Ziņas

Четыре процента от кадастровой стоимости земли, но не менее 50 евро в год, должны были бы платить с 1 января 2025 года владельцам угодий те, кто пользуется т. н. разделенной собственностью. Министр юстиции Инесе Либиня–Эгнере ("Новое Единство") разъяснила нюансы в письме руководителю Юридической комиссии Сейма Андрею Юдину из той же премьерской партии.

"Новая кадастровая стоимость будет обоснована информацией о рыночной ценности имущества в период времени с 1 января 2012 года до 1 июля 2022 года, не превышая 80 процентов от среднего уровня цены недвижимого имущества на 1 июля 2022 года. Изменения кадастровой стоимости обеспечат также объективную связь законного использования земли с землей как активной ценностью. Это значит, что изменения кадастровой стоимости будут разные. В части случаев кадастровая стоимость существенно увеличится. Тем самым также фактический размер стоимости пользования увеличится".

В качестве примера приводится стоимость пользования землей для частного дома в Лиелупе. В настоящий момент она составляет 4728 евро в год, а после повышения составит 17 906 евро в год. Или почти полторы тысячи евро в месяц.

Поэтому Министерство юстиции предполагает с 1 января 2025 по 31 декабря 2028 года "плату пользования варьировать".

Viesistaba, iespējams, ir vissvarīgākā vieta mājā, kur sapulcējas visa ģimene, lai atpūstos pēc darba dienas, un šajā telpā laipni gaidīti arī viesi uz omulīgām sarunām pie tējas tases. Tomēr, iekārtojoties atzveltnes krēslā un paskatoties apkārt, jūtat, ka redzamais skats jums vairs nav patīkams?

Lai gan viesistabas atjaunošana var izrādīties nopietns izaicinājums, kas prasa lielas izmaksas un laika resursus, šai idejai nevajadzētu jūs biedēt. Veicot tikai dažas vienkāršas izmaiņas, jūs varat viegli atjaunot savu dzīvojamo telpu. Šim projektam jums būs nepieciešams:

• papildu gaismas avots;
• akcentu detaļas;
• sienu rotājumi;
• augi podos;
• un nedaudz radošuma.

Kā sākt?

Pirmais solis, no kura jāsāk jūsu viesistabas atjaunošana, ir šīs telpas atbrīvošana no mantām. Atbrīvojieties no priekšmetiem, kas jums vairs neapkalpo vai vairs nav piemēroti viesistabā – stingra viesistabas satura pārskatīšana atvieglos jūsu misiju.

Otrkārt, izveidojiet provizorisku plānu tam, uz ko tiecaties, veicot izmaiņas: varbūt plānojat pārveidot mēbeles no nulles, vai varbūt vēlaties savā telpā ienest vairāk mājīguma un integritātes? Nospraudiet skaidrus mērķus – tas palīdzēs jums labāk saprast, kas jums jādara.

Kā izvietot mēbeles viesistabā?

Ja jūsu viesistabas telpa ir pietiekami liela, mēģiniet pārvietot mīkstās mēbeles tuvāk istabas vidum – īpaši svarīgi ir atstāt brīvu piekļuvi logiem. Novietojiet kumodes, grāmatu plauktus vai citas mēbeles viesistabā, kā parasti, pret sienām, atstājot tikai nelielu kafijas galdiņu pie dīvāna.

Ja jūsu telpa ir ierobežota, vissvarīgākais ir atstāt pietiekami daudz vietas, lai varētu pārvietoties. Novērtējiet, vai jūsu viesistabā ir pārāk daudz mēbeļu, kas sarežģī kopējo ainu. Eksperimentējiet ar dažādiem mēbeļu izkārtojumiem, līdz atklājat kompozīciju, kas vislabāk atbilst jūsu telpai.

Vai ir vērts atjaunot mēbeles?

Lai atjaunotu savas mājas dzīvojamo istabu, nav īsti nepieciešams iegādāties jaunas mēbeles – dažreiz pietiek ar jau esošo mēbeļu atjaunošanu. Šodien internetā jūs varat atrast visdažādākās idejas un noderīgus padomus, kā mājas apstākļos nomainīt mīkstu audumu vai pārkrāsot kumodes: piemēram, izvēloties akcentu krāsu un jaunus atbilstošus rokturus, jūs iegūsiet unikālu mēbeli, kas atbilst jūsu personīgajam stilam.

Lai pārveidotu dzīvojamo istabu bez lielām pūlēm, atjaunojiet savus tekstilizstrādājumus: jaunus aizkarus, spilgtu pledu, kas atrodas uz dīvāna, vai neregulāras formas paklāju – tie ir tikai daži no jaunajiem elementiem, kas telpai var dot dzīvību un pievilcību.

Ko darīt, ja vēlaties lielāku komfortu?

