Ziņas

Tā skaidro nekustamo īpašumu kompānijas “Vestabalt” valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Īre nesedz izdevumus

Papildu sarežģījumus rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas. Daudzos centra namos gadiem ir situācijas, kad namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nesedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Daudzi īpašnieki nespēj vienoties

Kā vēl vienu iemeslu Plaude-Stukovenko min faktu, ka daudzas vēsturiskā centra ēkas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašums, un kopīpašniekiem ir sarežģīti pieņemt lēmumu par ieguldījumiem vai vienotu attīstības koncepciju.

Daudzām ēkām pēc denacionalizācijas veikti tikai dzīvokļu iekštelpu remontdarbi, neieguldot līdzekļus ēku kopējo konstrukciju un inženiertīklu pienācīgā atjaunošanā. Rezultātā tagad arī ļoti daudzi apdzīvotie centra namīpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Ir arī liels birokrātiskais slogs rekonstrukcijas un tehnisko projektu izstrādē, bieži neesot atvērta un pretimnākoša attieksme no iesaistīto institūciju puses projektu saskaņošanas procesos.

Kopumā nepieciešamais laiks, kas vajadzīgs no būvniecības ieceres uzsākšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir neparedzams un ievērojami ilgāks nekā kaimiņvalstīs, skaidro Plaude-Stukovenko. Pat pēc tehnisko apsekojumu veikšanas ir sarežģīti precīzi paredzēt galējās būvniecības izmaksas, jo pēc darbu sākšanas daudzas no vēsturiskajām ēkām ir sliktākā tehniskajā stāvoklī nekā varēja šķist apsekojot, ar problēmām pārsegumos, nesošajās pamatu un jumta konstrukcijās.

Baidās riskēt ar ieguldījumiem

Papildu izaicinājums ir spēja pielāgot vēsturiskās ēkas mūsdienu pircēju prasībām un maksātspējai. Centra ēkām ļoti bieži ir sarežģīti rast risinājumu vides pieejamībai, lifta izbūvei, stāvvietām.

Rekonstrukcija un restaurācija ir dārga, sarežģīta un ilga. Lai kvalitatīvi atjaunotu vēsturisku ēku, gala pārdošanas cenai esot jābūt virs 3500 eiro par vienu lietderīgo kvadrātmetru. Patlaban daudzi attīstītāji baidās izšķirties par rekonstrukcijas sākšanu, jo nav pārliecības, vai pēc pabeigšanas būs iespēja restaurētos dzīvokļus pārdot ar peļņu.

Ielai vajag savu stāstu

Plaude-Stukovenko pozitīvi vērtē to, ka pēdējos gados vairāki no centra namīpašumiem tiek restaurēti un attīstīti kā īres nami. Viņasprāt, lai centrs attīstītos, nepieciešams spēt vēsturisko apvienot ar mūsdienīgo, kas ir īpaši aktuāli, domājot par koka arhitektūru un komerctelpām pirmajos stāvos.

Rīgas centra un Vecrīgas galvenajām ielām, lai tās spētu konkurēt ar lielveikaliem, būtu svarīgi atrast savu stāstu, raksturu, koncentrējot vienā ielā vienas nišas uzņēmējus, kā, piemēram, Avotu iela, kur vienuviet ir vairāki kāzu saloni, skaidro Plaude-Stukovenko.

Tāpat viņa uzskata, ka nepieciešams lielāks pašvaldības atbalsts infrastruktūras izbūvē un atvērta, mūsdienīga plānošanas pieeja, izpratne un iesaistīto institūciju atbalsts.


https://jauns.lv/raksts/zinas/596763-rigas-centra-namipasnieki-prasa-nesamerigu-cenu

Cik ilgi jāglabā komunālo maksājumu čeki un citi maksājumus apliecinoši dokumenti?
Jautā Liene P.

Maksājot elektroniski, par čekiem galvu var nelauzīt

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve Evija Pastalniece skaidro – veicot maksājumus elektroniski (ar karti vai internetbankā), maksājumu dokumentu uzglabāšana un atrašana ir salīdzinoši vienkārša. Ja ikdienas pirkumiem tiek izmantota maksājumu karte, rēķini tiek apmaksāti internetbankā vai konkrēto uzņēmumu mājaslapās internetā, šos darījumus apliecinošus dokumentus glabā banka.

Tas nozīmē, ka arī vairākus gadus pēc maksājuma veikšanas bankas konta pārskatā ir iespēja atrast un vajadzības gadījumā arī izdrukāt dokumentu, kas apliecina, ka nauda par pakalpojumu samaksāta.

“To, cik ilgi uzglabāt maksājumu apliecinājuma dokumentus, piemēram, kvītis vai čekus, ir paša klienta ziņā. Tomēr der atcerēties, ka maksājuma apliecinājums klientam var noderēt gadījumos, kad notikušas kādas izmaiņas vai radies kāds pārpratums klienta maksājuma atpazīšanā,” skaidro RNP pārstāve.


Atbilstīgi Civillikuma prasībām katrai personai 10 gadus ilgā termiņā jābūt gatavai pierādīt savus maksājumus. 1838. pants nosaka – to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. To der paturēt prātā – pretenziju gadījumā saglabātie čeki un kvītis būs iespēja pierādīt savu taisnību.


Latvijas lielāko banku internetbankās veikto darījumu pārskati ir pieejami par vismaz pēdējiem 10 gadiem. Tas nozīmē, ka ikviens, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, veikts maksājums internetbankā tiek saglabāts konta pārskatā un nepieciešamības gadījumā to elektroniskā veidā var atrast, izdrukāt un iesniegt apliecinājumam.


SIA Ogres namsaimnieks informē, ka nav obligāti jāglabā komunālo pakalpojumu maksājuma čeki. Ja apmaksu veic nekustamā īpašuma īpašnieks elektroniski caur banku, šī informācija pieejama bankas kontu izrakstos. Savukārt, ja apmaksa tiek veikta veikalos Maxima vai Latvijas pastā, maksājumu apliecinošu dokumentu uzglabāšana nepieciešama, lai strīdu gadījumā klients varētu pierādīt ar līgumu uzņemto saistību izpildi.

Teorētiski prasību var celt 10 gadus


Lai gan maksājuma saistību apliecinošo dokumentu uzglabāšanas termiņš attiecībā uz fiziskām personām netiek regulēts, jāņem vērā, ka atbilstīgi Civillikumam saistību tiesību noilgums iestājas 10 gadu laikā, tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs prasību par maksājuma saistību izpildi var celt 10 gadu laikā no rēķina apmaksas termiņa iestāšanās.


