Ziņas

“Mans transportlīdzeklis uz laiku bija noņemts no uzskaites, numurzīmes ir nodotas CSDD. Janvārī spēkratu pārdevu. Ar jauno īpašnieku devāmies uz CSDD braucamo pārreģistrēt uz viņa vārda. Viņš plāno ar auto sākt braukt tikai aprīlī, maijā. Vienojāmies, ka līdz tam laikam spēkrats glabāsies pie manis. Pie pārreģistrēšanas mums lika samaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par mēnesi. Kāpēc tā?” – jautā Uldis B.

“Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa nav saistāma vienīgi ar iespēju transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē jeb tikt ekspluatētam. Ir arī cits nosacījums, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksa veicama arī par tiem transportlīdzekļiem, kam nav derīgas atļaujas piedalīties ceļu satiksmē jeb nav veikta valsts tehniskā apskate,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāve Indra Vilde.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācija ir darbība, pie kuras tiek kontrolēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa. Arī Ministru kabineta noteikumi nr. 858 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība nosaka – ekspluatācijas nodokli par mēnesi maksā (ja nav samaksāts), ja reģistrē no uzskaites noņemtu transportlīdzekli.

https://www.la.lv/kapec-jamaksa-ekspluatacijas-nodoklis-par-auto-ko-nelieto

Latvijā ar likumu noteikts reizi 10 gados veikt nekustamo īpašumu elektroinstalācijas (iekšējā elektrotīkla) pārbaudi. Tomēr, kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja "Elektrodrošības indekss", šādas pārbaudes pēdējā desmitgadē veikuši vien 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt atbilstoši indeksa datiem 45% aptaujāto nemaz nav informēti par pārbaudes veikšanas nepieciešamību.

Ugunsdrošības, elektrodrošības un mājokļu apdrošināšanas nozares eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, ceļ trauksmi par iekšējo elektrotīklu stāvokli dzīvojamās ēkās un aktualizē diskusiju par potenciāliem risinājumiem namu elektrodrošības un ugunsdrošības uzlabošanai – iespējams, pilnveidojot spēkā esošo regulējumu.

Atbilstoši indeksa datiem 61% iedzīvotāju elektroinstalāciju pēdējos 10 gadus nav pārbaudījuši, bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt (grūti pateikt). Šo un citus bīstamos sabiedrības paradumus, ko atklājusi jaunākā iedzīvotāju aptauja, diskusijā "Elektrodrošs: esošā situācija un iespējas to uzlabot" šonedēļ apsprieda eksperti no AS "Sadales tīkls", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEAA), kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), akcentējot iespējamās sekas un daloties ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

"Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kur zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci, nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!

Latvijā Ministru kabineta noteikumos ir noteikts pienākums katram apdzīvota nekustamā īpašuma īpašniekam elektroinstalācijas pārbaudi, piesaistot elektrospeciālistu, veikt vismaz reizi 10 gados, tomēr, kā redzam, praksē tas tā nenotiek. Diemžēl, kopumā sabiedrībai nav pietiekamu zināšanu par iekšējo elektrotīklu higiēnu," skaidroja "Sadales tīkla" Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats.

VUGD ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Tomass Lausmā atzina, ka ugunsdzēsējiem ir izbraukumi arī uz ugunsnelaimēm, kas izcēlušās elektroinstalācijas vai bojātu elektroiekārtu dēļ. "Labā ziņa, ka kopējais ugunsgrēku skaits Latvijā sarūk – ja vēl 2014. gadā tie bija ap 12 000 ugunsgrēku gadā, tad pērn tie bijuši ap 7000. Katra ugunsgrēka cēloņa izmeklēšanas sekas ir Valsts policijas kompetencē, taču no to apstākļiem objektos varam secināt, ka vismaz 15% ugunsgrēku bijuši saistīti ar elektroinstalācijām vai elektroierīcēm," komentēja VUGD eksperts.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija, akcentēja LAA pārstāvis, AAS BALTA risku vadības konsultants Jānis Vaivods – teju pusei īpašumu ugunsgrēku, par ko klienti pieteikuši apdrošināšanas atlīdzības, cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai tās nepareiza ekspluatācija.

"Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu "praktiskā latvieša" būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam-elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti! Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudes veikšanai, vai domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā," pieredzē dalījās Vaivods.

"Elektrodrošības indeksa" rezultāti izgaismo arī citus bīstamus ikdienas paradumus, kas var apdraudēt nekustamā īpašuma drošību un radīt arī potenciālus elektrotraumu riskus. Piemēram, katrs desmitais (12%) aptaujātais uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši bez uzraudzības atstāt darboties elektroierīces, kas nav domātas ilgstošai darbināšanai (piemēram, cepeškrāsns vai veļasmašīna). Bet katrs divdesmitais (5%) uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši elektroierīci, kas nav paredzēta lietošanai mitrā vidē, lietot ūdens tuvumā.

"Iespējams, tas kādam būs jaunums, taču – jā, atstāt bez pieskatīšanas darboties, piemēram, veļasmašīnu vai citu elektroiekārtu, kas nav domāta ilgstošai darbināšanai, kā tas ir, piemēram, ledusskapja gadījumā, ir bīstami!

Pērn Latvijas sociālos medijus pāršalca gadījums, kad kādā īpašumā aizdegās veļasmašīna, kas tika atstāta darboties nepieskatīta. Mājokļa iemītnieks bija "izskrējis uz dažām minūtēm", bet diemžēl nelaime nenāk brēkdama – tā var būt viena īssavienojuma attālumā. Ja cilvēks būtu bijis mājoklī, iespējams, postažu būtu bijis iespējams novērst, laikus atvienojot "no ierindas izgājušo" veļasmašīnu no elektrotīkla," komentēja Šmats.

LEAA izpilddirektors Gunārs Valdmanis kā sabiedrībai raksturīgu, bīstamu paradumu izcēla arī pagarinātāju pārslogošanu.

"Nereti nezinām vai neaizdomājamies, ka pagarinātājs kopumā nav domāts jaudīgu iekārtu pieslēgšanai. Tāda iekārta ir, piemēram, elektriskais sildītājs, cepeškrāsns. Ir redzēts, ka vienā pagarinātāja sasprauž vairākas jaudīgas iekārtas – tas ir bīstami! Ko vēl gribu uzsvērt – nedrīkst izmantot mobilos pagarinātājus ar neatritinātiem vadu ruļļiem. Ja pieslēgsim šādu pagarinātāju strāvai, vadu rullis drīz vien sakarsīs un diezgan droši uzliesmos," skaidroja eksperts.

Eksperti kā viegli pieejamu un efektīvu risinājumu mājokļa drošuma uzlabošanai izcēla strāvas noplūdes automātslēdžus, ko ikviens var iegādāties elektropreču veikalā.

"Ja klasiskie automātslēdži jeb "korķi" nostrādā tad, kad tiek konstatēta kopējā īpašuma iekšējā elektrotīkla pārslodze vai īssavienojums, tad strāvas noplūdes automātslēdzis reaģē jau uz bīstamās elektriskās strāvas noplūdi, pasargājot cilvēkus no smagām un letālām elektrotraumām, kā arī īpašumu no ugunsnelaimes izcelšanās riskiem. Papildus šī strāvas noplūdes automātslēdža nostrāde ir kā brīdinājums par bojājumu elektroinstalācijā vai elektroierīcēs. Noteikti ieteiktu ar šiem slēdžiem savos privātīpašumos aprīkot vismaz vannasistabu un virtuvi – mitruma un ūdens dēļ tās ir divas elektronedrošākās telpas mājoklī. Iespējams, ir vērts runāt arī par strāvas noplūdes automātslēdžu obligātu ieviešanu, teiksim, jaunajos dzīvojamos namos, to nostiprinot regulējumā," pauda Šmats.

