Ziņas

“2018. gadā tiesā tika apmierināta prasība par izdalīšanos no kopīpašuma un servitūta ceļa nodibināšanu. Tika slēgts izlīgums, kur puses garantē nelikt šķēršļus servitūta lietotājam. Servitūta ceļš 4,5 m plats, 230 m garš, nostiprināts zemesgrāmatā. Nu jau otro gadu zemesgabals rudenī tiek uzarts tā, ka servitūta ceļš tiek atstāts 2,7–3 m platumā. Ziemā ceļu izmantoju malkas izvešanai, kas ir apgrūtināta, bet īpašnieks maksā samazinātu NĪN, jo uz zemesgabala ir apgrūtinājums. Kā rīkoties, lai servitūta ceļu 4,5 m platumā varu izmantot visu gadu?” – jautā Andris K.

Servitūts un tā saistošais spēks

Zvērinātas advokātes Ievas Ratnieces palīgs Artūrs Ševčuks norāda: servitūta jautājums izsenis bijis strīdu priekšmets, ņemot vērā tā juridisko dabu – citai personai piederoša īpašuma apgrūtinājums. “Konkrētajā gadījumā ir runa par ceļa servitūtu, kas atbilstoši judikatūrai pieskaitāms pie reālservitūtiem, proti, servitūts, kas nostiprināts par labu konkrētam nekustamajam īpašumam. Šāda veida servitūtu var lietot visas ar nekustamo īpašumu saistītās personas: īpašnieks, īpašnieka ģimenes locekļi, viesi u.c. Turklāt, ievērojot, ka ceļa servitūts nodibināts ar tiesas spriedumu un ir attiecīgs ieraksts zemesgrāmatā, tas ir saistošs un obligāts visiem,” skaidro advokātes palīgs.

Servitūta valdījumam nevar likt šķēršļus

Ceļa servitūtu var valdīt, izlietojot servitūta tiesību. Servitūta mērķis ir dot labumu tā izlietotājam, proti, ceļa servitūts dod tiesības pārvietoties pa attiecīgo ceļu. Trešajām personām nav tiesību likt šķēršļus ceļa servitūta izlietošanai.

Ceļa servitūta izlietotājam ir tiesības veikt darbības, lai sekmīgi varētu izlietot ceļa servitūtu, arī novākt šķēršļus, kas traucē sekmīgu ceļa servitūta izlietošanu, un ierīkot ietaises.

Ja ceļa servitūta izlietošanai nepieciešami ceļa uzturēšanas un labošanas darbi, tie jāveic ceļa servitūta izlietotājam (šajā gadījumā – jautātājam).

“Gadījumā ja tiek konstatēts, ka kādai personai tiek traucēta ceļa servitūta lietošana, tajā skaitā netiek nodrošināts zemesgrāmatā ierakstītā ceļa servitūta platums, tai, tāpat kā jebkuram tiesības valdītājam uz likuma pamata, ir tiesības uz valdījuma aizsardzību un atņemta valdījuma atjaunošanu. Proti, ir tiesības celt tiesā prasību par valdījuma atjaunošanu vai tā aizsardzību, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzināšanu,” klāsta Artūrs Ševčuks.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šādai prasības celšanai ir noteikts termiņš – viens gads no brīža, kad radies ceļa servitūta lietošanas apgrūtinājums.

Servitūta ceļa izmantošana var būt aprobežota

Tomēr noteiktos gadījumos pastāv iespēja, ka ceļa servitūta izmantošana ir aprobežota. Servitūta faktiska izmantošana var būt aprobežota, piemēram, šādos veidos:

• laikā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai tikai periodiski vai līdz noteiktam laikam;
• vietā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteiktā vietā;
• veidā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteikt maksimālo transportlīdzekļa svaru.

Būtiski, ka šādam ierobežojumam, lai tas būtu saistošs trešajām personām, jābūt ierakstītam zemesgrāmatā.

Ir tiesības rīkoties

Pirms jebkādu darbību veikšanas būtu svarīgi izvērtēt visus ar servitūtu saistītos dokumentus, īpaši tos dokumentus, kuros noteikti kāda veida servitūta izlietošanas aprobežojumi.

Ja minētie aprobežojumi nav konstatēti vai tie neskar aprakstītajā situācijā norādītos apstākļus, tad ir tiesības celt tiesā prasību par ceļa servitūta valdījuma atjaunošanu. Vai arī novākt jebkādus šķēršļus, kas traucē ceļa servitūta sekmīgu lietošanu, un ierīkot dabā ceļa servitūta ietaises, un celt tiesā prasību zaudējumu atlīdzināšanu par šķēršļu novākšanu un ietaišu uzstādīšanu. Pirms minēto darbību veikšanas gan būtu svarīgi iegūt pierādījumus par ceļa servitūta lietošanas šķēršļiem (piemēram, fotogrāfijas, tiesu izpildītāja akts par fakta fiksēšanu u.c.) un rakstveidā ar pasta starpniecību nosūtīt brīdinājumu personai, kura traucē ceļa servitūta lietošanu.

• Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai vai nekustamajam īpašumam, piešķirot servitūta tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā.
• Servitūtus iedala reālservitūtos un personālservitūtos. Reālservitūts apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, bet personālservitūts apgrūtina lietu par labu kādai personai.

https://www.la.lv/trauceta-cela-servituta-lietosana

Man uzdāvināja nelielu dzīvoklīti, taču tajā joprojām ir deklarēts bijušā īpašnieka dēls, kurš jau sen dzīvo ārzemēs. Vai dēlam ir kaut kādas tiesības uz šo dzīvokli? Vai viņš nevarēs kaut kā apstrīdēt šo dāvinājumu?

Civillikuma 994. pantā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu – tātad jums ir visas tiesības uzdāvināto dzīvokli pārdot, dāvināt vai kā citādi ar to rīkoties, un neviens nevar jums to liegt.

Bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas reģistrāciju dzīvoklī gan vajadzētu apstrīdēt. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants nosaka, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

• dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
• konkrētajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Cilvēkam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi īpašumā, ja viņam pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai īpašuma lietošanas tiesības cilvēks ieguvis sakarā ar laulību, radniecību vai kādu citu likumisku vai līgumisku pamatu.

Tātad bijušā īpašnieka dēlam nav tiesiska pamata dzīvot šajā īpašumā, un viņam nav tiesību tur deklarēt arī savu dzīvesvietu. Turklāt, ja dzīvesvieta tiek mainīta, cilvēka pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo citur, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Iesniegums par personas dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu jums jāiesniedz pašvaldībā. Ja pašvaldība atteiksies anulēt bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas deklarēšanu, jums būs jāsniedz prasība tiesā par viņa dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu. Likuma Par dzīvokļa īpašumu 19. panta 1. daļā precizēts personu loks, kurām ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvokļa īpašumu: viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras īpašnieks iemitinājis dzīvoklī, kas viņam pieder.

Tā kā bijušā īpašnieka dēls šo personu lokā neietilpst, varat lūgt tiesu izbeigt viņa dzīvokļa lietošanas tiesības jūsu īpašumā.

Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka vecā īpašnieka dēls varētu iesniegt prasību tiesā par dāvinājuma daļēju atcelšanu, ja pēc šā dāvinājuma viņam kā neatraidāmam mantiniekam nepaliek neatraidāmā daļa (puse no tā, ko viņš mantotu pēc likuma). Taču tiesāšanās lielākoties ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc, iespējams, dēls nemaz šādu prasību neiesniegs.


https://www.la.lv/uzdavinats-dzivoklis-un-bijusa-ipasnieka-dels-vai-var-apstridet-davinajumu

“Dzīvoju īrētā dzīvoklī. Vēlos deklarēt dzīvesvietu, bet dzīvokļa saimnieks nevēlas piedeklarēt, izsaka aizbildinājumus. Sanāk, ka man kā īrniekam nav deklarētās dzīvesvietas. Ko iesākt?” – jautā Silva Liepājas pusē.

Jebkuram Latvijas pilsonim un nepilsonim, arī personām, kas saņēmušas Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. To paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu pat var piemērot brīdinājumu vai naudassodu līdz 70 naudassoda vienībām.

Tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā personai ir, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tātad, arī ja ir noslēgts īres līgums, personai ir pilnas tiesības deklarēt konkrēto adresi kā savu dzīvesvietu.

Savukārt izīrētājam nav tiesību iebilst vai liegt īrniekiem deklarēties viņam piederošajā dzīvoklī. Turklāt normatīvie akti īrniekam neparedz pienākumu saņemt īpašnieka piekrišanu tam, lai viņš varētu deklarēties īrētajā dzīvoklī. Kārtība, kādā veicama dzīvesvietas deklarācija, noteikta Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pantā.

https://www.la.lv/saimnieks-liedz-deklareties-ires-dzivokli

Mājas būvniecības sākuma posmā viens no svarīgākajiem lēmumiem ir saistīts ar piemērotāko materiālu izvēli. Ikviens no mums vēlas, lai mājoklī, kurā uzturēsimies, būtu patīkams, veselībai draudzīgs un drošs mikroklimats, un šo aspektu tiešā mērā ietekmē būvniecībā izmantotie materiāli. Lasiet un uzziniet, kādus materiālus izvēlēties mājas pamatiem, grīdai, sienām un jumtam!

Viss sākas ar pamatu būvniecību

Teju ikvienam zināms, ka pamati ir viena no svarīgākajām ēkas daļām, jo uz tiem balstās visa pārējā mājas konstrukcija, tāpēc ir īpaši būtiski, lai tie tiktu pareizi izbūvēti. Lemjot par labu konkrētam pamatu veidam, jāveic ģeoloģiskā un topogrāfiskā izpēte – tikai tā iespējams saprast, kāds ir grunts sastāvs, un kādi pamati ir optimāls risinājums. Vērā obligāti jāņem arī ēkas plānojums.

Vēl ļoti svarīga ir pienācīga siltināšana un hidroizolācija pamatiem, kā arī drenāžas sistēmas izveide. Pasīvajām ēkām pamatu ierīkošanu un siltināšanu iespējams paveikt, izveidojot konstrukciju no Finnfoam ekstrudētā putu polistirola (XPS) loksnēm. Tās izceļas ar izturību pret zemu temperatūru un mitrumu, neļauj veidoties termiskajiem tiltiem, piedāvā izturību pret ilgtermiņa spiedes slodzi, kā arī šādu pamatu ierīkošana ir ātra un vienkārša.

Grīdu izbūve piedāvā daudz un dažādas iespējas

Izvēlēties jūsu vēlmēm un vajadzībām piemērotāko grīdas segumu ir ļoti atbildīgs lēmums. Kvalitatīva grīda kalpos daudzus jo daudzus gadus, tāpēc svarīgi, lai tā ne vien labi izskatās un ir patīkama pieskārienam, bet arī izceļas ar ērtu kopšanu. Ar lielisku izskatu un patīkamu, siltu virsmu izceļas parkets, bet lētāka alternatīva ir lamināts. Ērtu kopšanu un ļoti draudzīgu cenu piedāvā linolejs, kas mēdz būt iecienīta izvēle virtuvē, savukārt vannas istabām, tualetēm, koridoriem un virtuvēm optimāla izvēle ir flīzes.

Protams, arī grīdas betonēšana un siltināšana jāpaveic kvalitatīvi. Finnfoam klāstā atrodamas loksnes gan apakšgrīdas siltināšanai, kas nodrošina tvaika un vēja izolāciju, gan risinājumi starpstāvu pārsegumu siltināšanai, turklāt tās ir izturīgs betona grīdas pamats.

Sienu izbūve nav iedomājama bez dažādiem kompromisiem

Izvēloties materiālus sienu izbūvei, jāsaprot, kādas sienu īpašības jums ir svarīgākās – tā var būt trokšņu izolācija, mehāniskā izturība, ilgmūžība, ugunsdrošība, izskats, cenas un kvalitātes attiecība. Būvmateriāli, kas izceļas ar perfektām īpašībām ikvienā niansē, nepastāv, tāpēc nāksies meklēt kompromisus. Piemēram, gāzbetona blokus mehāniski var apstrādāt ļoti precīzi un tie izceļas ar augstu salizturību un ļoti labu siltumietilpību. Tomēr gāzbetons ir visai trausls, kā arī slikti atdod, bet labi uzsūc mitrumu.

Sienām izmanto arī koka karkasu un guļbūves baļķus, keramiskos blokus, keramzīta blokus, silikāta ķieģeļus un citus materiālus. Lai saprastu, kurš no tiem ir piemērotākais tieši jūsu mājoklim, pirms tam noteikti ir vērts konsultēties ar profesionāli.

Jumts – mājas vizītkarte

No jumta seguma atkarīgs ne tikai mikroklimats ēkā – tas ļoti lielā mērā ietekmē arī mājas izskatu. Par izturīgāko un skaistāko jumta segumu ļoti bieži uzskata māla dakstiņus. Sarežģītas formas jumtiem ļoti piemērots risinājums ir bitumena šindeļu jumts, savukārt optimālu cenas un kvalitātes attiecību piedāvā dažādi metāla jumti. Pieejami arī bezazbesta šīfera, lubiņu jeb skaidu, bitumena lokšņu un daudzu citu veidu jumta segumi – atliek vien izvēlēties!

Ja arī jums mājas būvniecība ir aktuāls temats, būvmateriālu veikals Buvserviss.lv ir pareizā izvēle – šeit atrodamas gan Finnfoam loksnes Finnfoam FL 300, gan grīdas reģipsis un viss pārējais, kas vajadzīgs būvniecībai no mājas pamatiem līdz jumtam. Ienāciet un aplūkojiet plašo piedāvājumu!


https://www.la.lv/finnfoam-materiali-kas-noder-majas-celtniecibai-no-pamatiem-lidz-jumtam

“Mēs ar draugu izdomājām dzīvot kopā viņa īrētajā dzīvoklī. Kad gribēju deklarēt jauno dzīvesvietu, dzīvokļa īpašnieks pateica, ka nevienam citam izīrētajā dzīvoklī uzturēties neatļaušot. Kāda saimniekam daļa, kas dzīvo izīrētajā dzīvoklī? Pirms tam viņš neko neteica, kad mana drauga brālis vairākus mēnešus dzīvoja pie viņa. Vai tiešām saimnieks to var aizliegt?” neizpratnē vaicā lasītāja.

Var izvirzīt savus noteikumus

Likums Par dzīvojamo telpu īri šajā gadījumā tomēr ir dzīvokļa īpašnieka pusē. Viņš var izīrēt savu dzīvokli, kam vēlas, kā arī izvirzīt īrniekam savus noteikumus.

Atgādinām, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Īres līgumu rakstveidā slēdz izīrētājs un īrnieks, tāpēc svarīgi ir zināt, kas līgumā rakstīts. Taču, visticamāk, tas ir standarta līgums bez īpašiem nosacījumiem.

Vajag visāda veida piekrišanas

Lai gan likuma 9. pants paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt dzīvojamajā telpā ģimenes locekļus un citas personas, tomēr jāprecizē, kuros gadījumos tas iespējams.

Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi konkrētajā dzīvojamajā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Turklāt nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamajā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā jāinformē izīrētājs.

Tas pats attiecas uz īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā.

Citu personu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Ja tā saņemta, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc īrnieka ģimenes locekļa vai citas personas iemitināšanas īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā šīs personas vārds, uzvārds un personas kods jāieraksta dzīvojamās telpas īres līgumā.

Risinājums – laulības

Likums paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto, iepriekš par to rakstveidā infor­mējot izīrētāju, bet neprasot atļauju.

Savukārt, lai iemitinātu un deklarētu dzīvoklī draugu vai draudzeni, jāprasa atļauja izīrētājam, un viņam ir tiesības to aizliegt.

Līdzīga situācija var rasties, īrējot dienesta viesnīcas telpas, kurās īrnieks var dzīvot kopā ar savu laulāto, bet tas nav iespējams ar draudzeni. Risinājums šajā gadījumā būtu laulības reģistrācija.

Tad jums pat nenāktos mainīt īres līguma nosacījumus. Pretējā gadījumā saimnieks tik tiešām var lūgt jūs abus izvākties.


https://www.la.lv/ja-saimnieks-un-irnieks-nevar-vienoties

Interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta. Beidzamo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumu ar zemes gabaliem māju būvniecībai. Vispieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā, aptuveni 40 km rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes un Ķekavas novados, kā arī Babītes un Salaspils apkārtnē. Vidējā zemesgabala cena Rīgas apkārtnē ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pieprasītākais lielums no 600 līdz 2000 kvadrātmetriem.

“Ņemot vērā augsto inflāciju un būvniecības cenu kāpumu, šobrīd iedzīvotāji izvēlas būvēt mazākas, bet energoefektīvākas privātmājas nekā agrāk,” saka Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais. Lai zemes iegāde un mājas būvniecība notiktu bez aizķeršanās, viņš iesaka ievērot vairākus priekšnoteikumus.

Noskaidrojiet zemes izmantošanas veidu

Pat ja jums pieder zemesgabals, privātmāju nedrīkst būvēt jebkur. Zemes izmantošanai ir jāsaskan ar tās atļauto lietošanu, kas noteikts konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā, piemēram, mežsaimniecības, lauksaimniecības, apbūves zeme u.c. Privātmāju drīkst celt uz apbūvei paredzētiem zemes gabaliem, ja norādītais mērķis ir cits, pirms būvniecības uzsākšanas zemes īpašniekam ir jāierosina zemes izmantošanas mērķa maiņa.

Izpētiet piebraucamos ceļus

Svarīgi izvērtēt piebraucamā ceļa juridisko statusu. Pat tad, ja ceļš eksistē dabā, tas nenozīmē, ka tas juridiski nodrošina piekļūšanu konkrētam zemes gabalam. Ir arī vēlams iepazīties ar blakus esošo zemes gabalu piekļūšanas iespējām. Tas ļaus nākotnē izvairīties no situācijām, kad blakus esošajiem zemes gabaliem nav citu iespēju piekļūt savam īpašumam, un piekļuve var tikt pieprasīta, šķērsojot jūsu zemi (savstarpēji vienojoties vai tiesas ceļā).

Iepazīstieties ar apkārtnes detalplānojumu

Privātmājas būvniecībai, iespējams, vēlēsieties iegādāties klusu zemesgabalu, lai vadītu mierpilnas dienas savā īpašumā, tomēr sapnis var neīstenoties, ja iepriekš nebūsiet iepazinies ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Iespējams, nākotnē kaimiņos paredzēta intensīva apbūve, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Jāņem vērā, ka plānošanas dokumenti var mainīties, piemēram, ja, šobrīd kaimiņos atrodas lauksaimniecības zeme, nākotnē tajā var tikt atļauta arī privātmāju celtniecība vai industriāla apbūve, kā piemēram, loģistikas parks vai rūpnīca, tāpēc vēlams sekot līdzi aktualitātēm.

Pārliecinieties, vai zemesgabalam nav apgrūtinājumu

Sapņu īstenošanu var ierobežot arī dažādi apgrūtinājumi un aizsargjoslas. Informācija par apgrūtinājumiem ir iekļauta Zemesgrāmatā, savukārt ar apkārtējās teritorijas vērtību ietekmējošām vai ierobežojošām lietām var iepazīties dabas datu pārvaldības sistēmā ozols.gov.lv. Būvniecību un īpašuma izmantošanas iespējas var ierobežot augstsprieguma līnijas, dzelzceļa un autoceļa aizsargjoslas, sarkanās līnijas.

Apziniet komunikāciju ievilkšanas iespējas

Noskaidrojiet, vai teritorijā jau ir pieejama elektrība, ūdens, kanalizācija un citas komunikācijas, turklāt ir jāņem vērā, ka kaimiņmājā novērotās komunikācijas nesniedz garantiju, ka arī izvēlētajā īpašumā tās ir pieejamas. Komunikāciju izbūve var būt dārga, tāpēc jāpainteresējas par izmaksām. Šī iemesla dēļ īpašumi ar elektrības pieslēgumu, ūdensvadu vai urbumu būs dārgāki, nekā īpašumi bez komunikācijām. Piemēram, zemes bez komunikācijām var maksāt 6 eiro par kvadrātmetru, bet ar tām pat 60 eiro par kvadrātmetru. Par iespējām komunikācijas ierīkot var uzzināt pašvaldībā vai sazinoties ar konkrēto pakalpojumu nodrošinātājiem, piemēram, Latvenergo, Latvijas gāze un citiem.

Izvērtējiet mājas novietojumu un teritorijas iekārtošanu

Ja vēlaties izstrādāt individuālu privātmājas plānojumu, ir jāatrod arhitekts, kurš vajadzības īstenos ēkas projektā, pēc kura būvnieki varēs sastādīt tāmi par izbūvi. Savlaicīgi jau ir jāizplāno, kā tiks novietots mājoklis zemesgabalā, pret kādām debespusēm būs lielākie mājas logi, kur atradīsies auto novietne un kāda būs tai piekļūšana. Vēlams apsvērt arī vispārējo teritorijas iekārtojumu. Kad projekts būs gatavs, tas jāsaskaņo būvvaldē un jāsaņem būvniecības atļauja. Visi šie dokumenti ļaus noteikt īpašuma nākotnes vērtējumu, no kura banka varēs izvērtēt, cik lielu kredītu piešķirt būvniecībai. Vidēji izdevumiem par mājas būvniecību vajadzētu rēķināties vidēji ar 1600 eiro par kvadrātmetru.


https://www.la.lv/zemes-iegade-un-majas-buvnieciba-kas-janoskaidro-pirms-zemes-iegades

Nekustamā īpašuma iegāde ir nozīmīgs lēmums, kas prasa rūpīgas pārdomas, neatkarīgi no tā, vai pircēja lomā esat nonācis pirmo reizi vai atkārtoti. No atrašanās vietas un ērtībām līdz finansējumam un tālākpārdošanas vērtībai, ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs jebkuram mājokļa pircējam, dalās nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks Ritvars Sebris.