Jūs varat ātri mīkstināt skarbo vidi, atjauninot apgaismojumu – gaismas avoti, kurus ieslēdzat, kad kļūst tumšs, lielā mērā ietekmē atmosfēru telpā. Ja vēlaties ērtāk pavadīt vakarus viesistabā, izvēlieties jaunu galda lampu vai stilīgu grīdas lampu ar gaismas regulēšanas funkciju. Varbūt jūsu gadījumā pietiktu ar nelielu gaismas avotu, piemēram, lampiņu virteni vai citām dekoratīvām spuldzēm. Laba ideja ir arī, ja viesistabā būtu vismaz daži telpaugi – zaļumi ienesīs jūsu telpā mājīguma sajūtu, un interjeram atbilstoši augu podi piešķirs jaunu izskatu.

Ko vēl vajadzētu pārdomāt tiem, kas vēlas atjaunot viesistabu?

Papildus akcentu detaļām neaizmirstiet domāt par piekārtiem sienas rotājumiem, kas rada spēcīgu dizaina efektu. Mūsdienu gleznas rāmjos vai gaismas LED rotājumi runā paši par sevi – izvēlieties šajā e-veikalā. Jebkura sienu apdares izvēle, kas atbilst jūsu gaumei, palielinās vizuālo interesi par dzīvojamo istabu.

Izveidojiet savu vīziju un sāciet darbu!

Ievērojot šos vienkāršos padomus, jūs varat viegli atjaunot savas mājas dzīvojamo istabu, kur jūs ne tikai jutīsities lieliski, bet arī sagaidīsit draugus un radiniekus ar prieku. Novērtējot savu laiku un naudu, plānojiet šo projektu atbildīgi, un jums noteikti izdosies atjaunināt savu viesistabu bez lielām pūlēm.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/596713-padomi-viesistabas-atrai-atjaunosanai-bez-lielam-pulem

Kā rīkojas cilvēks, kura mājoklim nepieciešams lielāks remonts, piemēram, logu vai durvju nomaiņa? Ir laimīgie, kuri visu spēj paveikt pašu rokām, taču liela daļa meklē profesionāļus.

Pašu drošībai ieteicams izvēlēties oficiālu firmu, ar kuras pārstāvjiem pirms darbu veikšanas noslēdz līgumu, kas pasargātu no iespējamām domstarpībām. Taču ir gadījumi, kad no nepatikšanām nepaglābs ne oficiālas firmas izvēle, ne līguma noslēgšana. To apliecina arī kāda mūsu lasītāja – sauksim viņu par Annu –, kuras dzīvoklī bija nepieciešama logu nomaiņa un kura vēlas dalīties savā pieredzē.

Kā izvēlēties?

Pirms izvēlēties firmu, kam uzticēt logu nomaiņu, Anna ieskatījās interneta vietnē Sudzibas.lv, kur atrada daudz pretenziju par dažādiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar logu nomaiņu. Liela daļa no tām bija tik biedējošas, piemēram, logu dēļ gada vēsajos mēnešos izsalis dzīvoklis, ka Anna uz brīdi pat atlika savu ieceri. Taču tad no radinieces uzzināja, ka viņa savam dzīvoklim, kas atrodas pašā galvaspilsētas centrā, mainījusi logus, šo darbu uzticot firmai, kam ir divas filiāles – Rīgā un Jelgavā.

Nospriedusi, ka radinieces ieteikums būtu laba izvēle, Anna šo darbu nolēma uzticēt minētajam uzņēmumam. Un šeit ir pirmā mācība – diemžēl ne vienmēr var paļauties uz pazīstamu cilvēku ieteikumiem, jo gadās, ka uzņēmēji savus klientus mēdz šķirot. Tas attiecināms uz firmu, kas klientam elitārā pilsētas rajonā darbus veiks daudz apzinīgāk nekā tādam, kura mājoklis atrodas nomalē un turklāt pagalma mājā.

Šā iemesla dēļ atbildēt uz jautājumu, kas izskan šīs apakšnodaļas virsrakstā, ir grūti. Citiem vārdiem – drošas atbildes nav.

Neievēro termiņus, ko paši noteikuši

Līgumu par trīs logu nomaiņu Anna noslēdza 2023. gada vasaras nogalē – 4. septembrī. Firmas pārstāve klientei vairākkārt uzsvēra, ka logu nomaiņa notiks oktobrī, iespējams, mēneša vidū. Anna piekrita, jo uzskatīja, ka tas vēl būtu pēdējais brīdis šādam darbam, tāpēc ka gada aukstajos mēnešos izsaldēt dzīvokli, kas nenovēršami notiek logu nomaiņas laikā, negribētos.

Pēc līguma noslēgšanas Anna gaidīja zvanu no firmas līdz pat 24. oktobrim, taču tad, nesaprazdama, kāpēc neviens nezvana, uz norādīto telefona numuru sāka zvanīt pati. Sieviete bija pārsteigta, ka, vairākkārt zvanot, neviens nepacēla klausuli, tāpēc sameklēja internetā citus telefona numurus un sāka zvanīt uz tiem, līdz beidzot vienreiz klausule arī tika pacelta.

Pēc ilgstošas zvanīšanas un gandrīz vai lūgšanās visbeidzot 15. novembrī Annas dzīvoklī ieradās trīs meistari. Darbiniece, līgumu slēdzot, bija solījusi, ka logu nomaiņa notiks pakāpeniski, proti, vispirms tiks pilnībā nomainīts viens logs, tad – nākamais.

