotam; lai to izdarītu, tas jātulko latviešu valodā.

Projekta piesaiste atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā vai rajonā atrodas zemesgabals; vēsturiskajā apbūvē neatļaus amerikāņu vai zviedru projektus. Tipveida projekti vislabāk iederēs jaunajos ciematos vai ārpus Rīgas centra.

Būvvaldes izdotajā plānošanas, arhitektūras uzdevumā būs minēts mājas eventuālais izskats un stāvu augstums (tas var būt ierobežots), vēsturiskajos rajonos var būt noteikts, kādai mājai jāizskatās.

Pirms projekta pirkšanas jānoskaidro topogrāfiskie apstākļi, lai nenopirktu māju, kuru konkrētajā zemesgabalā nemaz nav iespējams ielikt. Veidojot individuālo projektu, arhitekts ņem vērā situāciju un ievēro visus apbūves noteikumus. Turpretī, iegādājoties tipveida projektu, grūti paredzēt, vai konkrētajā zemesgabalā nepārkāpsi kādus noteikumus, piemēram, attālumu no sarkanās līnijas līdz būvlaidei, līdz žogam, kaimiņu mājai, koku izvietojumam un tamlīdzīgi. Var gadīties – nopērc tipveida projektu, taču pietrūkst divu metru, lai to ieliktu savā zemesgabalā. Tāpēc, izvēloties māju no kataloga, skaties ne tikai uz bildīti, bet arī uz vietu, kur tai paredzēts atrasties.
Reti izdodas īstenot tipveida projektu bez izmaiņām, tāpēc, izvēloties māju, noskaidro, kādas ir transformācija iespējas. Tas nozīmē, ka arhitektam vajadzētu būt klāt jau tad, kad izvēlies māju.

Nereti, nopērkot gatavu mājiņu, uz papīra sāc pārbīdīt sienas, beigās nonākot pie individuāla projekta. Tāpēc vispirms pārliecinies, kā noskatītajā mājas projektā izveidots pārsegums – vai vispār iespējams mainīt plānojumu, nemainot konstrukcijas? Svarīgi arī, vai paredzēta iespēja mainīt materiālus (piemēram, poļu un lietuviešu projektu mājām); mainot tos, arī ēka konstruktīvi var mainīties. Tāpēc jārēķinās, ka, piesaistot projektu, arhitekts neatbildēs par veiktajām izmaiņām. Piemēram, izvēloties citus būvmateriālus, telpu izmērs samazināsies, un klients nevarēs vainot arhitektu, kas piesaistījis projektu.

Izvēloties māju pēc kataloga, pārliecinās, vai tiešām visas pozīcijas atbilst tam, ko vēlies.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/489497-ar-ko-jarekinas-perkot-maju-no-kataloga

“Dzīvoklī dzīvoju es ar meitas ģimeni. Savā laikā šo dzīvokli privatizēju uz sava vārda, bet tagad gribu pārrakstīt dzīvokli uz meitas vārda. Kā man to izdarīt? Vai var vienkārši aiziet uz Zemesgrāmatu un pārrakstīt uz viņas vārda,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Baiba.

Atbild zvērināta notāre Ilze Metuzāle: “Vienkārši aiziet un pārrakstīt neko nevarēs gan. Ja vēlaties bez atlīdzības atdot dzīvokļa īpašuma tiesības meitai, jāslēdz dāvinājuma līgums. Notārs līgumu sagatavos un nosūtīs uz zemesgrāmatu. Ja dzīvoklis ir privatizēts laulības laikā, lai to uzdāvinātu meitai, pie notāra būs jānāk arī kopā ar vīru. Dāvinājuma līguma noslēgšana izmaksās 0,5% no dāvināmā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī papildus pievienotās vērtības nodoklis no šīs summas, bet ne mazāk kā 88 eiro plus PVN”.

Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova Baibu pirms doties pie notāra aicina kārtīgi izdomāt, kādu darījuma veidu izvēlēties - dāvinājums, uztura līgums, mantojuma līgums, testaments un tamlīdzīgi.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/560786-gribu-savu-dzivokli-parrakstit-meitai-ka-to-pareizi-izdarit

Hipotekārā kredīta līguma noslēgšana ir atbildīgs notikums ikviena cilvēka dzīvē, jo tā parasti nozīmē prāvu kredītsaistību uzņemšanos uz vairākiem gadu desmitiem. Ņemot vērā mājokļu augstās cenas, negaistošās bažas par dārgiem komunālajiem maksājumiem ziemā, kā arī netipiski lielās Eiropas Centrālās bankas noteiktās aizdevumu bāzes likmes, šobrīd potenciālajiem kredītņēmējiem rūpīgāk nekā iepriekš jāizsver visi mājokļa iegādes plusi un mīnusi. Arī kredīta nosacījumi, jo pat šķietami neliela atšķirība procentu likmēs 30 gadu periodā var pāraugt vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmā pārmaksāšanā.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts iesaka veikt 5 izvērtēšanas soļus.

1. Izvēlēties iespējām un vajadzībām piemērotu mājvietu

Kad pieņemts lēmums pārcelties uz citu dzīvesvietu, jaunā mājokļa meklējumiem vajadzētu pieiet maksimāli pragmatiski. Dzīvokļa vai mājas izvēlē nereti dominē dažādas vēlmes, emocijas, pat kaprīzes, kas ļoti sadārdzina pirkumu. Protams, ikvienam gribas plašu, komfortablu dzīvesvietu ar zaļumiem aiz loga, tomēr ieteicams fokusēties uz tieši šā brīža un tuvāko gadu vajadzībām. Trīs cilvēku ģimenei nav obligāti nepieciešams 5 istabu dzīvoklis, kamēr netiek plānots ģimenes pieaugums. Par katru tukšo telpu būs jāsamaksā ne vien iegādes brīdī, bet arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Der atcerēties, ka, lai arī hipotekārais kredīts parasti tiek ņemts uz 20 līdz 30 gadiem, tas vēl nenozīmē, ka mājoklī visu šo laiku būs jādzīvo. To var izīrēt vai pārdot, un iegādāties vietā attiecīgajam dzīves posmam piemērotāku. Galu galā neviens nezina, ko dzīve nesīs pēc gadiem desmit, tādēļ visu plānu pakārtošana mājoklim apgrūtina elastīgu pielāgošanos jaunām iespējām.