Tomēr, ja klients maksājumus veic godprātīgi, nekavējot rēķinu apmaksas termiņus, iespējamība, ka pakalpojumu sniedzējs varētu prasīt maksājuma kvīšu vai citu maksājumu apliecinošu dokumentu uzrādīšanu, esot niecīga. To, vai apmaksa saņemta, apliecina arī turpmākie rēķini, kuros ir norāde par parādu, ja maksājums kaut kādu iemeslu dēļ nav veikts. Ja samaksa tiek veikta internetbankā, maksātājam jebkurā laikā ir tiesības saņemt bankas apliecinājumu par veiktajiem maksājumiem.

Der zināt!

Patlaban arī ienākošo maksājumu uzskaite ir elektroniska, tāpēc visbiežāk neatbilstības maksājumos tiek atspoguļotas jau nākamajā maksājumu rēķinā.



https://www.la.lv/cik-ilgi-jaglaba-komunalo-maksajumu-ceki-un-citi-maksajumus-apliecinosi-dokumenti

Radiatori ar laiku ļoti pieput, bet tos iztīrīt var šķist neiespējamā misija. Tomēr labi var noderēt paštaisīts rīks no garāžā priekšmetiem.

Sausā tīrīšana – putekļus pūšot, sūcot vai citādi mehāniski cenšoties ar kādu priekšmetu izbirstēt no ļoti šaurajām radiatoru konstrukcijas starpām un līkločiem – parasti tikai izplata putekļus pa visu telpu, ir laikietilpīga un ne vienmēr efektīva. Radiatoru tīrīšanai var noderēt paštaisīts rīks no garāžā vai šķūnītī atrodamiem priekšmetiem.

Metāla profila gabalu (der arī lietusūdens teknes posms), kam viens gals noslēgts, ar kādu dēli vai citu priekšmetu nostiprina, lai tas no apakšas piekļaujas radiatoram, bet profila (vai teknes) brīvo galu ievieto lēzenā bļodā vai plastmasas spainī, kam izgriezts robs vajadzīgajā augstumā.

Kad konstrukcija nostiprināta, no radiatora augšas lej ūdeni, kas kopā ar visiem putekļiem pa reni iztecēs spainī.

Ik pa laikam spainis jāiztukšo, jāliek atpakaļ un jāatkārto skalošana, līdz radiators ir tīrs.

Iespējams, kāda lāse ūdens nopilēs uz grīdas, tāpēc drošības labad pirms tīrīšanas var noklāt kādu dvieli vai kartona gabalu, taču kopumā šāda tīrīšana ir ērta un nebūt nav ķēpīga. Lieti noder, lai izskalotu radiatorus pēc telpas remontdarbiem.



https://www.la.lv/parbaudits-knifs-ka-vienkarsi-iztirit-pieputejusus-radiatorus

“Vai var novēlēt mantojumā dzīvokli mazmeitai, ja dzīvoklis ir ķīla bankai kredīta ņemšanai citai personai (vēl jāmaksā 5 gadus)? Kādi ir nosacījumi? Bankā teica, ka bez viņu piekrišanas neko nevaru darīt ar savu dzīvokli” interesējas Ināra K.

Testamentu var taisīt jebkura persona jebkurā brīdī, un testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu. Cita veida īpašnieka rīkošanās ar īpašumu, piemēram, dāvinājums, bez bankas piekrišanas nav iespējams, apstiprina zvērināta notāre Sandra Romāne.

Ar mantojuma pieņemšanu uz mantinieku pāriet mantojuma atstājēja tiesības un arī visas viņa saistības.

Līdz ar to, ja kredīts bankai vēl nebūs izmaksāts, kredīta saistības pāries uz mantinieku. Mantojuma masu veido gan mantojuma atstājēja atstātā manta un tiesības, gan izsludināšanas laika pieteiktie parādi.


https://www.la.lv/vai-var-novelet-mantojuma-dzivokli-mazmeitai-ja-dzivoklis-ir-kila-bankai-kredita-nemsanai-citai-personai

Vai mantinieki var apstrīdēt pirkumu – mantojuma atstājēja pirms nāves veiktu īpašuma pārdošanas darījumu? Ja tā, kādos gadījumos tas iespējams? Vai kāds jurists var ieteikt, kā rīkoties īpašuma pircējam, lai vēlāk nerastos sarežģījumi ar pārdevēja mantiniekiem? Jautā Sandis M.

Zvērināta notāre Sandra Romāne skaidro, ka rīcībspējīgs nekustamā īpašuma īpašnieks ar savu īpašumu dzīves laikā ir tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī pārdot un ar iegūto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Noslēdzot notariālo aktu – pirkuma līgumu – pie zvērināta notāra, zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku rīcībspēju, gribu un darījuma noteikumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām.

Turklāt notārs arī pārbauda, vai darījums ir patiess, vai norādīta darījuma patiesā vērtība.
Turklāt likums neparedz, ka īpašniekam noteikti kaut kas jāatstāj saviem mantiniekiem.


https://www.la.lv/vai-mantinieki-var-apstridet-ipasuma-pardosanu

Šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā izskanēja aizdomas, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) neatklāj patiesību par rēķinu pozīcijas “Bioatkritumu izvešana” parādīšanās apstākļiem.

Opozīcijas frakcijas “Saskaņas” ieskatā, jauna pozīcija rēķinos nevar veidoties pakalpojumu digitalizācijas rezultātā, jo grāmatvedības programmā esot jāievada konkrēti dati par pakalpojuma apjomu un izlietoto summu, kas katrai mājai atšķiroties.

Uz to RNP valdes loceklis Bernhards Maļinovskis norādīja, ka neesot runa par kļūdu portālā “e-pārvaldnieks”, bet gan par par visu informācijas sniegšanas kopumu klientiem. Viņš informēja, ka par katru pakalpojumu klienti maksā, un minētais pakalpojums pašlaik ir iekļauts kopējā ēkas apsaimniekošanas sadaļā.

Kaut kad nākotnē plānots atsevišķi nodalīt sadaļu par koku zaru, zāles, lapu u.c. savākšanu un izvešanu, bet šogad šāda jauna sadaļa rēķinos neparādīsies.

Savukārt deputāts Valdis Gavars (NA/LRA) paziņoja, ka ir saskāries ar RNP darbinieku meliem citos jautājumos un prasīja, vai arī šajā gadījumā RNP melo. Maļinovskis aicināja deputātu būt uzmanīgam ar izteicieniem un uzsvēra, ka Gavaram nav sniegta nepatiesa informācija un papildus ziņas, ko viņš esot lūdzis, tikšot nosūtītas rakstiski.

Laika trūkuma dēļ komitejas sēde tika beigta pirms deputāti varēja uzdot visus sev interesējošos jautājums saistībā ar RNP kļūdaino rēķinu pozīciju “Bioatkritumu izvešana”.

