Viena no populārākajām e-konsultāciju tēmām LV portālā ir jautājumi par ceļa servitūta izmantošanu. Izplatītas ir situācijas, kad valdošās lietas īpašnieks to negodprātīgi izmanto vai kalpojošā īpašuma īpašnieks cenšas likt dažādus šķēršļus, lai kaimiņš nebrauktu pa viņam piederošo zemi. LV portāls infografikā skaidro, kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto.
Civillikuma 1130. pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
Izplatītākais piemērs ir ceļa servitūts, kad ceļš uz īpašumu ved cauri citam īpašumam. Proti, lai nokļūtu savā īpašumā, ir jāšķērso kaimiņa zeme.
Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, savukārt īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais.
Kalpojošais īpašums dod kaimiņam tiesības braukt pa citam piederošu zemi. Kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst likt nekādus šķēršļus un viņam jāievēro servitūta izlietotāja tiesības tādā apmērā, kāds nepieciešams sekmīgai servitūta izlietošanai.
Savukārt personai, kurai pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību.
Apgrūtinājums attiecas uz nekustamo īpašumu, nevis uz tā saimnieku – īpašnieki var mainīties, turpretī īpašumam noteiktais ceļa servitūts paliek.
No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Nereti zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme. Šādā veidā zemesgrāmatā veiktais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu par labu konkrētam valdošajam īpašumam.
https://lvportals.lv/skaidrojumi/348984-kas-ir-cela-servituts-un-ka-si-tiesiba-ir-jaizlieto-2023