2. Samazināt esošās kredītsaistības

Pirms aizņemties naudu mājokļa iegādei, ļoti svarīgi maksimāli samazināt esošās kredītsaistības. Bankas rūpīgi skatās, lai klienta ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 40% no visiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku pēc iespējas jācenšas atmaksāt senākus kredītus vai arī jāapvieno vairākus aizņēmumus vienā ar izdevīgāku procentu likmi. Tas palīdzēs vismaz par dažiem desmitiem vai pat simtiem eiro samazināt kopējos maksājumus un tādējādi palielinās mājokļa kredītam pieejamo naudas apjomu.

3. Rūpīgi salīdzināt hipotekārā kredīta piedāvājumus

Apzinot finansējuma iegūšanas iespējas, svarīgāk nekā jebkad iepriekš salīdzināt pēc iespējas vairāk variantus. Pajautājiet piedāvājumu kaut vai visām bankām Latvijā. Lai saprastu, cik nozīmīga starpība var būt pat 1% atšķirīgas likmes gadījumā, aplūkosim tipisku piemēru. Aizņemoties 100 000 eiro uz 30 gadiem kopējā atmaksājamā summa pieaug par vairāk nekā 20 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka izdevīgāko piedāvājumu saņēmušais klients par ietaupīto naudu varēs nopirkt vēl arī pāris gadus lietotu automašīnu. Ne mazāk svarīgi salīdzināt pārējās ar līgumu saistītās izmaksas.

4. Pamodelēt ikmēneša maksājumu izmaiņas

Pēdējā gada laikā novērotais EURIBOR likmju kāpums daudziem kredītņēmējiem «atvēra acis» uz faktu, ka hipotekārā kredīta maksājums nav «akmenī iecirsts». Proti, tas dažādos ekonomisko svārstību apstākļos mainās, pie tam visai pamatīgi. Tādēļ pirms kredīta noformēšanas vēlams pamodelēt maksājuma izmaiņas procentu likmju kāpuma un krituma gadījumos. Tas palīdzēs saprast, kādu drošības spilvenu uzkrāt periodiem, kad kredīts sadārdzināsies, un kādu ieguvumu varētu nest pārkreditēšanās uz izdevīgākiem nosacījumiem.

5. Aizņemties tikai nepieciešamo summu

Aizņemoties naudu, cilvēki bieži vien izjūt kārdinājumu paņemt visus bankas piedāvātos līdzekļus un piepildīt senus sapņus. Piemēram, aprīkot mājokli ar īpašas kolekcijas mēbelēm vai virtuves tehniku. Citkārt to patiešām ir vērts darīt, taču šobrīd nauda ir salīdzinoši dārga, tādēļ prātīgāk aizņemties tikai tik daudz, cik patiešām nepieciešams. Katrs no bankas nepaņemtais tūkstotis samazina ikmēneša maksājumu par aptuveni 5 eiro.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/571752-gribas-iegadaties-majokli-bet-sabiedejusas-augstas-procentlikmes-5-ieteikumi-ko-nemt-vera

Zvērinātu notāru vērojumi liecina, ka gadu no gada par krāpnieku upuriem kļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt liela daļa cilvēku joprojām neapzinoties juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā? Ko (ne)darīt? Kādus elementārus soļus katrs var ievērot, lai neiekristu krāpnieku nagos – jautājam zvērinātai notārei Aritai Rateniecei.

Krāpjas dažādi

Var būt daudz dažādu nekustamo īpašumu krāpšanas veidu un metožu: neizdevīgi darījuma noteikumi, dokumentu viltojumi, cilvēku nezināšanas izmantošana un daudz kas cits, stāsta zvērināta notāre Arita Rateniece.

“Viens no krāpšanas veidiem ir īpašuma pirkšana par neadekvāti zemu cenu. Piemēram, krāpnieki atrod vientuļus cilvēkus gados vai cilvēkus, kam ir slikti materiālie apstākļi, un tie piekrīt pārdot savu īpašumu par piedāvāto cenu, varbūt pat neapzinoties, ka īpašuma vērtība ir daudz lielāka,” teic notāre.

Krāpnieciskas darbības vērojamas arī gadījumos, kad pirkuma līgumā ir nosacījums – pircējs pirkuma maksu pārdevējam pārskaita tikai pēc tam, kad pircējam zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu.

“Ja pircējs ir negodprātīgs un naudu nepārskaita, īpašumu pārdod jau tālāk kādai citai personai, tad pārdevējam var pat nebūt iespējas piedzīt pirkuma maksas summu, kā arī tas rada papildu izdevumus par juridisko palīdzību, tiesvedību,” stāsta Arita Rateniece.

Par krāpšanas upuri var kļūt arī īpašuma pircējs. Piemēram, pircējs vienojas ar pārdevēju, ka pirkuma maksa vai daļa no tās tiek samaksāta pirms visu dokumentu parakstīšanas, bet pēc naudas saņemšanas pārdevējs vairs nekontaktējas ar pircēju.

Kā mazināt risku darījumos

Nepaļaujieties tikai uz otra cilvēka godaprātu un tikai savām zināšanām, jo darījumu sagatavošanā būtiskas ir juridiskās zināšanas un ikdienā uzkrātā pieredze.

Darījuma dokumentus parakstiet pats. Neuzticiet to darīt pilnvarniekam.

Iesaka notārs

Kā sevi pasargāt

• Jurista palīdzība. Lai pasargātu sevi no krāpniecības nekustamo īpašumu darījumos, līgumslēdzējiem jāizvēlas profesionāla jurista palīdzība dokumentu sagatavošanā un darījuma izpildē.

• Nē steigai! Nevajag piekrist “steidzamiem darījumiem”, kad pircējs vai pārdevējs steidzina otru pusi piekrist darījumam, parakstīt dokumentus, veikt naudas samaksu. Šādās situācijās var nepamanīt kādus būtiskus trūkumus, piemēram, pirkuma līguma nosacījumos, bet dokuments jau būs parakstīts un stājies spēkā, radot katrai no pusēm savas tiesības un pienākumus.