Kā ziņots, pēc iedzīvotāju sašutuma RNP nolēma atsaukt jauno rēķinu pozīciju “Bioatkritumu izvešana”, kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija “vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā”, taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā – koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

RNP klāstīja, ka šis esot vairāku nozīmīgu RNP pakalpojumu informācijas digitalizācijas ieviešanas gads, un ieviešanas un sistēmas pārbaudes laikā “konstatēta kļūda, kas radusies šī mēneša rēķinos ceturtajai daļai klientu”. Lai novērstu kļūdu, RNP daļai klientu atsauca februāra rēķinus un sagatavoja jaunus.

Kā ziņots, RNP 2021.gadā strādājis ar 4,1 miljona eiro peļņu. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par nepilniem 10%, salīdzinot ar 2020.gadu, un bija 61,149 miljoni eiro.


https://www.la.lv/vai-rnp-neatklaj-patiesibu-par-ridzniekiem-rekinos-paradijusos-poziciju-bioatkritumu-izvesana

Dzīvoju Rīgā, Juglā, bet no aprīļa vidus līdz septembra vidum dodos dzīvot uz vasarnīcu ārpus Rīgas. Vai man ir iespēja atteikt atkritumu izvešanas pakalpojumu Rīgā tikai uz šiem mēnešiem, kamēr tur nedzīvoju? Kārlis Rīgā

Rīgas teritorija ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz publiskā konkursā izraudzīti uzņēmumi. Jugla ietilpst zonā, kur atkritumus apsaimnieko SIA Eco Baltia vide. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Alise Zvaigzne norāda, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā ir noteiktas prasības minimālajam pieļaujamajam sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežumam galvaspilsētā. Tās paredz, ka privātajām mājsaimniecībām atkritumu izvešana tiek nodrošināta ne retāk kā reizi četrās nedēļās, ja dzīvojamajā mājā dzīvesvietu deklarējušas ne vairāk kā divas personas. Savukārt privātmājām, kurās deklarētas vairāk par divām personām, minimālais sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežums ir vienu reizi divās nedēļās. Retāka atkritumu izvešana pieļaujama, ja adresātā tiek dalīti vākti vai kompostēti bioloģiski noārdāmie atkritumi.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji par iespēju atteikties no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma uz noteiktu periodu konkrētā dzīvoklī aicināti vērsties pie sava namu apsaimniekotāja, kurš informēs, vai tas iespējams.

“Balstoties uz pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām, atkritumu apsaimniekošanas operators nav tiesīgs būtiski mainīt noteikumos minēto kārtību vai pilnībā atcelt atkritumu izvešanu. Taču aicinām klientus pievērst uzmanību pašreizējam atkritumu izvešanas biežumam un konteinera tilpumam un, ja tas ir iespējams, pieteikt to mazāku vai vienoties par retāku atkritumu izvešanu adresē,” skaidro SIA Eco Baltia vide pārstāve.

Ņem vērā

Citu pašvaldību saistošo noteikumu nosacījumi un pie citiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem var atšķirties, tāpēc līdzīgās situācijās citviet visprecīzāk varēs atbildēt konkrētais pakalpojuma sniedzējs.


https://www.la.lv/vai-iespejams-uz-laiku-atteikties-no-atkritumu-izvesanas

"Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka iedzīvotāji, kam ir hipotekārais kredīts, varēs saņemt kredītu procentu kompensāciju. Tā kā mūsu kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim, secinu, ka esam to vidū, kam šī kompensācija pienākas. Taču kas jādara, lai to saņemtu?" Portālam "Mammamuntetiem.lv" jautā lasītājs.

Jau ziņots, ka mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka tiesības uz kredītu procentu kompensāciju būs hipotekārā kredīta ņēmējam, ar kuru hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Uz lasītāja jautājumu, vai un kas jādara, lai šo kompensāciju saņemtu,  “Mammamuntetiem.lv” atbildi noskaidroja Finanšu ministrijā: “Kompensācijai nav jāpiesakās. Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID)".

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

• Atbalstu saņems visi hipotekāro (mājokļa) kredītu ņēmēji, kuri kredītu ir saņēmuši līdz 2023.gada 31.oktobrim, un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.

• Ja kredīta atlikuma summa šogad mainās, piemēram, samazinās zem 250 000 eiro, kompensāciju aizņēmējs saņems no nākamā mēneša. Savukārt, ja aizdevuma summa pieaug virs 250 000 eiro, aizņēmējs kompensāciju zaudēs.

• Saņemtā kredīta valūtai nav nozīmes – arī tie kredīti, kas nav eiro valūtā, saņems valsts atbalstu. Konvertācijas izmaksas segs kredīta ņēmējs pēc attiecīgās kredītiestādes noteiktā komerckursa kompensācijas saņemšanas dienā.

• Atbalstu nesaņems tie kredītņēmēji, kuriem ir fiksētās likmes kredīti, proti, tie, kuriem likme ir fiksēta no līguma noslēgšanas. Savukārt atbalstu kredītņēmēji saņems arī tad, ja kredītlikme ir tikusi uz laiku samazināta, vai kredīts uz kādu laiku ir piešķirts ar 0% bankas pievienoto likmi.

• Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās VID.

• Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem nevis par kredīta pamatsummu. Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divi procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

• Atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem paredzēts līdz 2024.gada beigām.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/595634-kas-jadara-lai-pieteiktos-hipotekara-kredita-procentu-samazinajumam

Visvairāk tas skar Rīgas centru un Jūrmalu

“Mums ir šāds segments, bet tas vairāk skar Rīgas centru un, protams, Jūrmalu.

Mēs redzam, ka pēdējos trīs gados saistībā ar situāciju, kas notiek pasaulē, it īpaši Eiropā, ir kritums tieši dārgajā segmentā, ko visvairāk iegādājas citu valstu pilsoņi.”

Darījumu skaits gājis mazumā

Pēdējo gadu starptautiskie notikumi izteikti ietekmējuši salīdzinoši dārgo nekustamo īpašumu tirdzniecību Rīgas centrā un Jūrmalā.

“Pēdējos trīs gados darījumu skaits stipri gājis mazumā,” speciālists teica.

Latvija skaitās mazliet riskantāka vieta

“Tie nav tikai Krievijas pilsoņi, kas lielākoties šos īpašumus iegādājās, tie ir arī Izraēlas, Vācijas un daudz dažādu valstu pilsoņi, kas šeit iegādājās īpašumus.

Bet, iespējams, dažādu politisku faktoru ietekmē [patlaban] šī skaitās mazliet riskantāka vieta, nekā tas bija pirms trīs vai četriem gadiem.”

Vai arī vācieši un citu Rietumeiropas valstu pārstāvji par Latviju domā kā par riskantāku vietu? “Jā, it īpaši viņi.”

Vāciešu bažas ir lielākas

“Tiem, kam jau ir saknes vai saistība ar Latviju, ir mazāk domu par mūsu valsti kā par nedrošāku vietu.