Eksperti gan akcentēja, ka strāvas noplūdes automātslēdžus iespējams uzstādīt tikai tajos īpašumos, kur elektroinstalācija atbilst jaunākajiem standartiem. Ja elektroinstalācija nav mainīta kopš padomju laikiem, pirms strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanas, būs jāveic tās nomaiņa.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/547477-ta-ir-bumba-ar-laika-degli-eksperti-cel-trauksmi-par-bistamu-dzivoklu-ipasnieku-paradumu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka bērzu un kļavu sulas, ja tās tiek izplatītas nelielos apjomos, drīkst tirgot bez reģistrēšanās PVD.

Bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, cukurs un medus. Bērzu un kļavu sulu iegūšanu (ražošanu) un tirdzniecību nelielos apjomos regulē Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499.

Noteikumos noteiktas higiēnas prasības sulu iegūšanai, sulu daudzuma uzskaites, iepakošanas un marķēšanas prasības, kā arī pielikumā norādīts sulu piegādes apjoms – 300 kg gadā.

Patērētājiem, pirms sulu iegādes, PVD iesaka novērtēt, vai uzticaties sulu pārdevējam; vai ir pieejama informācija par sulu ražotāju; kādos traukos ir iepildītas sulas; vai ir nodrošināts marķējums. Gadījumos, ja sulas tiek piedāvātas degustācijai, pārdevējam ir jābūt nodrošinātam ar vienreizlietojamajām glāzītēm un jāievēro degustācijas noteikumi.

Bērzu vai kļavu sulu ražotājam, tāpat kā citiem pārtikas produktu ražotājiem, pašam jānosaka iegūto/ražoto sulu derīguma termiņš, kā arī jānodrošina, ka lietošanai gatavais produkts ir kvalitatīvs un nekaitīgs visa tā derīguma termiņa laikā.

Derīguma termiņu produkta ražotājs var noteikt eksperimentāli, izmantojot savu pieredzi un ņemot vērā produkta sastāvu, tehnoloģisko procesu, iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļus, kā arī var izmantot zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu.


https://www.la.lv/pavasaris-ar-berzu-un-klavu-sulam-cik-daudz-drikst-tas-tirgot-lai-nebutu-vel-jaregistrejas-pvd

Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins “energoefektivitāte”, kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva? Kā vispār var noteikt, vai māja ir energoefektīva?

“Energoefektivitāte – tā nav tikai mājas siltināšana, bet vairāku būvniecības elementu kopums, kas skar visu mājokli un jāvērtē kompleksi. Piemēram, ja vēlies paaugstināt sava nama energoefektivitāti, nav vērts siltināt ārsienu ar kvalitatīviem materiāliem, ja neesi gatavs vienlaikus nomainīt vecos logus.

Ņemot vērā būvniecības materiālu attīstību un normatīvu nosacījumus, mājas, kas celtas pirms 30 gadiem un nav piedzīvojušas renovāciju, visticamāk, mūsdienās vairs nevar pretendēt uz enerģijas efektīvu saglabāšanu.

Rezultātā rēķini par patērēto enerģiju šīm mājām tikai pieaugs. Arī pašreizējā situācija tirgū mudina domāt, ka cilvēki arvien mazāk veiks tā sauktos krāšņuma ieguldījumus, bet koncentrēsies uz darbiem, kas palīdzēs atvieglot enerģijas maksājumu slogu ilgtermiņā,” stāsta Kingspan pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.


https://www.la.lv/ka-var-noteikt-vai-maja-energoefektiva

"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

"Luminor Bank" finanšu direktors Palle Nordāls norāda, ka, emitējot jaunākās prioritārās obligācijas, ir izdevies no jauna atvērt tirgu Baltijas valstu aizņēmējiem. Investoru interese liecina par "Luminor Bank" stabilitāti, un šī emisija ļaus nodrošināt plašākas atbalsta iespējas klientiem, vienlaikus paplašinot darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Obligācijas, kuras emitents ir tiesīgs atpirkt vienu gadu pirms dzēšanas termiņa un ko reitingu aģentūra "Moody’s" novērtējusi ar "Baa1" reitingu, ir kotētas Īrijas biržā un tika emitētas saskaņā ar "Luminor Bank" Eiropas vidēja termiņa parādzīmju (EMTN) programmu un Nodrošināto obligāciju programmu. Viens no darījuma organizētājiem šajā darījumā bija "Luminor Bank" Finanšu tirgus departaments ("Luminor Markets").

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" ir ceturtā lielākā banka Latvijā. 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone".


https://www.db.lv/zinas/obligacijas-no-investora-redzespunkta-511485

Saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām sabiedrībā aizvien novērojama nepietiekama izpratne par tādiem terminiem kā “dzīvoklis”, “dzīvokļa īpašums”, “domājamās daļas no īpašuma” un par to, kādas juridiskas nianses zem tiem slēpjas.

Ar jēdzienu “dzīvoklis” sarunvalodā parasti saprot jebkuru dzīvojamā ēkā nodalītu telpu grupu, kas piemērota dzīvošanai, neiedziļinoties tā juridiskajā statusā. Turpretī “dzīvokļa īpašums” ir šaurāks likumā definēts termins, ar kuru apzīmē tādu dzīvokli (arī neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu), kas dzīvojamā ēkā pastāv kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums. Uzsvars šajā gadījumā liekams uz frāzi “tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums”. Katrs dzīvokļa īpašums var būt dzīvoklis, bet ne katrs dzīvoklis ir dzīvokļa īpašums.

Divi pretstati

Lai ieviestu lielāku skaidrību par dzīvojamo ēku juridisko statusu un atšķirībām, ēkas var iedalīt divās kategorijās – mājas, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, un mājas, kuru īpašnieks vai īpašnieki nav to veikuši. Attiecīgi ēkās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, to īpašniekiem pieder tiesiski nodalīti, patstāvīgi īpašumi jeb dzīvokļa īpašumi.

Katram dzīvokļa īpašumam ir atvērts atsevišķs zemesgrāmatas nodalījums. Īpašnieks ar savu dzīvokļa īpašumu var rīkoties patstāvīgi, tajā skaitā to jebkurā laikā pārdot, un baudīt daudzas citas šāda tiesiski sakārtota īpašuma sniegtās priekšrocības.

Pretstats minētajām ēkām ir mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Ja ēkai ir vairāki īpašnieki, tad veidojas kopīpašums un katram kopīpašniekam pieder nevis kāds konkrēts atsevišķs dzīvoklis, bet gan tikai domājamās daļas no ēkas. Labi, ja kopīpašnieku starpā ir noslēgts kopīpašuma dalītās lietošanas līgums, kas dod tiesības katram kopīpašniekam lietot kādu konkrētu dzīvokli mājā. Taču arī tad šādam kopīpašumam pastāv trūkumi, kas minēti raksta turpinājumā.

Pašvaldības nosacījumi

Konkretizējot dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas mīnusus, būtisks ir finansiālais aspekts. Piemēram, kopīpašniekiem ir jārēķinās, ka nekustamā īpašuma nodoklis šādai ēkai var būt augstāks nekā ēkai, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Proti, atsevišķas pašvaldības, tajā skaitā Rīga, ir paredzējušas nosacījumus, kur nekustamā īpašuma nodokļa likme ēkai, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, ir atkarīga no ēkā reģistrēto peronu skaita. Piemēram, Rīgas pašvaldība ir noteikusi, ka samazinātā nodokļa likme šādās mājās ir nosakāma, uz katru deklarēto personu attiecinot tai piekritīgo dzīvojamo platību – 30 kvadrātmetru. Savukārt atlikušajai platībai ir piemērojama paaugstināta nodokļu likme – 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Ietekmē tirgus vērtību

Vēl pie finansiālajiem aspektiem noteikti ir jāmin arī dzīvokļa, kas atrodas mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tirgus vērtība, kas, visticamāk, būs zemāka par analoga dzīvokļa īpašuma vērtību. Iemesli tam ir pamatoti – apsviedīgi un zinoši potenciālie pircēji, kā arī bankas, kas varētu finansēt šāda dzīvokļa pirkumu, skatās ar aizdomām uz domājamo daļu iegādi kopīpašumā.