• Svarīga tirgus cena. Notāre iesaka īpašuma pārdevējam arī uzzināt iespējamo tirgus cenu, piemēram, cik konkrētajā apvidū ir vidējā tirgus cena lauksaimniecības vai meža zemei.

• Skaidras visas detaļas. Svarīgi izrunāt ar pircēju darījuma būtiskos nosacījumus: pirkuma cenu, samaksas kārtību, īpašuma un tā dokumentācijas nodošanas kārtību, ieguvēja īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā.

• Drošāk pie notāra. Piemēram, izvēloties darījumu slēgt pie zvērināta notāra kā notariālo aktu, notārs uzņemas arī darījuma izpildes pilnīgu uzraudzību. Tas nozīmē, ka notārs ne tikai sagatavo un apliecina pirkuma līgumu, izskaidrojot darījuma nosacījumus un tiesiskās sekas, bet arī darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā pieprasa nepieciešamos dokumentus no pašvaldības (atteikums no pirmpirkuma tiesībām, piekrišana lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā u.c.), gādā par pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, iesniedzot dokumentus attiecīgajā rajona tiesā, kas skata zemesgrāmatu lietas.

https://www.la.lv/krapsanas-darijumos-ar-nekustamo-ipasumu-ka-neiekrist

Pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo, nonākšana dabā ir būtiska problēma. Vienlaikus atbilstoši industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko.

“Būvniecības atkritumi, kas tiek atbilstoši apsaimniekoti, tiek izmantoti otrreizējā pārstrādē, bet, uzticot to izvešanu tiem “labvēļiem”, kuri dažādos sludinājumu portālos sola izvest būvgružus “pa lēto”, pastāv liels risks, ka tie nonāks kādā grāvī vai mežā,” norāda Ugorenko.

Viņš stāsta, ka gada laikā atkritumu šķirošanas laukumā “Nomales” tiek nodots vidēji 160 000 tonnu atkritumu, no kuriem puse ir būvniecības atkritumi, un aptuveni 80% būvgružu, piemēram, grants, smiltis, koksne, akmens šķembas, plastmasa, kartons, tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Savukārt atkritumi, kurus pārstrādāt nevar, nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis māju vai dzīvokli, mainījis flīzes vai durvis, būvējis piebraucamo celiņu vai siltumnīcu, zinās, ka bez būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem neiztikt. Tiem noteikti nav vietas nedz sadzīves atkritumos, nedz blakus šiem konteineriem, un tiem pavisam noteikti nevajadzētu nonākt mežos vai pļavās.

Kur likt būvniecības atkritumus, lai nepiesārņotu dabu, neiedzīvotos sodā vai kaimiņiem nebūtu jāmaksā papildus bez jebkāda pamatojuma?

# Būvniecības atkritumus vari izvest pats

Būvniecības atkritumi rodas pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās, piemēram, betona vai dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, flīzes, santehnika, betons, koka konstrukcijas u.tml.; atkritumi pēc ceļu un ielu remontdarbiem, piemēram, asfalts, cements, bitumens u.tml.; un bīstami būvniecības materiāli, piemēram, šīferis, azbests u.c.

Dažāda veida un izmēra būvniecības atkritumus katrs var izvest pats, nododot tos kādā no legālajiem būvniecības atkritumu pieņemšanas punktiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi atkritumu pieņemšanas laukumi vai poligoni pieņem būvgružus no privātpersonām. Pirms došanās uz izvēlēto vietu pārliecinies, vai tajā tiks pieņemti atkritumi, kāds ir tās darba laiks, nosacījumi un cenas.

Lai klientiem būvgružu apsaimniekošana būtu vēl ērtāka un vienkāršāka, “CleanR Grupa” ir ieviesusi jauninājumu klientu pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē “Manai Videi”, sniedzot iespēju pakalpojumu pieteikt un apmaksāt ērtāk un ātrāk – digitāli. Ikviens iedzīvotājs, sākot ar augustu, varēs pieteikt maza, vidēja un liela apjoma būvgružu izvešanu, tā maksājot tikai par to atkritumu apjomu, ko pats radījis. Mazo būvgružu apjomu, piemēram, izlietni vai flīzes, iedzīvotāji paši var nogādāt kādā no “CleanR” atkritumu apsaimniekošanas punktiem. Informācija par tuvāko lokācijas punktu pieejama “Manai Videi”.

Privātpersonas var vest būvniecības atkritumus arī uz “CleanR Verso” atkritumu šķirošanas un pārstrādes centru “Nomales”. Tas ir vienīgais šāda tipa centrs, kas nodrošina un izpilda visas vides prasības. 80% būvniecības atkritumu, kas tiek nodoti “Nomalēs”, nonāk otrreizējā pārstrādē – tie tiek sašķiroti un pārstrādāti šķembās, augsnē un citos tālāk izmantojamos materiālos. Maksa par atkritumu nodošanu “Nomalēs” atkarīga no atkritumu veida un daudzuma.

# Būvgružu izvešanu vari uzticēt licencētam atkritumu apsaimniekotājam

Vēl viens videi draudzīgs un legāls risinājums, kā atbrīvoties no būvniecības atkritumiem, ir sadarbība ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, kas attiecīgi atvedīs atbilstošu konteineru un pēc tam šos atkritumus izvedīs un pārstrādās, rodot tiem atkārtotu pielietojumu.

# Sazinies ar atkritumu apsaimniekotāju laikus

Pārvācoties uz jaunu mājvietu vai remontējot esošo, ir pietiekami daudz lietu, kas nodarbina prātu, – kur izdevīgāk iegādāties būvmateriālus, kā atrast labāko meistaru, cik laika aizņems darbi, kā labiekārtot telpas u.tml. Tomēr, uzsākot darbus, būtu vērts laikus sazināties ar būvniecības atkritumu apsaimniekotāju, jo tas palīdzēs nepārmaksāt par pakalpojumu, neiedzīvoties naudas sodos un samazināt vides piesārņojumu.