Izvērtē savas finansiālās iespējas

Kāda ir maksimālā summa, ko nekustamajam īpašumam atvēlēsiet, cik varat atļauties tērēt remontam un pārbūvei – objektīva savu finansiālo iespēja izvērtēšana ir viens no pirmajiem darbiem. Ja šaubāties par nepieciešamo remontdarbu izmaksām un ziniet, ka tādas būs nepieciešamas, jau uz pirmo mājokļa vizīti var doties kopā ar uzticamu būvnieku vai meistaru.

Ja kārtosiet aizņēmumu bankā, uz šo iestādi ieteicams doties jau laikus, lai banka novērtētu, cik lielu kredītu gatava izsniegt un ar kādiem noteikumiem. Svarīga nianse, ko noskaidrot jau pirms noskatītā īpašuma apskates, ir tas, vai tā vērtējums atbilst pārdošanas summai. Ja pārdevējs nekustamo īpašumu pārdod dārgāk, nekā norādīts vērtējumā – starpība, ņemot kredītu bankā, visticamāk, būs jāmaksā pašam pircējam.

Sastādiet sarakstu

Lai neapmulstu piedāvājumā un būtu gatavs produktīvām sarunām ar pārdevēju, vēl pirms sākt skatīt sludinājumus ar skaistiem foto vai doties kādu nekustamo īpašumu apskatīt, ieteicams izveidot sarakstu ar lietām, kas nākotnes mājoklī ir svarīgas. Tas palīdzēs koncentrēties uz savām vajadzībām un izvairīties no emocionāla lēmuma pieņemšanas, kā arī būtiski ietaupīs laiku. Ne vienmēr var izdoties atrast īpašumu, kas atbildīs visām vēlmēm, tāpēc lietas šajā sarakstā var kārtot prioritātes secībā.

Kad svarīgākie kritēriji saprasti, piemērotu nekustamo īpašumu meklēšanu var pat automatizēt. Piemēram, noderīgs bezmaksas rīks ir adify.lv – tas ir kā robots, kas pircēja vietā meklē īpašumu starp dažādām sludinājumu un nekustamā īpašuma vietnēm pēc konkrētiem parametriem un reāllaikā ziņo, ja parādījies jauns piemērots piedāvājums.

Izpētes mājasdarbs un pirmā saruna

Tā vietā, lai norunātu nekustamā īpašuma apskati, un visu apspriestu uz vietas, sava laika taupīšanas labad ieteicams vairumu interesējošo jautājumus noskaidrot telefoniski – tas palīdzēs jau pirmās saziņas laikā no saraksta svītrot īpašumus, kas kaut kādu iemeslu dēļ jums nav piemēroti.

Tāpat pirms apmeklējuma ir vērts ielūkoties internetā: ko rāda ielas skata kartes, kāda ir apkārtnes infrastruktūra. Ja noskatītā mājokļa tuvumā ir no apbūves brīvi laukumi, noderīgi ir izpētīt attīstības plānojuma kartes pašvaldības vietnēs vai valsts vienotajā ģeoportālā geolatvija.lv. Šādi var izvairīties no situācijas, ka neesot informēts, ka ēkas tuvumā tuvāko gadu laikā taps jauna satiksmes maģistrāle vai notiks citi lieli būvdarbi. Šajos dokumentos parasti var atrast informāciju arī par atļautās apbūves augstumu konkrētajā vietā. Tāpat par konkrētās apkārtnes attīstības plāniem var interesēties telefoniski pie pilsētplānošanas jautājumos atbildīgās personas attiecīgajās pašvaldībā.

Noskaidro dzīvokļa īpašumtiesību statusu

Iegādājoties dzīvokli daudzdzīvokļu ēkā, svarīga nianse ir tas, vai dzīvokļu ēka ir kopīpašumā vai sadalīta atsevišķos īpašumos. Kopīpašuma īpatnība: likums prasa ar kaimiņiem saskaņot jebkuru pārbūvi un citus darbus, kam jāsaņem visu īpašnieku atļauja – ja iebildīs kaut viens, darbus veikt nevarēs.

Tāpat svarīgi pārbaudīt, vai nekustamajā īpašumā nav veikta nesaskaņota pārbūve, un tā inventarizācijas lieta saskan ar to, kas redzams dzīvē. Ja nesaskaņoti darbi veikti, atbildēt par to nāksies jaunajam īpašniekam: atkarībā no pārbūves nopietnības, projekta izstrāde un saskaņošana būvvaldē var izrādīties grūts un dārgs process.

Kaimiņi pastāstīs vairāk nekā pārdevējs

Kad pirmā mājokļa apskate veikta un konkrētā īpašuma iegādi nopietni apsvērta, labs veids, kā noskaidrot potenciālos zemūdens akmeņus, ir saruna ar kaimiņiem. “Iesaku mest pie malas kautrību un piezvanīt pie kaimiņu durvīm, pastāstīt, ka apsverat dzīvokļa iegādi konkrētajā mājā vai apkārtnē. Kaimiņi ir tie, kas izstāstīs gan labās, gan sliktās lietas par konkrēto māju.

Šādi varēsiet noskaidrot daudzas svarīgas nianses: ūdens spiediens, kanalizācija, kopējā kaimiņu atsaucība un ēkas stāvoklis un citas problēmas vai priekšrocības, kas ir konkrētajā ēkā vai apkārtnē,” iesaka Ritvars Sebris. Ja apkārtne, kur grasāties iegādāties nekustamo īpašumu, ir sveša, ieteicams tajā paviesoties dažādās diennakts stundās, lai saprastu, cik droši var justies uz ielas, vai apkārtnē no rītiem neveidojas būtiski sastrēgumi u.c.

Neiekrist uz “pārdevēja” trikiem

Lēmumu par mājokļa iegādi jāpieņem ar vēsu galvu: bieži pārdevēja triki, kā darījumu pasteidzināt, ir informēt par to, ka ir arī citi interesenti un saņemti pat piedāvājumi to pirkt. Pircēja ziņā ir censties izvērtēt šo apgalvojumu patiesumu. Piemēram, jau sākotnēji telefoniski pircējs var jautāt, cik liela ir interese par šo īpašumu, un pēc tam šo jautājumu atkārtoti uzdot satikšanas laikā. Vietnē adify.lv var izpētīt sludinājumu vēsturi, kas ļaus saprast, cik ilgi nekustamais īpašums tiek tirgots. Jo ilgāk, jo vieglāk var izdoties prasīto cenu nokaulēt. Tāpat par cenu vienmēr var runāt, ja pārdevējam darījums ir steidzams.

Sākot kaulēšanos, kautrība jāmet pie malas, un noteikti nevajadzētu kā pirmo piedāvāt cenu, pie kuras galu galā gribat nonākt. Tādēļ pirmais piedāvājums var būt par 5-10% zemāks par cenu, kuru reāli gribat par īpašumu maksāt. Tiesa, jāpatur prātā, ka par savām interesēm rūpējas arī pārdevējs: ja piedāvātā cena būs pārlieku zema, un interese par nekustamo īpašumu ir arī no citiem pircējiem, mājokli var pazaudēt.

Izvērtē visas izmaksas un nākotnes potenciālu

Pirms mājokļa iegādes noteikti jāizvērtē visas potenciālās izmaksas, ko tas radīs, piemēram, kādi bijuši vidējie mājokļa apsaimniekošanas rēķini vasaras un ziemas  sezonā, cik liels ir nekustamā īpašuma nodoklis un citas nianses. Tāpat svarīgi daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas rēķinā aplūkot to, cik liels ir ēkas kopējais parāds par pakalpojumiem. Ievērojama ēkas kopējā parāda esamība var būt indikators tam, ka iedzīvotāju kopējā rocība nav liela, un tādējādi arī būtiskus ēkas uzturēšanas un atjaunošanas darbus nākotnē ieplānot būs grūti.

Visbeidzot, pat, ja domājat, ka īpašumu pērkat uz mūžu – apstākļi var mainīties, tāpēc ieteicams izvērtēt to, cik viegli un izdevīgi to vajadzības gadījumā būtu pārdot. Svarīgi ir mēģināt saprast, vai īpašuma vērtība nākotnē pieaugs vai kritīsies un painteresēties par tirgus tendencēm, piemēram, šobrīd vērojams, ka cilvēki izvēlas mazākus mājokļus un pieprasījums pēc lieliem īpašumiem arvien krītas, tāpat vērtība krītas dzīvokļiem vecākos sērijveida dzīvokļu namos.

Faktori, kas pozitīvi ietekmē nekustamā īpašuma vērtību nākotnē un tālākpārdošanas potenciālu ir laba energoefektivitāte, mājokļa plānojumā lietderīgi izmantota pieejamā platība, laba lokācija un sakārtota infrastruktūra – tuvumā ir labas skolas, veikali, ērta piebraukšana, ēka ir renovēta vai tuvākajā nākotnē to plānots darīt.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/557626-top-8-padomi-kas-noderes-jebkuram-nekustama-ipasuma-pircejam

Viens no populārākajiem ēku ārsienu apdares variantiem ir dekoratīvais apmetums – tas ne vien piešķir ēkai pabeigtības sajūtu un padara to estētiski pievilcīgu, bet arī aizsargā ēkas konstrukcijas pret laikapstākļu iedarbību. Lasi tālāk un uzzini, kādi ir dekoratīvā apmetuma veidi un kā to izvēlēties.

Dekoratīvais apmetums – veidi un izvēles pamatprincipi

Fasādes apmetums iedalāms vairākās grupās pēc tā sastāva, sagatavošanas, kā arī uzklāšanas veida.

Pēc sagatavošanas veida apmetums iedalāms sausajos vai jau gatavos maisījumos. Sauso maisījumu dekoratīvais apmetums cenas ziņā ir lētāks, taču tas pašam precīzi un rūpīgi jāsajauc ar ūdeni. Gatavos maisījumus var lietot uzreiz. Vēl viena atšķirība – sauso maisījumu apmetums pēc uzklāsānas vēl jākrāso, kamēr gatavie produkti jau ir ietonēti, tādējādi saīsinot kopējo darbu laiku.

Pēc sastāva dekoratīvais apmetums iedalāms divās lielās grupās:

• Dabīgie jeb minerālie apmetumi;
• Sintētiskie jeb polimēru apmetumi, kas sīkāk iedalāmi silikona, silikāta un akrila apmetumos.

Savukārt, pēc uzklāšanas veida un faktūras, sienas apmetums parasti tiek iedalīts divās grupās:

• Dekoratīvais apmetums biezpiens;
• Dekoratīvais apmetums lietutiņš.

Minerālie jeb dabīgie apmetumi

Šo apmetumu galvenā saistviela ir cements un kaļķis. Tirdzniecībā tie pieejami sauso maisījumu veidā. Galvenās priekšrocības: salīdzinoši augsta gaisa un tvaika caurlaidība (tātad fasāde labāk ventilējas), zems ūdens uzsūkšanās līmenis. Ar minerālvati siltinātām fasādēm kopumā labāk piemēroti tieši minerālie apmetumi.

Sintētiskie jeb polimēru apmetumi

Sintētiskais apmetums tiek piedāvāts jau gatavos maisījumos, tā galvenās priekšrocības veido dažādas piedevas, kas padara šo apmetumu elastīgāku un plastiskāku. Tam var būt pievienotas vielas, kas neļauj uz apmetuma reljefās virsmas krāties netīrumiem vai augt sēnītēm un aļģēm, kas Latvijas klimatā ir nopietna problēma.

Sintētiskais silikona apmetums izmantojams gan ar minerālvati, gan putu polistirolu siltinātām fasādēm. Elpojošs, mitrumu atgrūdošs, ar labu krāsu noturību. Salīdzinoši jauns, tomēr gūst arvien lielāku popularitāti, jo ir ilgmūžīgāks, kā arī ar funkcionālām īpašībām.

Silikāta apmetums ārdarbiem arī lietojams gan ar minerālvati, gan ar putu polistirolu siltinātām ārsienām. Elpojošs, laba noturība pret klimatiskajiem apstākļiem.

Galvenā akrila apmetumu atšķirībā no abiem iepriekšējiem sintētiskā apmetuma veidiem ir tāda, ka to nebūtu ieteicams lietot fasādēm, kas siltinātas ar minerālvati. Tas tādēļ, ka tā pamatā ir polimēru sveķi, kas veido uz sienas plēvei līdzīgu kārtu.

Dekoratīvais ārsienu apmetums – biezpiens un lietutiņš

Dekoratīvais apmetums piešķir ēkas fasādes virsmām arī faktūru. Reljefais efekts tiek iegūts, jo apmetumam pievienoti akmens graudiņi jeb sīkas šķembas. Atkarībā no to frakcijas un apmetuma uzklāšanas veida, būvnieku profesionālajā valodā iegājies apmetumu iedalīt divās grupās – biezpiens un lietutiņš.

Dekoratīvais apmetums biezpiens tiek uzklāts ar rīvdēli apļveida un vertikālām kustībām, akmens graudu izmērs 1–3 milimetri, pamatā tie ir šķelti graudi. Savukārt lietutiņu ar rīvdēli rīvē vertikālā virzienā. Tā frakciju izmērs mazliet lielāks – 2–3 milimetri, pat mazliet vairāk, graudi ir apaļi.

Fasādes apmetumu piedāvā dažādi ražotāji. Ēku siltināšanas projektos iecienīts Caparol dekoratīvais apmetums. Caparol zīmols piedāvā plašu produktu izvēli un saskaņotas produktu sistēmas siltināšanai un apmetuma izveidei.

Sienas apmetums – darbu secība

Pamata darbu secība, uzklājot dekoratīvo apmetumu (var nedaudz atšķirties atkarībā no ēkas konstrukciju vecuma un materiāliem):

• Virsmas sagatavošana – tai jābūt tīrai un stabilai, bez plaisām, drūpošām daļām, sāļu nosēdumiem u.tml.
• Pamatkārtas apmetuma uzklāšana;
• Armējuma izveidošana;
• Gruntēšana;
• Dekoratīvā apmetuma uzklāšana.

Ja sienas apmetums fasēdei tiks veidots pašu spēkiem, ieteicams pirms tam izmēģināt konkrēto produktu uz līdzīgas virsmas mazākā laukumā. Būtiski, lai dekoratīvā apmetuma kārta būtu vienmērīga. Ja tiek izmantots dekoratīvais apmetums ar faktūru, tas jāuzklāj tā, lai slāņa biezums būtu tāds pats kā graudiņu izmērs.

Lai fasādes apmetums ne vien aizsargātu ēkas konstrukcijas, bet arī lieliski izskatītos un kalpotu gadiem ilgi, noteikti ieteicams konsultēties par piemērotākā apmetuma veida izvēli un uzklāšanas niansēm. Tāpat aicinām iegādāties pārbaudītus būvniecības produktus no uzticamiem zīmoliem. Būvniecības materiālu internetveikalā Buvserviss.lv pieejams kvalitatīvu un zināmu zīmolu produktu klāsts. Ieskaties!


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/555545-dekorativais-apmetums-ekas-fasadei-noderigi-ieteikumi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa, tādēļ nepieciešams strauji palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Savukārt Latvijā daudzdzīvokļu mājās dzīvo aptuveni 70% valsts iedzīvotāju, liecina 2022. gada Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti. Enerģijas resursu cenu kāpums jau licis daļai namu īpašnieku apsvērt un uzsākt energoefektivitātes pasākumus, lai novērstu enerģijas zudumus un ekonomētu iedzīvotāju finanses. Par to, kā pēc iespējas efektīvāk var palielināt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Daudzdzīvokļu nami var būt energoefektīvi” šī gada 26. aprīlī.

Konkurss “Energoefektīvākā ēka”

Latvijā jau 13. gadu noris konkurss “Energoefektīvākā ēka”. Ekonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa atklāja, ka ministrija ik gadu vēlas izcelt labākās ēkas un teikt paldies tiem, kas šajā jomā paveikuši visvairāk. Šogad konkursam var pieteikties un pieteikt ēkas līdz 16. jūnijam. “13 gadu laikā ir pieteikts daudz ēku, ir redzēta gan izcila, gan ne tik laba pieredze, taču katrā no šiem gadījumiem ir bijuši uzņēmīgi cilvēki, kuri centušies uzlabot mājokļus,” turpina Inese Bērziņa. Konkursā ēkas var pieteikt piecās nominācijā un nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” parasti ir vislielākā konkurence. Vēl ir nominācijas “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka jaunbūve”, “Energoefektīvākā publiskā ēka”, “Energoefektīvākā vienģimenes ēka” un “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka”.
Protams, galvenais kritērijs ir energoefektivitāte un katrā nominācijā ēkas vērtē pēc ļoti daudziem kritērijiem dažādi eksperti. “Katrā ziņā ir daudz interesantu piemēru gan par ventilāciju, gan arī par siltumapgādes sistēmu. Arī, ja kaut kas reizēm nav sanācis tā kā vajag, tad tā arī pasaka: “Nu tad šajā mājā ventilācijas risinājumu varbūt labāk varētu izdarīt!” Vairāk par konkursu var uzzināt www.energoefektivakaeka.lv”, skaidroja Inese Bērziņa.

Soli pa solim ceļā uz energoefektīvāku māju

Daudzdzīvokļu ēku fonds Latvijā ir novecojis un bieži vien arī tehniski nedrošs, tāpēc jāsper vairāki soļi, lai ēkas varētu atjaunot. Taču tajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums ēku atjaunot, jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu uz tiem. Kā to izdarīt, kādi dokumenti nepieciešami, kas tos dokumentus sagatavos? Ja mūsu mājā dzīvo ļoti daudz seniori, vai viņi spēs nomaksāt? Ja nu pēkšņi izrādās, ka mums ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku biedrība, lai mēs varētu lemt par savu īpašumu daudzdzīvokļu ēkā? Kas mums būvēs vai būvnieki būs uzticami, kā finansēt šos visus procesus? Ar ko tieši sākt?

Rīgas Enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis skaidroja, ka, lai pieņemtu pirmo nopietno lēmumu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāsapulcējas un jāizrunā visi jautājumi, jāsecina, ka “jā, mēs to vēlamies darīt” un jābalso par to. Protams, ir jāapzina gan ēkas tehniskā kārtība, gan arī jāsagatavo tehniskie dokumenti, kas ļaus aprēķināt nepieciešamās finanses. Būs nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums un energoaudits. Šos dokumentus gatavo sertificēti speciālisti.

“Tad, kad saņemts ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un energosertifikāts, dzīvokļu īpašnieki var izvērtēt informāciju par ēkas stāvokli, iepazīties ar veicamo darbu sarakstu. Izstrādātie dokumenti kalpo projektēšanas uzdevuma definēšanai, lai veiktu būvprojekta pasūtīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība sadarbībā ar apsaimniekotāju izvēlas projektētāju. Ar projekta un kontroltāmes izstrādi dzīvokļu īpašnieki iegūst dokumentu paketi, kas nepieciešama dalībai programmā,” skaidro Arnis Lelītis.

Ideālā situācija būtu tāda, ja ēkai būtu savi uzkrājumi, bet ļoti bieži diemžēl šo uzkrājumu nav, un tad ir jāmeklē palīdzība. Piemēram, Rīgas enerģētikas aģentūra šobrīd piedāvā atbalsta programmu, taču tikai Rīgā esošajām ēkām. Atbalsts sedz līdz 70% no tehniskā atzinuma un energoaudita izstrādes. Ēku īpašniekiem ārpus Rīgas ir iespēja izmantot attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvātās atbalsta programmas.

Kādi soļi sperami tālāk? Lai nodrošinātu ēkas atjaunošanas ieceri, dzīvokļu īpašnieku kopība dibina dzīvokļu īpašnieku biedrību. Dzīvokļu īpašnieki pilnvaro biedrību, jo ēkas atjaunošanas procesā ir nepieciešama pilnvarotā persona, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku intereses ēkas atjaunošanas procesā. Biedrību var dibināt ar mērķi atjaunot ēku. Visus lēmumus par ēkas atjaunošanas apjomu, tai skaitā finansēm, pieņem dzīvokļu īpašnieki.

Kad ir izstrādāts tehniskais projekts, dzīvokļu īpašnieki iepazīstas ar projekta izmaksām. Biedrība sagatavo un dzīvokļu īpašnieki apstiprina kontroltāmi, kā arī iepazīstina katru dzīvokļa īpašnieku ar projekta izmaksām. Biedrība apkopo rezultātus, un var pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai, ja vismaz 50 +1 dzīvokļu īpašnieks nobalso par ēkas atjaunošanu. Balstoties uz dzīvokļu īpašnieku lēmumu, tiek sagatavots pieteikums līdzfinasējuma saņemšanai. Konkursa kārtībā tiek izvēlēts būvnieks un noslēgts līgums par būvuzraudzību un autoruzraudzību. Tāpat tiek panākta vienošanās ar banku par projekta finansēšanu. Būvnieks uzsāk būvniecību.