Tas ir saistīts gan ar kopīpašuma riskiem un trūkumiem, gan arī lielākām izmaksām. Ir svarīgi apzināties, ka agri vai vēlu šāds kopīpašums būs jāizbeidz – labprātīgi vai piespiedu kārtā (iespējams, pat tiesvedības ceļā) – un jāuzsāk nokavētā dzīvojamās mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos, kas nozīmē liekas problēmas un izdevumus. Tādēļ ne katrs interesents vēlēsies šādu dzīvokli pirkt, tādējādi samazinot īpašuma konkurētspēju tirgū un līdz ar to arī īpašuma vērtību.

Pirmpirkuma tiesības pārējiem

Atšķirībā no dzīvokļa īpašuma, kuru tā īpašnieks var bez ierobežojumiem jebkurā laikā atsavināt, ēkas kopīpašniekam ir jārēķinās ar pārējo kopīpašnieku pirmpirkuma tiesībām.

Piemēram, vēloties pārdot dzīvokli 30 dzīvokļu ēkā, dzīvokļa īpašniekam būs atlikušajiem 29 dzīvokļu (domājamo daļu) īpašniekiem jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības uz savu kopīpašuma daļu, kas izlietojamas divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesības netiks pienācīgi ievērotas, īpašnieks riskē, ka pārējie kopīpašnieki var celt prasības par izpirkuma tiesību realizēšanu un zaudējumu piedziņu.

Grūti pieņemt lēmumus

Vēl viena kopīpašuma ēnas puse ir smagnējais rīcības ar kopīpašumu mehānisms. Proti, likums nosaka, ka darbības ar kopīpašumu (dzīvokļa īpašumos nesadalītu ēku) veicamas tikai ar visu (!) kopīpašnieku piekrišanu. Tādējādi, ja kaut viens kopīpašnieks kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt lēmumam vai nav sasniedzams, lēmuma pieņemšana izpaliek, un pārējie kopīpašnieki kļūst par šādas situācijas ķīlniekiem.

Reaģējot uz neelastīgās lēmuma pieņemšanas radītajiem sarežģījumiem, likumdevējs normatīvajos aktos ir iestrādājis mehānismus, paredzot vismaz minimālo rīcības ar kopīpašumu apjomu, kur pieļaujams samazināts balsu skaits, lai lēmums tiktu pieņemts un būtu saistošs visiem kopīpašniekiem.

Likums paredz, ka šāds samazinātais balsu skaits pieļaujams lēmumos, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā. Tādējādi balsojumos par pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, lēmuma pieņemšanai pietiek, ja par to nobalso kopīpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no balsīm.

Šāda kārtība kaut daļēji ir atrisinājusi smagnējo lēmumu pieņemšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās. Salīdzinājumam jānorāda, ka analogos īpašumos, kur ēkas sadalīšana dzīvokļu īpašumos jau ir veikta, lēmumu pieņemšana par ēkas normālai funkcionēšanai nepieciešamiem jautājumiem ir vienkāršota un atvieglota ievērojami plašākā apjomā.

Labi, ja ir viens īpašnieks

Jānorāda, ka praksē dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas ar šādu juridisko statusu labi funkcionē, kamēr tās atrodas vienas personas īpašumā. Attiecīgi īpašnieks vienpersoniski pieņem visus ar īpašumu saistītos jautājumus, izvairoties no sarežģītiem kopīpašnieku strīdiem, smagnējas īpašuma pārvaldīšanas u.tml. Tomēr brīdī, kad ēka nokļūst vairāku īpašnieku kopīpašumā, racionāls būtu lēmums par ēkas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Ikvienam kopīpašniekam ir jāapzinās, ka šāds dzīvokļu īpašumos nesadalīts kopīpašums ir tikai pagaidu stāvoklis, kas agri vai vēlu novedīs pie kopīpašuma izbeigšanas. To nosaka ne tikai praktiskās dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas pārvaldīšanas grūtības, bet atbalsta arī likums. Likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā un katrs kopīpašnieks jebkurā laikā var pieprasīt kopīpašuma izbeigšanu, neargumentējot sava lēmuma iemeslus.

Ja kopīpašnieki šādā gadījumā nevar labprātīgi vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, ikviens kopīpašnieks var tiesā celt prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Nesen Civillikumā veiktie grozījumi kā vēlamāko kopīpašuma izbeigšanas veidu dzīvojamās ēkas gadījumā, ja nav iespējama ēkas reālā sadale, paredz tieši kopīpašuma sadalīšanu dzīvokļa īpašumos.

Noteikti kritēriji

Kad jautājums nonāk līdz ēkas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos, tas var notikt uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tajā skaitā testamenta, mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja lēmuma pamata. Praksē visbiežākais pamats dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos ir tieši ēkas īpašnieka vai – kopīpašuma gadījumā – visu kopīpašnieku lēmums. Tomēr bez šāda lēmuma jāņem vērā vēl citas likuma prasības un kritēriji, lai ēkas sadalīšanu sekmīgi paveiktu.

Ēkai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, kadastrāli uzmērītai, kadastrā reģistrējot visas ēkā esošās telpu grupas, ēkai ir jābūt reģistrētai zemesgrāmatā. Kad minētās prasības ir izpildītas, Valsts zemes dienests izdod atzinumu par ēkas sadali dzīvokļa īpašumos. Īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos ir pabeigta brīdī, kad katrs dzīvokļa īpašums kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tam atverot atsevišķu zemesgrāmatas nodalījumu.

Nobeigumā jānorāda, ka īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos, protams, saistīta gan ar laika, gan naudas patēriņu. Tomēr jācer, ka šis raksts ir pārliecinājis lasītāju, ka ieguldījumi, kas veicami īpašuma sadalīšanā dzīvokļa īpašumos, atsver ieguvumus un priekšrocības, ko nekustamā īpašuma īpašniekam sniedz dzīvokļa īpašumos sadalīts, tiesiski sakārtots īpašums.

https://jauns.lv/raksts/zinas/546135-dzivojamas-majas-sadalisana-dzivoklu-ipasumos-cels-uz-tiesiski-sakartotu-ipasumu

Vislētākais – zemes siltums

Vērtējot tikai kurināmā izmaksas (1. tabula), visizdevīgākais ir zemes siltumsūknis apvienojumā ar siltajām grīdām. Vidējās izmaksas par apkuri mēnesī apkures sezonas laikā būs 110 eiro. Otrajā vietā – malkas apkure ar 121 eiro, kam seko zemes siltumsūknis apvienojumā ar radiatoriem (124 eiro mēnesī). Pati neizdevīgākā ir gāzes apkure (303 eiro mēnesī).

Protams, kāds iebildīs, ka siltumsūkņu lietderības koeficients ir vairāk nekā 100 procentu. Tā arī ir. Iekārtu saražotā enerģija ir lielāka par pašu darbības laikā patērēto.

Jāņem vērā ierīkošanas izmaksas

Mazliet cita ir aina, kad ņem vērā ne tikai apkures izmaksas, bet arī sākotnējās investīcijas, lai ierīkotu apkures sistēmu (2. tabula). Pieņemot, ka apkures iekārtas darbības cikls ir 15 gadu, vismazākās izmaksas mēnesī būs malkas apkurei – 151 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka malkas apkurei ir virkne būtisku trūkumu: sistēma nespēj darboties automātiski, tai nepieciešama nepārtraukta uzraudzība (kādam jākurina), vajag daudz vietas kurināmā glabāšanai, kā arī kurināmā sagādāšana ir izdevīga vien tad, ja pašam pieder mežs, kurā, ieguldot darbu un līdzekļus, šo kurināmo var iegūt.