# Ietaupi, šķirojot atkritumus

Saskaņā ar minēto aptauju biežākais atkritumu veids, kas iedzīvotājiem radies remonta laikā, ir kartons un papīrs. Šos atkritumus droši var likt vieglā iepakojuma jeb plastmasas, kartona un vieglā metāla konteinerā. Tie tiek izvesti bez maksas. Tādējādi tiks samazināts arī būvniecības atkritumu kopējais svars un apjoms, kas galu galā izmaksās lētāk.

# Par atkritumiem jāatbild to radītājam, nevis kaimiņiem

Diemžēl jau minētā aptauja rāda, ka 34% iedzīvotāju no remonta un būvniecības atkritumiem atbrīvojas, tos izmetot kopējā sadzīves atkritumu konteinerā vai atstājot tos pie šī konteinera. Šādi rīkojoties, nevar identificēt atkritumu radītāju, tāpēc rēķins par šo atkritumu izvešanu tiek “izrakstīts” visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem. Kāpēc? Jo maksa par atkritumu izvešana tiek piemērota atbilstoši izvesto atkritumu veidam.

# Vides piesārņošanas cena – 2800 eiro un zaudēts transportlīdzeklis

Mēs paši esam atbildīgi par to, lai mūsu radītie atkritumi tiktu izmesti atbilstoši. Ja izvēlēsies atkritumus vest uz vietu, kur tos nedrīkst izmest, vai šim darbam nolīgsi nelicencētu komersantu, kurš būvgružus var atstāt mežā vai grāvmalā, vari tikt pie diezgan ievērojama soda par vides piesārņošanu. Fiziskai personai var piemērot sodu līdz 1000 eiro, bet juridiskai – līdz 2800 eiro.

Turklāt šādos gadījumos ir risks pat pazaudēt transportlīdzekli, ar ko veiktas vides piesārņojušās darbības. Tāpēc ir vērts padomāt, vai tiešām sākotnēji šķietamais ietaupījums par būvgružu izvešanu ir šāda riska vērts.

# Nekautrējies pajautāt būvniekam, kur tas liek atkritumus

Klīst leģenda, ka Svētā Jēkaba baznīcas sienā bijis stāvus iemūrēts cilvēks. Viņu atraduši 1774. gadā, kad sākās baznīcu kapeņu iztīrīšana. Iespējams, šis stāsts ir motivējis apšaubāmus būvniekus šādi rīkoties arī ar būvniecības atkritumiem. Dzirdēts ne viens vien gadījums, kad cilvēki nolīgst darbā neoficiāli nodarbinātus būvniekus, uzticot viņiem arī būvgružu izvešanu. Tomēr pēc kāda laika tiek atklāts, ka daļa būvgružu ir sabāzta sienās, grīdā vai citās vietās turpat dzīvoklī vai mājā. Tāpēc ļoti ieteicams ir nekautrēties pajautāt arī uzticamam, licencētam un iepriekš “pārbaudītam” būvniekam, kas tālāk tiks darīts ar būvniecības atkritumiem!

# Neradi atkritumus un traumas

Rūpīgi apdomā, ko pērc. Tas ir būtiski gan izdevumu, gan vides piesārņojuma kontekstā, jo viss liekais, par ko esi samaksājis, bieži vien nonāk poligonā. Ikviens var viegli novērst nevajadzīgu atkritumu rašanos, ko rada atcirtumi, piemēram, no caurulēm vai kokmateriāliem, vispirms iegādājoties piemērotākus materiālu izmērus un garumus. Tāpat ir vērts izsvērt, kādus materiālu pārpalikumus, piemēram, ķieģeļus, logus, jumta dakstiņus, var izmantot kādam citam projektam. Varbūt ir iespēja tos nodot tālāk vai apmainīt pret citiem būvmateriāliem.

Turklāt, šķirojot un pareizi apsaimniekojot atkritumus, tiks novērsta materiālu atstāšana dabā, kur tie var kādam uzkrist virsū, kāds var aiz tiem aizķerties un paklupt vai, piemēram, sadurt kāju vai roku uz naglas vai stikla.

# Nenoguldi atkritumus poligonos, bet izmanto atkārtoti

Kas vienam sīkums, otram zelts jeb, iespējams, tas, kas vienam ir atkritumi, kādam citam pēc to pārstrādes var kalpot kā izejmateriāli jaunas būves celtniecībai vai esošās remontam. Kāpēc aprakt poligonos to, ko kāds cits var izmantot?


https://www.la.lv/ka-pareizi-atbrivoties-no-buvniecibas-atkritumiem-un-ietaupit

Kādam tuvam cilvēkam aizejot aizsaulē, mantojumā var palikt dažādas lietas, tostarp automašīnas, taču kā notiek to pāreja jaunajam īpašniekam? Varbūt gadījumā, ja automašīnas savu laiku jau ir nokalpojušas, no tām var vienkārši atteikties un norakstīt metāllūžņos?

Portālā LVportals.lv atrodams izsmeļošs skaidrojums par šo tēmu. Visupirms gan jānorāda, ka par visiem mantojuma jautājumiem vēlams vērsties pie notāra, kurš varēs situāciju izvērtēt precīzāk.

Savukārt, pieņemot transportlīdzekļus kā daļu no mantojuma, jā, tos pēc tam ir iespējams norakstīt. Ja transportlīdzeklis ir nolietots un īpašnieks to turpmāk vairs nav paredzējis izmantot, transportlīdzeklis ir jānoraksta. Norakstīt var transportlīdzekli, kuram nav reģistrēts aizliegums norakstīšanas darbībai.

Jāatgādina, ka ar norakstītu transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē un to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli, izņemot gadījumu, ja tas norakstīts, pamatojoties uz transportlīdzekļu reģistra informāciju par transportlīdzekļa atrašanos meklēšanā. Norakstīšanu var veikt, vēršoties jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā vai e-CSDD.

CSDD klientu apkalpošanas centrā norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, vai īpašnieka vai ieguvēja pilnvarota persona (skatīt sadaļu “Personas, kas var veikt reģistrāciju”).

e-CSDD norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, ja atzīme par īpašumtiesību maiņu noformēta Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.


https://www.la.lv/tevs-mantojuma-atstajis-automasinu-kadi-dokumenti-jakarto

“Mans kaimiņš savas mājas pagalmā (atrodas apdzīvotā vietā) mazgā auto, un visas putas kopā ar ūdeni pēc tam satek grāvī un sasūcas zemē. Īpašnieks to it kā dara uz savas zemes. Bet vai tas nav kaitīgi videi?” – jautā Daina A.