Ir salīdzinoši daudz Izraēlas pilsoņu, kas iegādājas īpašumus Jūrmalā, bet viņiem Latvija jau ir vairāk vai mazāk zināma.

Viņu bažas nav tik lielas, kādas ir Vācijas pilsoņiem, kuriem, paskatoties kartē, liekas, ka te viss ir blakus [patlaban bīstamām zonām].”

Izraēlieši Latvijā jūtas salīdzinoši droši

Kā mūsu nekustamo īpašumu tirgu ietekmē Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājums? Vai izraēlieši, kas iepriekš diezgan lielā skaitā iegādājās īpašumus Latvijā, tagad ir kļuvuši piesardzīgāki darījumos ar Latviju?

“Es domāju, ka nē. Man šķiet, ka varbūt ir tieši otrādi.

Daļa jau pazīst Latviju

Pēdējos gados tiešām bija diezgan liels skaits Izraēlas pilsoņu, kas Jūrmalā iegādājās īpašumus.

Bet varbūt tieši šajā [Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājuma] situācijā vismaz tie, kam jau ir bijušas kaut kādas saites vai saknes ar šo pusi, iespējams, īpašumus [Latvijā] iegādāsies vairāk kā drošības, rezerves vietu.”

Var secināt – ja Izraēlā notiek dažādas militārās aktivitātes, tad tās pilsoņi šeit, Latvijā, jūtas nosacīti drošāk, nekustamā īpašuma tirgus eksperts sacīja.


https://jauns.lv/raksts/bizness/594807-vaciesi-sakusi-bazities-par-nekustamo-ipasumu-drosibu-latvija-saskata-palielinatus-riskus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Jau ziņots, ka VID prasīja ""Ozo" ledushalles" apsaimniekotājam "GRB investīcijas" atmaksāt uzņēmumam izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus 47 149 eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka trešajā Covid-19 atbalsta periodā - par laiku no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada februārim - VID ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā.

No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.


https://nra.lv/latvija/447570-vid-pieprasa-atmaksat-covid-19-laika-izsniegtos-grantus-vairak-neka-5-5-miljonu-apmera.htm

Sveicināti! Ir īpašums pagrabstāvā, kura statuss zemesgrāmatā ir “neapdzīvojamā telpa”. Ir divi logi, ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgums, griestu augstums ir 2,6 m. Vai šādu telpu var pārvērst par dzīvokļa īpašumu un tajā dzīvot? Kas tam ir vajadzīgs? Vai pareizi saprotu, ka, dzīvojot tur un nemainot telpu statusu, tiks uzskatīts, ka tā ir patvaļīga būvniecība? Paldies!

Andrejs

Atbild: Inese Helmane (LV portāls)

Telpu lietošanas veida maiņa atbilstoši Būvniecības likumam skaitās būvniecība. Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteic, ka būvniecības dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai būvkomersants.

Primāri jums būtu jāvēršas pie sertificēta būvspeciālista (arhitekta), kurš, iepazīstoties ar konkrētajām telpām, sapratīs, vai telpu lietošanas veida maiņa vispār ir iespējama.

Lai saprastu, vai ir iespējama telpu lietošanas veida maiņa, viens no galvenajiem dokumentiem ir pašvaldības teritorijas plānojums, kas nosaka prasības būvju un zemesgabalu izmantošanai konkrētā teritorijā. Piemēram, ja ir noteikta ražošanas apbūve, tad tādā nevarēs būt mazstāvu dzīvojamā apbūve.

Nosakot konkrētu telpu lietošanas veidu, jāievēro arī vairākas citas prasības. Piemēram, dzīvojamajām telpām ir jānodrošina insolācija (saules radītais apgaismojums telpās). Nereti svarīgas ir arī vides pieejamības prasības. Ja tās nav iespējams nodrošināt, tad konkrēta telpu lietošanas veida maiņa nav pieļaujama.

Vairāk par telpu lietošanas veidu varat lasīt LV portāla publikācijā “Telpu lietošanas veida maiņa – kad tā ir iespējama”.

Lai precīzāk atbildētu uz jūsu jautājumu, ieteiktu vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.


https://lvportals.lv/e-konsultacijas/31194-kad-iespejama-telpu-lietosanas-veida-maina-2023

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” pilnveidotas ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas īslaicīgai īrei. Jaunās prasības stāsies spēkā no 2024. gada 1. marta.

Ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma (piemēram, tūrisma pakalpojuma) sniegšanai iedzīvotājiem, tiek pilnveidotas, reaģējot uz traģisko 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kurā bija patvaļīgi ierīkots hostelis.

Pirmkārt, līdz šim būvnormatīvā nebija definēts, kas ir īslaicīga īre. Tāpēc regulējums papildināts ar 2.42. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīga īre ir dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

Otrkārt, pēc atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtās informācijas par minēto ugunsgrēku tika konstatēts: lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, jāparedz tehniskie risinājumi, kas ļautu ātrāk evakuēties no īslaicīgai īrei nodotajām telpām.

Piemēram, šobrīd nav noteikts, kādām jābūt durvīm īslaicīgās īres dzīvokļos.

Prasības kāpņu telpu logiem

Būvnormatīvs papildināts arī ar jaunām prasībām par ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, un virsspiediena sistēmu.

Ekonomikas ministrija uzsver: regulējuma izmaiņas nerada pienākumu īpašniekiem uzreiz nodrošināt ēku atbilstību jaunajām prasībām, bet tās būs jāievēro, ēkas atjaunojot un pārbūvējot.

Iestājoties karstākam laikam, pieaug iedzīvotāju interese par gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietošanu uz ēkas fasādes. LV portāls skaidro, kādi ir šo iekārtu izvietošanas nosacījumi.

To, vai uz fasādes var uzstādīt ventilācijas iekārtu, regulē katras pašvaldības apbūves noteikumi, norāda Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas stratēģiskās komunikācijas eksperte Elita Rubesa-Voravko. Būvniecības noteikumi neregulē šo jautājumu.

Pašvaldības nosaka saistošajos noteikumos

Daudzviet pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus, kuros regulē gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu.

Piemēram, Liepājā atbilstoši pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 123.1. punktam gaisa kondicionēšanas iekārtas, ventilācijas iekārtas un citas tehnoloģiskas konstrukcijas atļauts izvietot uz ēkas fasādes unjumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas. Tas attiecas ne tikai uz ēkas fasādi, kas vērsta pret ielu, bet arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai.

Ja tomēr nav iespējams iekārtu uzstādīt nepārredzamu no publiskās telpas un to iecerēts izvietot uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās fasādes, tad tas pieļaujams tikai saskaņā ar ēkas apsaimniekotāja pasūtītu/izstrādātu vienotu risinājumu visai ēkai, kas ir apstiprināts ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un saskaņots būvvaldē.