Ņemot vērā nelielās ierīkošanas investīcijas, otrajā vietā ir granulu katls ar 195 eiro mēnesī. Tālāk seko siltumsūkņi, un, arī šādi rēķinot, visneizdevīgākā ir gāzes apkure (338 eiro mēnesī) apkures sezonas laikā…

Vērts padomāt par saules paneļiem

Taču aprēķinos nav modelēta situācija, ja elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantoti saules paneļi. Protams, sākotnējie ieguldījumi kļūst lielāki, bet tālākās izmaksas strauji samazinās. Tieši šādu sistēmu arvien biežāk izvēlas laukos, renovējot ēkas un domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu un iespējami zaļāku dzīvesveidu. Tieši lauku īpašumā ir iespējas atrast vietu gan saules paneļiem, gan zemes siltumsūkņa pazemes kontūram.

Savukārt NETO princips nodrošina to, ka laikā, kad elektroenerģija tiek saražota, bet netiek patērēta mājā, tā tiek nodota publiskajam elektrotīklam un vēlāk no tīkla tiek paņemta. Jāmaksā par Sadales tīkla pakalpojumiem un to elektroenerģijas daļu, kas patērēta virs pašu saražotā. Respektīvi, vasarā var saražot elektroenerģiju arī zemes siltumsūkņa darbināšanai ziemā.

Uzziņa!

Kā darbojas siltumsūknis

• Tas darbojas līdzīgi kā ledusskapis, tikai pretējā virzienā. Ledusskapī siltums no tajā esošajiem produktiem tiek novadīts uz āru, uz ledusskapja aizmugurē esošo siltuma atdeves elementu, bet siltumsūknis darbojas pretēji un siltums no apkārtējā gaisa, ūdenskrātuves vai zemes iekšienes ar apkures sistēmu tiek novadīts uz mājokli.

• Siltumsūknis izmanto apkārtējā vidē – zemē, ūdenskrātuvēs, dziļurbumā vai gaisā – akumulēto saules un ģeotermālo enerģiju, nodrošinot mājokļa apsildi. Šādai saules enerģijas uzkrāšanai nav vajadzīgi akumulatori kā saules paneļiem. Enerģijas uzkrāšanas funkciju pilda zeme, ūdens vai apkārtesošais gaiss. Kad nepieciešams siltums, siltumsūknis to nogādā mājoklī.

• Atkarībā no izmantotā siltuma avota un apsildes veida siltumsūknis ražo 3–5 reizes vairāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar tradicionālajiem elektriskās apsildes risinājumiem, piemēram, eļļas radiatoriem, konvekcijas tipa sildītājiem un tamlīdzīgi, kas 1 kWh siltuma radīšanai izmanto aptuveni 1 kWh elektroenerģijas.


https://www.la.lv/kads-ir-visekonomiskakais-apkures-veids-lauku-maja

“Man dzīvoklī ir gāzes katls, bet saistībā ar gāzes apkures katlu lietošanu pēc 2025. gada to nomainīt vairs nevarēšu. Vēlos jau laikus nodrošināties un noskaidrot, kādas ir apkures alternatīvas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Vai var ierīkot granulu, brikešu, malkas apkures katlu? Kādas ir iespējas izbūvēt dūmvadus? ” – jautā Ārija Rīgā.

Ar ko var aizstāt gāzi?

Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē pauž, ka jaunus gāzes apkures katlus būs iespējams saskaņot arī pēc 2025. gada, ja nebūs tehniski vai ekonomiski lietderīgi veidot citus risinājumus. Par alternatīvām runājot, pašvaldība norāda, ka lietderīgāk vienoties un siltumapgādi nodrošināt visiem kopā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, un uzskaita arī iespējamos apkures variantus.

• Siltumsūkņi, kas siltumu iegūst no apkārtējās vides, tos darbinot ar elektroenerģiju. Galvenokārt elektroenerģija tiek izmantota kompresora darbināšanai, līdz ar to no vienas elektroenerģijas vienības tiek iegūtas vairākas siltuma vienības (3–4). Siltumsūkņi patērē vismaz 3 reizes mazāk elektroenerģijas nekā elektriskā apkure.

• Efektīva biomasa (malka, granulas, šķelda, briketes) – ārpus I zonas nav iespējams uzstādīt, bet II zonā tikai samazinot piesārņojumu.*

• Centrālā siltumapgāde.

Apsilde ar elektrību patlaban ir dārgākais apkures veids, ko, domes ieskatā, nebūtu vēlams izmantot. Teorētiski granulu, brikešu, malkas apkures katlus dzīvokļos var ierīkot, taču tad dzīvoklī vietu aizņems ne vien apkures katls, bet arī kurināmais. Mazāk vietas aizņem moderni granulu kamīni/krāsnis. Arī dabasgāzes vai citu fosilo kurināmo katliem vajadzīgs dūmenis. Jākonsultējas ar skursteņslauķi, vai var izmantot to pašu, kas tiek izmantots dabasgāzes apkures katlam.

Bez apkures nepalikšot

Rīgas domes mērķis, virzot gāzes apkures katlu izmantošanas ierobežojumus, ir samazināt gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz rīdzinieku veselību, kā arī samazināt CO2 emisijas. Saistošie noteikumi par apkures iekārtu izvēli paredzēti, lai abus mērķus līdzsvarotu. Rīgas dome uzsver, ka neviens bez apkures nepalikšot.

Iedzīvotājiem, kuriem nebūs alternatīvu apkures iespēju, būs pieļaujami izņēmumi – varēs turpināt lietot fosilo kurināmo.

Taču, ņemot vērā pašreizējās izmaksas un ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas nākotnes mērķus, jārēķinās, ka fosilais kurināmais kļūs tikai dārgāks. Tāpēc pašvaldība mudina iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kā centralizētā siltumapgāde un dažādu veidu siltumsūkņi.

* Šīs zonas noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. Karte ar zonām apskatāma portālā riga.lv, meklētājā rakstot: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?. Teritoriālās zonas siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei noteiktas, ņemot vērā gaisa piesārņojumu pilsētā, ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

I zonā, kas paredz stingrākus ierobežojumus, noteikta pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu. Tās robežas noteiktas no Elizabetes līdz Pērnavas un Klijānu ielai. Dienvidu daļā tā ietver teritoriju no Satekles ielas līdz Skanstes ielas apvidum. Atsevišķas I zonas teritorijas noteiktas arī Čiekurkalnā, Teikā, Dārzciemā, Maskavas forštatē un Pārdaugavā ap Āgenskalnu.

II zona aptver teritoriju Pārdaugavā no K. Ulmaņa gatves līdz pilsētas robežai, kā arī daļu Āgenskalna un atsevišķas vietas visā pilsētā.Visa pārējā Rīgas teritorija noteikta kā III zona.

Uzziņa!

Pērn decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu no 2025. gada aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Noteikumos paredzēts Rīgas pašvaldību iedalīt teritoriālajās zonās*, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. Katrā zonā atrunāti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros gāzes apkures iekārtas būtu atļauts izmantot.


https://www.la.lv/kadas-ir-gazes-apkures-alternativas-daudzdzivoklu-nama-riga

Iekārtojot istabas, jāatceras, ka mēbeles jāsaliek un jāizmanto tikai tā, kā norādīts instrukcijā. Ja tajā teikts, ka mēbele jāpieskrūvē pie sienas, tas noteikti jāizdara!

Piemēram, IKEA dizaineri, iekārtojot telpas, mēbeļu drošību pārbauda, novērtējot, vai bērni no mēbelēm nevar nokrist, vai tajās nevar iesprūst vai uzgāzt tās sev virsū.