Veicot automazgāšanu savām vajadzībām, protams, vidē nonāk noteikts apjoms ķīmisko savienojumu un naftas produktu, jo privātīpašumā netiek nodrošināta mazgāšanas notekūdeņu atbilstīga attīrīšana no naftas produktiem, kā arī ķīmiskajām vielām, kas atrodamas mazgāšanas šķīdumā.

Valsts vides dienests norāda, ka neatbalsta videi nedraudzīgu ķīmisko līdzekļu izmantošanu automašīnu mazgāšanai un uzskata – automašīnu mazgāšana ar ķīmiskajiem līdzekļiem jāveic speciāli tam paredzētās vietās, kas nodrošina mazgāšanas notekūdeņu attīrīšanu. Automašīnu mazgāšanu pašvaldību teritorijās, to skaitā apdzīvotās vietās esošo privātmāju teritorijās, regulē pašvaldību saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību.

Virknē pašvaldību ir spēkā sabiedriskās kārtības noteikumi, kas liedz profilaktiski apkopt mehānisko transportlīdzekli (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u. tml.) un mazgāt to ārpus speciāli šim nolūkam paredzētām vietām.

Piemēram, Siguldas novada sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedz Siguldas novada teritorijā mazgāt, remontēt mehāniskos transportlīdzekļus vai veikt to profilaktisko apkopi šim nolūkam neparedzētā vietā (daudzdzīvokļu namu pagalmos, pie ūdenstilpēm un ūdenstilpēs, zaļajā zonā, uz brauktuves) izņemot remontēšanu piespiedu apstāšanās gadījumā. Noteikumu pārkāpējam piemēro līdz 70 eiro lielu naudassodu.

Konkrētajā gadījumā Valsts vides dienests iesaka vērsties savā pašvaldībā, lai noskaidrotu pašvaldības teritorijā spēkā esošo regulējumu attiecībā uz automašīnu mazgāšanu privātajā teritorijā un informētu pašvaldību (vai pašvaldības policiju) par konstatēto pārkāpumu.


https://www.la.lv/vai-kaimini-drikst-likumigi-protestet-ja-saimnieks-privatmajas-pagalma-mazga-savu-auto

Man vajadzīga smilts aptuveni kubikmetrs. Vai drīkst to savākt jūrmalā?
Jautā Guntars Limbažos.

Valsts vides dienests informē, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē nav atļauts iegūt un izmantot derīgos izrakteņus (tajā skaitā smiltis).

Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā pludmalē, noteikti Aizsargjoslu likumā.

Derīgo izrakteņu ieguve ir jebkuri rakšanas darbi, kuru rezultātā derīgie izrakteņi tiek atdalīti no to dabiskās vides.

Uzziņa:

Derīgie izrakteņi iedalās divās grupās:

• bieži sastopamie derīgie izrakteņi: māls, smiltis, smiltis-grants, smilšmāls, mālsmilts, aleirīts, kūdra līdz 5 ha u.c.;
• pārējie derīgie izrakteņi: dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis, dziednieciskās dūņas, kūdra u.c.

https://www.la.lv/smilsu-kastei-vai-dekorativiem-elementiem-vai-drikst-savam-vajadzibam-jurmala-savakt-smiltis

Laulības laikā vīrs par radinieka privatizācijas sertifikātiem (ir kvīts par pārskaitījumu) uz sava vārda privatizēja nekustamo īpašumu. Sieva nav ieguldījusi savus līdzekļus īpašumā, bet tagad, kad pāris grasās laulību šķirt, pieprasa sev pusi īpašuma. Vai viņai tā pienākas? Jautā Jānis Talsos.

Kādas ir laulāto mantiskās attiecības

Laulāto likumiskās mantiskās attiecības reglamentē Civillikuma 89.–110. pants.Zvērināts advokāts Artūrs Ševčuks stāsta: laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās mantu iedala divās kategorijās – laulāto kopīgā manta un katra laulātā atsevišķā manta.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Laulības laikā iegūtā manta, kas uzskatāma par laulātajam atsevišķi piederošu, ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (dāvinājums);
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.

Otra laulātā tiesības pretendēt uz nekustamo īpašumu

Tam, kurš apgalvo, ka tā ir viņa atsevišķā manta, ir pienākums to pierādīt.

Turklāt tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Lai noskaidrotu, vai otram laulātajam ir tiesības uz nekustamo īpašumu, jāzina, kurā no divām iepriekš minētajām kategorijām konkrētā manta ietilpst – kopīgajā vai atsevišķajā mantā.

Pēc advokāta teiktā, laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētais nosacījums attiecas arī uz laulāto mantiskajiem jautājumiem.

“Ja nekustamais īpašums ir iegūts laulības laikā, tas var būt gan viena laulātā atsevišķa manta, gan arī laulāto kopīga manta atkarībā no tā iegūšanas veida un tajā izmantotajiem finanšu līdzekļiem. Tomēr strīdu gadījumos ņem vērā arī nekustamā īpašuma iegūšanas veidu: kurš no laulātajiem ir iegādājies vai ieguvis strīdīgo nekustamo īpašumu, vai nekustamo īpašumu ir iegādājušies abi laulātie kopīgi, vai arī viens no laulātajiem ir devis otram laulātajam līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei vai kā citādi ar savu darbību veicinājis un sekmējis nekustamā īpašuma iegādi,” skaidro Artūrs Ševčuks.

Der zināt!

Laulāto atsevišķā manta ir tas, ko katrs laulātais ir ieguvis pirms laulības, tāpat arī manta, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Ņem vērā!