Kad būvniecība ir pabeigta, parakstīti pieņemšanas nodošanas akti un valsts finanšu institūcija “Altum” izvērtējusi un apstiprinājusi sasniegtos energoefektivitātes rezultātus, dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu.
Pēc ēkas atjaunošanas pabeigšanas dzīvokļu īpašnieki iegūst drošu un energotaupīgu mājokli, tiek atjaunots ēkas dzīves cikls. Samazinās apkures izmaksas, taču rēķinā parādās kredīta izmaksas. Ēkas atjaunošanai ņemtais kredīts nekādā veidā neapgrūtina un neierobežo dzīvokļa īpašumu. Samazinās arī ēkas ekspluatācijas izmaksas. Rīgā par 90% samazinās nekustāma īpašuma nodoklis.

Kas ir energoaudits?

Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, energoaudits ir pamats, uz ko balstās visi tālākie aprēķini. SIA “Ekodoma” projektu vadītājs, energoauditors Kristaps Kašs uzsvēra, ka ļoti svarīgs aspekts ir ēkas siltumenerģijas patēriņš. Nepieciešams apkopot informāciju par karstā ūdens patēriņu, arī informāciju par ēkas apkures sistēmu, ja tāda ir, jo ne visas ēkas ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Tad ir nepieciešami papildus dati, lai kārtīgi varētu novērtēt šo sistēmu.

Kad visa šī informācija ir apkopota, nākamais solis jau ir ēkas apsekošana, iegūto datu pārbaude reālajā dzīvē. Notiek ēkas norobežojošo konstrukciju apsekošana un uzmērīšana, inženierkomunikāciju apsekošana un nepieciešamo mērījumu veikšana, dzīvokļu apsekošana un iedzīvotāju aptauja, kā arī izejas datu precizēšana.

Sagatavojot ēkas energosertifikātu, notiek enerģijas patēriņa modeļa izstrāde un validācija, energosertifikāta pielikumu sagatavošana un reģistrācija BIS sistēmā, kurā tiek iekļauts pielikums par aprēķinu vērtībām un pielikums par ekonomiski pamatotiem pasākumiem.

Nozīmīgākie ieguvumi, siltinot ēkas, ir tās norobežojošo konstrukciju un ēkas inženiersistēmu atjaunošana, apkures un karstā ūdens sagatavošanas siltumenerģijas patēriņa samazinājums, kas arī samazina izmaksas, ēku ekspluatējot. Protams, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība. Tāpat arī samazinās maksājums neparedzēto un kārtējo ēkas remontu izdevumu segšanai, turklāt samazinās nekustamā īpašuma nodoklis.

Elektrodrošība daudzdzīvokļu mājās

Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, jāatceras arī par ēkas “elektrosaimniecību”. Īpaši tāpēc, ka daudzdzīvokļu ēkas visbiežāk ir celtas vairāk nekā pirms pusgadsimta.

Uzņēmuma “Sadales tīkls” elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats uzsvēra, ka dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas īpašnieka privātīpašumā esošas elektroietaises ekspluatācijai nav jāpiesaista atbildīgās personas, taču tādas nepieciešamas dzīvojamo māju kopīpašumā esošu elektroietaišu ekspluatācijai, ja valdījumā ir elektroietaises ar nominālo darba maiņspriegumu virs 1000 V (AC) vai līdzspriegumu virs 1500 V (DC). Darbus dzīvokļu un dzīvojamo māju elektroietaisēs veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1041 prasībām, normatīvo aktu prasībām par ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi un elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem.

Savukārt dzīvokļu īpašniekiem jāatceras, ka nedrīkst lieto bojātas elektrības rozetes. Turklāt rozetes vairumā gadījumu ir paredzētas tikai slodzei līdz 16A! Lai elektrības lietošana būtu droša, jālieto atbilstošas rozetes un slēdži. Jāizmanto rozetes ar zemējumu, savukārt vannas istabā un virtuvē ir jāizmanto mitrumizturīgas rozetes, kuru aizsardzības klase ir vismaz IP54 vai P55. Tāpat, lai pasargātu bērnus no nejaušām elektrotraumām, jālieto kontaktligzdu aizsargi.
Tāpat kontaktligzdas nedrīkst pārslogot, pieslēdzot tām pārāk daudz patērētāju. Savukārt pagarinātāji vairumā gadījumu ir paredzēti slodzei tikai līdz 10A! Nedrīkst lietot pagarinātājus, ja tie nav atritināti. Protams, nedrīkst lietot bojātas elektroietaises.

Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām

To, cik svarīga ir kvalitatīva daudzdzīvokļu ēku ventilācija, skaidroja Gatis Pļavenieks no Rīgas Tehniskās universitātes.
Mikroklimata kvalitāti telpās nosaka daudzi faktori: āra piesārņojums, ziedputekšņi, smakas, arī trokšņi. Tie ir ārējie faktori. Tāpat mikroklimatu ietekmē iekšējie faktori – mitrums un kondensāts, putekļi, piesārņojums, kas rodas telpās cilvēku darbības vai izmantoto materiālu dēļ.

“Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvoklis atbilst higiēnas prasībām, tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Tāpēc gaisa kvalitātei ir īpaša nozīme.
Lai cilvēkam dzīvoklī būtu patīkama siltuma sajūta, nepieciešams noteikts mikroklimats – gaisa temperatūrai jābūt robežās no 18 līdz 20°C un relatīvajam gaisa mitrumam no 30 līdz 60%. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra jāpaaugstina. Savukārt gaisa tīrību dzīvoklī vērtē pēc ogļskābās gāzes koncentrācijas. Gaiss būs uzskatāms par tīru, ja ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija ir robežās no 0,07 līdz 0,1%,” skaidroja Gatis Pļavenieks.

Daudzdzīvokļu mājās iespējama tikai dabiskā ventilācija, kurā gaisa pieplūdi nodrošina dabiskā ventilācija, bet nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Var būt arī tā, ka gan gaisa pieplūdi, gan arī nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Tāpat mehāniskā ventilācija var būt aprīkota ar siltuma atguvi (rekuperācija).

Dabisko ventilāciju ietekmē temperatūra, spiedienu starpība mājoklī un virs ēkas jumta, kā arī vējš. Salīdzinājumā ar dabisko ventilāciju, mehāniskajai ventilācijai ir vairākas priekšrocības – praktiski neierobežots darbības rādiuss, ražīgums nav atkarīgs no meteoroloģiskiem apstākļiem. Tāpat var mainīt pieplūdes gaisa parametrus, organizēt gaisa pieplūdi un noplūdi konkrētās vietās, to iespējams attīrīt, mainīt tā temperatūru un mitrumu.
Izmantojot spiediena un citus sensorus, iespējams ierīkot sistēmu, kas automātiski regulēs svaiga gaisa padevi atkarībā no situācijas telpās.

Plānojot ventilāciju, ieteicams izveidot tādu sistēmu, lai stundas laikā telpā nomainītos puse no tajā esoša gaisa. Svaiga gaisa pieplūde jānodrošina dzīvojamajās telpās, savukārt nosūce jāorganizē no palīgtelpām, vannas istabām, tualetēm un virtuvēm.

Ventilējamo fasāžu risinājumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai

“Saint-Gobain” projektu vadītājs Andris Lujāns stāstīja par to, kādi ir ieguvumi, ja siltina mājas, izmantojot ventilējamo fasāžu risinājumus.

Izmantojot ventilējamās fasādes, tiek iegūta ēkas konstrukciju aizsardzība pret temperatūru un nokrišņiem. Palielinās ēkas ilgmūžība. Savukārt būvniecību var veikt praktiski jebkuros apstākļos, kas nav iespējams, izvēloties apmestās fasādes. Tāpat iespējami ļoti dažādi tehniskie risinājumi un apdares daudzveidība.

“Uzņēmums “ISOVER” piedāvā kā viena slāņa, tā arī vairāku slāņu siltumizolācijas sistēmas ventilējamajām fasādēm. Viena slāņa sistēmā siltuma un pretvēja izolācija ir apvienota vienā slāni, ko pie sienas piestiprina ar siltumizolācijai domātajiem dībeļiem. Ieguvums ir ātra sistēmas montāža. Savukārt vairāku slāņu sistēmā katrs no elementiem ir izveidots kā atsevišķs slānis, ko pie sienas atbilstoši norādījumiem piestiprina uz vietas objektā. Ieguvums ir optimālas siltumizolācijas izmaksas, kas ir mazākas, nekā izvēloties viena slāņa sistēmu. Tiem izveidota ugunsdroša konstrukcija, mazāki ir arī siltuma zudumi, jo tiek izmantota elastīga siltumizolācija, kas labāk piekļaujas ēkas konstrukcijām. Līdz ar to arī siltuma zudumi ir mazāki,” skaidroja Andris Lujāns.

Pilnais ēkas radītās siltumenerģijas rekuperācijas cikls

Uzņēmuma “INNOVATION B&G” pārstāvis Viktors Goljadiņecs skaidroja, kāda nozīme ir rekuperācijas sistēmām un kā tās palīdz paaugstināt ēkas energoefektivitāti.

“Eurostat statistika liecina, ka Eiropas Savienībā mājsaimniecības patērē aptuveni 26% no kopējā enerģijas daudzuma. Tas ir ļoti daudz. Un liela daļa mājsaimniecību ir izvietotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tāpēc jānodrošina ēkas apsaimniekošana atbilstoši tās enerģijas patēriņam, dzīvokļu īpašniekiem attālināti ir jānodrošina piekļuve datiem par ēkas dinamisko un gada kopējo enerģijas patēriņu, ar rekomendācijām, kā to mazināt nākotnē, jāveicina dzīvojamā fonda pāreja uz ēku energoapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un daļēju energodecentralizāciju,” skaidroja speciālists Viktors Goljadiņecs.

Pateicoties pilnajam ēkas rādītās siltumenerģijas rekuperācijas ciklam, mēs varam atgūt siltumenerģiju arī no kanalizācijas sistēmām sadzīves karstā ūdens ražošanai, komforta apkures sistēmām un komforta dzesēšanas sistēmām.
Notekūdens siltummainis nodod ēkas saimnieciskā notekūdens siltumenerģiju siltumsūknim, kurš pārvērš šo potenciālu ēkas karstā ūdens sagatavošanai un iekštelpu gaisa piesildīšanai gaisa rekuperācijas sistēmā.

Savukārt elektroenerģiju, kas gūta solārās aktivitātes periodā, PV paneļu lauks pārvērš lietderīgā enerģijā, lai nodrošinātu ēkas pilnās rekuperācijas sistēmas ierīču darbību.

Laikā, kad lietotāji nepatērē karsto ūdeni un enerģijas reģenerācijas jauda ir pārāk liela, pilnās rekuperācijas sistēmas blokam ir iespējams atmosfērisks siltuma akumulators, kurā uzglābāt enerģiju nakts periodā. Šī sistēma kalpo ne tikai liekās siltumenerģijas uzglabāšanai, bet arī siltuma pieprasījuma jaudas izlīdzināšanai diennakts griezumā.
“INNOVATION B&G” risinājumā ir pielietota tehnoloģija, kas nodrošina siltuma apmaiņu starp ēkas notekūdens un energoapgādes sistēmām. Notekūdeņi tiek uzglabāti tvertnē, kurā ir iegremdēts notekūdeņu siltummainis. Pēc siltuma noņemšanas no notekūdeņiem ēkas karstā ūdens apgādei, atdzesētie notekūdeņi tiek izmantoti iekštelpu dzesēšanai.

Ierīce ir izstrādāta tā, lai siltumsūkņa saražoto enerģiju abās izejās varētu pilnībā izmantot, kompensējot aukstuma un siltuma ciklu nevienmērību dienas laikā.

Savukārt centralizētā gaisa ventilācijas sistēmā ietilpst siltuma rekuperācijas iekārta ar apkures avotu no kanalizācijas siltummaiņas iekārtas. Siltumenerģiju no novadītā gaisa atgūst pretplūsmas siltummainī.
Sistēmas vadības bloks nodrošina visu elektromotoru piedziņas sistēmu funkcionalitāti: cirkulācijas sūkņi, modulējošie vārsti, sensori, ventilatori. Vadības bloks nodrošina augstu sistēmas iekārtu darbības efektivitāti sinhronizējot to ar solārās aktivitātes periodu.

Arī ventilācija ir ļoti liels siltuma patērētājs. Tāpēc, ierīkojot ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, var būtiski samazināt siltuma zudumus. Iespējams atgūt līdz pat 90% no siltuma, kas izplūst pa ventilāciju.

Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā

Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajam bezmaksas vebināram šā gada 24. maijā “Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?”.


https://www.la.lv/daudzdzivoklu-nami-ari-var-but-energoefektivi

Brokastošana vai pusdienošana, grāmatas lasīšana, laiskošanās saulītē vai kvalitatīvi kopābūšanas mirkļi svaigā gaisā kopā ar vistuvākajaiem ir tikai dažas no terašu sniegtajām priekšrocībām. Ja arī Tev šķiet, ka terase būtu iederīga Tavā privātīpašumā un vēlies to uzbūvēt paša spēkiem, raksta turpinājumā uzzini, ko ir svarīgi ņemt vērā, neiztērējot kaudzi naudas!

Kā uzbūvēt terasi: soli pa solim

Terases būvniecības darbus ir ieteicams ieplānot pavasarī, lai jau vasarā tur varētu pilnvērtīgi baudīt siltos vakarus vai nodoties kāda cita veida aktivitātēm. Taču pirms ķerties klāt darbam, ir rūpīgi jāizplāno viss būvniecības process – sākot ar to, kurā vietā terase atradīsies un līdz pat tās labiekārtošanai un citām dizainiskajām detaļām. Lai arī terases būvniecība nav ļoti sarežģīta, svarīgi ir ievērot konsekvenci, rūpīgi turoties pie plāna. Terases izbūves cenas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Piemēram, ja Tev jau ir viss nepieciešamais aprīkojums un materiāli, tad izmaksas pavisam nebūs augstas.

Veids

Pirmkārt, ir būtiski apdomāt, kāda veida terasi vēlies būvēt – slēgtā tipa, tādu, kas atrodas uz zemes vai tieši pretēji – uz paaugstinājuma. Atvērtā tipa terasi bez paaugstinājuma ir iespējams uzbūvēt daudz ātrāk, jo nav nepieciešami logi, kāpnes, margas un vēl citi papildelementi.
Vieta un izmērs
Nākamais solis ir izplānot vietu, kur terasi būvēt. Vislabāk izvēlēties cietu un līdzenu zemi. Tālāk, ņemot vērā savas vēlmes, vajadzības un iespējas, apdomā kāds būs tās izmērs un attiecīgi iezīmē laukumu, izmantojot auklas un mietiņus. Noskatīto zemes pleķīti atbrīvo no augsnes virskārtas – zāles, nezālēm un velēna.

Būvniecība

Vispirms sāc ar to, ka, izmantojot dēļus, izveido pamata rāmi no četrām sijām, pēc tam piestiprini šķērsdēļus un terases dēļus. Ņem vērā, ka divām no rāmja sijām ir jābūt nedaudz garākām. Sijas jāsastiprina ar speciālajām būvniecības skrūvēm. Gadījumā, ja ir nepieciešams nodrošināt vēl lielāku izturību, šķērsdēļus un sijas var papildus nostiprināt vēl ar metāla stiprinājumiem. Kad terases pamati jeb rāmja izbūve ir pabeigta, var ķerties klāt grīdas izveidei. Šim nolūkam var izvēlēties speciālās terases flīzes, kas ir dizainiski pievilcīgas, piešķirot terasei eleganci un mūsdienīgu izskatu. Dēļiem jābūt plakaniem un starp tiem ir jāatstāj neliela atstarpe, atvēlot vietu, kur aizplūst ūdenim. Skrūvēm ir jābūt ieskrūvētām aptuveni milimetru no grīdas līmeņa.

Labiekārtošana

Terases labiekārtošana arī ir ļoti svarīgs process, jo pavisam iespējams tā pārtaps par Tavu miera oāzi, kur gūt atelpu no steidzīgās un aizņemtās ikdienas, veldzējoties dabas krāšņumā. Šādai vietai lieliski piestāvēs pītās terases mēbeles, kas izgatavotas no dažādiem dabīgajiem materiāliem, piemēram, niedrēm vai bambusa. Taču, ja lūkojies pēc izturīgākas alternatīvas, var izvēlēties arī rotanga materiālu, kas ražots no polietilēna šķiedrām. Saulessargi terasēm būs noderīgi, lai kādā īpaši tveicīgā vasaras dienā patvertos no saules. Savukārt terases apgaismojums ir nepieciešams, ja plāno turpināt uzturēties ārā vēl tad, kad saule jau ir norietējusi. Slēgtā tipa terasēm būs nepieciešamas arī terases durvis un logi, lai tajā varētu uzturēties arī gada dzestrajos mēnešos.

Terases esamība pavisam noteikti ir vērtīgs ilgtermiņa ieguldījums. Vairāk par to, kā labiekārtot savu pagalmu vai dārzu, lai tas kļūtu par īstu miera oāzi, lasi Smscredit.lv bloga rakstā: “Pagalma labiekārtošana: noderīgi padomi un ieteikumi šī gada pavasara un vasaras sezonai”.

https://www.la.lv/padomi-ka-uzbuvet-terasi-bez-lieliem-teriniem

Ja mājoklī ir vajadzība apkures sistēmai pievienot papildu radiatoru, vai tas jāsaskaņo, nepieciešams projekts? Ja tā, ar ko jāsaskaņo un cik ilgi tas notiek?

Papildu radiators var nesildīt pilnvērtīgi

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības valdes loceklis, inženierzinātņu doktors Dainis Ģēģers norāda – jauna radiatora iegāde un uzstādīšana nav vienkārša, jo vispirms jāaprēķina nepieciešamās jaudas parametri un jāizvēlas pareizā tipa radiatori. Nebūtu pareizi par nepieciešamā radiatora veidu un jaudu konsultēties vien ar pārdevēju. Vispirms jāvēršas pie sertificēta siltumapgādes sistēmas projektētāja, jo jāizstrādā tehniskā dokumentācija, aprēķinot dzīvokļa siltuma zudumus. Tikai uz tā pamata izvēlas jauno sildķermeņu izmēru, tipu un pieslēguma shēmu. Projektā jābūt norādītiem radiatoru tehniskajiem parametriem, kā arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, to skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins.

Arī SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica apstiprina – jebkurām izmaiņām apkures sistēmā nepieciešams projekts un tas jāsaskaņo, turklāt sildķermeņu nomaiņa iespējama tikai pēc apkures sezonas beigām līdz 1. septembrim, t.i., siltajā sezonā, kad apkures sistēma netiek darbināta.

Katrā pašvaldībā ir savi noteikumi, un precīzu laika posmu, kurā atļauts pārbūvēt apkures sistēmu, pateiks konkrētais apsaimniekotājs vai siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs.

Ziemas–pavasara periods ir piemērots, lai sagatavotu projektu

“Siltumapgādes sistēmai ēkā ir paredzēts konkrēts skaits radiatoru un noteikts to veids, kas ir atbilstošs ēkas individuālā siltummezgla tehniskajiem parametriem un iespējām. Jebkura nesankcionētā siltumapgādes sistēmas pārbūve būtiski ietekmē siltumapgādi ēkā, kas pārsvarā rezultējas ar aukstiem radiatoriem dzīvokļos. Arī pievienojot papildu radiatoru, būtiski tiks traucēta siltuma padeve, un pretēji cerētajiem uzlabojumiem radiatori labākajā gadījumā būs daļēji silti, jo ēkas individuālais siltuma mezgls nespēs piegādāt siltumnesēju pietiekamā daudzumā un spiedienā,” skaidro RNP pārstāve.

Arī mainot radiatorus, jāizstrādā projekts

Jāņem vērā, ka radiatori ar laiku aiz­aug, līdzīgi kā ūdens caurules vai boileri. Tos iespējams tīrīt, taču, ja tas nav darīts vairākus desmitus gadu, jāizskata iespēja to nomaiņai pret jauniem, lai pats radiators spēj maksimāli atdot telpai tam piegādāto siltumu. Tāpēc jāveic nepieciešamās jaudas parametru aprēķins un jāizvēlas atbilstīga tipa radiatori. Pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista jāpasūta tehniskā dokumentācija, kas atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Jāaprēķina dzīvokļa siltuma zudumi, uz kā pamata tiek izraudzīti jauni sildķermeņi. Projektā jābūt norādītiem ne tikai radiatoru tehniskajiem parametriem, bet arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, to skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins.

Izstrādātā tehniskā dokumentācija garantē ne tikai tehniski pareizu radiatoru nomaiņu, lai tā neietekmētu turpmāku apkures sistēmas funkcionēšanu, bet arī ļauj veikt precīzāku aprēķinu, lai ekonomija uz sildķermeņu nomaiņu būtu lielāka. Tehniskā dokumentācija jāsaskaņo ar pārvaldnieka siltumiekārtu inženieri.