1. Stiprina pie sienas

Visu, ko var, ieteicams piestiprināt pie sienas.

2. Neliek pie logiem!

Nav ieteicams likt mēbeles pie logiem. Ja no tā nevar izvairīties, jāparūpējas, lai logs būtu aizslēgts un bērns nevarētu to atvērt un pa to izkrist.

3. Jāizvairās no žalūzijām ar striķiem

Žalūzijām bērnistabā vajadzētu būt bez regulēšanas striķīšiem – drošāka izvēle būs aizkari.


https://www.la.lv/kuras-ir-kritiskas-vietas-bernistaba-ka-planot-so-telpu-lai-ta-butu-drosa

Noderēs ģeomembrāna

Kā hidroizolāciju ieteicams izmantot šim mērķim paredzēto ciļņoto ģeomembrānu, piemēram, Isostud GXP Plus, ko izmanto celtniecības konstrukcijās pamatu, pagrabu, sienu, starpstāvu pārsegumu un plakano jumtu hidroizolācijai, drenāžai un mehāniskai aizsardzībai.

Šī membrāna ir izgatavota no augsta blīvuma polietilēna, kam raksturīga liela izturība un noturība pret dažādām agresīvām vielām. Materiāls izturīgs pret baktērijām, pelējumu, sakņu cauraugšanu. Tā cena – nepilni divi eiro par kvadrātmetru.

Vēl labāks risinājums ir drenāžas ģeokompozīts – kombinēts materiāls, kas sastāv no ģeotekstila un ciļņotās ģeomembrānas.

Ģeotekstils darbojas kā filtrs un nodrošina netraucētu ūdens plūsmu starp ģeomembrānas izciļņiem. Savukārt ģeomembrāna kalpo kā hidroizolācija. Šāds materiāls derēs ne tikai pagraba hidroizolācijai, bet arī, piemēram, ierīkojot zaļos jumtus. Izmaksas – nepilni četri eiro par kvadrātmetru materiāla.

Ģeomembrānas ar līdzīgām īpašībām piedāvā arī citi ražotāji, un to izmaksas ir visai līdzīgas – no viena līdz četriem eiro par kvadrātmetru.

Liekais ūdens jāaizvada

Vienlaikus jāpadomā par drenāžas sistēmas ierīkošanu ap pagrabu, lai savāktu pa hidroizolāciju notecējušo ūdeni un aizvadītu projām no pagraba. Vienlaikus ap pagrabu nedaudz pazemināsies gruntsūdens līmenis, kas arī sekmēs to, ka pagrabs kļūs sausāks.

Ja drenāžas sistēmas ierīkošana nav iespējama, viens no risinājumiem ir pagrabā izrakt padziļinājumu, kurā sakrāsies liekais ūdens. Tajā ierīko sūkni ar pludiņu, kas ūdeni automātiski izsūknē. Šādi sūkņi nopērkami, sākot no 30 eiro. Tomēr pagrabs tikai nosacīti būs sauss, toties ar konstantu gaisa mitrumu un temperatūru +4 grādi.


https://www.la.lv/veca-pagraba-hidroizolacija

Ja īpašumā ir gadu desmitiem nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim. Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, noteikts maksimālais individuālo dzīvojamo māju būvdarbu termiņš – astoņi gadi.

• Maksimālais būvdarbu veikšanas laiks ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
• Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra un kurā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.
• Ja nav saglabājies projekts vai būvatļauja, tad ir jāpārbauda, vai iecere vispār ir saskaņota ar būvvaldi un vai ir saņemta būvatļauja.
• Ja ēka ir sen uzbūvēta, jānovērtē tās tehniskais stāvoklis: to dara sertificēts speciālists (būvinženieris vai arhitekts).
• Ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā, būvnoteikumi paredz pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu arī pēc noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma.
• Ja tiek pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, īpašniekam ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā līdz brīdim, kad būve tiks nodota ekspluatācijā.
• Ja būvniecība ir uzsākta, pamatojoties uz būvvaldē akceptētu būvprojektu un saņemtas būvatļaujas, tad arī pēc jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās personai ir tiesības nodot ekspluatācijā tiesiski uzbūvētu ēku.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuri paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Tātad visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, un tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Jāatgādina, ka iepriekš nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā jāuzceļ māja.

Attiecas uz visiem objektiem

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe skaidro, ka normatīvi attiecas uz visiem būvobjektiem – tirdzniecības centru, ielas pārbūvi, savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra un kurā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

Jāpiebilst, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pie atļautās izmantošanas nav iekļautas dārza mājas.

Rīgā ir daudz ekspluatācijā nenodotu ēku.

Visi objekti galvaspilsētā vēl nav apzināti, bet, piemēram, par vairāk nekā 500 objektiem pasūtītāji ir vērsušies būvvaldē pēc 2014. gada 1. oktobra, lai pagarinātu pirms 2014. gada 1. oktobra izsniegtas būvatļaujas derīguma termiņu, un līdz ar to šajās būvatļaujās ir ierakstīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, proti, 2022. gada 1. oktobris.

Kādi dokumenti jākārto

Speciālie būvnoteikumi paredz dokumentu apjomu, kas iesniedzami būvvaldē, lai objektu nodotu ekspluatācijā. Uz savrupmāju pieņemšanu ekspluatācijā attiecināms Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 167. punkts, kas paredz, ka, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pievieno šādus dokumentus:

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
• noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus, proti, to institūciju atzinumus par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu un Veselības inspekcijas atzinumu;
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu plānu, tostarp vertikālo uzmērījumu;
• būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju, proti, gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
• būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, kad objektā veikta būvuzraudzība, bet savrupmāju gadījumos tas nav nepieciešams;
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi).

Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju? D. Skalbe atbild, ka “Ēku būvnoteikumos” ēkas iedalījums ir noteikts nevis pēc veidiem – savrupmāja, dārza māja utt. –, bet gan pēc būves grupas, tas ir, pirmā, otrā vai trešā būves grupa. Dārza māja, tāpat kā savrupmāja, lielākoties ir otrās grupas ēka, līdz ar to iepriekš minētie dokumenti ir jāiesniedz arī tad, ja ekspluatācijā vēlas nodot dārza māju.

Ja nav saglabājies kāds dokuments

Var būt gadījumi, kad gadu desmitiem celtai ēkai nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta.

“Ja nav saglabājies projekts vai būvatļauja, tad pirmkārt, ir jāpārbauda, vai iecere vispār ir saskaņota ar būvvaldi un vai ir saņemta būvatļauja. Ja būvvaldes rīcībā ir būvprojekts un būvatļauja, var pieprasīt izsniegt apliecinātas kopijas,” atbild D. Skalbe.

Taču, ja nodošanai ekspluatācijā trūkst būvdarbu izpildes dokumentācijas, ja būvdarbus veicis būvkomersants, tad šo dokumentāciju var aizstāt ar sertificēta speciālista izstrādātu tehniskās apsekošanas atzinumu, kurā secināts, ka ēka izbūvēta atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Savukārt tehnisko noteikumu izdevēju atzinumus vai energoefektivitātes pagaidu sertifikāta trūkumu nevar aizstāt ar citu dokumentāciju.

Varbūt labāk nojaukt

Nereti ir situācijas, kad māju iesākts celt jau padomju laikā, bet tā nav pabeigta – tātad ir samērā veca, komunikācijas nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Citreiz portāla lasītāji jautā, vai nav vieglāk un lētāk tos nojaukt.

“Būvvalde nevar īpašnieka vietā izlemt, ko darīt ar objektu, kura būvniecība uzsākta pirms ievērojama laika posma, – saglabāt un nodot ekspluatācijā vai nojaukt,” norāda būvvaldes pārstāve. “Tas ir atkarīgs no personas vēlmēm, finansēm utt.”