Realitātē Annas dzīvoklī notika pretējais: meistari vienlaikus izcēla ārā divus logus un, nepabeidzot pie tiem darbu, sāka demontēt arī trešo. Tā kā dienā, kad notika montāžas darbi, ārā laiks turējās ap diviem grādiem virs nulles, pēc darbu paveikšanas gaisa temperatūra dzīvoklī bija nokritusi līdz +10 grādu atzīmei.

Aizmirst paņemt līdzi palodzes

Un vēl kas: ierodoties Annas dzīvoklī nomainīt logus, meistari nebija paņēmuši līdzi ne palodzes, ne ārpalodzes (skārdu). Vismaz ārpalodzes ir nomaināmas tajā pašā dienā, kad tiek veikta logu montāža. Skārds fasādi pasargā no lietus un sniega, tāpēc tā neuzlikšana ēkas īpašniekam var radīt nopietnas problēmas, ja laiks gadās lietains. Annai gan līdz ārpalodžu uzlikšanai bija jāgaida vesela nedēļa. Laimīgā kārtā tās laikā nelija!

Precizējot piebilstams, ka īsi pēc meistaru aizbraukšanas cits firmas darbinieks sievietei atveda logu palodzes un ārpalodzes, taču vīri neatgriezās, lai tās ieliktu. Līdz to ielikšanai bija jāgaida nedēļa.

Pēc logu montāžas arī netika kārtīgi sapūstas celtniecības putas, ne arī izmantota pretvēja plēve, kā dēļ vilka vējš, – Annas dzīvoklis bija auksts. Sieviete jau nākamās dienas rītā par šo problēmu informēja firmas darbinieci, kura solīja visu noskaidrot un piezvanīt. Tā kā līdz pēcpusdienai viņas zvanu nesagaidīja, īsi pirms darbadienas beigām Anna vēlreiz nolēma par sevi atgādināt. Tika norunāts, ka meistari ieradīsies vien 21. novembrī, lai pieliktu palodzes.

It kā sīkumi, taču sit sāpīgi

Neilgi pēc meistaru aizbraukšanas Anna konstatēja vēl ko: žalūzijas, kas atradās priekšā logiem, bija nevis noskrūvētas, bet brutāli norautas. Sieviete vēlāk no pagultes ar slotu pat izslaucīja vienu no detaļām, ar ko tās bija piestiprinātas. Pēc montāžas un apdares darbu veikšanas mēģinot piestiprināt žalūzijas atpakaļ, atklājās, ka pietrūkst dažu detaļu. Vēl Anna pamanīja, ka uz ledusskapja, kas atrodas netālu no loga, durvīs parādījusies neliela bukte, kuras iepriekš nebija. Gruži, kas radās montāžas laikā, sievietei pārsvarā bija jāsavāc pašai.

21. novembrī meistari Annas dzīvoklī ieradās vēlreiz, lai pieliktu palodzes. Un atkal ķibele – atklājās, ka iepriekš atvestas nevis trīs palodzes (jo ir trīs logi), bet gan divas! Kliente tūdaļ par to informēja firmas darbinieci, kas vīzdegunīgi atbildēja, ka tā tam arī jābūt, lai skatās tāmē.

Rezultātā todien no trim logiem pilnībā tika pabeigts virtuves logs, savukārt vienas istabas logam pielikta iekšpalodze, otras istabas logam – ārpalodze. Vienam no meistariem Anna lūgusi, lai pieliek atpakaļ žalūzijas, kas viņai atteikts.

Un vēl kāda interesanta detaļa. Annai viens no meistariem netīšām izpļāpājās, proti, ka viņu brigāde nemaz neesot no konkrētā uzņēmuma, bet gan citas firmas, minot tās nosaukumu. Kā tad tā?

Jāpiebilst, ka trūkstošās palodzes pielika nākamajā dienā. Anna ar bažām gaidīja meistaru, kam būtu jāveic apdares darbi – logu nomaiņas pēdējais posms.

Vai tiešām viss slikti?

Nedēļu pavadīdama aukstā dzīvoklī, Anna nolēma neklusēt. Viņa firmas īpašniekam uzrakstīja vēstuli, kurā minēja visus šeit nosauktos faktus. Sekoja atbilde un atvainošanās. Klientei pat tika piešķirta neliela atlaide. Apdares meistars, kurš pabeidza darbu, bija vienkārši izcils – šķiet neticami, ka kāds varētu strādāt arī tik ļoti akurāti.


https://jauns.lv/raksts/zinas/596766-kad-logu-nomaina-parversas-murga-pieredze-ko-nenovelet-nevienam

Tā skaidro nekustamo īpašumu kompānijas “Vestabalt” valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Īre nesedz izdevumus

Papildu sarežģījumus rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas. Daudzos centra namos gadiem ir situācijas, kad namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nesedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Daudzi īpašnieki nespēj vienoties

Kā vēl vienu iemeslu Plaude-Stukovenko min faktu, ka daudzas vēsturiskā centra ēkas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašums, un kopīpašniekiem ir sarežģīti pieņemt lēmumu par ieguldījumiem vai vienotu attīstības koncepciju.