Saskaņošanas ilgums katram projektam ir individuāls

Pēc saskaņošanas jāveic apkures sistēmas attiecīgo stāvvadu drenāža (iztukšošana). Pēc paveiktajiem darbiem jāpaziņo pārvaldniekam, ka radiatori ir nomainīti, lai atjaunotu apkures sistēmu, – tā jāpiepilda, jāatgaiso, jāveic hidrauliskā pārbaude, jānobalansē.

Ja papildu radiatoru vēlas privātmājā

Ja privātmājā netiek mainīts apkures veids, radiatorus drīkst mainīt, pievienot un demontēt pēc saviem ieskatiem, un tas ne ar vienu nav jāsaskaņo. Taču arī šādā gadījumā ieteicams konsultēties ar siltumapgādes projektēšanas speciālistu un, iespējams, arī izstrādāt projektu, lai cerētā ieguvuma vietā nebūtu vilšanās.

Ja privātmājā ir vairāki dzīvokļi un tiem ir vienota apkures sistēma, ir nepieciešams saskaņojums.

Uzziņa

Katram apsaimniekotājam ir izstrādātas savas vadlīnijas par radiatoru un dvieļu žāvētāju nomaiņu/uzstādīšanu vai demontāžu, ar tām var iepazīties konkrētā apsaimniekotāja mājaslapās vai konsultējoties ar apsaimniekotāja inženieri siltumapgādes jautājumos.

Ielāgo!

Radiatori un dvieļu žāvētāji dzīvokļa īpašumā (arī privatizētā) ir daļa no kopējās mājas siltuma sistēmas – tas ir kopīpašums. Tas nozīmē, ka radiatoru maiņa vai uzstādīšana pēc būtības ir brīvprātīga ieguldīšana kopīpašumā.


https://www.la.lv/papildu-radiatora-ierikosana-jasaskano

Kam jādara zināms, ka manas privātmājas pagalmā nogāzies liels koks? Ja to nedarīšu, kāds vēlāk pateiks, ka esmu koku nozāģējis bez atļaujas. Aivars Rīgā

Ja privātā teritorijā kādu iemeslu dēļ nogāzies koks, tiešām ir jāinformē atbildīgās iestādes attiecīgajā pašvaldībā. Visbiežāk tās ir vietvaru būvvaldes vai koku vērtēšanas komisijas, kas izsniedz koku ciršanas atļaujas. Nosacījumi un atbildīgā struktūrvienība katrā pašvaldībā var mazliet atšķirties, tāpēc vislabāk vērsties konkrētajam īpašumam piekritīgajā vietvarā, kas detalizētāk informēs par ziņošanas kārtību.

Ja īpašums, kurā nogāzies koks, atrodas Rīgas pašvaldības teritorijā, obligāts nosacījums ir nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, par faktu informējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu (PAD), informē Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

To var izdarīt gan tiešsaistē Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā: www.eriga.lv, izmantojot e-pakalpojumu Koku ciršanas atļauja, vai sūtot uz PAD e-pastu: pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us (veidlapa pieejama PAD mājaslapā, sadaļā Veidlapas), vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi: Dzirnavu iela 140, Rīga. Iesniegumu arī iespējams atstāt dokumentu skapī, kas izvietots 1. stāva foajē novietotajā slēgtajā dokumentu skapī. Pirmdienās dokumentus var iesniegt tikai elektroniski.


https://www.la.lv/privatipasuma-nogazies-koks-jazino

Pirms iegādāties nekustamo īpašumu, ir būtiski pārliecināties, vai tajā neatrodas trešajām personām piederošas būves un vai būvniecība ir notikusi likumīgi, jo īpašnieks ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes. Ja uz īpašumā esošas zemes atrodas nevienam nepiederoša būve, īpašniekam ir visas tiesības ierosināt gan būves nojaukšanu, gan būvniecības dokumentācijas izstrādi.

• Ja persona konstatē, ka uz viņai piederoša zemesgabala ir būve, kuru tā nav būvējusi, par tās piederību būtu jāinteresējas zemesgrāmatu nodaļā un Valsts zemes dienestā.
• Uz īpašnieka zemes atrodošās būves varētu būt gan bezmantinieku manta, gan bezīpašnieka lietas, gan zemes īpašniekam piekrītošas būves.
• Ja uz zemes atrodas būves, kas nepieder zemes īpašniekam, vispirms ir jāsaprot, vai būvi ir iespējams legalizēt, vai ir iespējams izstrādāt būvniecības dokumentāciju.
• Zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka viņš ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes.
• Ieraksta par būvi dzēšanu ir tiesīgs ierosināt būves īpašnieks, ja tāda nav – tiesiskais valdītājs.

Ja persona konstatē, ka uz viņai piederoša zemesgabala ir būve, kuru tā nav būvējusi, par tās piederību būtu jāinteresējas zemesgrāmatu nodaļā un Valsts zemes dienestā (VZD), skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe. Savukārt par to, vai būve ir legāla, vai tai vēl arvien ir jaunbūves statuss un tā nav nodota ekspluatācijā, jāinteresējas būvvaldē. “Objektus braucam apsekot uz vietas un konstatējam reālo situāciju dabā, pārbaudām dokumentāciju, lai noskaidrotu būves būvniecības tiesiskumu,” tā D. Skalbe.

Bezsaimnieka manta un bezīpašnieka lietas

Uz īpašnieka zemes atrodošās būves atbilstoši Civillikuma 416. pantam teorētiski varētu būt gan bezmantinieku manta, gan bezīpašnieka lietas (Civillikuma 930. pants, arī 417. pants), gan zemes īpašniekam piekrītošas būves saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta ceturto daļu, skaidro VAS “Valsts nekustamie īpašumi” juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers. Atkarībā no faktiskajiem apstākļiem un vēlmēm arī rīcība ar šīm būvēm iespējama atšķirīga.

Rīcību ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”, saskaņā ar kuriem galvenā persona ir Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Par bezmantinieku mantu būves tiek atzītas ar zvērināta notāra sastādītu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Ja uz mantojumu ir pieteikta kreditora pretenzija (tajā skaitā no zemes īpašnieka par nesaņemto zemes nomas maksu), turpmāko rīcību ar to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”. Šādā gadījumā zvērināts notārs nosūta aktu par mantojuma lietas izbeigšanu zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš ir atbildīgs par turpmāko rīcību ar to.

Ja kreditora pretenziju nav, VID nodod bezmantinieku mantu attiecīgajai valsts vai pašvaldību institūcijai.

Par bezīpašnieka lietām atzītās (ar tiesas spriedumu) būves VID arī nodod attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai.

Ja būves nekur nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, tās ir piekritīgas zemes īpašniekam atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Šādā gadījumā zemes īpašnieks ir tiesīgs vērsties ar attiecīgu pieteikumu tiesā, lai atzītu tam īpašuma tiesības uz būvēm kā zemes īpašniekam atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta ceturtajai daļai un Civillikuma 968. pantam.

Pilnībā atbildīgs ir zemes īpašnieks

“Zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka viņš ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes. To nosaka Civillikums. Taču bieži vien, konstatējot patvaļīgu būvniecību, nekustamā īpašuma saimnieks saka, ka viņš to nav būvējis. Taču jāapzinās, ka zemes īpašnieks, pat tad, ja viņš nav veicis būvniecību, ir tas, kas atbildīgs par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu,” norāda Arhitektūras pārvaldes Arhitektūras nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Kristīne Zīverte.

Rīga pēc teritoriālā plānojuma ir sadalīta vairākās apbūves zonās. Piemēram, nelegāla būve – privātmāja – var atrasties apstādījumu un dabas teritorijā, kur šāda veida būves nedrīkst celt.

Vai atbilst teritorijas plānojumam

Ja uz zemes atrodas būves, kas nepieder zemes īpašniekam, vispirms ir jāsaprot, vai būvi ir iespējams legalizēt, vai ir iespējams izstrādāt būvniecības dokumentāciju. Ja zemes īpašnieks ir konstatējis, ka viņam piederošā īpašumā esošā būve nevienam nepieder, un viņš to vēlas legalizēt, pirmais solis ir atnākt uz būvvaldi, lai saprastu, vai būve atbilst visu normatīvo aktu prasībām, piemēram, teritorijas plānojumam, Aizsargjoslu likumam – vai vispār uz šīs zemes var atrasties tādas funkcijas būve, skaidro būvvaldes speciālistes.

“Rīga pēc teritoriālā plānojuma ir sadalīta vairākās apbūves zonās. Piemēram, nelegāla būve – privātmāja – var atrasties apstādījumu un dabas teritorijā, kur šāda veida būves nedrīkst celt,” tā D. Skalbe.

Vēl ir jāsaprot, par kādu būves veidu ir runa, – tā ir jaunbūve vai jau esošas būves pārbūve, kā arī būtiski – to plānots ekspluatēt vai atgriezt iepriekšējo tiesisko stāvokli.

Tiesības gan nojaukt, gan izstrādāt dokumentāciju

Īpašniekam ir visas tiesības ierosināt gan būves nojaukšanu, gan būvniecības dokumentācijas izstrādi. “Ja zemes īpašnieks būvi vēlas legalizēt, tad ir jāuzsāk būvniecības process, jo tā ir jauna būvniecība,” skaidro K. Zīverte. “Nav iespējama ne pārbūve, ne citi procesi, jo nav dokumentācijas.”

Ja būve ir līdz 25 m², t.i., 1. grupas ēka, tad Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka, ka būvniecības dokumentāciju var izstādāt pats zemes gabala īpašnieks. Visos pārējos gadījumos par tālāko būvniecības procesa virzību ir jākonsultējas ar sertificētu arhitektu. Ja vēlas būvi legalizēt, būvvaldei ir jāiesniedz iesniegums, un būvvalde pieņem lēmumu – izsniegt vai neizsniegt būvatļauju.

Ja būve īpašnieka vajadzībām neatbilst, tad tiek pieņemts cits lēmums – nojaukt būvi. Ja ēka ir līdz 25 m², iesniedzot būvvaldei paskaidrojuma rakstu, zemes īpašnieks to var izdarīt pats. Ja ēka ir 2. vai 3. grupas būve, kas pieslēgta inženiertīkliem, tad ir vajadzīgs būvprojekts.

Termiņi un izmaksas

Ja plāno nojaukt 1. grupas būvi, paskaidrojuma rakstu būvvalde izskata divu nedēļu laikā. Šajā gadījumā būvnodeva nav jāmaksā.

Savukārt, ja ir iesniegts būvprojekts, būvvalde to izskata mēneša laikā un ir jāmaksā būvnodeva atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 147 “Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu Rīgā”.

Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” par patvaļīgas būvniecības esamību uz zemes gabala var tikt piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, t.i., 3% no kadastrālās vērtības. “Redzam, ka šī norma darbojas. Būvvaldē vēršas vairāk cilvēku, kas vēlas sakārtot savas zemes lietas, novēršot patvaļīgu būvniecību, un ilgstoši nenodotas ēkas nodod ekspluatācijā,” tā D. Skalbe.

Kur pārliecināties par īpašumtiesībām

Visu informāciju, kas ierakstīta zemesgrāmatā par nekustamo īpašumu, var iegūt mājaslapā www.zemesgramata.lv, autorizējoties un veicot apmaksu par nodalījuma apskati.

Ja būve ir ierakstīta zemesgrāmatā, tad par tās piederību var pārliecināties arī VZD datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, informē VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Ciganova. Portālā var meklēt datus par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem kadastra objektiem – nekustamajiem īpašumiem, zemes vienībām, būvēm un telpu grupām – un par (zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu) īpašniekiem. Nekustamo īpašumu var meklēt pēc kadastra numura vai nosaukuma, arī pēc tajā ietilpstošā objekta (zemes vienības, būves vai dzīvokļu īpašumos ietilpstošās telpu grupas) adreses. Zemes vienības, būves un telpu grupas var meklēt pēc to kadastra apzīmējuma vai adreses.

Ja būve nav ierakstīta zemesgrāmatā, tad, lai iegūtu šādu informāciju, VZD jāiesniedz ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījums, jo informācija par fizisko personu datiem ir ierobežotas pieejamības informācija, un saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturto daļu persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Ieraksta par būvi dzēšana

Nereti gadās, ka būve zemesgrāmatā ir reģistrēta, bet dabā tādas vairs nav. Tad īpašniekam ar iesniegumu ir jāgriežas būvvaldē, tā veic apsekojumu dabā un, konstatējot šo faktu, izsniedz izziņu par būves neesamību, kura ir jāiesniedz VZD.

VZD saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 150. punktā noteikto ierakstu par būvi dzēš:

• pamatojoties uz pašvaldības būvvaldes izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesamību apvidū;
• pamatojoties uz pašvaldības būvvaldes izdotu dokumentu, kurā apliecināts, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais kadastra objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka būvju klasifikāciju, nav uzskatāms par būvi.

Ieraksta par būvi dzēšanu ir tiesīgs ierosināt būves īpašnieks, ja tāda nav – tiesiskais valdītājs (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki kopā vai kāds no kopīpašniekiem uz pilnvarojuma pamata) vai minēto personu pilnvarota persona, kā arī zemes īpašnieks attiecībā uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kas atrodas uz viņa zemes, noformējot VZD pasūtījumu ēku ieraksta dzēšanai un pievienojot būvvaldes izziņu par ēkas neesamību apvidū.

Ja būve ir reģistrēta arī zemesgrāmatā, tad īpašniekam jāiesniedz VZD iesniegums, kas vienlaikus adresēts arī zemesgrāmatu nodaļai.

Sīkāk par būves ieraksta dzēšanas pakalpojumiem var skatīt VZD mājaslapas sadaļā Ēkas dzēšana.

P.S.

Ja īpašumā ēkas uz zemes pieder vienai, bet zeme – citai personai, tad ir izveidojies dalītais īpašums. Šī situācija ir izņēmums no Civillikuma ēkas un zemes vienotības principa, un to regulē citi normatīvi.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/302723-ka-rikoties-ja-uz-ipasuma-esosas-zemes-atrodas-bezsaimnieka-buve-2019

Vēl joprojām aktuāla ir līdz 90. gadu sākumam celto privāto dzīvojamo māju nodošana ekspluatācijā un ierakstīšana zemesgrāmatā. LV portāls skaidro, kādi normatīvi ir jāievēro un kādi dokumenti nepieciešami, lai to paveiktu.

• Robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis – līdz šim datumam celtajām ēkām būvvalde nepārvērtē būvniecības tiesiskumu, bet aprobežojas ar fakta esamību dabā.
• Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts.
• Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve.
• Ja gadu gaitā ir veiktas kādas pārbūves un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu.

Samērā daudzi LV portāla lasītāji uzdod jautājumus par to, kā nodot ekspluatācijā ēkas, kas celtas pirms vairāk nekā 30 gadiem, kā sakārtot šo ēku būvdokumentāciju un kā ierakstīt tās zemesgrāmatā. Ar šādu privātnamu nodošanu ekspluatācijā nereti saskaras arī Rīgas pilsētas būvvalde.

Robežšķirtne – 1993. gada 5. aprīlis

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe uzsver, ka robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis. Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

“No minētās tiesību normas izriet, ka līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu,” skaidro D. Skalbe. “Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, pārvērtējot šādas būvniecības tiesiskumu, nāktos piemērot tābrīža likumdošanu, kā arī pārbaudīt ļoti senus notikumus. Likumdevējs apzināti ir norobežojies no iepriekš veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanas, jo tas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu.”

Ja nav būvprojekta

1. piemērs. Dzīvojamā ēka, kura pabeigta 1989. gadā (to apliecina inventarizācijas akts), nav nodota ekspluatācijā un ierakstīta zemesgrāmatā. Pašvaldība apgalvo, ka nepieciešams būvniecības procesu ierosināt no jauna – lai ēku nodotu ekspluatācijā, vajadzīga jauna būvatļauja, jauns projekts utt.

Atbilde. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, vai būves cēlājiem ir saglabājies padomju laika būvprojekts. Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts. Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve un tiek piemērotas visas normas, kas ir spēkā patlaban, piemēram, attiecībā uz pagaidu energoefektivitātes sertifikātu, skursteņslaucītāju atzinumu u. c. Iespējams, ka pēc jaunā pašvaldību teritoriālā plānojuma privātmāju apbūve šajā teritorijā nemaz nav iespējama. Vai arī ir problēmas ar sarkanajām līnijām – šajā teritorijā izbūvēts kaut kas tāds, ko tagad normatīvi vairs nepieļauj.

Līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu.

Ja ir būvniecības dokumentācija

2. piemērs. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās uzbūvēts nams, kas nav nodots ekspluatācijā. Visa būvniecības dokumentācija ir saglabājusies, taču laika gaitā atsevišķās telpās veikta pārbūve un tās vairs neatbilst projektam. Kā rīkoties šādā gadījumā?

Atbilde. Ja pa šiem gadiem ir veikta pārbūve un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu. D. Skalbe: “Tam, kas ir uzbūvēts dabā, ir jāsakrīt ar to, kas ir būvniecības dokumentācijā.”

Jāņem vērā, ka būvprojekta izmaiņu projektu var izstrādāt tikai tiem būvprojektiem, kuriem ir saņemta būvatļauja. Projektu var izstrādāt arī tad, ja ir būvprojekta ģenerālplāna akcepts, kas vienlaikus uzskatāms par atļauju realizēt būvniecības ieceri.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai ēku nodotu ekspluatācijā

Rīgas pilsētas būvvalde norāda: lai ēku nodotu ekspluatācijā, ir jāsakārto būvniecības dokumentācija.

• Ir vajadzīgs būvprojekta autora atzinums par to, ka ēka atbilst projektam. Ja autors vairs nepraktizē, šādu atzinumu var sniegt jebkurš cits sertificēts arhitekts, kurš uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu.
• Valsts zemes dienestā jāsaņem kadastrālās uzmērīšanas lieta (agrāk to sauca par inventarizācijas lietu).
• Svarīgs ir izpilduzmērījumu (topogrāfiskais) plāns ar pazemes komunikācijām un izbūvēto būvju horizontālās un vertikālās (parāda ēku augstumu) novietnes piesaistēm. Tajā jāiezīmē visas būves, ieskaitot žogu, un citi objekti, kas atrodas uz zemesgabala, piemēram, lieli koki un celiņi.
• Kad nams uzbūvēts, vajadzīgs sertificēta elektriķa izsniegts elektroinstalācijas pārbaudes akts, kā arī sertificēta skursteņslauķa atzinums par dūmkanālu un ventilācijas kanālu stāvokli.
• Ja māja ir apkurināma, paredzēta dzīvošanai visu gadu un ir siltināta, būvvaldei jāiesniedz energoefektivitātes pagaidu sertifikāts.
• Būvvaldei jāiesniedz atzinumi no tehnisko noteikumu izdevējiem, kā arī līgums par sadzīves atkritumu izvešanu.
• Pie mājas jābūt pastkastei, adreses plāksnītei un karoga turētājam/mastam.
• Kopā ar šiem dokumentiem būvvaldē jāiesniedz apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai, aizpildot attiecīgu veidlapu.

Kas jāievēro, lai ierakstītu namu zemesgrāmatā

Būvvaldes pārstāve vērš uzmanību: pēc likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” akts par nodošanu ekspluatācijā nebūt nav vienīgais pamats, kas ļauj būvi ierakstīt zemesgrāmatā. Tiem, kas objektu grib ierakstīt zemesgrāmatā, saistošs ir šī likuma 17. pants, kas nosaka: ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

• valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21. jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam;
• likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);
• noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;
• rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993. gada 28. februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);
• apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim);
• tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā;
• aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam);
• izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;
• līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;
• citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Var būt beztermiņa būvatļauja

Būvvalde norāda, ka līdz 1997. gada 1. aprīlim nebija normatīvu, kas regulē būvatļaujas izsniegšanas kārtību. Tālaika projekti vienlaikus tika uzskatīti arī par atļauju realizēt būvniecības ieceri.

Ja projektā nebija noteikts, ka būvprojekta realizācijai ir jāsaņem būvatļauja vai projektā nebija konkrēts termiņš, līdz kuram īstenojams būvprojekts, tad to var uzskatīt par beztermiņa būvatļauju.

Jāņem vērā, ka jaunais būvniecības procesa regulējums – Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” – paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (pieci gadi – būvēm, kurām tika novērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi).

Uz jautājumu, vai minēto normu var attiecināt uz padomju laikā būvētajām ēkām, D. Skalbe atbild, ka tas ir atkarīgs no tā, vai atļauju būvprojekta realizācijai var uzskatīt par terminētu vai beztermiņa. Ja atļauja būvprojekta realizācijai uzskatāma par beztermiņa, šo normu uz iepriekš minētajām ēkām nevar attiecināt.

Savukārt objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, un kuriem nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.

Terminēto būvatļauju, kurās netika norādīts termiņš, kad ēka jānodod ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir 2022. gada 1. oktobris, proti, astoņi gadi kopš noteikumu spēkā stāšanās.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/310672-ka-padomju-laika-buvetu-privatmaju-nodot-ekspluatacija-2019

Mežs un zeme, uz kā tas atrodas, ir vērtība - tā pārdošana vai apsaimniekošanas pakalpojuma nolīgšana ir nozīmīgs lēmums, kuru veicot jābūt piesardzīgam, jo nekustamais īpašums ir populārs krāpnieku mērķis. Inflācijas laikā krāpniecības un zādzības īpaši pieaug - labticīgi mežu īpašnieki meklē papildu ienākumus un krāpnieki pastiprināti meklē aizvien jaunus guvumus.