Ja ēka ir sen uzbūvēta, jānovērtē tās tehniskais stāvoklis: to dara sertificēts speciālists (būvinženieris vai arhitekts). Par apsekošanas laikā konstatēto tiek sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums, kurā sniedz ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu un rekomendācijas – vai ir nepieciešams ēkas vai tās daļas atjaunošana, vai arī ēka ir nonākusi tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka ir nojaucama.

Jārēķinās ar izmaksām

Būtiska lieta ir izmaksas, ar kurām jārēķinās, nododot ēku ekspluatācijā. Izmaksas ietekmē vairāki faktori, tāpēc tās iepriekš precīzi noteikt nevar. Lai gan būvvaldes pakalpojums, pieņemot būvi ekspluatācijā, ir bez maksas, citu institūciju pakalpojumi, piemēram, kadastrālās uzmērīšanas lietas saņemšana Valsts zemes dienestā, inženierkomunikāciju atzinumu saņemšana par tīklu gatavību ekspluatācijai u. c., var būt maksas pakalpojumi, taču to cenas ir jānoskaidro pie konkrētā pakalpojuma sniedzēja.

Ar nodošanu ekspluatācijā un būvvaldi vēl ir saistīts ģeodēziskā izpilduzmērījuma izvērtēšanas pakalpojums, proti, pirms nodošanas ekspluatācijā sertificēts mērnieks uzmēra ēkas un inženierbūves un iesniedz būvvaldē ģeodēziskā izpilduzmērījuma plānu. Būvvalde to pārbauda, pārliecinoties, ka plāns atbilst saskaņotajai būvniecības dokumentācijai, situācijai apvidū, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālas datubāzes noteikumi” un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 98 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi”. Viena izpilduzmērījuma plāna pārbaude Rīgas pilsētas būvvaldē izmaksā 26 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Termiņu var pagarināt

Ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā, “Ēku būvnoteikumi” paredz pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu arī pēc šī normatīvajos aktos noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma. Ir divi scenāriji atkarībā no tā, vai būvniecības ieceres realizācijai ir veikts novērtējums par tās ietekmi uz vidi.

Savrupmāju būvniecībai netiek vērtēta ietekme uz vidi, tāpēc šajā gadījumā maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa pagarināšana ir vienkāršāka: jāiesniedz attiecīgs iesniegums būvvaldē, kurā pasūtītājs norāda sev vēlamo laiku, uz kuru būvatļaujas termiņu pagarināt, iesniegumam klāt pievienojot aktuālo ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu un ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plānu, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtu būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju.

Nodošana ekspluatācijā

Pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas pilnā apjomā būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam) būvvaldē ir jāiesniedz dokumenti ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.

Pēc dokumentu saņemšanas būvvalde veic objekta apsekošanu. Ja būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, tiek sagatavots akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Zemesgrāmatu likums paredz: lai būvi ierakstītu zemesgrāmatā, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
Lielāks NĪN nodoklis

Ja tiek pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” un pašvaldības izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem īpašniekam ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) 3% apmērā līdz brīdim, kad būve tiks nodota ekspluatācijā. Nodoklis ir maksājams no lielākās kadastrālās vērtības: vai nu būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai būves kadastrālās vērtības.

Turklāt ar paaugstināto NĪN īpašums tiks aplikts jau no nākamā mēneša pēc būvniecības termiņa izbeigšanās.

Jaunā teritoriālā plānojuma ietekme

Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā? Ja ēka ir tiesiski uzbūvēta, proti, būvniecība ir uzsākta, pamatojoties uz būvvaldē akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas, tad personai arī pēc jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās ir tiesības nodot ekspluatācijā tiesiski uzbūvētu ēku.

Ja tiesiski uzsāktas būvniecības procesā ir radušās izmaiņas, kuras ar izmaiņu projektu ir jāsaskaņo būvvaldē un ir jau mainījies teritorijas plānojums, izmaiņām:

• jāatbilst spēkā esošajam regulējumam;
• papildus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var būt noteiktas pieļaujamās izmaiņas, piemēram, jaunā Rīgas teritorijas plānojuma projektā ir norādīts, kādas izmaiņas pieļaujamas neatbilstošā zemesgabalā vai neatbilstošas izmantošanas zemesgabalā.

Ja ēka ir patvaļīgi uzbūvēta un jaunais teritorijas plānojums vairs neparedz konkrētas būves būvniecību teritorijā, tad var nākties arī patvaļīgo būvi demontēt.

Vispirms drošība

Skursteņa un jumta savienojums

Kores un vējmalas

Notekām jābūt tukšām

Ja tek valcprofila jumts

Padoms

Marts ir bagāts ar daudzām Latvijas vēsturē nozīmīgām atceres un piemiņas dienām. 2. martā atcerējāmies nacionālo partizānu bruņoto pretošanos, 17. martā pieminēsim nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas lielākoties pret savu gribu bija spiesti karot svešā armijā, bet vēl pēc nedēļas – 25. martā – komunistiskā genocīda upurus, 1949. gadā uz Sibīriju izsūtītos mūsu valsts iedzīvotājus. Jau vairāk nekā gadu ilgstošais Krievijas izraisītais karš Ukrainā mums atgādina, ka genocīda draudi no lielās kaimiņzemes puses nekur nav pazuduši un liek pievērst lielāku uzmanību valsts aizsardzībai un kara vēstures mantojumam.

Dzīvības un Nāves līnija

Pārrobežu projekta ietvaros no Medumiem Dienvidaustrumu Latgalē līdz Turmantai Ziemeļaustrumu Lietuvā izveidots izzinošs kara vēstures maršruts ar 17 apskates objektiem – jaunām ekspozīcijām, piemiņas vietām, blindāžām, bunkuriem un citiem nocietinājumiem, kas saglabājušies no tā laika kā mēmi karadarbības liecinieki un ļauj skaudri sajust kara nežēlīgo dabu.

Maršruts ved pa kādreizējo Pirmā pasaules kara frontes līniju, kas šeit atradās vairākus gadus un tika saukta par “Dzīvības un Nāves” līniju. Abās tās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem, kuros dzīvoja tūkstošiem karavīru, izcīnot sīvas kaujas, par ko liecina neskaitāmie apbedījumi. Augšdaugavas novada Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušās ļoti daudz vācu karavīru veidoto militāro būvju, un daļa no tām nu apvienota maršrutā “Pa pirmā pasaules kara pēdām”.

Sventes muižas kara tehnikas muzejs

Šis bijušajā grāfu Plāteru-Zībergu Jaunsventes muižas saimniecības ēkā iekārtotais muzejs minētajā maršrutā gan nav iekļauts, jo attiecas uz Otro pasaules karu. Taču Sventes muižā ir iekārtota viesnīca un administrācijas pārstāvjiem var palūgt muzeja ēkas atslēgas, lai tuvplānā aplūkotu daudzās militārās tehnikas vienības, tostarp padomju armijas vidēji vieglos tankus T-34, kas, iespējams, no Ziemeļkorejas krājumiem pat vēl varētu nonākt Ukrainas frontē.

Kolekcija unikāla ar to, ka tajā esošie apskates objekti atrasti bijušo kauju laukos, taču prasmīgi restaurēti. Nepieciešamības gadījumā atsevišķus eksponātus būtu iespējams arī iedarbināt un izmantot paraugdemonstrējumiem. Eksperti spriež, ka Sventes tanki, var gadīties, ir vieni no nedaudzajiem tik labi saglabātiem militārās tehnikas paraugiem Eiropā. Te var redzēt arī smagos tankus IS-2 un IS-2M, kas nosaukti par godu Staļinam, bruņotas desanta izlūkmašīnas BRDM-1 un BRDM-2, militāros transportlīdzekļus “Jeep Willys” un GAZ-67, lielgabalus, pašgājējus un citas tehnikas vienības.