Daudzām ēkām pēc denacionalizācijas veikti tikai dzīvokļu iekštelpu remontdarbi, neieguldot līdzekļus ēku kopējo konstrukciju un inženiertīklu pienācīgā atjaunošanā. Rezultātā tagad arī ļoti daudzi apdzīvotie centra namīpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Ir arī liels birokrātiskais slogs rekonstrukcijas un tehnisko projektu izstrādē, bieži neesot atvērta un pretimnākoša attieksme no iesaistīto institūciju puses projektu saskaņošanas procesos.

Kopumā nepieciešamais laiks, kas vajadzīgs no būvniecības ieceres uzsākšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir neparedzams un ievērojami ilgāks nekā kaimiņvalstīs, skaidro Plaude-Stukovenko. Pat pēc tehnisko apsekojumu veikšanas ir sarežģīti precīzi paredzēt galējās būvniecības izmaksas, jo pēc darbu sākšanas daudzas no vēsturiskajām ēkām ir sliktākā tehniskajā stāvoklī nekā varēja šķist apsekojot, ar problēmām pārsegumos, nesošajās pamatu un jumta konstrukcijās.

Baidās riskēt ar ieguldījumiem

Papildu izaicinājums ir spēja pielāgot vēsturiskās ēkas mūsdienu pircēju prasībām un maksātspējai. Centra ēkām ļoti bieži ir sarežģīti rast risinājumu vides pieejamībai, lifta izbūvei, stāvvietām.

Rekonstrukcija un restaurācija ir dārga, sarežģīta un ilga. Lai kvalitatīvi atjaunotu vēsturisku ēku, gala pārdošanas cenai esot jābūt virs 3500 eiro par vienu lietderīgo kvadrātmetru. Patlaban daudzi attīstītāji baidās izšķirties par rekonstrukcijas sākšanu, jo nav pārliecības, vai pēc pabeigšanas būs iespēja restaurētos dzīvokļus pārdot ar peļņu.

Ielai vajag savu stāstu

Plaude-Stukovenko pozitīvi vērtē to, ka pēdējos gados vairāki no centra namīpašumiem tiek restaurēti un attīstīti kā īres nami. Viņasprāt, lai centrs attīstītos, nepieciešams spēt vēsturisko apvienot ar mūsdienīgo, kas ir īpaši aktuāli, domājot par koka arhitektūru un komerctelpām pirmajos stāvos.

Rīgas centra un Vecrīgas galvenajām ielām, lai tās spētu konkurēt ar lielveikaliem, būtu svarīgi atrast savu stāstu, raksturu, koncentrējot vienā ielā vienas nišas uzņēmējus, kā, piemēram, Avotu iela, kur vienuviet ir vairāki kāzu saloni, skaidro Plaude-Stukovenko.

Tāpat viņa uzskata, ka nepieciešams lielāks pašvaldības atbalsts infrastruktūras izbūvē un atvērta, mūsdienīga plānošanas pieeja, izpratne un iesaistīto institūciju atbalsts.


https://jauns.lv/raksts/zinas/596763-rigas-centra-namipasnieki-prasa-nesamerigu-cenu

Cik ilgi jāglabā komunālo maksājumu čeki un citi maksājumus apliecinoši dokumenti?
Jautā Liene P.

Maksājot elektroniski, par čekiem galvu var nelauzīt

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve Evija Pastalniece skaidro – veicot maksājumus elektroniski (ar karti vai internetbankā), maksājumu dokumentu uzglabāšana un atrašana ir salīdzinoši vienkārša. Ja ikdienas pirkumiem tiek izmantota maksājumu karte, rēķini tiek apmaksāti internetbankā vai konkrēto uzņēmumu mājaslapās internetā, šos darījumus apliecinošus dokumentus glabā banka.

Tas nozīmē, ka arī vairākus gadus pēc maksājuma veikšanas bankas konta pārskatā ir iespēja atrast un vajadzības gadījumā arī izdrukāt dokumentu, kas apliecina, ka nauda par pakalpojumu samaksāta.

“To, cik ilgi uzglabāt maksājumu apliecinājuma dokumentus, piemēram, kvītis vai čekus, ir paša klienta ziņā. Tomēr der atcerēties, ka maksājuma apliecinājums klientam var noderēt gadījumos, kad notikušas kādas izmaiņas vai radies kāds pārpratums klienta maksājuma atpazīšanā,” skaidro RNP pārstāve.


Atbilstīgi Civillikuma prasībām katrai personai 10 gadus ilgā termiņā jābūt gatavai pierādīt savus maksājumus. 1838. pants nosaka – to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. To der paturēt prātā – pretenziju gadījumā saglabātie čeki un kvītis būs iespēja pierādīt savu taisnību.


Latvijas lielāko banku internetbankās veikto darījumu pārskati ir pieejami par vismaz pēdējiem 10 gadiem. Tas nozīmē, ka ikviens, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, veikts maksājums internetbankā tiek saglabāts konta pārskatā un nepieciešamības gadījumā to elektroniskā veidā var atrast, izdrukāt un iesniegt apliecinājumam.