Kā atpazīt krāpniekus? Biežāk sastopamie krāpniecības veidi

Bieži sastopami ir negodīgi starpnieki - uzņēmumi, kas pamanījušies iegūt meža īpašnieku datus - adresi, telefona numuru. Šādus datus aizsargā likums un to ieguve ir nelikumīga, tāpēc zvans no kāda potenciālā meža pircēja jau ir pirmais brīdinājuma signāls, ka šī mijiedarbība notiek ar potenciālo krāpnieku.

Vēl kāda no iespējamās krāpšanas pazīmēm pārsvarā ir darījumā piedāvātā cena. Turklāt šie darījumi lielākoties norisinās zibenīgā ātrumā, krāpnieki vēlas negodīgo darījumu noslēgt ātri, mākslīgi to steidzinot un nosakot kārdinoši izdevīgu īpašuma cenu. Process ir straujš un īss - nereti īpašums tiek pārdots vienā līdz divās nedēļās.

Aizdomīgs faktors ir arī vēlme kārtot darījumu bez notāra iesaistes un uzrādīt dokumentus, kas nav notariāli apstiprināti. Tādēļ ieteicams vienmēr iet garāko, bet drošāko ceļu un iepriekš pārliecināties par darījuma un dokumentu likumību.

Krāpnieki kļūst aizvien radošāki. Reizēm viņi maina reālu uzņēmumu rekvizītus, lai izkrāptu naudu - internetā tiek manipulēti šie dati un mijiedarbība notiek nevis ar reāli eksistējošu firmu, bet ar krāpnieku firmu. Līdzīgi, piemēram, darījuma procesā pēkšņi tiek paziņots, ka uzņēmums maina nosaukumu, bankas kontu vai citus nozīmīgus datus.

Kā neļaut sevi apmānīt?

Lai pasargātu sevi un mežu, svarīgi turēt acis vaļā un doties cauri pārdošanas vai pakalpojumu nolīgšanas procesam lēnprātīgi. Uzmeklē savu potenciālo darījuma partneri pats un neatsaucies uz piedāvājumiem, kurus Tev piedāvā telefona zvanos vai ierodoties Tavā īpašumā. Turklāt vienmēr ieteicams salīdzināt 2-3 dažādus piedāvājumus.

SIA Dizozols atgādina, ka vajadzētu painteresēties par to, kādas ir uzņēmuma atsauksmes un tā reputāciju, pieredzi, apgrozījumu, darbiniekiem. Saglabā mieru un nekad nesteidzies, pieņemot lēmumu! Neuzķeries uz steidzināšanu, spiediena izdarīšanu ar konkrētā brīža augstajām pieņemšanas cenām vai zemajām izstrādes izmaksām.

Jūs pieņemat lēmumus par savu īpašumu – savu un savas ģimenes banku, kas var jums nest ienākumus gan šobrīd, gan vēl paaudzēm ilgi. Tāpēc izdariet no savas puses visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka saņemat labāko iespējamo piedāvājumu tirgū, turklāt no droša un uzticama darījuma partnera.

Svarīgi: kādi norēķinu veidi jāpieprasa, lai garantētu maksimāli drošus darījumus?

Slēdzot līgumu par apsaimniekošanu, vienmēr vajag prasīt kaut daļēju priekšapmaksu – lai tā kalpo kā drošības garants vēl pirms tiek uzsākti mežizstrādes darbi – kā uzņēmuma leģitimitātes apliecinājums. Turklāt līgumā uzreiz vajag paredzēt norēķinu kārtību. Tā var atšķirties atkarībā no klienta vēlmēm, īpašuma izmēra un veicamajiem darbiem, bet uzreiz vajadzētu atrunāt, vai samaksa tiks veikta pēc katras aizvestās kokmateriālu kravas, reizi nedēļā, reizi mēnesī vai tad, kad darbi īpašumā būs pabeigti.

Pārdodot cirsmas un augošus kokus, vajadzētu izvēlēties visdrošāko norēķinu formātu, lai nevienā brīdī vienlaikus nenodotu savu īpašumu un samaksu par to vienās rokās. Respektīvi – visdrošākais variants būtu vienoties par konkrētu sadarbības modeli – naudas ieskaitīšanu darījuma kontā vai nodošanu glabāšanā notāram līguma slēgšanas brīdī, lai tā atrastos drošībā līdz visu formalitāšu sakārtošanai, nodrošinot īpašniekam pilnīgu drošību.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/552290-ka-neiekrist-krapnieku-lamatas

Elektroenerģijas rēķinu pamatā veido trīs daļas, divas būtiskākās – maksa par elektroenerģiju un maksa par elektrības piegādi. Trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Lai rēķins par elektrību būtu iespējami zemāks, svarīgi rūpīgi izvērtēt vajadzības un patēriņa paradumus – mājsaimniecībā izmantotās elektroiekārtas, to darbināšanai nepieciešamo jaudu (slodzi), kā arī patēriņa apjomu.

Kam pievērst uzmanību, lai noskaidrotu, vai pastāv iespējas samazināt ikmēneša elektrības rēķinu? Četrus būtiskus ieteikumus sagatavojis elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls".

1. Zini sava elektrības pieslēguma fāžu un ampēru, kā arī patērēto kilovatstundu skaitu

Maksu par elektroenerģiju nosaka patēriņš – patērēto kilovatstundu (kWh) skaits un uz katru kWh attiecinātais elektroenerģijas tirgotāja tarifs. Gan pašu tirgotāju, gan konkrētu tarifu (produktu) pie šī tirgotāja izvēlas klients (tirgotāju tarifu apjomu ietekmē elektroenerģijas cena tirgū, bet atkarībā no patēriņa apjoma un paradumiem katram klientam izdevīgākais var būt kāds konkrēts elektroenerģijas tarifs).

Savukārt maksu par elektroenerģijas piegādi nosaka elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoru tarifi atbilstoši elektroapgādes infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. Šīs pozīcijas apjomu rēķinā ietekmē gan katra konkrētā klienta elektroenerģijas patēriņš, gan arī izvēlētā elektroenerģijas pieslēguma tehniskie parametri, ko izsaka fāžu (F) un ampēru (A) skaits.

Jo lielāka jauda izvēlēta, jo lielāka maksa par tās nodrošināšanu. Identiski ir ar patēriņu – jo lielāks ir piegādāto kWh skaits, jo lielāka ir maksa par elektroenerģijas piegādi.
Gan pieslēguma parametrus, gan arī detalizētus elektroenerģijas patēriņa datus klients var redzēt, autorizējoties "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv.

2. Izvērtē elektrības tirgotāju piedāvājumus un to nosacījumus

Proporcionāli lielāko daļu elektrības rēķinā veido maksa par pašu elektrību, tāpēc, pirmkārt, būtiski izpētīt mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņu. Ikstundas patēriņa dati klientiem pieejami lielākajā daļā tirgotāju klientu portālos. Pēc tam jāizpēta, vai pie tirgotāja izvēlēts patēriņa apjomam un paradumiem izdevīgākais tarifs.

Iespējas ir dažādas – fiksēta maksa ar dažādiem nosacījumiem, tirgum piesaistīts tarifs. Fiksēts tarifs nozīmē konkrētu un nemainīgu cenu par 1 kWh, savukārt tirgum piesaistīts tarifs nozīmē to, ka kopējā maksa par elektroenerģiju veidojas atkarībā no tās ikstundas cenas tirgū ("Nord Pool" biržā).

Izvēloties "biržas tarifu", svarīgi sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā katrā atsevišķā stundā un visaktīvāk elektroenerģiju patērēt tajās stundās, kad tā ir salīdzinoši lētāka.

Ir vērts laiku pa laikam papētīt piedāvājumus un nosacījumus pie dažādiem tirgotājiem, jo tie mēdz mainīties. Pētot nosacījumus, ieteicams arī pievērst uzmanību, vai nav paredzēta līgumsoda maksa par līguma laušanu pirms termiņa (ja ir, tad cik liela) un vai nav paredzēti kādi papildu maksājumi, piemēram, ikmēneša apkalpošanas maksa.

3. Izvērtē elektrības pieslēguma atbilstību faktiskajām vajadzībām

Otru pozīciju rēķinā veido maksa par elektrības piegādi, un tā dalās divās daļās – fiksētajā un mainīgajā.

Fiksētā ir maksa par pieslēguma nodrošināšanu, un tā ir atkarīga no klienta izvēlētās pieslēguma jaudas (slodzes). Lai nesanāktu pārmaksāt, ieteicams izvēlēties pieslēgumu ar tādiem tehniskajiem parametriem, kas būtiski nepārsniedz faktiskā patēriņa vajadzībām nepieciešamos.

Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju izmanto 1F vai 3F, 16-20A pieslēgumu (ap 90% dzīvokļu un ap 60% privātmāju iedzīvotāju). Šādi pieslēgumi ir piemēroti, lai nodrošinātu visas ikdienas pamatvajadzības: lietotu apgaismojumu, darbinātu veļasmašīnu, ledusskapi, televizoru, gludekli, elektrisko tējkannu un citas ierīces.

Jaudīgāks pieslēgums varētu būt nepieciešams īpašumos, kuros tiek izmantotas elektroierīces ar lielāku jaudu, piemēram, elektriskā plīts virsma, siltumsūknis, ūdens sūknis, kondicionieris un citi. Vairumā privātmāju un daļā jauno daudzdzīvokļu projektu izbūvēti 3F pieslēgumi, kas nodrošina efektīvāku elektrotīkla lietošanu.

Ja pieslēgums ir lielāks nekā 3F 20A, ir vērts izvērtēt, vai šāda jauda (slodze) nav par lielu ikdienas vajadzībām.  

Aprēķināt patēriņa paradumiem atbilstošu slodzi mājsaimniecībā var palīdzēt "Sadales tīkla" mājaslapā pieejamais slodzes aprēķina kalkulators. Papildu ieteikumus var jautāt elektrospeciālistiem.

Mainīgā tarifa daļa ir maksa par pārvadītajām kWh, un tā ir tieši atkarīga no mājsaimniecības ikmēneša patēriņa apjoma. Attiecīgi, šīs maksas apjomu, tāpat kā maksu par saņemto elektrību, iespējams ietekmēt, izvērtējot paradumus un lieki netērējot elektrību. Vienkārši energoefektivitātes paradumi ir, piemēram, izslēgt gaismu vai televizoru telpā, kurā neatrodies, vārīt ūdeni tikai vienai krūzītei kafijas, nevis pilnu tējkannu, savlaicīgi atkausēt saldētavu, iegādāties energoefektīvas mājsaimniecības ierīces un tamlīdzīgi.

4. Esi informēts par atbalstu aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem

Valdība ir noteikusi četras iedzīvotāju grupas, kurām pienākas īpašs aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalsts:

•  trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība  (persona);
•  ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti;
•  persona ar 1. invaliditātes grupu vai tās aizgādnis;
•  daudzbērnu ģimene.

No 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, ņemot vērā augsto elektroenerģijas cenu kāpumu un līdzšinējā atbalsta apjoma proporcionalitāti, šīm grupām ir noteikts 15 eiro (daudzbērnu ģimenēm – 20 eiro) atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju. Sākot ar 2023. gada 1. maiju, atbalsts būs – 5 eiro (daudzbērnu ģimenēm – 10 eiro) apmērā.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/554373-kas-tev-jazina-par-savu-elektribas-pieslegumu-lai-rekins-nebutu-lielaks-neka-gribetos

No 1.maija dabasgāzes tirgus, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, būs pilnībā atvērts. Mājsaimniecību lietotāji turpmāk varēs izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm - lietotājam un dabasgāzes tirgotājam -, savstarpēji vienojoties. Kas jāņem vērā?

Mājsaimniecību lietotājiem būs pieejami divu veidu produkti

• fiksētas cenas (cena nemainīga noteiktam periodam) un
• mainīgas jeb biržas cenas produkts (mainās atbilstoši cenai biržā).

Katram lietotājam ieteicams izpētīt tirgotāju piedāvājumus un pārdomāt, kurš no piedāvātajiem produktiem būs izdevīgākais saviem patēriņa paradumiem.

Mainīgas cenas produkts

Mainīgas cenas produkta gadījumā dabasgāzes cena lietotājam tiek noteikta atbilstoši TTF (Title Transfer Facility) dabasgāzes biržas cenai, un tā var mainīties katru mēnesi atkarībā no norisēm pasaules dabasgāzes tirgū. Jāņem vērā, ka tirgotāji var piemērot maksu par tirdzniecības pakalpojumu, kas arī jāatspoguļo piedāvājumā un rēķinā.

Fiksētas cenas produkts

Fiksētas cenas produktam ir divi līguma veidi - fiksētas cenas, tirgotājam un lietotājam vienojoties, un universālais pakalpojums (UP).

Fiksētas cenas gadījumā tirgotājs piedāvā noteiktu nemainīgu cenu noteiktā laika periodā. Līgums parasti tiek slēgts uz pusgadu vai gadu, bet var tikt slēgts arī uz diviem vai vairāk gadiem, vai bez noteikta termiņa. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgotājs var paturēt tiesības cenu mainīt, piemēram, reizi sešos mēnešos. Tādēļ, pirms fiksētas cenas līguma slēgšanas, ieteicams noskaidrot, cik bieži tirgotājs patur tiesības mainīt (pārskatīt) dabasgāzes cenu.

Tāpat arī tirgotājam ir pienākums vismaz mēnesi pirms līguma termiņa beigām par to informēt lietotāju, skaidrojot turpmākos rīcības variantus. Tomēr lietotājiem ieteicams arī pašiem sekot līdzi līguma termiņam un laicīgi apsvērt turpmāko izvēli. Slēdzot līgumu, jāpievērš uzmanība, vai paredzēta soda nauda par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Tas ir būtiski, ja lietotājs vēlēsies mainīt gāzes produktu vai slēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar citu tirgotāju.

UP līguma gadījumā (visiem tirgotājiem ir pienākums piedāvāt UP) tirgotājs saglabā dabasgāzes cenu nemainīgu 6 mēnešus. Spēkā esošu UP līgumu lietotājs jebkurā laikā var pārtraukt bez soda naudas piemērošanas. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis pakalpojums var būt dārgāks par citiem tirgū pieejamajiem.

Ko vēl svarīgi ņemt vērā?

• Dabasgāzes tirgotāju var mainīt katru mēnesi līdz esošā mēneša 15.datumam. Piemēram, ja līdz š.g. 15.aprīlim tiek noslēgts jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums, ar 1.maiju dabasgāzes piegādi nodrošinās izvēlētais tirgotājs. Savukārt produkta maiņu pie esošā tirgotāja var veikt katru mēnesi līdz esošā mēneša 31.datumam.
• Ar dabasgāzes tirgotāju piedāvājumiem var iepazīties tirgotāju tīmekļvietnēs vai konsultējoties telefoniski.
• Arī līgumu var pārslēgt tirgotāju tīmekļvietnēs vai arī telefoniski, bet pirms tam noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar tirgotāja piedāvājumu, jāizpēta ne vien dabasgāzes cenas piedāvājums, bet arī līgums un tā nosacījumi (piemēram, uz cik ilgu laiku līgums tiek slēgts, vai par dabasgāzi tiks piemērota fiksēta vai mainīga (biržas) cena, kāda ir dabasgāzes tirgus cena biržā līguma slēgšanas brīdī, vai un kāds ir sods līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā). Līguma nosacījumi nedrīkst atšķirties no lietotājam izteiktā piedāvājuma.
• Ja šobrīd dabasgāzi lietotājs saņem no AS "Latvijas Gāze" par SPRK regulētu tarifu un līdz š.g. 15.aprīlim nebūs izdarīta izvēle par jauna dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanu ar kādu no tirgotājiem, dabasgāzi lietotājs turpinās saņemt no AS "Latvijas Gāze" par universālā pakalpojuma (UP) cenu.
• Pamatā tirgotāju piedāvājumi paredz norēķinus atbilstoši katra mēneša patēriņam, iesniedzot skaitītāja rādījumu un saņemot rēķinu.
• Atsevišķi piedāvājumi paredz arī izlīdzināto maksājumu (maksā katru mēnesi vienādu summu, balstoties uz vēsturiski vidējo dabasgāzes patēriņu). Izlīdzinātā maksājuma gadījumā svarīgi apzināties, ka noteikta perioda beigās (ierasti pēc gada) tirgotājs veiks pārrēķinu atbilstoši faktiskajam lietotāja dabasgāzes patēriņam. Pārrēķina rezultātā var konstatēt gan to, ka lietotājs ir pārmaksājis, gan to, ka lietotājam ir vēl jāpiemaksā starpība starp izlīdzināto maksājumu un faktisko patēriņu un reālajām izmaksām. Proti, nesekojot līdzi faktiskajam dabasgāzes patēriņam un faktiskajām izmaksām, pēc pārrēķina var būt nepieciešams piemaksāt.
• UP gadījumā SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot UP piedāvājumu, ir ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos UP piedāvājuma nosacījumus un UP piedāvājumu izteikšanas veida pareizību.
• Savukārt, ja neizdodas atrisināt strīdu ar dabasgāzes tirgotāju par iespējami netaisnīgiem līguma noteikumiem vai negodīgu komercpraksi, konsultāciju var saņemt PTAC, rakstot uz pasts@ptac.gov.lv vai zvanot uz 65452554.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/554451-svarigakais-kas-janem-vera-majsaimniecibam-saistiba-ar-dabasgazes-tirgus-atversanu

Tuvojas pavasaris, un “zaļie pirkstiņi” kļūst nemierīgi! Dārznieka gēns neiznīkst – ne viens vien pilsētnieks prāto, kur kaut ko iesēt vai iestādīt, vai tas būtu sīpols podiņā uz palodzes, vai vesela dobe urbānajā mazdārziņā.

Kaut arī vairumā jauno projektu dzīvokļiem ir balkons vai terase, kur lolot savu pilsētas oāzi, kopumā lielajās pilsētās tā tomēr ir reta greznība. Vecajos namos balkonu lielākoties nav vai arī tie ir niecīga izmēra. Ko darīt, ja dārzu tomēr gribas iekopt? Ņemt talkā sienas! Padomus, kā veidot vertikālos dārzus, apkopojuši “Bonava Latvija” eksperti.

Kas tad īsti ir vertikālie dārzi?

Vertikālais dārzs – tā ir vertikālas telpas izmantošana augu audzēšanai neatkarīgi no konstrukcijas, uz kuras dārzs iekārtots, un oāzes izmēra. Lielākoties šādu dārzu ierīkošanai ir piemērotas ēku sienas, uz kurām dažādos radošos veidos tiek nostiprinātas pamatnes puķupodu vai kastīšu novietošanai, bet tie var būt arī žogi un sētas, balkona margas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, piemēram, metāla statīvi utt.

Turklāt vertikālos dārzus var ierīkot arī telpās, piemēram, iekārtojot zaļo sienu vai griestus. Tiesa, tas prasa īpaši rūpīgu plānošanu un augu izvēli, kuru nosaka telpā pieejamais apgaismojums, telpas izmērs un augstums, sienu un griestu konstrukciju izturība.

Būtībā tas arī ir viss, ar ko vertikālais dārzs atšķiras no parastā – tas plešas nevis platumā, bet uz augšu. Tāpat kā parasts dārzs, arī vertikālais dārzs ir atbilstoši jākopj.

Kā plānot vertikālo dārzu?

Pirmais un galvenais noteikums – laba hidroizolācija! Neatkarīgi no tā, vai vertikālais dārzs top telpās vai ārā, jārēķinās, ka nepareizi vai nepietiekami sagatavotu virsmu mitrums un augsne ātri sabojās. Tāpat jāpadomā par drenāžas sistēmu, lai auga saknes nejustos kā purvā. Ja liekajam mitrumam nebūs, kur aizplūst, saknes sāks bojāties un pūt.

Vēl viens būtisks aspekts ir apgaismojums. Sevišķi svarīgi tas ir iekštelpās, kur augiem jānodrošina pietiekami daudz gaismas, bet arī vertikālajā dārzā uz balkona vai terases par to ir jādomā – dienvidu pusē neizdzīvos augi, kam vajadzīga ēna vai pusēna, savukārt ziemeļos neaugs tie, kas mīl sauli.

Ir daudz veidu, kā izveidot savu vertikālo dārzu. Pie sienas piestiprināts režģis vai palete, aiz kuras dēlīšiem var ērti aizāķēt puķupodiņus, pie griestiem piestiprināts iekarināts puķupods ar nokarenu augu tajā, pašrocīgi uzmeistarots dārziņš no plastmasas pudelēm – nav obligāti nepieciešamas speciālas konstrukcijas, galvenais, lai kastes un podiņi turētos gana stipri un droši.

Vertikālā dārza iekopšanai var pieiet radoši un dot otru dzīvi dažādām savu laiku nokalpojušām lietām, piemēram, no auduma pašūtam apavu vai darbarīku organizatoram – katru tā kabatu var piepildīt ar zemi un iestādīt augu.