Otram laulātajam var pastāvēt tiesības pretendēt uz īpašumu arī tad, ja viņš nav ieguldījis savus līdzekļus īpašuma iegādē, bet ir veicis citas darbības, lai veicinātu nekustamā īpašuma iegādi.


https://www.la.lv/kopdzives-laika-sieva-ipasuma-neko-neieguldija-tacu-skirot-laulibu-pieprasa-pusi-vai-ta-drikst

Nelaimes, kas notiek cilvēku īpašumos nav prognozējamas. Visdārgāk, protams, izmaksā ugunsnelaimes, kad cilvēkam teju visa dzīve ir jāsāk no sākuma. Pēc uguns postījumiem ļaudis nereti lūdz līdzcilvēku atbalstu dzīvojamo namu, saimniecības ēku atjaunošanā, jo nebija savu īpašumu apdrošinājuši. Cik apdrošināšana izmaksā, to LA.LV jautāja Apdrošinātāju asociācijas prezidentam Jānim Abāšinam.

“Viss ir atkarīgs no tā, pret kādiem riskiem cilvēks to nekustamo īpašumu apdrošina. Ja mēs skatāmies tādu vidējo džentelmeņa komplektu, tas ir, kad nekustamais īpašums ir apdrošināts pret dabas stihijām un ugunsnelaimēm, pret plīstošajām visām šķidrumu caurulēm un pret zādzībām, iedzīves zādzībām, teiksim tā, tad katrs apdrošinātājs rēķina pa savam un cenas noteikšana ir katram apdrošinātājam “svētais grāls”, ar ko viņš nedalās, bet vidēji es teiktu, ka tas pasākums nav mega dārgs un, ja mēs tā rēķinām, plus mīnus 1 eiro uz kvadrātmetru, tad es domāju, ka es nenokļūdīšos.

Ja mēs kā piemēru ņemam vienu 100 kvadrātmetru dzīvokli un, ja tajā mājoklī nav gleznu kolekcija, zelta stieņi un kaut kas tamlīdzīgs, tad es teiktu, ka plus mīnuss 100 eiro tā apdrošināšana arī par gadu maksātu.“

“Atcerējos, kā kādreiz bērnībā ar brāļiem makšķerējām ar pašu no lazdu maikstēm veidotām makšķerēm. Nu jau vairākus gadu desmitus man nav nekādas pieredzes šajā jomā, bet, cik zināms, tagad viss mainījies un makšķerniekiem jākārto kaut kādas atļaujas. Ja tagad ar bērniem ar paštaisītām makšķerēm gribam mazliet pamakšķerēt tuvējā ezerā, vai mums obligāti nepieciešamas kādas atļaujas vai speciālas kartes?” – jautā Solvita S.

Noteiktas kategorijas drīkst makšķerēt bez kartes

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments skaidro, ka Ministru kabineta noteikumos nr. 800 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi (makšķerēšanas noteikumi) noteikts, ka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (makšķerēšanas karte) nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

Savukārt visi pārējie makšķernieki, kas neietilpst minētajās kategorijās, ievērojot makšķerēšanas noteikumu nosacījumus par atļauto rīku skaitu, loma lielumu, zivju izmēru, aizlieguma vietām un laikiem, kā arī citiem nosacījumiem, var iegādāties četru veidu makšķerēšanas kartes dažādiem termiņiem pēc saviem ieskatiem un vēlmēm: kalendārajam gadam par 15 eiro, trim secīgiem mēnešiem par 7,50 eiro, vienam mēnesim par 5 eiro un vienai dienai par 1,50 eiro. No minētajām makšķerēšanas kartēm tipogrāfiski izgatavotās gada un triju mēnešu kartes var iegādāties Latvijas Pasta nodaļās un citās tirdzniecības vietās, savukārt interneta vietnē www.makskeresanaskarte.lv var iegādāties visas četru veidu kartes.

Ejot makšķerēt, dokumentiem jābūt līdzi

Te gan jāatgādina, ka makšķerēšanas karte nepieciešama arī vietās, kur ieviesta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai zemūdens medības un attiecīgi vēl paredzēta maksa par licencēto makšķerēšanu.

Dodoties makšķerēt, jāņem līdzi iegādātā makšķerēšanas karte (izņemot internetā iegādāto karti, ja tiek nosaukts šādas kartes numurs) un personu apliecinošs dokuments, lai inspektors varētu identificēt personu. Karte būs derīga tikai tad, ja varēs identificēt personu. Arī personām, kas vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem nepieciešams inspektoriem uzrādīt attiecīgu dokumentu (personu apliecinošu dokumentu vai invalīda apliecību), lai persona varētu izmantot makšķerēšanas tiesības bez kartes iegādes.


https://www.la.lv/vai-visiem-obligata-makskeresanas-karte

“2018. gadā tiesā tika apmierināta prasība par izdalīšanos no kopīpašuma un servitūta ceļa nodibināšanu. Tika slēgts izlīgums, kur puses garantē nelikt šķēršļus servitūta lietotājam. Servitūta ceļš 4,5 m plats, 230 m garš, nostiprināts zemesgrāmatā. Nu jau otro gadu zemesgabals rudenī tiek uzarts tā, ka servitūta ceļš tiek atstāts 2,7–3 m platumā. Ziemā ceļu izmantoju malkas izvešanai, kas ir apgrūtināta, bet īpašnieks maksā samazinātu NĪN, jo uz zemesgabala ir apgrūtinājums. Kā rīkoties, lai servitūta ceļu 4,5 m platumā varu izmantot visu gadu?” – jautā Andris K.

Servitūts un tā saistošais spēks

Zvērinātas advokātes Ievas Ratnieces palīgs Artūrs Ševčuks norāda: servitūta jautājums izsenis bijis strīdu priekšmets, ņemot vērā tā juridisko dabu – citai personai piederoša īpašuma apgrūtinājums. “Konkrētajā gadījumā ir runa par ceļa servitūtu, kas atbilstoši judikatūrai pieskaitāms pie reālservitūtiem, proti, servitūts, kas nostiprināts par labu konkrētam nekustamajam īpašumam. Šāda veida servitūtu var lietot visas ar nekustamo īpašumu saistītās personas: īpašnieks, īpašnieka ģimenes locekļi, viesi u.c. Turklāt, ievērojot, ka ceļa servitūts nodibināts ar tiesas spriedumu un ir attiecīgs ieraksts zemesgrāmatā, tas ir saistošs un obligāts visiem,” skaidro advokātes palīgs.