SIA Ogres namsaimnieks informē, ka nav obligāti jāglabā komunālo pakalpojumu maksājuma čeki. Ja apmaksu veic nekustamā īpašuma īpašnieks elektroniski caur banku, šī informācija pieejama bankas kontu izrakstos. Savukārt, ja apmaksa tiek veikta veikalos Maxima vai Latvijas pastā, maksājumu apliecinošu dokumentu uzglabāšana nepieciešama, lai strīdu gadījumā klients varētu pierādīt ar līgumu uzņemto saistību izpildi.

Teorētiski prasību var celt 10 gadus


Lai gan maksājuma saistību apliecinošo dokumentu uzglabāšanas termiņš attiecībā uz fiziskām personām netiek regulēts, jāņem vērā, ka atbilstīgi Civillikumam saistību tiesību noilgums iestājas 10 gadu laikā, tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs prasību par maksājuma saistību izpildi var celt 10 gadu laikā no rēķina apmaksas termiņa iestāšanās.


Tomēr, ja klients maksājumus veic godprātīgi, nekavējot rēķinu apmaksas termiņus, iespējamība, ka pakalpojumu sniedzējs varētu prasīt maksājuma kvīšu vai citu maksājumu apliecinošu dokumentu uzrādīšanu, esot niecīga. To, vai apmaksa saņemta, apliecina arī turpmākie rēķini, kuros ir norāde par parādu, ja maksājums kaut kādu iemeslu dēļ nav veikts. Ja samaksa tiek veikta internetbankā, maksātājam jebkurā laikā ir tiesības saņemt bankas apliecinājumu par veiktajiem maksājumiem.

Der zināt!

Patlaban arī ienākošo maksājumu uzskaite ir elektroniska, tāpēc visbiežāk neatbilstības maksājumos tiek atspoguļotas jau nākamajā maksājumu rēķinā.



https://www.la.lv/cik-ilgi-jaglaba-komunalo-maksajumu-ceki-un-citi-maksajumus-apliecinosi-dokumenti

Radiatori ar laiku ļoti pieput, bet tos iztīrīt var šķist neiespējamā misija. Tomēr labi var noderēt paštaisīts rīks no garāžā priekšmetiem.

Sausā tīrīšana – putekļus pūšot, sūcot vai citādi mehāniski cenšoties ar kādu priekšmetu izbirstēt no ļoti šaurajām radiatoru konstrukcijas starpām un līkločiem – parasti tikai izplata putekļus pa visu telpu, ir laikietilpīga un ne vienmēr efektīva. Radiatoru tīrīšanai var noderēt paštaisīts rīks no garāžā vai šķūnītī atrodamiem priekšmetiem.

Metāla profila gabalu (der arī lietusūdens teknes posms), kam viens gals noslēgts, ar kādu dēli vai citu priekšmetu nostiprina, lai tas no apakšas piekļaujas radiatoram, bet profila (vai teknes) brīvo galu ievieto lēzenā bļodā vai plastmasas spainī, kam izgriezts robs vajadzīgajā augstumā.

Kad konstrukcija nostiprināta, no radiatora augšas lej ūdeni, kas kopā ar visiem putekļiem pa reni iztecēs spainī.

Ik pa laikam spainis jāiztukšo, jāliek atpakaļ un jāatkārto skalošana, līdz radiators ir tīrs.

Iespējams, kāda lāse ūdens nopilēs uz grīdas, tāpēc drošības labad pirms tīrīšanas var noklāt kādu dvieli vai kartona gabalu, taču kopumā šāda tīrīšana ir ērta un nebūt nav ķēpīga. Lieti noder, lai izskalotu radiatorus pēc telpas remontdarbiem.



https://www.la.lv/parbaudits-knifs-ka-vienkarsi-iztirit-pieputejusus-radiatorus

“Vai var novēlēt mantojumā dzīvokli mazmeitai, ja dzīvoklis ir ķīla bankai kredīta ņemšanai citai personai (vēl jāmaksā 5 gadus)? Kādi ir nosacījumi? Bankā teica, ka bez viņu piekrišanas neko nevaru darīt ar savu dzīvokli” interesējas Ināra K.

Testamentu var taisīt jebkura persona jebkurā brīdī, un testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu. Cita veida īpašnieka rīkošanās ar īpašumu, piemēram, dāvinājums, bez bankas piekrišanas nav iespējams, apstiprina zvērināta notāre Sandra Romāne.

Ar mantojuma pieņemšanu uz mantinieku pāriet mantojuma atstājēja tiesības un arī visas viņa saistības.

Līdz ar to, ja kredīts bankai vēl nebūs izmaksāts, kredīta saistības pāries uz mantinieku. Mantojuma masu veido gan mantojuma atstājēja atstātā manta un tiesības, gan izsludināšanas laika pieteiktie parādi.


https://www.la.lv/vai-var-novelet-mantojuma-dzivokli-mazmeitai-ja-dzivoklis-ir-kila-bankai-kredita-nemsanai-citai-personai

Vai mantinieki var apstrīdēt pirkumu – mantojuma atstājēja pirms nāves veiktu īpašuma pārdošanas darījumu? Ja tā, kādos gadījumos tas iespējams? Vai kāds jurists var ieteikt, kā rīkoties īpašuma pircējam, lai vēlāk nerastos sarežģījumi ar pārdevēja mantiniekiem? Jautā Sandis M.