Interesants risinājums ir koka žalūzijas, starp kuru dēlīšiem gana labi jutīsies sukulenti vai ķērpji, kam nevajag daudz augsnes.

Kas jāņem vērā, kopjot zaļo sienu?

Dārzs paliek dārzs – tā kopšana pārāk neatšķiras no jebkura dārza uzturēšanas. Laistīšanas daudzums ir atkarīgs no kastes vai podiņa dziļuma, gaisa temperatūras, gaismas daudzuma un gaisa plūsmas. Vasaras karstumā augus nevajadzētu laistīt dienas vidū, lai tos neapdedzinātu, turklāt karstumā ūdens ātri iztvaiko, un augs nepaspēj atveldzēties. Labāk laistīt augsni, nevis saslapināt auga lapas, lai neveidotos sēnītes un miltrasa.

Protams, katram augam ir savas prasības un vēlmes neatkarīgi no tā, vai tas aug tradicionālā dobē vai pie sienas piestiprinātā podiņā. Tāpēc, pirms izvēlēties augus savai zaļajai sienai, ir vērts iepazīties ar to kopšanu.

Ēku energoefektivitāte pēdējos gados ir viena no aktuālākajām tēmām būvniecībā. Lai samazinātu ēku siltuma zudumus, ieteicams veikt to siltināšanu, kas ļaus jūtami ietaupīt uz apkures rēķina. Lasi tālāk un uzzini, kādi ir galvenie veicamie darbi, ja siltināšanā tiek izmantota akmens vate un līmjava.

Fasādes siltināšana – izvēles un varianti

Pamatā ārsienu siltināšanai ir divi izvēles varianti. Kā siltināšanas materiālus var izmantot akments vati vai putu polistirola plāksnes. Savukārt gala apdarē iespējams izvēlēties starp ventilējamo fasādi, kur starp siltinājumu un apšuvuma plāksnēm ir atstāta sprauga gaisa apmaiņai, vai t.s. mitro apdari jeb dekoratīvo apmetumu.

Šoreiz par darbiem, kas jāveic, ja mājas siltināšana tiek veikta ar akmens vati, savukārt gala apdarē tiek izmantots dekoratīvais apmetums.

Mājas siltināšana – darbu secība

Veicot siltināšanu, nepieciešams ievērot darbu tehnoloģiju, kā arī pieļaujamās laikapstākļu normas. Tāpat būtiski jau pirms darbu sākuma izdarīt izvēli par labu konkrētai gala apdarei.

1. Būvlaukuma sagatavošana un cokola hidroizolēšana

Vispirms ap ēku pa perimetru jāizrok tranšeja, kas nodrošinās piekļuvi cokolam. Gan siena, gan cokols jāattīra; jāpārbauda un jānovērtē virsma, ja nepieciešams, tā jālabo vai jāizlīdzina. Nākamais solis ir cokola gruntēšana un hidroizolācijas slāņa uzklāšana.

2. Cokola siltināšana

Tā kā cokols atrodas tuvu zemei un ir pakļauts mitruma iedarbībai, tas parasti tiek siltināts ar putu polistirolu. Plākšņu pielīmēšanai tiek izmantota līmjava; ja hidroizolācija veidota ar bitumena dispersiju, izmanto īpašas līmes.

3. Sienas gruntēšana

Nākamais darbu solis – sienas gruntēšana. Lai veidotos labāka saķere starp sienas virsmu un līmjavu, nepieciešama grunts, kas paredzēta tieši fasāžu siltināšanai.

4. Cokola līstes piestiprināšana

Lai varētu ķerties pie sienas siltināšanas darbiem, vispirms pa ēkas perimetru piestiprina cokola līsti jeb profilu ar lāseni – tas vienlaikus gan aizsargās siltinājuma apakšējo malu, gan veidos balstu akmens vates pirmajai kārtai. Līstes tiek stiprinātas arī ap logiem.

5. Akmens vates līmēšana

Pamatlikums – fasādes vate tiek līmēta, virzoties no lejas uz augšu. Akmens vates plāksnes tiek līmētas ar līmjavu. To uzklāj uz plātnēm tā, lai līmjava nenokļūtu plākšņu savienojuma vietās. Kad tā sacietējusi, akmensvates plāksnes pieskrūvē ar īpaši siltināšanai domātiem dībeļiem.

6. Stūru aizsargāšana un armatūras sieta uzklāšana

Gan stūri, gan durvju un logu stūri tiek nostiprināti ar īpašiem ietvariem. To līmēšanai izmanto armējošo līmjavu. Tālāk uz sienām un cokola tiek uzklāts īpašs stikla šķiedras siets – vispirms sieta izmēra laukumu noklāj ar līmjavu, tad liek sietu un piešpaktelē to ar līmjavu. Sieta savienojuma vietās jāievēro 10 cm pārlaide. Cokolam ieteicams veidot divas armēšanas kārtas. Svarīga ir kvalitatīva, materiāliem piemērota līmjava – cena nav pamata kritērijs, izvēle izdarāma, balstoties uz materiālu un produktu savstarpējo saderību.

7. Gruntēšana ar gruntskrāsu pirms dekoratīvā apmetuma

Kad armatūras slānis pilnībā sacietējis un izžuvis, virsma jāgruntē. Izmantojama gruntskrāsa, kas piemērota izvēlētā gala apdares veida sastāvam.

8. Virsmu gala apdare ar dekoratīvo apmetumu

Iespējams izvēlēties starp minerālu apmetumu, kas nopērkams sauso maisījumu veidā un pirms uzklāšanas pareizi jāsajauc ar ūdeni, un gatavo apmetuma pastu. Minerālu apmetums pēc tam jākrāso, gatavais apmetums jau ir tonēts. Dekoratīvo apmetumu ar faktūru uzklāj atbilstoši izvēlētajam faktūras tipam. Slāņa biezumam jāatbilst graudiņu jeb granulu lielumam.

Siltināšanas produktu un materiālu izvēle

Buvserviss.lv piedāvā jau savstarpēji salāgotas siltināšanas produktu sistēmas, kurās ietilpst gan līmjava, gan gruntis un apmetumi. Šādu sistēmu izmantošana nodrošina nevainojamu materiālu savstarpējo saderību, kas svarīga, lai gala rezultāts atbilstu gan funkcionālajām, gan estētiskajām prasībām.


https://www.la.lv/8-soli-ka-veikt-fasades-siltinasanu-ja-tiek-izmantota-akmens-vate-un-limjava

Pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, tika veikta arī “dzīvokļu reforma” – mainījās mājokļu īpašumtiesības, un tie ieguva jaunus saimniekus. Savukārt daļa dzīvokļu palika pašvaldību īpašumā, un vietvaras tos turpināja izīrēt iedzīvotājiem. Nu daļai šādu dzīvokļu īrnieku gaidāmas izmaiņas, un viņiem var nākties meklēt citu pajumti.

Uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas kādreizējie īpašnieki atguva savus īpašumus, tostarp arī dzīvojamos īres namus, kuri ar to īrniekiem slēdza jaunus līgumus, vai arī viņiem nācās meklēt citu dzīvesvietu. Savukārt pārsvarā padomju laikā celto ēku, kuri nonāca pašvaldības pārziņā, iedzīvotāji varēja savus dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem vai arī izpirkt. Tomēr ievērojama daļa iedzīvotāju, ja tā varētu teikt, palika, “karājoties gaisā”. Viņi savus dzīvokļus neprivatizēja un turpināja tajos dzīvot, pamatojoties uz vēl padomju laikā noslēgtajām īres tiesībām.

Pašvaldības vētī sociālos dzīvokļus

Vietvaras šos mājokļus vienkārši turpināja izīrēt iedzīvotājiem. Atkarībā no situācijas, vienā pašvaldībā šādu dzīvokļu bija vairāk, citā mazāk. Līdz ar to arī problēmas ar šādiem dzīvokļiem un to iedzīvotājiem vienviet bija lielākas, bet citviet pat vispār nebija. Ja kādai pašvaldībai šādu dzīvokļu bija pārpārēm, tad kaimiņu novadā tādu nebija vispār.

Daļu dzīvokļu pašvaldība, balstoties uz valsts likumdošanu par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā un vietējiem pašvaldības noteikumiem, kā sociālos dzīvokļus izīrēja maznodrošinātām/trūcīgām personām, bāreņiem, daudzbērņu ģimenēm, piesaistītajiem jaunajiem speciālistiem, vientuļajiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem, kuru mājokļi bija cietuši, piemēram, ugunsgrēkā vai plūdos (katrā pašvaldībā ir atšķirīgi saistošie noteikumi, kam šādi dzīvokļi un uz cik ilgu laiku jāpiešķir, bet “pa lielam” tie ir vienādi). Šo gadu laikā daļai šo īrnieku mainījies statuss, un viņiem “pēc papīriem” vairs nepienākas sociālais dzīvoklis. Piemēram, daudzbērnu ģimenei dzīvokli piešķir līdz laikam, kamēr bērni kļūst pilngadīgi un paši sāk pelnīt, jaunajam speciālistam īres līgumus slēdz uz noteiktu termiņu, bet kāds cits jau sen kā var būt izķepurojies no trūcīgā statusa, bet joprojām saņem pašvaldības atbalstu nodrošināšanā ar dzīvokli.

Savukārt viena otra pašvaldība savus dzīvokļus turpināja izīrēt, lai tie vienkārši nestāvētu tukši. Mainoties likumdošanai, pēdējā gada laikā teju visās valsts vietvarās uzsākta pašvaldības sociālo dzīvokļu revīzija: tiek pārslēgti īres līgumi, un daļu no tiem pašvaldības negrasās pagarināt. Līdz ar to daudzi sākuši bažīties, vai viņi drīzumā nezaudēs jumtu virs galvas.

Pašvaldības dzīvokli nevar iegūt “uz mūžu”

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 32. pants nosaka, ka pašvaldības komisija, kas lemj par sociālo dzīvokļu piešķiršanu, “nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamo telpu īres līgums”. Praksē pārsvarā tas ir uz diviem-trim gadiem, un, šim termiņam beidzoties, pašvaldība var vai nu līgumu pagarināt vai lauzt.

Atteikt turpmāko īrēšanu vietvara var gadījumos, ja īrnieks pārkāpis īres noteikumus, piemēram, dzīvokli nodevis apakšīrē vai mainījušies viņa mantiskie apstākļi. Viņš, piemēram, mantojumā ieguvis māju vai dzīvokli, vai arī dabūjis labi atalgotu darbu, kas viņam ļauj īrēt vai iegādāties dzīvokli par tirgus cenu.

Tuvāko gadu laikā pašvaldībai būs jāpāriet uz terminētajiem īres līgumiem ar dzīvokļu īrniekiem:

Mainās likumdošana

Pērnā gada 15. janvārī spēku zaudēja likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, un tagad regulējums par tā sauktajiem sociālajiem dzīvokļiem ietverts likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Tāpat aizpērn spēkā stājās arī jauns Dzīvojamo telpu īres likums. Nu vairs nepastāv arī tāds jēdziens kā beztermiņa īres līgums.

Pirmā pašvaldība, kas nopietni ķērusies klāt pašvaldības dzīvokļu īres problēmām, ir Jēkabpils novada dome. Tās priekšsēdētāja vietnieks Ainars Vasilis vietējai avīzei “Brīvā Daugava” paudis, ka pašvaldības dzīvojamajam fondam pietiktu ar 1150 dzīvokļiem, bet tādu ir ap 4000. Pusei no tiem ir nepieciešams kapitālais remonts, kas katram izmaksā no 20 līdz 25 tūkstošiem eiro, lai tos visus savestu kārtībā pašvaldībai būtu nepieciešami 75 miljoni eiro. Pašvaldībai nav ne līdzekļu, ne gribas, ne arī likumiska pamatojuma kapitāli remontēt visus šos dzīvokļus.

Jēkabpilī daļu īrnieku izliks no dzīvokļiem:

“Skan skarbi, bet tāda ir realitāte!”

Janvārī Jēkabpils novada pašvaldība iedzīvotājiem, kuri īrē pašvaldības dzīvokļus, bet kuriem pēc likuma nepienākas palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, izsūtījusi paziņojumus, ka līgumus pagarinās tikai uz pusgadu. Un šai laikā viņiem tad arī jārod risinājums – meklēt jaunu mājvietu vai arī izpirkt dzīvokli savā īpašumā (par to var maksāt ne tikai uzreiz, bet arī ilgtermiņā, summu sadalot piecu gadu termiņā).

Vai šāda situācija ir visā Latvijā? Ainars Vasilis saka: “Pilnīgi analogi noteikumi nav nevienam, jo situācija pašvaldībās ir atšķirīga. Ir tādas, kam ir pašvaldības īres dzīvojamais fonds, un tādas, kam tāda nemaz nav. Tepat blakus – Madonā – cilvēki savulaik privatizācijas procesa kartībā visus dzīvokļus ir iegādājušies īpašumā. Situācijas ir atšķirīgas, tāpēc nav jēgas salīdzināt un skatīties citu pašvaldību piemērus.”

Viņš “Brīvajai Daugavai” uzsver: “Nu nav tā, ka tagad cilvēkus izliek uz ielas. Brīdina, uz pusgadu līgumu vēl pagarina, lai cilvēks meklē risinājumu, un pašvaldība arī to meklēs. Un nekādas masveida izlikšanas nav. Ir vienkārši sācies tas laiks, kad saistošie noteikumi un Īres likums jāpiemēro. Un piemēro tikai tiem, kam beidzas īres līguma termiņš. Tas process vēl turpināsies gadiem. Tas ir tikai sākums, ir tikai pirmie, ko tas skar.”

Ainars Vasilis apzinās, ka šis ir grūts process: “Es saprotu, ka šobrīd dažiem ir grūti to apzināties, ja visu mūžu ir dzīvots ar domu, ka dzīvoklis man vienkārši pienākas. Bet jābūt apziņai, ka tas nav mans un ka man pašam jādomā, kā es virzīšu savu tālāko dzīvi. Skan skarbi, bet tāda ir realitāte.”

Pašvaldības var rīkoties pēc sava prāta

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders Vidusdaugavas televīzijai teica, ka pašvaldībai neesot obligāts pienākums pārskatīt tos īres līgumus, kuri noslēgti par dzīvokļiem, kas nav piešķirti kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, bet pašvaldībai esot tiesības to darīt: “Pašvaldībai principā ir divas iespējas, ko darīt ar neprivatizēto fondu. Viņi var paaugstināt īres maksu, bet otrs ceļš, ko viņi (Jēkabpils novada dome), acīmredzot, ir izvēlējušies, ir noteikt īsu termiņu un pēc tam atsavināt šos dzīvokļus”..

Līdz ar dzīvokļu īres likumdošanas maiņu un pēc pašvaldību reformas 2022. gadā Latvijas pašvaldības viena pēc otras (Ogre, Jūrmala, Jēkabpils, Dobele, Ādaži, Sigulda, Ludza, Saulkrasti, Madona, Smiltene un citas) gluži vai rindas kārtībā mainīja vai pieņēma jaunus saistošos noteikumus, kas reglamentē sociālo dzīvokļu piešķiršanas kārtību. Dažādo vietvaru noteikumu “skelets” pēc būtības ir vienāds, atšķiras nianses: uz kādu laiku tiek piešķirtas īres tiesības (viens-trīs gadi ar tiesībām to pagarināt), īres maksas aprēķināšanas formulas un tamlīdzīgi.

Arī galvaspilsētā pašvaldība aicina pārslēgt īres līgumus

Arī Rīgas dome pagājušā gada vasarā sākusi pašvaldības dzīvokļu īrniekiem izsūtīt vēstules, kurās informē par īres līgumu pārslēgšanu. Ja cilvēks nebūšot ar mieru, dome draudot ar tiesas darbiem.

“Dzīvokļu pārvalde ir sākusi izsūtīt īrniekiem attiecīgas vēstules. Automātiski līgumu grozīt mēs nevaram tāpēc, ka cilvēkam jāpauž sava brīva griba, viņam ir tiesības uz savu viedokli. Tomēr, ja cilvēks nevēlas pārslēgt līgumu, tad, atbilstoši likumam, pašvaldībai ir tiesības iesniegt prasību tiesā un lūgt tai pieņemt lēmumu par līguma termiņa noteikšanu,” Latvijas Televīzijai stāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Mārīte Javorska.

Viņa piebilst, ka, lai nezaudētu īres tiesības pašvaldības mājoklī, īrniekam ir jāievēro vairāki noteikumi. Pirmkārt, viņa dzīvesvietai jābūt deklarētai attiecīgajā adresē. Otrkārt, viņa īpašumā nedrīkst būt cits dzīvošanai piemērots mājoklis. Treškārt, visiem īres un komunālo pakalpojumu rēķiniem jābūt apmaksātiem. Ceturtkārt, municipālā dzīvokļa īrnieks nedrīkst bojāt pašvaldības īpašumu vai pazemināt dzīves kvalitāti citiem mājas iemītniekiem. Ja nebūšot nekādu problēmu, sola Mārīte Javorska, pēc diviem gadiem īres līgums tiks automātiski pagarināts. Tomēr pašvaldības dzīvokļa īrniekam jāņem vērā, ka viņu var palūgt pārcelties uz mazāku dzīvokli, ja konkrētajā platībā iemītnieku kļuvis mazāk. Un tas nekādi nav saistīts ar īres līguma termiņu.

Cik liela ir pašvaldības dzīvokļa īre?

Jāpiebilst, ka daudzās pašvaldībās, sākot no pagājušā gada vidus, tika noteikta jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksa, kas daudzviet nebija mainījusies pat desmit gadu. Valstī nav noteiktas vienotas maksas pašvaldības dzīvokļu īres maksas, un dažādās pašvaldībās tā var atšķirties pat vairākas reizes. Vienviet to nosaka pēc īpašuma kadastrālās vērtības, bet citviet maksa strikti noteikta pašvaldības saistošajos noteikumos.

Talsu novadā paaugstinās īres maksu pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem:

Zināšanai

Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu vienīgi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajām personām un ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus. Pašvaldības dzīvokļi ir paredzēti konkrētām iedzīvotāju grupām, galvenokārt maznodrošinātajiem, kā arī dažādām ārkārtējām situācijām.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14. pantā, un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.



https://jauns.lv/raksts/zinas/539951-pasvaldibas-sak-revidet-savu-dzivoklu-fondu-daudziem-bus-jaizvacas-no-gadu-gadiem-iretiem-dzivokliem

Ministru kabinets 7. martā atbalstīja jaunus būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas samazinās administratīvo slogu un vienkāršos būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgojot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Jaunā kārtība ļaus atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamie dati tiks iegūti no būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

• Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no būvniecības informācijas sistēmas.
• Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu.
• Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.
• Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs.
• Turpmāk VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti.
• Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.
• Ja ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama.
• Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Tieslietu ministrija akcentē būtiskākās izmaiņas, kādas paredz jaunie Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi:

• reģistrējot būvi, datus par būvi Valsts zemes dienests (VZD) iegūs no būvniecības informācijas sistēmas;
• I grupas būves vai II grupas palīgēkas uzmērīs tikai no ārpuses;
• telpu grupu apvienošanas vai sadalīšanas procesā nebūs nepieciešama apsekošana apvidū, ja būvniecības dokumenti neparedz konstruktīvas izmaiņas;
• inženierbūvju (piemēram, ceļi, tilti) reģistrācija tikai no dokumentiem;
• nodrošinās aktuālus datus par būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Izmantos BIS

Līdz šim bija spēkā Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kas paredzēja, ka, ierosinot būves kadastrālo uzmērīšanu, visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā būvniecības dokumentācija iesniedzama papīra dokumentu veidā.

Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no BIS, un minētie dokumenti ir jāuzrāda VZD tikai tad, ja tie nav pieejami šajā sistēmā.

Noteikumos Nr. 48 nav terminu “ēkas augstums”, “ēkas konstruktīvais elements”, “nolietojums”, “nolietojuma pieaugums”, “normatīvais nolietojums”, “normatīvais kalpošanas ilgums”, “faktiskais kalpošanas ilgums” skaidrojuma. Līdz ar to nav skaidru kritēriju, kas reglamentētu, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunajos noteikumos atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā ir aktualizēti būvniecības dokumentu nosaukumi un tajos lietotie termini.

Izziņa par lietošanas veidu

Viens no Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamajiem datiem ir ēkas un telpu grupas lietošanas veids, kas tiek izmantots kadastrālās vērtības aprēķinā. Būves un telpu grupas lietošanas veidu VZD reģistrē tikai no būvniecības dokumentācijas. Praksē bieži ir situācijas, īpaši vecākos projektos, kas akceptēti pirms 2014. gada 1. oktobra, ka nav noteikts būves lietošanas veids. Šādos gadījumos VZD vai klientam ir jāvēršas būvvaldē, lai no pašvaldības saņemtu izziņu par būves galveno lietošanas veidu un veiktu ēkas vai telpu grupas reģistrāciju.

“Process bija garš, smagnējs un strīdīgs,” saka VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperts Uldis Svilpe. “Bieži vien Kadastra informācijas sistēmā vai arhīva materiālos ir pieejama informācija, ka tā ir viena dzīvokļa māja vai šķūnis. Kāpēc cilvēks jādzen pēc formāla papīra? Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu. Tikai tad, ja klients apgalvos, ka ir mainīts lietošanas veids, tiks risināts jautājums par jauna dokumenta saņemšanu.”