Pat ja nav nodoma nakšņot Sventes muižā, nevajag kautrēties viesnīcas saimniekiem palūgt apskatīt skaistās podiņu krāsnis, kamīnu un parādes kāpnes ēkas pirmajā stāvā. Kungu māju 1912. gadā savai ģimenei cēlis grāfs Mihails Plāters-Zībergs. Vairāk nekā simts gadu laikā tā piedzīvojusi gan labākus, gan sliktākus periodus. Pirmās Latvijas brīvvalsts gados te darbojusies latviešu pamatskola, kurā strādājuši desmit skolotāji un mācījušies aptuveni trīssimt skolēnu. 1944. gadā muižas telpās ierīkots kara hospitālis, bet pēc kara beigām atkal atvērta skola, tiesa gan, nu jau mācības notikušas krievu valodā. 20. gadsimta beigās kungu māja bija palikusi bez saimnieka, tomēr tas atrasts, un ēka atjaunota 2005. gadā.

Pavisam svaiga ­ekspozīcija Medumos

Apmeklējot šo muzeju, gaisā vēl jūtams svaigas krāsas smārds, jo pārbūvētajās Medumu pamatskolas darbnīcu telpās tas atklāts tikai 1. martā. Intensīvs divu gadu izpētes un artefaktu vākšanas darbs vainagojies ar trim ekspozīciju zālēm. Pirmā kā uvertīra – iepazīstina ar Medumu apkaimes vēsturi, aktīvo dzīvi pirms kara, otrā stāsta par Pirmo pasaules karu, tā ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un kara radītajiem postījumiem. Šajā telpā var mazliet iejusties karavīru ikdienā, uzzināt par viņu ēdienkarti, ieročiem un kara taktiku, kā arī izklaidēm, kad frontē uz brīdi bija iestājies klusums. Savukārt trešā zāle veidota kā vācu armijas blindāžu labirints ar atsevišķām guļvietām, kur ar visām maņām var izjust šāvienu un sprādzienu troksni, kas rodas, uz ekrāna noritot spēlfilmas “Dvēseļu putenis” Ziemassvētku kaujām. Muzeja noformējumā sarkanās magones starp dzeloņstiepļu vijumiem simbolizē kritušo kareivju dvēseles.

Medumos, Jaunatnes ielā 4, savu kara mantojuma priekšmetu kolekciju izrāda Stikānu ģimene. Neskaitāmas stundas pavadot, ar metāla detektoru rokās pārstaigādams apkaimes mežus un laukus, Juris Stikāns savācis iespaidīgu daudzumu abos karos izmantoto priekšmetu, sākot ar dažāda veida munīcijas atliekām, ierakumu ierīkošanas darbarīkiem un beidzot ar sadzīvei un higiēnai nepieciešamajām lietām, arī izspiestām zobu pastas tūbiņām. Vākumu papildina kolekcionāru apmaiņas ceļā iegūtie eksponāti, piemēram, unikāli tā laika fotoalbumi, ko vēstures entuziasts savā īpašumā ieguvis par lielu naudu.

Ēģipte – apsūdzība iznīcībai

Tāpat kā cilvēki ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem, arī pasaules kartē atrodamas apdzīvotas vietas ar vienādiem nosaukumiem. Aukstajās ziemas dienās daudzi sapņo sasildīties Ēģiptē pie Vidusjūras, bet pie pašas robežas ar Lietuvu pamestībai lemta Latgales Ēģipte, kurā 19./20. gadsimta mijā kūsājusi dzīve, bet nu atlikusi vien brūkošā luterāņu baznīca, kas postīta abos līdzšinējos karos. 1991. gadā ticis izstrādāts šī dievnama atjaunošanas projekts, taču finansējums joprojām nav atrasts.

Ap baznīcu atrodas aizauguši kapi, kuros atdusas mācītājs Gustavs Ādolfs Oskars Svensons ar ģimeni, tur arī viņam veltīts piemiņas akmens. Vilkumiestā (tā toreiz saukta šī vieta) pēc Svensona ierosinājuma atvērta lasīšanas skola. 1874. gada rudenī tajā pamatzināšanas sācis apgūt arī deviņus gadus vecais Jānis Pliekšāns (vēlākais dzejnieks Rainis), lai varētu sagatavoties iestājai Grīvas vācu skolā. Ēģiptes dievnama priekšā – vācu karavīru apbedījumi, jo tepat netālu pa gravas nogāzi Pirmajā pasaules karā gājusi otrā aizsardzības līnija (5–10 km no priekšējās frontes līnijas). Tur apskatāms vācu armijas 77. rezerves divīzijas bunkurs – štābs, kurā dzīvojuši oficieri. Vēstures izpētes projekta ietvaros pamatīgi būvētajam bunkuram ielikti jauni logi un slēdzamas durvis, jo pirms tam te mitinājies kāds vietējais likteņa pabērns. Frontei ilgstoši stāvot uz vietas, vācieši nav žēlojuši pūles, lai labiekārtotu pazemes patvērumu un justos kā mājās. Bunkurā bijusi krāsniņa, un metāla āķi liecina par eklektrības pieslēgumu.

Lietuvā vēl vairāk kara liecību

No Ēģiptes līdz Zarasiem ir tikai nepilni seši, bet līdz Turmantai jābrauc vēl 18 kilometri, kur vietējās, nu jau slēgtās skolas telpās iekārtots līdzīgs kā Medumos Pirmā pasaules kara muzejs, kas oficiāli tiks atklāts tikai 17. martā. Šajā apkaimē esot vairāk nekā četrdesmit ar Pirmo pasaules karu saistītu vietu, un tikai neliela daļa no tām iekļauta jaunajā militārā mantojuma maršrutā.

Pirms Turmantas Bartkišķes ciemā saglabājies rozā granīta piemineklis, kas savulaik veltīts Vācijas impērijas armijas 88. kājnieku divīzijas komandierim ģenerālleitnantam Vilhelmam fon Mengesam un kritušajiem šīs divīzijas karavīriem. Akmens ir tik milzīgs, ka padomju vara, netikdama ar to galā, spējusi iznīcināt tikai piemiņas plāknes, to vietā iekaļot pagodinājuma vārdus saviem cīnītājiem.

Turmantas pilsētas dienvidu malā pa ceļam uz Tilzes ciemu atrodas Pirmā pasaules kara šaujampulvera un munīcijas noliktava, kas no ceļa puses atgādina ar zāli apaugušu pakalnu un ir daļēji aizgruvusi. Ar vilcienu šurp vesti un glabāti lādiņi un citas frontē noderīgas lietas, tostarp apģērbs, kas tālāk izdalīts kareivjiem. Vietējais gids zina stāstīt, ka pēc kara kāds vīrs bieži redzēts staigājam pilnīgi jaunās vācu zaldātu uniformās. Acīmredzot, karam beidzoties, noliktavā vēl palikuši ievērojami krājumi.


https://www.la.lv/pa-kara-vestures-pedam-latgale

Latvijā visdažādāko tipveida māju projektus parasti piedāvā būvfirmas (ir arī daži arhitektu biroji, kuri piedāvā savus tipveida projektus). Tās nodarbojas arī ar šo māju celtniecību, skaidro interjera žurnāliste Anita Pīra.

Visbiežāk būvfirmu sadarbības partneri ir kādi ārvalstu arhitektu biroji, kas praktizē tipveida projektu izstrādi un pārdošanu. Katrai būvfirmai ir savs piedāvājuma klāsts – vienai 40, citai 600 dažādu māju variantu.  Projektos iespējams veikt izmaiņas, kas saistītas ar celtniecības materiālu izvēli un telpu plānojumu. Piedāvāto projektu cenā iekļauta sertificētu arhitektu projektu adaptācija Latvijas pircējiem.