Servitūta valdījumam nevar likt šķēršļus

Ceļa servitūtu var valdīt, izlietojot servitūta tiesību. Servitūta mērķis ir dot labumu tā izlietotājam, proti, ceļa servitūts dod tiesības pārvietoties pa attiecīgo ceļu. Trešajām personām nav tiesību likt šķēršļus ceļa servitūta izlietošanai.

Ceļa servitūta izlietotājam ir tiesības veikt darbības, lai sekmīgi varētu izlietot ceļa servitūtu, arī novākt šķēršļus, kas traucē sekmīgu ceļa servitūta izlietošanu, un ierīkot ietaises.

Ja ceļa servitūta izlietošanai nepieciešami ceļa uzturēšanas un labošanas darbi, tie jāveic ceļa servitūta izlietotājam (šajā gadījumā – jautātājam).

“Gadījumā ja tiek konstatēts, ka kādai personai tiek traucēta ceļa servitūta lietošana, tajā skaitā netiek nodrošināts zemesgrāmatā ierakstītā ceļa servitūta platums, tai, tāpat kā jebkuram tiesības valdītājam uz likuma pamata, ir tiesības uz valdījuma aizsardzību un atņemta valdījuma atjaunošanu. Proti, ir tiesības celt tiesā prasību par valdījuma atjaunošanu vai tā aizsardzību, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzināšanu,” klāsta Artūrs Ševčuks.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šādai prasības celšanai ir noteikts termiņš – viens gads no brīža, kad radies ceļa servitūta lietošanas apgrūtinājums.

Servitūta ceļa izmantošana var būt aprobežota

Tomēr noteiktos gadījumos pastāv iespēja, ka ceļa servitūta izmantošana ir aprobežota. Servitūta faktiska izmantošana var būt aprobežota, piemēram, šādos veidos:

• laikā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai tikai periodiski vai līdz noteiktam laikam;
• vietā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteiktā vietā;
• veidā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteikt maksimālo transportlīdzekļa svaru.

Būtiski, ka šādam ierobežojumam, lai tas būtu saistošs trešajām personām, jābūt ierakstītam zemesgrāmatā.

Ir tiesības rīkoties

Pirms jebkādu darbību veikšanas būtu svarīgi izvērtēt visus ar servitūtu saistītos dokumentus, īpaši tos dokumentus, kuros noteikti kāda veida servitūta izlietošanas aprobežojumi.

Ja minētie aprobežojumi nav konstatēti vai tie neskar aprakstītajā situācijā norādītos apstākļus, tad ir tiesības celt tiesā prasību par ceļa servitūta valdījuma atjaunošanu. Vai arī novākt jebkādus šķēršļus, kas traucē ceļa servitūta sekmīgu lietošanu, un ierīkot dabā ceļa servitūta ietaises, un celt tiesā prasību zaudējumu atlīdzināšanu par šķēršļu novākšanu un ietaišu uzstādīšanu. Pirms minēto darbību veikšanas gan būtu svarīgi iegūt pierādījumus par ceļa servitūta lietošanas šķēršļiem (piemēram, fotogrāfijas, tiesu izpildītāja akts par fakta fiksēšanu u.c.) un rakstveidā ar pasta starpniecību nosūtīt brīdinājumu personai, kura traucē ceļa servitūta lietošanu.

• Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai vai nekustamajam īpašumam, piešķirot servitūta tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā.
• Servitūtus iedala reālservitūtos un personālservitūtos. Reālservitūts apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, bet personālservitūts apgrūtina lietu par labu kādai personai.

https://www.la.lv/trauceta-cela-servituta-lietosana

Man uzdāvināja nelielu dzīvoklīti, taču tajā joprojām ir deklarēts bijušā īpašnieka dēls, kurš jau sen dzīvo ārzemēs. Vai dēlam ir kaut kādas tiesības uz šo dzīvokli? Vai viņš nevarēs kaut kā apstrīdēt šo dāvinājumu?

Civillikuma 994. pantā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu – tātad jums ir visas tiesības uzdāvināto dzīvokli pārdot, dāvināt vai kā citādi ar to rīkoties, un neviens nevar jums to liegt.

Bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas reģistrāciju dzīvoklī gan vajadzētu apstrīdēt. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants nosaka, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

• dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
• konkrētajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Cilvēkam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi īpašumā, ja viņam pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai īpašuma lietošanas tiesības cilvēks ieguvis sakarā ar laulību, radniecību vai kādu citu likumisku vai līgumisku pamatu.

Tātad bijušā īpašnieka dēlam nav tiesiska pamata dzīvot šajā īpašumā, un viņam nav tiesību tur deklarēt arī savu dzīvesvietu. Turklāt, ja dzīvesvieta tiek mainīta, cilvēka pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo citur, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Iesniegums par personas dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu jums jāiesniedz pašvaldībā. Ja pašvaldība atteiksies anulēt bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas deklarēšanu, jums būs jāsniedz prasība tiesā par viņa dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu. Likuma Par dzīvokļa īpašumu 19. panta 1. daļā precizēts personu loks, kurām ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvokļa īpašumu: viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras īpašnieks iemitinājis dzīvoklī, kas viņam pieder.

Tā kā bijušā īpašnieka dēls šo personu lokā neietilpst, varat lūgt tiesu izbeigt viņa dzīvokļa lietošanas tiesības jūsu īpašumā.

Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka vecā īpašnieka dēls varētu iesniegt prasību tiesā par dāvinājuma daļēju atcelšanu, ja pēc šā dāvinājuma viņam kā neatraidāmam mantiniekam nepaliek neatraidāmā daļa (puse no tā, ko viņš mantotu pēc likuma). Taču tiesāšanās lielākoties ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc, iespējams, dēls nemaz šādu prasību neiesniegs.


https://www.la.lv/uzdavinats-dzivoklis-un-bijusa-ipasnieka-dels-vai-var-apstridet-davinajumu

“Dzīvoju īrētā dzīvoklī. Vēlos deklarēt dzīvesvietu, bet dzīvokļa saimnieks nevēlas piedeklarēt, izsaka aizbildinājumus. Sanāk, ka man kā īrniekam nav deklarētās dzīvesvietas. Ko iesākt?” – jautā Silva Liepājas pusē.