Saimniecības ēkas uzmērīs no ārpuses

Normatīvie akti kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā noteic, ka būvniecības jomā paredzētās pirmās grupas ēkas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē no izpildmērījuma plāna.

Savukārt būvniecības jomā normatīvie akti paredz vienkāršotus būvniecības procesus visām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām.

Tomēr ir arī gadījumi, ka normatīvajā aktā noteiktajām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.

VZD vairs nemērīs inženierbūves

Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs, uzsver U. Svilpe.

Turpmāk varēs ierosināt inženierbūves (ceļu, ūdensvadu, torņu, elektrolīniju, ielu, tiltu u. c.) kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai plānu, kurā inženierbūve ir piesaistīta Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai, atbilstoši kurai ir nosakāma inženierbūves kontūra un apjoma rādītāji.

Ja ierosinātāja rīcībā nav izpildmērījuma plāna DGN vai DWG datņu formātā, pieļaujams iesniegt izpildmērījuma plānu arī papīra izdrukas veidā, ja tajā ir visi nepieciešamie rādītāji, kas raksturo inženierbūvi. Šajos gadījumos VZD veiks izpildmērījuma datu apstrādi, nosakot kontūru un iezīmējot inženierbūvi kadastra kartē.

Savukārt, ja nepieciešams aktualizēt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves datus un ja izpildmērījuma plānā ir ietverta informācija tikai par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu, VZD aktualizēs datus, izmantojot izpildmērījuma datus par atjaunoto vai pārbūvēto inženierbūves daļu un Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un grafiskos materiālus par nepārbūvēto inženierbūves daļu.

Apstrādājot iesniegtos izpildmērījuma datus un VZD rīcībā esošo informāciju, tiks aprēķināti visi inženierbūves apjoma rādītāji un noteikta visa inženierbūves kontūra, neveicot apsekošanu apvidū. VZD datus aktualizēs, ja ierosinātājs rakstveidā apliecinās, ka kopš pēdējās datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā tajā inženierbūves daļā, par kuru nav iesniegts izpildmērījuma plāns, nav veiktas konstruktīvas izmaiņas. Norādīto datu aktualizāciju varēs ierosināt arī ekspluatācijā nenodotām inženierbūvēm.

Minētais process samazina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 15 līdz 22 darbdienām, kā arī izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiks veikta inženierbūves uzmērīšana un apsekošana apvidū, norādīts likumprojekta anotācijā.

VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti. Kā aprēķinājuši VZD ekonomisti, tas līdz šim veidoja 10% no katra objekta apsekošanas laika.

Apbūves plāns

Noteikumos Nr. 48 tika norādīts, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam saskaņā ar normatīvo regulējumu bija jānodrošina visas zemes vienības apsekošana, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu.

“Ja kāda no ēkām pāriet zemes vienības robežu un daļēji iestiepjas kaimiņa teritorijā, VZD bija jāveic arī visas kaimiņa zemes vienības apsekošana. Tas bija diezgan absurdi,” stāsta U. Svilpe.

Turpmāk gadījumā, ja būve būs celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu sagatavos tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai. Ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu sagatavos būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēkai piesaistīta zemesgabala, kas piešķirts ēku un būvju uzturēšanai, grafiskajam pielikumam).

VZD apsekos un sagatavos apbūves plānu attiecībā uz visu zemes vienību tikai tad, ja VZD nebūs pieejams grafiskais pielikums.

Uzmēra ārtelpas

Noteikumos Nr. 48 tika noteikts, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos.

“Ja terase vai nojume bija iekļauta būvprojekta apjoma rādījumos, VZD to uzmērīja, bet ja nebija, tad sākās interpretācija,” skaidro VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperte Ieva Balčuna. “Būvju kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir fiksēt faktisko situāciju apvidū uz konkrēto datumu. Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.”

Apvienošana vai sadalīšana

Noteikumi Nr. 48 noteica, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana. Praksē ir konstatētas situācijas, ka tā ir veikta, taču pēc tās tiek ierosināta ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai bija atkārtoti jāveic visas ēkas vai telpu grupas uzmērīšana.

Jaunie noteikumi paredz: gadījumā, ja sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama. Ēka vai telpu grupa tiek sadalīta vai apvienota atbilstoši BIS pieejamajai vai uzrādītajai būvniecības dokumentācijai.

Pasūtījuma apturēšana

Būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildē VZD bieži saskaras ar situācijām, kad šo pakalpojumu nav iespējams izpildīt, jo, piemēram, nav nodrošināta iekļūšana uzmērāmajā objektā, nav iesniegta nepieciešamā būvniecības dokumentācija vai kopīpašnieku piekrišana pakalpojuma izpildei vai būvniecības dokumentācijā nav norādīti attiecīgie dati.

Šādos gadījumos VZD aptur pakalpojuma izpildi. Ir paredzēts, ka pakalpojuma izpildi var apturēt arī pakalpojuma ierosinātājs. Tomēr diemžēl ir gadījumi, kad iespējas apturēt pakalpojuma izpildi tiek izmantotas pat ilgāk nekā gadu, jo noteikumos Nr. 48 nebija noteikts, kāds ir maksimālais termiņš pakalpojuma izpildes apturēšanai.

Turpmāk paredzēts, ka būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Gadījumos, kad pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniegs kopējo termiņu – sešus mēnešus –, kā arī tad, ja nebūs novērstas iepriekšējās nepilnības, VZD teritoriālā struktūrvienība pārtrauks būves kadastrālo uzmērīšanu un šo pakalpojumu atteiks.

Mazinās garās rindas

Līdz ar izmaiņām būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos VZD paredz, ka mazināsies pieprasījums, lai saņemtu būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu. Paaugstināts pieprasījums izveidojās, jo līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā bija jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/349829-vienkarso-buvju-kadastralas-uzmerisanas-procesu-2023

Pēdējo gadu situācija un energoresursu cenu svārstības liek domāt par sava mājokļa energoefektivitāti. Energoefektīvi un pārdomāti mājokļi ne tikai ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas, bet arī atvieglo ikdienu, mazina energoresursu cenu svārstību ietekmi un ceļ mājokļa vērtību.

Par to, kādi ir energoefektīvās privātmājas būvniecības un renovācijas nosacījumi, kas jāņem vērā, lai uzceltu energoefektīvu vai pat pasīvu māju, kā izvēlēties ventilācijas sistēmu un kā parūpēties par mikroklimatu mājā, izvēlēties ēkas vadības risinājumus varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Kā uzcelt energoefektīvāko ēku Latvijā?” šī gada 12. aprīlī.

Ko nozīmē “pasīvā māja”?

Viens no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasīvo ēku projektēšanu Latvijā ir “CMB”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis teic, ka vislētākā enerģija ir tā, kuru mēs nepatērējam. Arī māja jāuzbūvē tā, lai tā tērētu pēc iespējas mazāk enerģijas.

“Pasīvais ēkas sertifikāts nav nekas mistisks. Tā ir vesela sistēma, kas nosaka un raksturo ēkas pēc to enerģijas patēriņa un komforta līmeņa. Iepazīstos to, ko nozīmē šis būvniecības princips, man tiešām ir nesaprotams, kāpēc jebkura ēka netiek būvēta pēc šāda standarta. Pasīvās ēkas ideja ir jau 30 gadu veca”, skaidro A. Dzirkalis.

“Protams, nevar prasīt, lai visas ēkas ir pasīvas, tas nav pašmērķis. Bet pēc iespējas vairāk ēkās ir jāizmanto pasīvo ēku standarti un komponentes.”

Kas tad ir pasīvā ēka? Ir pieci galvenie pasīvās ēkas pamatprincipi. Pirmais – ļoti laba siltumizolācija visām ēkas konstrukcijām. Otrais – kvalitatīvi logi un durvis, turklāt logi ir viens no veidiem, kas palīdz iegūt siltumu no saules gaismas. Treškārt – neizbēgami vajadzīga ventilācijas iekārta ar labu lietderības koeficientu, kas tērē pēc iespējas mazā enerģijas un nesilda apkārtējo vidi. Ceturtkārt, blīvas norobežojošās konstrukcijas. Savukārt piektais komponents ir konstrukcijas bez termiskiem jeb aukstuma tiltiņiem.

Tāpat šāda ēka būtu jānovieto pareizi dienvidu rietumu virzienu. Sienām, kurās būs lielākās atveres, jābūt vērstām tieši pret šīm debess pusēm. Tikpat svarīga ir ēkas konfigurācija, proti, jābūt pēc iespējas tuvākai kuba formai. Pasīvu ēku nevarēs uzbūvēt, ja tā būs mazāka par 120 m2 un ja būs tikai viens stāvs. Būtiska arī sienu un grīdu laukuma attiecība. Taču, būvējot arī mazāku un vienstāva ēku, var izmantot tos pašus pasīvās mājas elementus, lai uzbūvētu energoefektīvu māju.

Ēku var saukt par pasīvu, ja tās enerģijas patēriņš gadā ir ne vairāk kā 15 kW/m2. Tajā tiek nodrošināts vienveidīgs un labs mikroklimats gan vasarā, gan arī ziemā. Jāatzīmē, ka lielākais izaicinājums ir neļaut ēkai vasarā sakarst pārāk daudz. Ziemā temperatūra telpās nedrīkst būt zemāka par +22 grādiem, bet vasarā tā nedrīkst būt augstāka par +25 grādiem.

Šobrīd ir mums definētas “A” un “A+” klases ēkas, bet tās vēl ir patālu no pasīvā standarta. Patlaban “A+” klases ēkām enerģijas patēriņš ir noteikts zemāks par 35 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Tas jau ir diezgan viegli sasniedzams rādītājs, izmantojot pasīvās ēkas komponentes un pasīvo ēku projektēšanas standartus. Savukārt “A” klases ēkām būtu jāatbilst gandrīz visām jaunajām projektējamām ēkām, jo 60 līdz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā var sasniegt bez īpašām problēmām.

Plānojot ēkas būvniecību, jāskaita ne tikai tā nauda, ko iztērēs būvniecības laikā, bet arī tās finanses, kas būs jātērē vēlāk, to ekspluatējot.

“Esam uzbūvējuši pasīvās dvīņu mājas Mārupē. Tajās vispār nav apkures sistēmas, tādējādi nav izdevumu par apkuri. Ēkas ir tikai tik daudz dārgākas, cik būtu izmaksājusi apkures sistēma. Par siltumu gādā logu konstrukcija un cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, lietojot sadzīves tehniku,” skaidro Artis Dzirkalis.

Labākā izvēle privātmājai – saules paneļi un siltumsūknis

Elektrum Energorisinājumu vadības daļas tehniskais eksperts Jānis Ancāns skaidroja, kāds ir siltumsūkņu darbības princips, ar ko atšķiras siltumsūkņu veidi un kāpēc labākais risinājums ir siltumsūkņa un saules paneļu tandēms.

“Siltumsūknis darbojas līdzīgi kā visiem tik ierastais ledusskapis. Tas savāc āra gaisā vai vidē esošo siltumenerģiju enerģiju un novada to telpā, nodrošinot mums komfortablus apstākļus. Piemēram, gaiss – ūdens siltumsūknis sastāv no kompresora, siltummaiņa, izplešanās vārsta un radiatora, ko novieto ārpus mājas. Savukārt siltummainis ir saslēgts ar silto grīdu vai radiatoru sistēmu. Sistēmā cirkulējošu siltumnesēju kompresors saspiež, tas sasilst un siltummainī sasilda jau apkures sistēmā cirkulējošo siltumnesēju. Tālāk tas plūst uz izplešanās vārstu, izplešoties atdziest. Nokļuvis ārpus ēkas esošajā radiatorā, tas uzņem no vides siltumu un turpina ceļu uz kompresoru, lai cikls atkārtotos,” skaidro Jānis Ancāns.

Ir vairāki siltumsūkņu veidi. Gaiss – gaiss siltumsūknis parasti nodrošina vienas telpas apsildi. Šī iekārta darbojas līdzīgi kā kondicionieris. Tas var gan dzesēt, gan arī sildīt gaisu. Savukārt gaiss – ūdens siltumsūknis var nodrošināt gan apkuri, gan arī karstā ūdens sagatavošanu. Tam papildus var būt arī telpu dzesēšanas funkcija. Šīs sistēmas priekšrocība – nav nepieciešams izbūvēt āra kontūru. Zeme – ūdens siltumsūkņa lielākā priekšrocība ir tā, ka tas ir daudz stabilāks un nav atkarīgs no āra gaisa temperatūras. Šāds siltumsūknis nodrošina karsto ūdeni un apkuri, kā arī spēj nodrošināt labu dzesēšanu.

Siltumsūkni ir efektīvāk darbināt kopā ar siltajām grīdām. To temperatūra ir zemāka nekā radiatoriem, un siltumsūknis patērē mazāk enerģijas nepieciešamās temperatūras nodrošināšanai. Tā kā siltumsūknis patērē elektroenerģiju, tad to arvien biežāk uzstāda kopā ar saules paneļiem. Turklāt to saražoto enerģiju visizdevīgāk ir patērēt uzreiz, respektīvi, siltumsūkņa darbināšanai, tādējādi izpaliek izvedumi par enerģijas pārvadi, nododot to tīklā.

Māju vadības risinājumi

Kompānijas “Siemens” pārstāvis Andrejs Misjuks stāstīja par automatizētiem māju vadības risinājumiem, ko piedāvā uzņēmums
Tiesa, šie risinājumi vairāk piemēroti uzņēmumu ēkām, birojiem un daudzdzīvokļu ēkām, to apsaimniekotājiem. Taču “Siemens” ir arī risinājumi, kas būtu izmantojami arī privātmājās.

Andrejs Misjuks atgādināja par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”. Noteikumi paredz, ka nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz 2025. gada 1. janvārim jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu.

Mēs piedāvājam risinājumu “Connect box”. Šī sistēma ļauj savienot visas tās iekārtas, kas atrodas ēkā un ne tikai. Ar šo risinājumu tiek nodrošināts mākonī bāzēts vadības panelis, kas ļauj visu sistēmu pārvaldīt.

Sistēmā ir iespējams pieslēgt vairāk nekā 500 dažādu ražotāju ierīču, turklāt tā spēj saprasties ar 11 populārākajiem to pārvaldības protokoliem. Sistēmai ir intuitīvs lietotāja interfeiss, kā arī attālinātās pieslēgšanas iespējas. Tāpat arī padomāts par sistēmas kiberdrošību.

Veselīgs un komfortabls klimats ēkā

Rūdolfs Birnbaums no “Zehnder Baltics” stāstīja par veselīga un komfortabla klimata nozīmi mājoklī. Īpaši par to, kā nodrošināt svaigu gaisu mājoklī, neļaut no tās izplūst siltumam un vienlaikus gādāt ar to, lai gaiss nebūtu pārāk sauss.

“Kad māja ir uzbūvēta un noblīvēta, arī izmantojot elpojošus materiālus, aplami domāt, ka tie nodrošinās pietiekamu gaisa apmaiņu, lai pietiktu mājas iemītniekiem. Nepietiekamas gaisa apmaiņas un neizvadītā mitruma dēļ cieš cilvēku veselība, kā arī mājas konstrukcijas. Šveicē veikts pētījums apliecināja, ka Ar vēdināšanu, atverot logus, vien nepietiek. Pat regulāri vēdinot, guļamistabā gada griezumā nekvalitatīvs gaiss (CO2 līmenis vairāk nekā 1000 ppm) bija vairāk nekā 5000 stundu, bet telpās ar mehānisko ventilāciju gaisa kvalitātes problēmas bija tikai nedaudz vairāk kā 100 stundu gadā.

Energoefektīvās ēkās izmanto ventilācijas sistēmas ar rekuperatoru. Taču ziemā šādas sistēmas izžāvē jau tā sauso gaisu, tāpēc jādomā par gaisa mitrināšanu. Efektīvākas ir sistēmas, kas neļauj no ēkas izplūst daļai mitruma, kas ir no ēkas izvadāmajā gaisā. Pieejamas arī ventilācijas iekārtas, kurām ir samēra vai vasaras apvadkanālu funkcija. Šāda sistēma ļauj apmainīt istabās sasilušo gaisu ar vakarā aiz ēkas sienām esošo atdzisušo gaisu, tādējādi atdzesējot dienā uzkarsušās telpas. Protams, ja temperatūra ir pārāk augsta, var izmatot aktīvās dzesēšanas iekārtas – kondicionierus,” skaidro Rūdolfs Birnbaums.

Ko vēl spēj spuldzīte?

Kompānijas “Sylvania” pārstāvis Artūrs Zavjalovs iepazīstināja ar uzņēmuma piedāvātajiem apgaismojuma risinājumiem, kas noderēs kā privātmājas iekštelpās, tā arī dārzā.

“Apgaismojumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas regulē mūsu bioloģisko pulksteni. Dienas sākumā saules gaismā ir vairāk zilo toņu un tie mudina strādāt. Vakarā ir vairāk dzelteno un sarkano toņu, kas savukārt sagatavo naktsmieram. 90% no laika cilvēki pavada iekštelpās, tāpēc svarīgi ar apgaismojumu kopēt saules gaismas ritmu,” tā Artūrs Zavjalovs.

“Apgaismojums pašlaik arī piedzīvo strauju evolūciju, līdzīgi kā savulaik telefoni. Šobrīd iespēja sazināties ir pašsaprotama, un tiek pētīts, kādas vēl ir tālruņa iespējas. Tāpat pašlaik notiek ar spuldzēm un apgaismojumu kopumā.”

Spuldzes kļuvušas ne tikai par apgaismes, bet arī dizaina elementiem. Tajās ir kustības sensori, kas ļauj iztikt bez slēdžiem. Spuldzes, kuras, atkārtoti ieslēdzot, maina spilgtumu, vienlaikus tā taupot enerģiju. Tāpat ir slēdži, kam nevajag vadus un kas ne tikai spēj ieslēgt un izslēgt vienu spuldzi, dimmēt to, bet arī vienlaikus vadīt vairāk nekā 10 spuldžu. Viens un tas pats gaismeklis spēj piedāvāt gaismu ar dažādu temperatūru – 3000, 4000 vai 6000 Kelvina grādu, tādējādi, nopērkot vienādus gaismekļus, tos var izmantot dažādās telpās. Būtiska ir arī vienkāršota šo gaismekļu pieslēgšana, kas vairs neprasa specifiskas zināšanas. Šādu gaismekli spēj pieslēgt jebkurš.
Tāpat “Sylvania” sortimenta klāstā ir dārzam domātie gaismekļi, ko darbina saules panelīšu lādēti akumulatori. Arī šajā ziņā ir liela gaismekļu veidu un formu izvēle. Dārzam domātie gaismekļi var būt aprīkoti ar sensoriem, kas gaismu padara gaišāku, cilvēkam tuvojoties, un samazina spilgtumu, cilvēkam aizejot. Tas ļauj ietaupīt enerģiju un pagarina gaismekļa darbības laiku līdz nākamajai uzlādei.

Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā

Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.

Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem – 19. aprīlī “Videi draudzīga šodiena – zaļāka Latvija nākotnē“, 21. aprīlī “Elektroauto uzlādes risinājumi mazajam biznesam“, 26. aprīlī “Daudzdzīvokļu nami arī var būt energoefektīvi” un 24. maijā “Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?“.



https://www.la.lv/ka-uzcelt-energoefektivako-eku-latvija

Pašvaldību saistošie noteikumi nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu kopt piegulošo teritoriju, kas parasti problēmas sagādā privātmāju saimniekiem, jo daudzdzīvokļu, iestāžu un ražošanas ēku pārvaldītāji pārsvarā algo sētniekus vai uzkopšanas kompānijas, kas veic apkārtnes sakārtošanu. Savukārt privātmājas saimniekam pašam jāņem rokās slota, grābeklis vai izkapts. Bet ko darīt, ja spēki to vairs neatļauj?

Žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Andrejs sūkstas: “Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka man ir jāveic piegulošās teritorijas kopšana. Proti, jāpļauj un jāsavāc manam īpašumam piegulošās teritorijas zālājs. Esmu to darījis vairāk kā 50 gadus, bet nu vairs to fiziski nespēju. Vērsos pašvaldībā pēc risinājumu, lai pašvaldība nopļauj un savāc zāli, bet es par to samaksāšu. Atbilde bija, ka pašvaldība nedrīkst ņemt naudu no privātpersonām par pašvaldības teritorijas sakopšanu, tāpēc tāds pakalpojums netiek sniegts. Bet ko man darīt? Domāju, ka šis jautājums varētu interesēt daudzus, jo neesmu tak vienīgs, kam zuduši jaunības spēki, piegulošā teritorija jākopj, bet pašvaldība nepiedāvā pakalpojumu, ko es varētu likumīgi izmantot. Vai pašvaldība vispār drīkst uzlikt pienākumu kopt pašvaldībai piederošu privātpersonas īpašumam piegulošu teritoriju, ja paralēli šim pienākumam pašvaldība nenodrošina legālu iespēju privātpersonai apmaksāt šo obligāto kopšanu?”