Rīgā aizliegts izvietot uz fasādēm

Gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu regulē arī Rīgā. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103) 316. punkts paredz: “Tehniskas iekārtas vai palīglīdzekļus (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu un ir paredzēti atbilstoši saskaņotai būvniecības ieceres dokumentācijai.”

Pirms kondicioniera uzstādīšanas vienmēr būtu vēlams konsultēties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, norāda Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis.

Viņš atzīst, ka galvaspilsētā ir gadījumi, kad uz ēkas ārējām fasādēm nelikumīgi uzstādīti gaisa kondicionieri. Arī Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde zina teikt, ka pilsētā ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad uz daudzdzīvokļu māju ārsienām, neievērojot saistošos noteikumus, ir uzlikti kondicionieri. Tāpēc der zināt, ka par patvaļīgu būvniecību ir paredzēta administratīvā atbildība.

Vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsojums

Vispirms jāņem vērā, ka jebkādu elementu izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta izmaina ēkas fasādi, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu ir kopīpašuma daļa.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta trešā daļa paredz: ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašuma daļu, tad dzīvokļa īpašniekam vajag šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Tādējādi izmaiņas fasādē, tai skaitā kondicioniera izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta, ir jāskaņo ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Lai uz ēkas fasādes uzstādītu kondicionieri, vajag vismaz 50% plus vienu balsi.

Var izvietot bez saskaņošanas ar pašvaldību

Papildus saskaņojumam ar dzīvokļa īpašniekiem var būt nepieciešami arī citi saskaņojumi – tas atkarīgs no ēkas atrašanās vietas.

Ja gaisa kondicionieri izvieto ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī uz iekšpagalma fasādes/jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu, tad to var veikt bez saskaņošanas ar pašvaldību, skaidro Rīgas domē.

Kondicioniera uzstādīšanai nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība – urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 milimetri (mm), attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m un urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiek izmantota jau izbūvēta izeja.

Taču jau izbūvētās ventilācijas atveres nedrīkst izmantot, piemēram, virtuvē. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Ja vēlas uzstādīt vēsturiskajā centrā

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 338. punkts noteic, ka vēsturiskajā centrā tehnisko ierīču un mehānismu (piemēram, liftu šahtas, vēdināšanas, kondicionēšanas un apkures sistēmu izvadi, dūmvadi, antenas, satelītantenas u. tml.) atrašanos ārpus ēkas jumtu vai sienu plaknēm paredz būvprojektā un veido, pēc iespējas samazinot šo ierīču negatīvo ietekmi uz pilsētas siluetu, jumtu ainavu un dzīvojamās vides vērtībām apkārtnē, kā arī ievērojot noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības inženiertehniskās apgādes infrastruktūras izvietošanai saistībā ar ēku fasādēm un jumtiem. Uz ēkas ielas fasādes tos veido arhitektoniski, nepasliktinot būves arhitektonisko veidolu.

K. Līcītis zina teikt, ka, veicot kādas darbības kultūras pieminekļu ēkas fasādē, ir jāievēro likuma “Par kultūras pieminekļa aizsardzību” 3. pants, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 23. un 35. punkts.

Jautājums: Vēlos uzstādīt gaisa kondicionieri dažādās dzīvokļa telpās. Dzīvoklis atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Dzīvokļa logi iziet gan uz ielu, gan uz pagalmu. Ja saņemšu saskaņojumu no vairākuma dzīvokļu īpašnieku, vai varēšu veikt šādas darbības?

Atbilde: Šajā gadījumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ir jāiesniedz iesniegums, kam pievienots iekārtas izvietojuma risinājums, kurš nedrīkst pasliktināt ēkas arhitektonisko veidolu. Ja māja atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā, tad būs nepieciešama arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja. Tāpat jāvērtē, vai netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība. Ja urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos pārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir mazāks par 0,5 m un urbjot tiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi, tad ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Ja vajadzīgi būvdarbi

Ja iekārtas funkcionēšanas, ierīkošanas vai izvietošanas nodrošināšanai ir jāveic būvdarbi, tad ir piemērojams būvniecības regulējums. Ja iekārtu uzstādīšanas laikā plānota ēkas pārbūve, piemēram, nesošo konstrukciju pastiprināšana, tad tā veicama, pamatojoties uz būvprojektu, kuru izstrādājis sertificēts būvspeciālists.

Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.

Ja dzīvo privātmājā

Savukārt uz privātmājām Dzīvokļa īpašuma likuma regulējums neattiecas, ir jāņem vērā tikai Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”.

Jautājums: Dzīvoju privātmājā Rīgā, esmu vienīgais tās īpašnieks. Vasaras ir kļuvušas pārāk karstas, vēlos uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas uz vairāku telpu ārsienām. Vai tas jāsaskaņo ar pašvaldību?

Atbilde: Kondicioniera uzstādīšanai nav vajadzīga būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība, urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniegs 50 mm, attālums starp urbumiem būs vismaz 0,5 m un urbjot netiks skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiks izmantota jau izbūvēta izeja.

Ja kondicioniera ārējais bloks atradīsies uz ielas fasādes vai jumta ielas pusē, tad jāiesniedz atbilstošs iesniegums Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.

Divu veidu kondicionieri

SIA “CMB” Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs būvinženieris Arvīds Leimanis atzīst, ka gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana daudzos gadījumos nu jau ir kļuvusi par nepieciešamību. “Mūsdienās arvien vairāk projektē mājas ar skaistiem, lieliem logiem, kas labi “strādā” ziemā, ar siltuma caurlaidību viss ir kārtībā, bet vasarā ar saules enerģijas caurlaidību gan ir sliktāk. Tad nu sanāk, ka dzīvokļos, īpaši tajos, kas izvietoti fasādes dienvidu un rietumu pusē, veidojas liels pārkaršanas risks. Vakarā, kad kļūst vēsāks, ar to var nebūt pietiekami, pat ja tiek nodrošināta gaisa apmaiņa, jo saule uzkarsē sienas un grīdu – telpās viss ir ļoti sakarsis,” skaidro A. Leimanis.

Ja dzīvoklī ilgstoši ir augsta temperatūra, tad gaisa kondicionēšanas ierīču uzstādīšana var būt viens no risinājumiem. Pamatā izmanto divu veidu iekārtas – pārvietojamās vai stacionārās.

Pirmās iekārtas var pārvietot pa dzīvokli. Viss process notiek vienā korpusā – iekārta iekštelpās pūš aukstu gaisu, bet ārā pa speciālu gofrētu cauruli, kas iemontēta logā, – karstu gaisu. “Efektivitāte mobilajiem gaisa kondicionieriem ir apšaubāma – tikpat daudz gaisa, cik izpūš ārā pa logu, tiek arī iesūkts atpakaļ dzīvoklī. Siltais gaiss no ārpuses ieplūst pa neblīvumiem, turklāt gofrētā caurule sakarst un siltums no tās nonāk atpakaļ telpā,” stāsta būvinženieris. Jārēķinās arī ar paaugstinātu trokšņu līmeni telpās.