Jebkuram Latvijas pilsonim un nepilsonim, arī personām, kas saņēmušas Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. To paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu pat var piemērot brīdinājumu vai naudassodu līdz 70 naudassoda vienībām.

Tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā personai ir, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tātad, arī ja ir noslēgts īres līgums, personai ir pilnas tiesības deklarēt konkrēto adresi kā savu dzīvesvietu.

Savukārt izīrētājam nav tiesību iebilst vai liegt īrniekiem deklarēties viņam piederošajā dzīvoklī. Turklāt normatīvie akti īrniekam neparedz pienākumu saņemt īpašnieka piekrišanu tam, lai viņš varētu deklarēties īrētajā dzīvoklī. Kārtība, kādā veicama dzīvesvietas deklarācija, noteikta Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pantā.

https://www.la.lv/saimnieks-liedz-deklareties-ires-dzivokli

Mājas būvniecības sākuma posmā viens no svarīgākajiem lēmumiem ir saistīts ar piemērotāko materiālu izvēli. Ikviens no mums vēlas, lai mājoklī, kurā uzturēsimies, būtu patīkams, veselībai draudzīgs un drošs mikroklimats, un šo aspektu tiešā mērā ietekmē būvniecībā izmantotie materiāli. Lasiet un uzziniet, kādus materiālus izvēlēties mājas pamatiem, grīdai, sienām un jumtam!

Viss sākas ar pamatu būvniecību

Teju ikvienam zināms, ka pamati ir viena no svarīgākajām ēkas daļām, jo uz tiem balstās visa pārējā mājas konstrukcija, tāpēc ir īpaši būtiski, lai tie tiktu pareizi izbūvēti. Lemjot par labu konkrētam pamatu veidam, jāveic ģeoloģiskā un topogrāfiskā izpēte – tikai tā iespējams saprast, kāds ir grunts sastāvs, un kādi pamati ir optimāls risinājums. Vērā obligāti jāņem arī ēkas plānojums.

Vēl ļoti svarīga ir pienācīga siltināšana un hidroizolācija pamatiem, kā arī drenāžas sistēmas izveide. Pasīvajām ēkām pamatu ierīkošanu un siltināšanu iespējams paveikt, izveidojot konstrukciju no Finnfoam ekstrudētā putu polistirola (XPS) loksnēm. Tās izceļas ar izturību pret zemu temperatūru un mitrumu, neļauj veidoties termiskajiem tiltiem, piedāvā izturību pret ilgtermiņa spiedes slodzi, kā arī šādu pamatu ierīkošana ir ātra un vienkārša.

Grīdu izbūve piedāvā daudz un dažādas iespējas

Izvēlēties jūsu vēlmēm un vajadzībām piemērotāko grīdas segumu ir ļoti atbildīgs lēmums. Kvalitatīva grīda kalpos daudzus jo daudzus gadus, tāpēc svarīgi, lai tā ne vien labi izskatās un ir patīkama pieskārienam, bet arī izceļas ar ērtu kopšanu. Ar lielisku izskatu un patīkamu, siltu virsmu izceļas parkets, bet lētāka alternatīva ir lamināts. Ērtu kopšanu un ļoti draudzīgu cenu piedāvā linolejs, kas mēdz būt iecienīta izvēle virtuvē, savukārt vannas istabām, tualetēm, koridoriem un virtuvēm optimāla izvēle ir flīzes.

Protams, arī grīdas betonēšana un siltināšana jāpaveic kvalitatīvi. Finnfoam klāstā atrodamas loksnes gan apakšgrīdas siltināšanai, kas nodrošina tvaika un vēja izolāciju, gan risinājumi starpstāvu pārsegumu siltināšanai, turklāt tās ir izturīgs betona grīdas pamats.

Sienu izbūve nav iedomājama bez dažādiem kompromisiem

Izvēloties materiālus sienu izbūvei, jāsaprot, kādas sienu īpašības jums ir svarīgākās – tā var būt trokšņu izolācija, mehāniskā izturība, ilgmūžība, ugunsdrošība, izskats, cenas un kvalitātes attiecība. Būvmateriāli, kas izceļas ar perfektām īpašībām ikvienā niansē, nepastāv, tāpēc nāksies meklēt kompromisus. Piemēram, gāzbetona blokus mehāniski var apstrādāt ļoti precīzi un tie izceļas ar augstu salizturību un ļoti labu siltumietilpību. Tomēr gāzbetons ir visai trausls, kā arī slikti atdod, bet labi uzsūc mitrumu.

Sienām izmanto arī koka karkasu un guļbūves baļķus, keramiskos blokus, keramzīta blokus, silikāta ķieģeļus un citus materiālus. Lai saprastu, kurš no tiem ir piemērotākais tieši jūsu mājoklim, pirms tam noteikti ir vērts konsultēties ar profesionāli.

Jumts – mājas vizītkarte

No jumta seguma atkarīgs ne tikai mikroklimats ēkā – tas ļoti lielā mērā ietekmē arī mājas izskatu. Par izturīgāko un skaistāko jumta segumu ļoti bieži uzskata māla dakstiņus. Sarežģītas formas jumtiem ļoti piemērots risinājums ir bitumena šindeļu jumts, savukārt optimālu cenas un kvalitātes attiecību piedāvā dažādi metāla jumti. Pieejami arī bezazbesta šīfera, lubiņu jeb skaidu, bitumena lokšņu un daudzu citu veidu jumta segumi – atliek vien izvēlēties!

Ja arī jums mājas būvniecība ir aktuāls temats, būvmateriālu veikals Buvserviss.lv ir pareizā izvēle – šeit atrodamas gan Finnfoam loksnes Finnfoam FL 300, gan grīdas reģipsis un viss pārējais, kas vajadzīgs būvniecībai no mājas pamatiem līdz jumtam. Ienāciet un aplūkojiet plašo piedāvājumu!


https://www.la.lv/finnfoam-materiali-kas-noder-majas-celtniecibai-no-pamatiem-lidz-jumtam