Vairums būvfirmu projektu pasūtītājiem piedāvā kompleksu sadarbības paketi:

• mājas projekta izvēli, izstrādāšanu (piemērošanu konkrētām vajadzībām) un saskaņošanu visās valsts un pašvaldību instancēs;
• mājas būvniecības tāmes sastādīšanu, iekšējās un ārējās apdares materiālu izvēli un saskaņošanu;
• pilna kompleksa būvdarbu veikšanu, kas iekļauj ģeodēzisko izpēti (ja nepieciešams), ārējo komunikāciju (ūdens apgādes, gāzes, elektrības, kanalizācijas sistēmas, pievadceļu), pašas ēkas būvniecību, iekšējo un ārējo apdari no jebkuriem materiāliem, visu iekšējo komunikāciju – elektroapgādes, interneta, TV, ūdens un kanalizācijas, apkures sistēmas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Pēc mājas uzbūvēšanas firmas palīdz klientam to nodot ekspluatācijā, bet pēc būvdarbu pabeigšanas sola mājai divu gadu garantiju, izsniedzot garantijas vēstuli ar garantijas aprakstu un nosacījumiem.

Sadarbības plusi:

• mājas tapšanu no idejas līdz realizācijai koordinē viena firma;
• celtniecības laiks parasti ir samērā neilgs;
• mājas galīgo cenu klients noskaidro pirms būvniecības uzsākšanas;
• klientam nav jātērē savs laiks – visas rūpes uzņemas būvfirma;
• iespējams kontrolēt celtniecības kvalitāti (apdrošināts būvniecības garantijas laiks);
• būvfirmas piedāvā sadarbības banku līzingu vai kredītu mājas būvniecībai.

Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga?

Iegādājoties mājas projektu ārvalstīs, pircējs iegūst arī papildu rūpes – citu valstu projektus nepieciešams adaptēt Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama projekta piesaiste konkrētam zemesgabalam, tātad, nopērkot projektu internetā, jāmeklē sertificēts arhitekts Latvijā, kas to izdarīs. Lai iegūtu būvatļauju, projektam jābūt saskaņotam; lai to izdarītu, tas jātulko latviešu valodā.

Projekta piesaiste atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā vai rajonā atrodas zemesgabals; vēsturiskajā apbūvē neatļaus amerikāņu vai zviedru projektus. Tipveida projekti vislabāk iederēs jaunajos ciematos vai ārpus Rīgas centra.

Būvvaldes izdotajā plānošanas, arhitektūras uzdevumā būs minēts mājas eventuālais izskats un stāvu augstums (tas var būt ierobežots), vēsturiskajos rajonos var būt noteikts, kādai mājai jāizskatās.

Pirms projekta pirkšanas jānoskaidro topogrāfiskie apstākļi, lai nenopirktu māju, kuru konkrētajā zemesgabalā nemaz nav iespējams ielikt. Veidojot individuālo projektu, arhitekts ņem vērā situāciju un ievēro visus apbūves noteikumus. Turpretī, iegādājoties tipveida projektu, grūti paredzēt, vai konkrētajā zemesgabalā nepārkāpsi kādus noteikumus, piemēram, attālumu no sarkanās līnijas līdz būvlaidei, līdz žogam, kaimiņu mājai, koku izvietojumam un tamlīdzīgi. Var gadīties – nopērc tipveida projektu, taču pietrūkst divu metru, lai to ieliktu savā zemesgabalā. Tāpēc, izvēloties māju no kataloga, skaties ne tikai uz bildīti, bet arī uz vietu, kur tai paredzēts atrasties.
Reti izdodas īstenot tipveida projektu bez izmaiņām, tāpēc, izvēloties māju, noskaidro, kādas ir transformācija iespējas. Tas nozīmē, ka arhitektam vajadzētu būt klāt jau tad, kad izvēlies māju.

Nereti, nopērkot gatavu mājiņu, uz papīra sāc pārbīdīt sienas, beigās nonākot pie individuāla projekta. Tāpēc vispirms pārliecinies, kā noskatītajā mājas projektā izveidots pārsegums – vai vispār iespējams mainīt plānojumu, nemainot konstrukcijas? Svarīgi arī, vai paredzēta iespēja mainīt materiālus (piemēram, poļu un lietuviešu projektu mājām); mainot tos, arī ēka konstruktīvi var mainīties. Tāpēc jārēķinās, ka, piesaistot projektu, arhitekts neatbildēs par veiktajām izmaiņām. Piemēram, izvēloties citus būvmateriālus, telpu izmērs samazināsies, un klients nevarēs vainot arhitektu, kas piesaistījis projektu.

Izvēloties māju pēc kataloga, pārliecinās, vai tiešām visas pozīcijas atbilst tam, ko vēlies.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/489497-ar-ko-jarekinas-perkot-maju-no-kataloga

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz iespēju piemērot administratīvo sodu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), likumprojekts izstrādāts, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus likumprojekts precizē atsevišķas tiesību normas.

• Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Pārejas noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka atbrīvošanu no pienākuma sniegt informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojuma līgumiem un attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka informācijas sniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Turpmāk noteikts, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Šāda vajadzība izriet no tā, ka Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā.

Līdz ar šo grozījumu vajadzētu būt novērstai situācijai, kad fiziska persona Latvijas teritorijā var sniegt starpniecības pakalpojumus darījumos ar nekustamo īpašumu, nereģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā savu saimniecisko darbību, tādējādi apgrūtinot Valsts ieņēmumu dienestam kā uzraudzības un kontroles institūcijai veikt uzraudzību, norāda EM.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā, lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību, vienlaikus nodrošinātu skaidru un izsekojamu saimniecisko darbību.

Vienlaikus, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir juridiska persona, būs nepieciešamas norādīt papildus tās fiziskās personas vārdu un uzvārdu, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus. Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka praksē nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir reģistrējies kā juridiska persona, bet faktiski publiskajā telpā persona norāda fiziskas personas datus. Ņemot vērā to, ka aptuveni puse Latvijā esošu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ir svarīgi apzināt un identificēt tos nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus un nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Šāda nepieciešamība ir arī tamdēļ, ka, lai persona, kura vēlas izmantot nekustamā īpašuma darījumu starpnieka pakalpojumus, varētu ātri pārliecināties par to, vai konkrētais nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir vai nav iekļauts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Tāpat noteikts, ka EM varēs izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Tādējādi situācijā, kad nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir cēlis kvalifikāciju daļēji vai nepilnā apmērā, EM būtu rīcības brīvība izslēgt vai atstāt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku iekļautu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un uzdot nekustamā īpašuma darījumu starpniekam celt iztrūkstošās kvalifikācijas stundas EM noteiktajā termiņā.

Vienlaikus paredzēts izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, proti, neievēro likumā noteikto, ka starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Personas nereģistrēšanās arī nodrošina faktu, ka personas, kura sodāmība nav dzēsta vai noņemta, var veikt darījumus ar nekustamo īpašumu kā starpnieki. Nereģistrētas personas, kuras sniedz nekustamo īpašumu darījumu starpniecības pakalpojumus, vienlaikus neizpilda arī citus likumā noteiktos priekšnoteikumus, kas aizsargā patērētāju no krāpšanas un zaudējumiem. Administratīvo sodu nav paredzēts piemērot par administratīvā akta neizpildi, ņemot vērā, ka pārkāpumu var veikt tikai gadījumā, ja attiecīgā persona neizpilda no likuma izrietošu nevis ar administratīvo aktu uzliktu pienākumu.

Naudas soda apmērs par pārkāpumu fiziskai personai tiek paredzēts līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai - līdz 1600 naudas soda vienībām, kas izriet no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieka aptuvenām izmaksām gadā.

https://nra.lv/latvija/407328-neregistretiem-nekustama-ipasuma-starpniekiem-varetu-piemerot-sodu.htm