Mobilie kondicionieri ir piemēroti tad, ja uz daudzdzīvokļu mājas fasādes aizliegts uzstādīt gaisa kondicionieru ārējos blokus vai ja ir problemātiski saņemt mājas iedzīvotāju piekrišanu uzstādīšanai.

Ja ir saņemta dzīvokļu īpašnieku piekrišana un pašvaldības savos saistošajos noteikumos to pieļauj, tad labāk uzstādīt stacionārās gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas ir visefektīvākās enerģijas patēriņa izmaksu ziņā un viskvalitatīvākās, iesaka A. Leimanis. Tās sastāv no divām daļām – viens bloks ir novietots telpā, bet otrs tiek uzstādīts ārpus ēkas.

Visbiežāk ārpusē iekārtu liek nemanāmā vietā uz balkona vai lodžijas. “Āra blokam daudz nav nepieciešams – brīva vieta gaisa cirkulācijai, iespēja to apkalpot un elektrības pieslēgums,” skaidro būvinženieris. “Un svarīgi, ka lielākais trokšņa avots paliek ārpus telpām.”

https://lvportals.lv/skaidrojumi/353823-kas-jaievero-lai-uz-ekas-fasades-izvietotu-gaisa-kondicionieri-2023

Jau divus gadus ir spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Šis regulējums mainīja noteikumus par īres līguma attiecībām pēc dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas, kā arī paredzēja, kādos gadījumos var paaugstināt īres maksu. Sadarbībā ar zvērinātu advokātu Jāni Lapsu sagatavotajā skaidrojumā vēstīts par jaunā likuma darbību praksē, tostarp īrnieka un izīrētāja attiecībām, risinot ar īres līgumu saistītos jautājumus. Tāpat sniegti padomi par to, kā īrniekam rīkoties, ja mainās dzīvesvietas īpašnieks, un kā izīrētājam pasargāt sevi no negodprātīga īrnieka.

Dzīvojamo telpu īres likuma 28. pants nosaka: “Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.”

Zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa skaidro, ka tādējādi ar jauno likumu kārtība par īres līgumu tika pielīdzināta Civillikumā 2126. pantā noteiktajam regulējumam par nomas un īres līgumiem.

“Ja īrnieks grib, lai viņu neskar īpašnieka maiņa, tad līgums noteikti būtu jāreģistrē zemesgrāmatā,” uzsver J. Lapsa.

Svarīgi zināt: mantotu dzīvojamo telpu īpašniekam būs saistošs noslēgtais īres līgums arī tad, ja tas nebūs ierakstīts zemesgrāmatā. Taču par zemesgrāmatā neierakstītu līgumu vairāk ir jāsatraucas īrniekiem, kuru izīrētājs dzīvojamo telpu maina, pārdod vai dāvina. Nav jāsatraucas tad, ja īpašnieks mirst un īpašumu iegūst mantinieks.

Pārejas periods, ja līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā

Lai jaunais īpašnieks īres līgumu neizbeigtu nekavējoties, Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 2. punkts nedaudz aizsargā tos īrniekus, kuriem īres līgums noslēgts līdz likuma spēkā stāšanās dienai – 2021. gada 1. maijam – un nav ierakstīts zemesgrāmatā. Proti, normatīvie akti noteic, ka tādā gadījumā jaunajam īpašniekam īres līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim. Pārejas noteikumos noteikts: ja ir īsāks termiņš par 2026. gada 31. decembri, tad līgums beidzas ātrāk, ja līgums ir beztermiņa, tad ir paredzēta kārtība celt prasību tiesā par šī līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

“Jaunajā likumā tiek stiprināts princips īrniekam būt pietiekami aktīvam,” uzsver J. Lapsa. “Respektīvi, nevar vairs kā agrāk, kad mainījās īpašnieki, bet īrniekam ar beztermiņa īres līgumu par to nebija “ne silts, ne auksts”. Tagad tā vairs nav. “Vecajiem” īrniekiem ir jārēķinās, ka būs jāslēdz jauns īres līgums un arī jāzina, uz cik gadiem to noslēgt.”

“Praksē parasti īres līguma termiņš ir viens vai divi gadi. Skaidrs, ka uz šādu laiku reti kad īres līgumu ierakstīs zemesgrāmatā un šajā nelielajā laika posmā, iespējams, arī nemainīsies īpašnieki,” saka advokāts.

“Ja īrnieks vēlas īrēt dzīvokli 10–15 gadus, tad ir nopietni jādomā par līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, lai pasargātos no tā, ka pēc īpašnieka maiņas tiek zaudēta dzīvesvieta.”

Var izlikt bezstrīdus kārtībā

Kāds vēl ir ieguvums, ja īres līgumu ieraksta zemesgrāmatā? Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī, paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī dzīvojamo telpu īres gadījumos. Tas nozīmē, ka īrniekam vajadzēs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidojies īres maksas parāds.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana attiecas arī uz notariāli apliecinātiem dzīvojamo telpu īres līgumiem.

Jautājums. Īres līgums ir noslēgts uz gadu, nav ierakstīts zemesgrāmatā. Pusgadu īrnieks maksā komunālos maksājumus un īri, bet pēc tam zaudē darbu un vairs nemaksā. Lai gan izīrētājs viņu brīdina par izlikšanu no dzīvokļa, viņš tomēr turpina dzīvot šajā dzīvoklī un ne par ko nemaksā. Kā risināt situāciju?

J. Lapsas atbilde. Ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad divus mēnešus pēc īres maksas kavējuma izīrētājs var brīdināt īrnieku un vēl pēc mēneša viņš tiesā var iesniegt prasību par bezstrīdus piespiedu izpildi. Tiesa pieteikumu izskata septiņu dienu laikā. Savukārt, ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad tiesā jāceļ prasība par līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, un ievešanu valdījumā. Tāpat var celt arī prasību par īres maksas piedziņu. Taču, kamēr notiek tiesāšanās, kas ilgst apmēram divus trīs gadus, izīrētājam kā īpašniekam ir jāsedz visi ar mājokli saistītie izdevumi.

J. Lapsa uzsver: “No īpašnieka – izīrētāja – viedokļa arī tādu īres līgumu, kas noslēgts uz gadu vai diviem, būtu izdevīgi ierakstīt zemesgrāmatā. Kad īres līguma termiņš beidzas, tad ieraksts zemesgrāmatā tiek dzēsts.”