Zvērināta notāre Sandra Romāne skaidro, ka rīcībspējīgs nekustamā īpašuma īpašnieks ar savu īpašumu dzīves laikā ir tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī pārdot un ar iegūto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Noslēdzot notariālo aktu – pirkuma līgumu – pie zvērināta notāra, zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku rīcībspēju, gribu un darījuma noteikumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām.

Turklāt notārs arī pārbauda, vai darījums ir patiess, vai norādīta darījuma patiesā vērtība.
Turklāt likums neparedz, ka īpašniekam noteikti kaut kas jāatstāj saviem mantiniekiem.


https://www.la.lv/vai-mantinieki-var-apstridet-ipasuma-pardosanu

Šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā izskanēja aizdomas, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) neatklāj patiesību par rēķinu pozīcijas “Bioatkritumu izvešana” parādīšanās apstākļiem.

Opozīcijas frakcijas “Saskaņas” ieskatā, jauna pozīcija rēķinos nevar veidoties pakalpojumu digitalizācijas rezultātā, jo grāmatvedības programmā esot jāievada konkrēti dati par pakalpojuma apjomu un izlietoto summu, kas katrai mājai atšķiroties.

Uz to RNP valdes loceklis Bernhards Maļinovskis norādīja, ka neesot runa par kļūdu portālā “e-pārvaldnieks”, bet gan par par visu informācijas sniegšanas kopumu klientiem. Viņš informēja, ka par katru pakalpojumu klienti maksā, un minētais pakalpojums pašlaik ir iekļauts kopējā ēkas apsaimniekošanas sadaļā.

Kaut kad nākotnē plānots atsevišķi nodalīt sadaļu par koku zaru, zāles, lapu u.c. savākšanu un izvešanu, bet šogad šāda jauna sadaļa rēķinos neparādīsies.

Savukārt deputāts Valdis Gavars (NA/LRA) paziņoja, ka ir saskāries ar RNP darbinieku meliem citos jautājumos un prasīja, vai arī šajā gadījumā RNP melo. Maļinovskis aicināja deputātu būt uzmanīgam ar izteicieniem un uzsvēra, ka Gavaram nav sniegta nepatiesa informācija un papildus ziņas, ko viņš esot lūdzis, tikšot nosūtītas rakstiski.

Laika trūkuma dēļ komitejas sēde tika beigta pirms deputāti varēja uzdot visus sev interesējošos jautājums saistībā ar RNP kļūdaino rēķinu pozīciju “Bioatkritumu izvešana”.

Kā ziņots, pēc iedzīvotāju sašutuma RNP nolēma atsaukt jauno rēķinu pozīciju “Bioatkritumu izvešana”, kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija “vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā”, taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā – koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

RNP klāstīja, ka šis esot vairāku nozīmīgu RNP pakalpojumu informācijas digitalizācijas ieviešanas gads, un ieviešanas un sistēmas pārbaudes laikā “konstatēta kļūda, kas radusies šī mēneša rēķinos ceturtajai daļai klientu”. Lai novērstu kļūdu, RNP daļai klientu atsauca februāra rēķinus un sagatavoja jaunus.

Kā ziņots, RNP 2021.gadā strādājis ar 4,1 miljona eiro peļņu. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par nepilniem 10%, salīdzinot ar 2020.gadu, un bija 61,149 miljoni eiro.


https://www.la.lv/vai-rnp-neatklaj-patiesibu-par-ridzniekiem-rekinos-paradijusos-poziciju-bioatkritumu-izvesana

Dzīvoju Rīgā, Juglā, bet no aprīļa vidus līdz septembra vidum dodos dzīvot uz vasarnīcu ārpus Rīgas. Vai man ir iespēja atteikt atkritumu izvešanas pakalpojumu Rīgā tikai uz šiem mēnešiem, kamēr tur nedzīvoju? Kārlis Rīgā

Rīgas teritorija ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz publiskā konkursā izraudzīti uzņēmumi. Jugla ietilpst zonā, kur atkritumus apsaimnieko SIA Eco Baltia vide. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Alise Zvaigzne norāda, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā ir noteiktas prasības minimālajam pieļaujamajam sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežumam galvaspilsētā. Tās paredz, ka privātajām mājsaimniecībām atkritumu izvešana tiek nodrošināta ne retāk kā reizi četrās nedēļās, ja dzīvojamajā mājā dzīvesvietu deklarējušas ne vairāk kā divas personas. Savukārt privātmājām, kurās deklarētas vairāk par divām personām, minimālais sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežums ir vienu reizi divās nedēļās. Retāka atkritumu izvešana pieļaujama, ja adresātā tiek dalīti vākti vai kompostēti bioloģiski noārdāmie atkritumi.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji par iespēju atteikties no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma uz noteiktu periodu konkrētā dzīvoklī aicināti vērsties pie sava namu apsaimniekotāja, kurš informēs, vai tas iespējams.