Līguma termiņam jābūt noteiktam

Dzīvojamo telpu īres likums ne tikai paredz līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, bet arī noteic to, ka vairs nevar būt beztermiņa līgumi. Tātad visiem īres līgumiem ir jābūt terminētiem.

“Jaunā īres līguma termiņš var būt dažāds: viens, pieci vai 20 gadi,” skaidro J. Lapsa. “Tiem, kuriem ir vecie beztermiņa īres līgumi, jāvienojas par terminētu līgumu. Ja savā starpā vienošanos nevar panākt, tad izīrētājam vai īrniekam ir jāvēršas ar prasības pieteikumu tiesā, kurai tad ir jānosaka īres līguma termiņš.”

Likumā ir dota iespēja pāreju no beztermiņa īres līgumiem uz terminētiem veikt desmit gadu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Advokāts norāda uz problēmu praksē: likumā nav ierakstīts mehānisms, kā tiesai noteikt īres līguma termiņu, nav nekādu kritēriju. Līdz ar to patlaban tiesa termiņu nosaka pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā pušu paskaidrojumus, loģikas, taisnprātības principus u. tml.

Vajadzīgs noteikts algoritms

“Iedomājieties, jūs 30–40 gadus vai visu mūžu esat nodzīvojusi šajā dzīvoklī, bet tagad jums tiek pateikts, ka jānoslēdz terminēts līgums. Īrnieks, ja viņš tur ir dzīvojis ļoti ilgi, gribēs maksimālo laiku – desmit gadus. Savukārt izīrētājs vēlēsies īsu termiņu – gadu vai divus,” saka J. Lapsa.

Advokāts apraksta konkrētu gadījumu, kad prasība par īres līguma termiņu tika skatīta tiesā. “Tiesai ir jānoskaidro abu pušu patiesā griba, un, izskatot lietu, tiesnesis jautāja, cik garu termiņu vēlas katra puse. Īrnieks atbildēja – pārējas noteikumos ir desmit gadi, bet gribu īres termiņu vismaz piecus gadus. Izīrētājs savukārt prasīja gadu vai divus. Pirmās instances tiesa lēma par labu pieciem gadiem. Abas puses lēmumu nepārsūdzēja, un spriedums stājās spēkā.”

J. Lapsa uzskata, ka likumā bija jāparedz īres līguma termiņa noteikšanas algoritms atkarībā no tā, cik gadus iepriekš ir īrēts dzīvoklis. Piemēram, ja īpašumā nodzīvoti 50 gadi, tad maksimālais pagarinājums ir desmit gadi. Ja 40 gadi, tad īres termiņš būtu astoņi gadi, ja 30 gadi – seši gadi. Viņaprāt, tas varētu būt taisnīgi.

“Ja pirms likuma pieņemšanas dzīvoklī nodzīvots tikai viens vai divi gadi, kāpēc lai pārejas periods būtu 10 gadi? Nevar likt vienos svaru kausos personu, kas konkrētajā dzīvoklī ir nodzīvojusi 50 gadus, un tos, kuri tur pavadījuši tikai vienu, divus vai piecus gadus,” uzskata J. Lapsa. “Protams, var būt arī citi apstākļi, kas tiesai būtu jāvērtē.”

Īres maksas noteikšana

Advokāts norāda – tiesu praksē ierasts, ka, iesniedzot tiesā prasību par īres līguma termiņa noteikšanu no beztermiņa uz termiņa, uzreiz tiek risināts arī īres maksas jautājums.

Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līgumi, kuri noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim un kuru darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, izīrētājam un īrniekam vienojoties, grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem (tie nosaka, kādi noteikumi iekļaujami dzīvojamās telpas īres līgumā) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.”

Īres maksu, tāpat kā termiņu tiesas procesā, noteiks tiesa, bet likumā nav pateikts, kādi kritēriji ir jāievēro, akcentē J. Lapsa.

Advokāts uzskata, ka tiesai ir primāri jāvērtē pušu noslēgtā vienošanās. “Ja runājam par īres maksas izmaiņām, vissvarīgākā ir vienošanās, kas noteikta “vecajā”, iepriekšējā noslēgtajā līgumā. Ir līgumi, kuros rakstīts, ka īres maksa ir tāda, kādu nosaka Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Skaidrs, ka šādi līguma noteikumi “nestrādās”. Tiesa drīzāk ņems vērā konkrētās lietas apstākļus, piemēram, kāda bijusi īres maksa, kā tā grozīta.

“No vienas puses, Civillikums noteic, ka īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, tādēļ to nedrīkst noteikt tikai izskata pēc. No otras puses, ja par īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet dzīvojamo telpu jau agrāk īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Tāpēc tiesām nav noteikti konkrēti kritēriji, kas jāievēro,” skaidro J. Lapsa.

Iespējams, īres maksas izmaiņas ir saistītas ar inflāciju vai kādu citu algoritmu. “Arī šajos gadījumos nav tik vienkārši,” vērtē advokāts. “Vai jāņem vērā inflācija reizi gadā vai Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā vispārīgā inflācija, vai inflācija tieši mājokļu segmentā? Vai īres maksā jāņem vērā arī deflācija?”

Īres maksas grozīšanas piemēri

Dzīvojamo telpu īres likuma 10. pants nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība.” Tātad līgumā ir jābūt norādītiem skaidriem īres maksas grozīšanas kritērijiem.

J. Lapsa min vairākus dzīvojamās telpas īres maksas grozīšanas piemērus, kurus var ietvert īres līgumā.

1. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības vienpusēji pēc saviem ieskatiem paaugstināt īres līgumā noteikto īres maksu reizi gadā līdz 10% no iepriekšējās īres maksas, paziņojot par to īrniekam rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš.”

2. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības reizi gadā prasīt īres maksas paaugstināšanu, ja ir mainījusies tirgus cena. Pamatojums īres maksas paaugstināšanai ir neatkarīga speciālista iesniegts vērtējums par dzīvokļa tirgus cenu. Paziņojums kopā ar vērtējumu īrniekam iesniedzams rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš un īres maksas paaugstinājums stājas spēkā nākamajā mēnesī pēc šo 2 (divu) mēnešu notecējuma.”

Kā panākt vienošanos

J. Lapsa iesaka gan īrniekam, gan izīrētajam labi apdomāties, pirms iesniegt prasību tiesā. Viņš ar praktisku piemēru norāda, ka arī netiesājoties var panākt vienošanos par beztermiņa līguma un īres maksas maiņu.