“Balstoties uz pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām, atkritumu apsaimniekošanas operators nav tiesīgs būtiski mainīt noteikumos minēto kārtību vai pilnībā atcelt atkritumu izvešanu. Taču aicinām klientus pievērst uzmanību pašreizējam atkritumu izvešanas biežumam un konteinera tilpumam un, ja tas ir iespējams, pieteikt to mazāku vai vienoties par retāku atkritumu izvešanu adresē,” skaidro SIA Eco Baltia vide pārstāve.

Ņem vērā

Citu pašvaldību saistošo noteikumu nosacījumi un pie citiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem var atšķirties, tāpēc līdzīgās situācijās citviet visprecīzāk varēs atbildēt konkrētais pakalpojuma sniedzējs.


https://www.la.lv/vai-iespejams-uz-laiku-atteikties-no-atkritumu-izvesanas

"Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka iedzīvotāji, kam ir hipotekārais kredīts, varēs saņemt kredītu procentu kompensāciju. Tā kā mūsu kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim, secinu, ka esam to vidū, kam šī kompensācija pienākas. Taču kas jādara, lai to saņemtu?" Portālam "Mammamuntetiem.lv" jautā lasītājs.

Jau ziņots, ka mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka tiesības uz kredītu procentu kompensāciju būs hipotekārā kredīta ņēmējam, ar kuru hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Uz lasītāja jautājumu, vai un kas jādara, lai šo kompensāciju saņemtu,  “Mammamuntetiem.lv” atbildi noskaidroja Finanšu ministrijā: “Kompensācijai nav jāpiesakās. Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID)".

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

• Atbalstu saņems visi hipotekāro (mājokļa) kredītu ņēmēji, kuri kredītu ir saņēmuši līdz 2023.gada 31.oktobrim, un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.

• Ja kredīta atlikuma summa šogad mainās, piemēram, samazinās zem 250 000 eiro, kompensāciju aizņēmējs saņems no nākamā mēneša. Savukārt, ja aizdevuma summa pieaug virs 250 000 eiro, aizņēmējs kompensāciju zaudēs.

• Saņemtā kredīta valūtai nav nozīmes – arī tie kredīti, kas nav eiro valūtā, saņems valsts atbalstu. Konvertācijas izmaksas segs kredīta ņēmējs pēc attiecīgās kredītiestādes noteiktā komerckursa kompensācijas saņemšanas dienā.

• Atbalstu nesaņems tie kredītņēmēji, kuriem ir fiksētās likmes kredīti, proti, tie, kuriem likme ir fiksēta no līguma noslēgšanas. Savukārt atbalstu kredītņēmēji saņems arī tad, ja kredītlikme ir tikusi uz laiku samazināta, vai kredīts uz kādu laiku ir piešķirts ar 0% bankas pievienoto likmi.

• Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās VID.

• Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem nevis par kredīta pamatsummu. Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divi procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

• Atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem paredzēts līdz 2024.gada beigām.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/595634-kas-jadara-lai-pieteiktos-hipotekara-kredita-procentu-samazinajumam

Visvairāk tas skar Rīgas centru un Jūrmalu

“Mums ir šāds segments, bet tas vairāk skar Rīgas centru un, protams, Jūrmalu.

Mēs redzam, ka pēdējos trīs gados saistībā ar situāciju, kas notiek pasaulē, it īpaši Eiropā, ir kritums tieši dārgajā segmentā, ko visvairāk iegādājas citu valstu pilsoņi.”

Darījumu skaits gājis mazumā

Pēdējo gadu starptautiskie notikumi izteikti ietekmējuši salīdzinoši dārgo nekustamo īpašumu tirdzniecību Rīgas centrā un Jūrmalā.

“Pēdējos trīs gados darījumu skaits stipri gājis mazumā,” speciālists teica.

Latvija skaitās mazliet riskantāka vieta

“Tie nav tikai Krievijas pilsoņi, kas lielākoties šos īpašumus iegādājās, tie ir arī Izraēlas, Vācijas un daudz dažādu valstu pilsoņi, kas šeit iegādājās īpašumus.

Bet, iespējams, dažādu politisku faktoru ietekmē [patlaban] šī skaitās mazliet riskantāka vieta, nekā tas bija pirms trīs vai četriem gadiem.”

Vai arī vācieši un citu Rietumeiropas valstu pārstāvji par Latviju domā kā par riskantāku vietu? “Jā, it īpaši viņi.”

Vāciešu bažas ir lielākas

“Tiem, kam jau ir saknes vai saistība ar Latviju, ir mazāk domu par mūsu valsti kā par nedrošāku vietu.

Ir salīdzinoši daudz Izraēlas pilsoņu, kas iegādājas īpašumus Jūrmalā, bet viņiem Latvija jau ir vairāk vai mazāk zināma.

Viņu bažas nav tik lielas, kādas ir Vācijas pilsoņiem, kuriem, paskatoties kartē, liekas, ka te viss ir blakus [patlaban bīstamām zonām].”