Piemērs. Īpašniekam jau 30 gadus pieder māja Rīgā, kurā dzīvo īrnieki ar beztermiņa īres līgumu. Viņš labi pazīst īrniekus. Stājoties spēkā jaunam Dzīvojamo telpu īres likumam, mājas īpašnieks gribēja pārslēgt līgumus. Ja viņš prasītu tirgus cenu 5 eiro par m2, tad būtu tiesas darbi (un nav vēl zināms, vai tiesa nolemtu vēlamo), bet, ja prasītu saprātīgu samaksu, piemēram, 2,50 eiro par m2, tad īrnieki piekristu, jo viņiem arī ir skaidrs, ka par 1 eiro/m2 māju uzturēt nevar. Tiesa, īres līgumos tika ielikts algoritms ar nosacījumiem īres maksas paaugstināšanai. Arī īres līguma termiņi tika noslēgti uz 5–10 gadiem.

Abpusēji piekāpjoties, tika panākta vienošanās, iztiekot bez tiesas iejaukšanās.

Īrnieks ir patērētājs

“Tāpat jāatceras, ka īrnieks attiecībās ar izīrētāju ir patērētājs,” skaidro J. Lapsa. “Kā to saprast? Piemēram, jūs gribat noīrēt dzīvokli, kura īres maksa ir 300 eiro. Izīrētājs atsūta līgumu, bet nevarat pilnībā piekrist līgumā noteiktajam piedāvājumam un gribat to mainīt. Taču izīrētājs parasti atbild, ka viņam ir cits īrnieks, kas parakstīs šādu līgumu. Līdz ar to izīrētāji uzspiež savus līguma noteikumus un īrnieks nevar iebilst. Īrnieks ir patērētājs.”

“Tas ir aktuāls jautājums praksē, un tiesai ir jāvērtē arī šis aspekts,” norāda advokāts. “Lai izvairītos no pārmetumiem, izīrētājs var, piemēram, līgumus parakstīt elektroniski. Aizsūtiet līgumu īrniekam, lai viņš to kārtīgi izlasa un uzraksta iebildumus, ja tādi ir. Ja iebildumu nav, tad lūdziet, lai īrnieks līgumu paraksta pirmais, un tikai pēc tam līgumu parakstiet pats. Ja nākotnē būs tiesāšanās, tad izīrētājam nevarēs pārmest, ka tiek pārkāpti patērētāju tiesību noteikumi, jo īrnieks līgumu ir izlasījis un parakstījis pirmais.”


https://lvportals.lv/skaidrojumi/354214-ires-ligums-kadi-ir-ieguvumi-ja-tas-ierakstits-zemesgramata-2023

Ir situācijas, kad uz pašvaldībai piederošas zemes ir uzcelta privātmāja vai uz privātpersonas zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka. Šādos gadījumos privātīpašnieki nereti vēlas atpirkt no pašvaldības vai nu būvi, vai zemi. LV portāls skaidro, kāda ir atpirkšanas kārtība un kā nosaka objekta cenu.

Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.

Likums arī nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai.

Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Zeme – pašvaldībai, ēka – privātīpašums

Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Kā notiek pašvaldības zemes, kas atrodas zem privātmājas, atpirkšana?

Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.

Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu, norāda Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt par to nomas maksu.

Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.

Ja vēlas nopirkt starpgabalu

Nereti ir zemes īpašumi, kuri sadalīti daļās, bet pa vidu ir kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.

Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Savukārt gadījumā, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tad starp tām tiek rīkota izsole.

Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus esošajam zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.

LV portālam e-konsultācijās tiek iesūtīti jautājumi, kuros izklāstītas šādas situācijas.

Piemēram: Mūsu ģimene īrē pašvaldības zemes starpgabalu (300 m2), kas pieguļ mūsu īpašumam. Šim starpgabalam pieguļ vēl viens īpašums. Vai un kā varu ierosināt šī gabala atsavināšanu? Vai mums būs priekšroka pirkšanai? Īrējam jau vairākus gadus, ieguldīts daudz darba.

Atbild Imants Muižnieks: Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums. Tomēr jāatceras, ka nomas vai īres līguma esamība pati par sevi nenodrošina pirmpirkuma tiesības uz šo starpgabalu.

Zeme – privātpersonai, būve – pašvaldībai

Otra situācija ir tad, kad zeme pieder privātpersonai, turpretī ēka – pašvaldībai. Zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, var pārdot izsolē, bet pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes īpašniekam, norāda Rīgas domes Īpašumu departaments.

Jautājums: Vairākus gadus dzīvojam dzīvojamā ēkā, kura ir piekritīga vietējai pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir mūsu īpašumā. Visu šo gadu laikā ēkai ir veikti uzlabojumi – gan derīgie, gan nepieciešamie. Kā varētu iegūt īpašumā pašvaldības pārziņā esošo ēku?

Atbild Imants Muižnieks:Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkts). Tātad, lai ēku varētu atsavināt, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kura īpašuma atsavināšanas gadījumā noteiks īpašuma vērtību. Savukārt jautājumā par izdarīto uzlabojumu vērtības ieskaitu pārdošanas cenā būtu jāvadās no attiecīgā līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pašvaldību par ēkas lietošanu.

Kas nosaka cenu

Apbūvēta zemesgabala un neapbūvēta zemesgabala, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, pārdošanas veids ir pārdošana par brīvu cenu, tas ir, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kuru noteicis pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Pārdodot izsolē zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, izsoles sākumcenu arī nosaka pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu.

Nav tiesību ierosināt neapbūvētas zemes atsavināšanu

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam privātpersonai nav subjektīvo tiesību ierosināt neapbūvēta zemesgabala, kas ir izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals, atsavināšanu.

Šādi neapbūvēti zemesgabali tiek pārdoti izsolē, kas nozīmē, ka piedalīties izsolē var ikviens, kurš noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu un izpilda citus izsoles priekšnoteikumus, akcentē Rīgas dome.

Jautājums: Manam nekustamajam īpašumam (apbūves zeme) blakus atrodas pašvaldības īpašums, uz kura būvniecība nav atļauta platības dēļ. Kādā kārtībā pašvaldībai jāprasa atsavināt šo zemi?

Atbild Rīgas dome: Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam atsavināšanas procesā pirmpirkuma tiesības ir tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem. Tas noteikts, lai veicinātu zemes starpgabala konsolidāciju ar piegulošo zemesgabalu.

Ja nav nepieciešams funkciju veikšanai

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atvasināta publiska persona (arī pašvaldība) var atsavināt (pārdot) tikai to atvasinātai publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Līdz ar to pašvaldība, izvērtējot faktisko un tiesisko situāciju, pēc savas iniciatīvas var nodot atsavināšanai jebkuru tai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldībai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro

Atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) lēmums par apbūvēta zemesgabala, zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.

Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par apbūvētu zemesgabalu vai zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals vai zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

Ja kadastrālā vērtība ir augstāka par 5000 eiro

Lēmums par cita atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) piederoša nekustamā īpašuma, tostarp zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir lielāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/348347-ka-no-pasvaldibas-atpirkt-zemi-vai-buvi-2023