Izraēlieši Latvijā jūtas salīdzinoši droši

Kā mūsu nekustamo īpašumu tirgu ietekmē Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājums? Vai izraēlieši, kas iepriekš diezgan lielā skaitā iegādājās īpašumus Latvijā, tagad ir kļuvuši piesardzīgāki darījumos ar Latviju?

“Es domāju, ka nē. Man šķiet, ka varbūt ir tieši otrādi.

Daļa jau pazīst Latviju

Pēdējos gados tiešām bija diezgan liels skaits Izraēlas pilsoņu, kas Jūrmalā iegādājās īpašumus.

Bet varbūt tieši šajā [Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājuma] situācijā vismaz tie, kam jau ir bijušas kaut kādas saites vai saknes ar šo pusi, iespējams, īpašumus [Latvijā] iegādāsies vairāk kā drošības, rezerves vietu.”

Var secināt – ja Izraēlā notiek dažādas militārās aktivitātes, tad tās pilsoņi šeit, Latvijā, jūtas nosacīti drošāk, nekustamā īpašuma tirgus eksperts sacīja.


https://jauns.lv/raksts/bizness/594807-vaciesi-sakusi-bazities-par-nekustamo-ipasumu-drosibu-latvija-saskata-palielinatus-riskus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Jau ziņots, ka VID prasīja ""Ozo" ledushalles" apsaimniekotājam "GRB investīcijas" atmaksāt uzņēmumam izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus 47 149 eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka trešajā Covid-19 atbalsta periodā - par laiku no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada februārim - VID ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā.

No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.


https://nra.lv/latvija/447570-vid-pieprasa-atmaksat-covid-19-laika-izsniegtos-grantus-vairak-neka-5-5-miljonu-apmera.htm

Sveicināti! Ir īpašums pagrabstāvā, kura statuss zemesgrāmatā ir “neapdzīvojamā telpa”. Ir divi logi, ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgums, griestu augstums ir 2,6 m. Vai šādu telpu var pārvērst par dzīvokļa īpašumu un tajā dzīvot? Kas tam ir vajadzīgs? Vai pareizi saprotu, ka, dzīvojot tur un nemainot telpu statusu, tiks uzskatīts, ka tā ir patvaļīga būvniecība? Paldies!

Andrejs

Atbild: Inese Helmane (LV portāls)

Telpu lietošanas veida maiņa atbilstoši Būvniecības likumam skaitās būvniecība. Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteic, ka būvniecības dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai būvkomersants.

Primāri jums būtu jāvēršas pie sertificēta būvspeciālista (arhitekta), kurš, iepazīstoties ar konkrētajām telpām, sapratīs, vai telpu lietošanas veida maiņa vispār ir iespējama.

Lai saprastu, vai ir iespējama telpu lietošanas veida maiņa, viens no galvenajiem dokumentiem ir pašvaldības teritorijas plānojums, kas nosaka prasības būvju un zemesgabalu izmantošanai konkrētā teritorijā. Piemēram, ja ir noteikta ražošanas apbūve, tad tādā nevarēs būt mazstāvu dzīvojamā apbūve.

Nosakot konkrētu telpu lietošanas veidu, jāievēro arī vairākas citas prasības. Piemēram, dzīvojamajām telpām ir jānodrošina insolācija (saules radītais apgaismojums telpās). Nereti svarīgas ir arī vides pieejamības prasības. Ja tās nav iespējams nodrošināt, tad konkrēta telpu lietošanas veida maiņa nav pieļaujama.

Vairāk par telpu lietošanas veidu varat lasīt LV portāla publikācijā “Telpu lietošanas veida maiņa – kad tā ir iespējama”.

Lai precīzāk atbildētu uz jūsu jautājumu, ieteiktu vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.


https://lvportals.lv/e-konsultacijas/31194-kad-iespejama-telpu-lietosanas-veida-maina-2023

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” pilnveidotas ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas īslaicīgai īrei. Jaunās prasības stāsies spēkā no 2024. gada 1. marta.

Ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma (piemēram, tūrisma pakalpojuma) sniegšanai iedzīvotājiem, tiek pilnveidotas, reaģējot uz traģisko 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kurā bija patvaļīgi ierīkots hostelis.

Pirmkārt, līdz šim būvnormatīvā nebija definēts, kas ir īslaicīga īre. Tāpēc regulējums papildināts ar 2.42. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīga īre ir dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

Otrkārt, pēc atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtās informācijas par minēto ugunsgrēku tika konstatēts: lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, jāparedz tehniskie risinājumi, kas ļautu ātrāk evakuēties no īslaicīgai īrei nodotajām telpām.

Piemēram, šobrīd nav noteikts, kādām jābūt durvīm īslaicīgās īres dzīvokļos.

Prasības kāpņu telpu logiem

Būvnormatīvs papildināts arī ar jaunām prasībām par ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, un virsspiediena sistēmu.

Ekonomikas ministrija uzsver: regulējuma izmaiņas nerada pienākumu īpašniekiem uzreiz nodrošināt ēku atbilstību jaunajām prasībām, bet tās būs jāievēro, ēkas atjaunojot un pārbūvējot.