Pašvaldība nav tirgus dalībnieks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura pārrauga pašvaldību jomu, “Likumam un Taisnībai” atbildēja:

“Pašvaldība nosaka prasības teritorijas kopšanai un uzturēšanai, taču veidu, kādā prasību ievērošana tiek sasniegta, izvēlas pats nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas īpašnieks. Īpašnieks teritorijas sakopšanu var veikt ar saviem spēkiem un darba rīkiem, var šo uzdevumu uzdot par atlīdzību veikt kādam citam. Pati pašvaldība nav tirgus dalībnieks, kura pamatnodarbošanās ir teritorijas kopšanas un uzturēšanas darbi. Nereti uzdevumu kopt un uzturēt nekustamo īpašumu pašvaldība uzdod pašvaldības dibinātai kapitālsabiedrībai. Tad ar līgumu pilnvarotā pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina pašvaldības teritorijas kopšanu un uzturēšanu. Vai pašvaldībai ir kapitālsabiedrība šādu uzdevumu veikšanai, vai konkrētā pašvaldības kapitālsabiedrība īsteno šādus uzdevumus par maksu privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumus vai to piegulošajās teritorijas, var noskaidrot pie attiecīgās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas pašvaldības nekustamā īpašuma piegulošā teritorija”.

Kas jākopj un kas nē? Kas no tā atbrīvots?

Teju visas Latvijas pašvaldības no šī pienākuma atbrīvo viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašniekus, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja viņas ir vientuļi pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām (sīkāk tas aprakstīts katras vietvaras noteikumos). Tādā gadījumā teritorijas uzkopšanu veic pašvaldība, bet pārējos gadījumos tas gulstas uz īpašnieka pleciem.

Šogad vairākas pašvaldības uzņēmās tīrīt sniegu, bet ne veikt zāliena pļaušanu, atkritumu un nokritušo lapu savākšanu, grāvju, caurteku un publiskā lietošanā esošo ietvju (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu) uzturēšanu līdz brauktuves malai (parasti ietves platumā līdz pieciem metriem). Savukārt zālāja nopļaušana īpašniekam jāveic, līdz garumam, kā tas noteikts pilsētas noteikumos. Piemēram, Jelgavā augošās zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus. Tāpat arī apstādījumos esošo koku zaru, dzīvžogu un citu apstādījumu stāvoklis jāuzrauga privāto zemju un privātmāju īpašniekiem: virs ietvēm zaru augstums pieļaujams ne zemāks kā 2,5 m un virs brauktuvēm – ne zemāks kā 4,5 m.

Un šādas prasības ir likumīgas. Latvijas Pašvaldības savienība ir informējusi, ka attiecībā uz piegulošās teritorijas kopšanu Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī  lietā Nr. 2013-20-03 pieņēma spriedumu, no kura izriet, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tikai šim regulējumam ir jābūt samērīgam, kā arī ir jābūt pašvaldības līdzdalībai publiskajā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā,  piemēram, saistošajos noteikumos nosakot, kādas teritorijas kops nekustamā īpašuma īpašnieks un kādas pašvaldība. Par saistošo noteikumu neizpildi var tikt piemērots administratīvais sods (šāds sods fiziskajai personai var variēt no brīdinājuma līdz pat 70 naudas vienībām (350 eiro) – red.).

Kādu vienotu maksu par sētnieka darbu nosaukt nevar, jo tas atkarīgs ne tikai no uzkopjamās teritorijas lieluma, bet arī tās atrašanās vietas.

Piemēram, kompānija “Clean R” norāda: “Sētnieka pakalpojumi ir viens no izplatītākajiem un biežāk pieprasītajiem “Clean R” servisiem. Tie pieejami gan daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem, gan individuāliem klientiem – uzņēmumiem un namīpašniekiem, kuriem jārūpējas par ietvju, kā arī plašāku teritoriju ikdienas uzturēšanu un uzkopšanu” un informē, ka “cena ir atkarīga no objekta atrašanās vietas un tipa”.

Vairāku pašvaldību mājaslapās arī minēti to dibināto kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu cenrāži. Tā Balvu novada pašvaldības aģentūras “San-Tex” sētnieka darba stunda izmaksā 8,47 eiro (ar PVN; brīvdienās un svētku dienās – dārgāk), bet hektāra zālāja nopļaušana, ja to pasūta “Talsu namsaimniekā” izmaksā 178,50 eiro.



https://jauns.lv/raksts/zinas/549820-pasvaldiba-pieprasa-kopt-majai-pieguloso-teritoriju-bet-speks-to-vairs-neatlauj-ko-darit

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kas nosaka, ka norāžu gadījumā par noziedzīgu darbību var nākties deklarēt mazāk nekā 10 000 eiro vešanu pāri ārējai robežai.

Latvijas ārējā robeža ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta.

Kompetentās iestādes amatpersona būs tiesīga pieprasīt, lai persona, kura šķērso valsts ārējo robežu un ved pāri mazāk nekā 10 000 eiro, aizpilda skaidras naudas deklarāciju, ja būs norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Personai būs pienākums nekavējoties aizpildīt un iesniegt skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu.

Kompetentās iestādes būs Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Valsts robežsardze, taču robežsardze tikai uz valsts ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kur muitas kontrole nav paredzēta. Šodien pieņemto likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šādas tiesību normas nepieciešamas, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites riskus Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā.

Tāds pats regulējums attiecināts arī uz nepavadītu skaidru naudu. Likumā precizēts, ka nepavadīta skaidra nauda ir nauda sūtījumā bez pārvadātāja.

Savukārt jau līdz šim likumā ir noteikts pienākums deklarēt skaidras naudas 10 000 eiro vai lielākā vērtībā vešanu pāri ārējai robežai.

Grozījumi veikti, lai īstenotu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un iestrādātu ES regulas normas, skaidrots anotācijā. Tajos precizēta skaidras naudas definīcija, kā arī vairākas administratīvas lietas.

Tā kā Latvijā pašlaik netiek nodrošināta skaidras naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas iesniegšana elektroniski, izmaiņu autori norāda, ka ar šodien pieņemtajiem grozījumiem šis jautājums atrisināts. Noteikts, ka deklarācijas pieejamas robežšķērsošanas vietās papīra formā, kā arī kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, un ka tās jāiesniedz kompetentās iestādes amatpersonai.


https://nra.lv/latvija/412007-pienem-grozijumus-par-skaidras-naudas-deklaresanu-skersojot-valsts-arejo-robezu.htm

“Kā sadalīt zemnieku saimniecību, šķirot laulību? Pēc kādiem principiem to dara? Vai iespējams, ka to sadala tā, lai viena puse nepaliek zaudētājos?” – jautā Veronika Jēkabpils novadā.

Zemnieku saimniecības manta

Zvērinātas advokātes Violetas Zeppas-Priedītes palīdze Krista Niklase klāsta, ka zemnieku saimniecības pārvaldību, mantas lietošanu un rīkošanos ar to regulē likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību, Civillikums un statūti, ja tādi zemnieku saimniecībā pieņemti.

Tiesa, šis likums neregulē zemnieku saimniecības īpašnieku laulības šķiršanas gadījumus atšķirībā no citām likumā regulētajām saimniecībām (piemēram, ģimenes uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju īpašnieku laulības šķiršanas gadījumā).

Toties tas regulē nosacījumus attiecībā uz zemnieka saimniecības mantu, rīcību ar to un īpašnieka mantisko atbildību. Proti, likums paredz, ka zemnieka saimniecības mantu veido zemnieka saimniecības īpašnieka manta. Attiecīgi zemnieku saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu. Tāpēc, šķirot laulību, nepieciešams identificēt, kāda zemnieku saimniecības manta atzīstama par laulāto kopīgu un kāda – par atsevišķu mantu.

Jāvienojas par kopīgās mantas sadali

Laulātie var vērsties pie zvērināta notāra, lai šķirtu laulību, ja par to ir vienojušies un nav kopīgas mantas. Ja ir kopīga manta, pie notāra laulību iespējams šķirt, ja starp abiem nepastāv strīds par mantas sadali.

Ja tomēr pastāv strīds, laulību var šķirt tiesa, taču arī tad laulātajiem jāvienojas par kopīgās mantas sadali. Tiesa arī nešķir laulību, ja attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

Civillikuma 89. pants paredz – abu laulāto kopīga manta ir viss, ko laulības laikā iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu līdzekļiem vai otra laulātā darbības palīdzību. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Savukārt Civillikuma 91. pants nosaka – laulātā atsevišķa manta ir, piemēram, manta, kas viņam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu, kā arī laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, un manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā.

Jāvērtē konkrētie apstākļi

“Katrs gadījums vērtējams atsevišķi, lai noskaidrotu, vai zemnieku saimniecības manta ir laulāto kopīga manta, kas pieļautu tās dalīšanu starp abiem laulātajiem, vai arī atsevišķa manta, kas, šķirot laulību, paliek tikai mantas īpašniekam. Līdz ar to jāvērtē dažādi apstākļi, piemēram, vai konkrēto zemnieku saimniecības mantu ieguva laulības laikā vai pirms tās, kuram no laulātajiem un kādās daļās ir nostiprinātas īpašumtiesības, vai manta iegūta ar laulāto kopējiem vai viena laulātā līdzekļiem vai arī ar otra laulātā cita veida darbības palīdzību, vai varbūt manta iegūta kā dāvinājums pirms laulības.

Jāņem arī vērā, ka tiesu praksē ir skatītas lietas par īpašuma statusa noteikšanu situācijās par zemnieku saimniecības zemi, kas laulības laikā piešķirta vienam laulātajam lietošanā, bet vēlāk izpirkta par abu laulāto privatizācijas sertifikātiem. Tāpēc arī šādiem apstākļiem jāpievērš uzmanība, šķirot laulību,” skaidro Krista Niklase.

Šķirot laulību, jāvērtē dažādi ar zemnieku saimniecībā ietilpstošo mantu saistīti apstākļi. Juriste iesaka – lai sadalītu zemnieku saimniecību tā, lai viens laulātais nepaliktu zaudētājos, ieteicams pirms laulības izšķiršanas vienoties par mantas sadali, kas noteikti ietaupīs resursus, kā arī ļaus pašiem vienoties par mantas sadali pēc saviem ieskatiem.

Tādā gadījumā jāvēršas ar laulāto kopīgu iesniegumu par laulības šķiršanu pie notāra. Par kopīgās mantas sadali laulātajiem jānoslēdz vienošanās, tā var būt pašu sagatavota vai vienošanās sagatavošanu uzticēt notāram. Šķirot laulību pie notāra, iespējams iegūt konsultāciju, kā dalāma manta. Notārs var vadīt arī mediāciju, kurā laulātie cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos.

Ja laulāto viedokļi atšķiras, strīds izšķirams tiesā.

Ielāgo!

Par mantas sadali zemnieku saimniecībā laulātajiem jāvienojas, pirms izšķir laulību.

Der zināt!

Laulātajam, kurš apgalvo, ka konkrētā ir viņa atsevišķa manta, ir pienākums attiecīgi – piemēram, ar maksājuma uzdevumiem, apliecinājumiem par izdevumu segšanu un citiem rakstveida pierādījumiem – to pierādīt.


https://www.la.lv/ka-dalit-zemnieku-saimniecibu-skir-oties

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

"Mājokļu pircēju pārliecības indeksa" dati par martu:

• 83 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (februārī – 85; janvārī -80; decembrī – 70; novembrī – 61; oktobrī – 45; septembrī – 36);
• 5% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%; oktobrī – 8%; septembrī – 12%);
• 51% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī – 51%; oktobrī – 55%; septembrī – 58%);
• 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%; oktobrī – 2%; septembrī – 2%);
• 31% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%; oktobrī – 26%; septembrī – 26%).

Martā jauno projektu cena otrreizējā tirgū Rīgas centrā vidēji svārstās ap 2500 EUR/ m², bet apkaimēs – 1930 EUR/ m² jeb par 2% mazāk nekā 2022. gada 4. ceturksnī. Līdz marta vidum galvaspilsētas apkaimēs reģistrēti 90 šādi darījumi. Vairāk nekā puse jeb 59% darījumu jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas centrā notikuši par 2000-3000 EUR/ m², bet gandrīz ceturtā daļa – 3000-4000 EUR/ m² cenu diapazonā. Runājot par mājokļiem sērijveida projektos, vidējās darījuma cena Rīgas apkaimēs nedaudz pārsniedz 1000 EUR/ m² - iepriekš šāds cenu līmenis novērots 2021. gada vasarā. Pieprasītākās apkaimes pēc darījumu skaita ir Purvciems (13%), Ķengarags (13%) un Imanta (10%), bet projektu ziņā priekšroka visbiežāk tiek dota lietuviešu projektiem. Konkrētās apkaimes ir populāras arī otrreizējā tirgus jauno projektu segmentā: pērn visvairāk darījumu notikuši projektos "Ķengaraga zieds", "Kaivas kvartālā", "Salnas 21" un "Jaunā Teika", savukārt Rīgas kreisajā krastā augstākā interese bijusi Imantas projektam "Metropolia". Kopumā šajos projektos pārdoti vairāk nekā 160 mājokļu, taču jāņem vērā, ka tie ir liela mēroga projekti ar apjomīgiem ēku kompleksiem un plašu piedāvājumu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, martā nedaudz pieaugusi pircēju interese pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem īpašumiem, prioritāri ņemot vērā tādus faktorus kā ērta lokācija, augsta energoefektivitāte un mūsdienīga apdare. Mājokļu tirgū šādu īpašumu nav daudz, tādēļ pircēji ir gatavi pacīnīties un piedāvāt augstāku cenu par sludinājumā norādīto – šādu pircēju īpatsvars šobrīd ir 2%. Vairāksolīšanas īpatsvars gan saglabājies nemainīgs kopš 2022. gada vasaras beigām, kad mājokļu tirgū sāka parādīties sabremzēšanās pazīmes.

Šobrīd mājokli par tirgus cenu īpašnieks vidēji var pārdot divu ar pusi mēnešu laikā. Salīdzinājumam – pērnā gada septembrī tam nepieciešamais laiks bija vien 36 dienas. Vidēji 5% no visiem īpašumiem tiek pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža – kopš februāra šādu mājokļu īpatsvars palielinājies par vienu procentpunktu. Galvenokārt situāciju ietekmē objekta cena, kuru īpašnieki nav gatavi pazemināt, neskatoties uz zemo pieprasījumu. Liela daļa īpašnieku ziemas mēnešos ieņēma nogaidošu pozīciju, vērojot nekustamā īpašuma tirgus dinamiku no malas un cerot uz pircēju intereses pieaugumu pēc apkures sezonas beigām. Ekspertu prognozes liecina, ka tie īpašnieki, kas nesamazināja cenas ziemas periodā, negrasās to darīt arī tagad. Mājokļu piedāvājumā tik tiešām atrodami īpašumi par tirgus situācijai neadekvāti augstām cenām, kas pircēju "meklē" jau ilgāk kā pusgadu – lielākoties tie ir dzīvokļi sērijveida projektos, kas tiek pārdoti līdz pat 20% dārgāk nekā to faktiskā tirgus vērtība. Ja šādi īpašumi tiktu izlikti pārdošanā par tirgus līmeņa cenām, pircējs visticamāk atrastos jau mēneša laikā.

Trešdaļa darījumu notiek bez kredīta piesaistes, savukārt 69% īpašumu iegādājas ar aizdevumu, turklāt, kā novērots, martā pircēji pirmajai iemaksai atvēlējuši krietni lielākas summas. Ņemot vērā arvien pieaugošo Euribor, kas visos likmes periodos šobrīd pārsniedz 3%, tādējādi sadārdzinot arī kredītmaksājuma apmēru, potenciālie pircēji meklē papildus veidus, kā veiksmīgāk realizēt plānoto īpašuma iegādi. Aktīvi tiek izmantotas ne tikai Altum programmas un personīgie ieguldījumi, bet arī piesaistīta radu palīdzība un pārdoti mantojumos iegūtie īpašumi.

"Daļa pircēju veikuši savdabīgu eksperimentu: objekti, kas rudenī tika izņemti no piedāvājuma, šobrīd sāk atgriezties sludinājumos, tādējādi īpašniekiem pārbaudot izmaiņas pircēju pieprasījumā un reakciju uz šā brīža īpašumu cenām. Pacietība sāk atmaksāties, proti, pircēji, kas nogaidījuši ar īpašuma iegādi, šobrīd kļuvuši daudz elastīgāki. Lai gan ievērojama pircēju daļa turpina raudzīties jauno projektu virzienā, tiek apsvērts arī otrreizējais tirgus kā starpposms ceļā uz mājokli pirmreizējā jaunajā projektā. Tāpat novērots intereses pieaugums saistībā ar zemes gabala iegādes iespējām, " stāsta "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Krietni lēnāk reaģē mājokļu tirgus reģionos. Pircēju aktivitāte Vidzemē** joprojām ir nogaidoša, intereses ziņā izceļas Cēsis un Valmiera, taču izvēli apgrūtina piedāvājuma trūkums – īpaši lauku īpašumiem un tehniski labā, kvalitatīvā stāvoklī esošiem dzīvokļiem par adekvātu tirgus cenu. Vairumā gadījumu darījumi notiek ar bankas finansējumu. Zemgalē tirgus ir rosīgāks un pircēji ir gatavi iesaistīties arī vairāksolīšanā; šāda situācija vērojama Jelgavā un tās novadā. Turklāt visai liels darījumu īpatsvars notiek par saviem personīgajiem līdzekļiem. Tāpat vērojama aktivitāte jaunu īres dzīvokļu un privātmāju lauciņā, top jauni projekti ilgtermiņa īrei.

Latgalē samazinājies to darījumu skaits, kas notikuši ar bankas finansējumu – lielākoties tiek iegādāti labas kvalitātes dzīvošanai gatavi īpašumi par tirgum atbilstošām cenām, kas jaunajam īpašniekam neprasa papildu ieguldījumus. Pircēji lēmumu par iegādi pieņem salīdzinoši ātri, jo šādu tehniski labā stāvoklī esošu īpašumu piedāvājums ir ļoti ierobežots. Daugavpilī un Rēzeknē trūkst jauno projektu un ēku renovācija norit gausi, tādēļ pamatā piedāvājumu veido otrreizējais tirgus. Privātmājas, kas neprasa lielus ieguldījumus un pārbūves, var pārdot divu līdz trīs nedēļu laikā, turpretī īpašumus ar cenām krietni virs tirgus līmeņa īpašnieki pārdod nevar jau vairāk nekā gadu, vienlaikus arī neapsverot domu par cenas samazināšanu. Lai šādiem īpašniekiem atspoguļotu reālo tirgus situāciju, nekustamo darījumu vadītājiem jāpieliek pūles un jāsagatavo detalizēta tirgus analīze ar līdzvērtīgiem darījumiem.


https://www.db.lv/zinas/euribor-bubulis-biede-mazak-atgriezas-pirceju-interese-par-majoklu-iegadi-511251

• Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi," norāda kompānijas pārstāvji.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzskata, ka otrdien, 11.aprīlī, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru kabinets, var tikt kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, KEM skaidri un gaiši pasaka - Latvijas valdībā nemeklēs veidus, kā atbalstīt LNG ekosistēmas izveidi valsts interesēs, bet meklēs veidus, kā turpināt vairot Latvijas enerģētisko atkarību no kaimiņvalstīm. AS "Latvenergo" jau ir sniedzis līgumiskas garantijas Klaipēdas LNG terminālim Lietuvā par tā izmantošanu 10 gadus, bet tagad Latvijas valdība uzdevusi KEM meklēt veidus, kā veicināt Paldisku termināļa tapšanu Igaunijā.

Kompānijā atzīmē, ka "Skulte LNG Terminal" nav saprotams, kāpēc Latvijas valdība un KEM tik ļoti nevēlas izmantot Latvijas dabisko konkurences priekšrocību un atbalstīt ražojošas un eksportējošas nozares izveidi, kāpēc atsakās no iespējas kļūt par Baltijas un visa reģiona gāzes apgādes centru.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve kopā ar LNG infrastruktūru Skultē būtu risinājums enerģētiskās neatkarības iegūšanai un arī ļautu Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam, un veicināt premjera piesaukto ekonomikas transformāciju. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu Latvijai nodrošinātu iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai, kā arī sekmēt Latvijas kā gāzes tirdzniecības centra izveidi.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji arī vērš uzmanību uz KEM paziņojumā minēto, ka Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM sākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.

Pēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvju paustā, nav skaidrs, kur ir pieejama šī "visaptverošā analīze", ja tā nav bijusi publiski pieejama līdz šim, un kā tieši izzinātas Latvijas iedzīvotāju intereses atbalstīt termināļa būvniecību Igaunijā. Turklāt, lai saņemtu īpašus nosacījumus Paldisku termināļa izmantošanā un Igaunijas valdība tiem piekristu, Ministru kabinetam ir vai būs jāsniedz kādi ticami solījumi. Tāpat kompānijas pārstāvjiem nav skaidrs, kas ir šie plānotie solījumi, ko Latvija ir gatava garantēt Igaunijai, bet nav gatava sniegt attīstītājiem Latvijā un kāpēc.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Paldisku LNG terminālim ir nepieciešams līdzvērtīgs kuģis kā Inko terminālī Somijā, kam nomas maksa ir 60 miljoni eiro gadā. Jebkāda dalība Paldisku terminālī Latvijas patērētājiem izmaksās ļoti dārgi, jo izmaksas būs jādala tikai uz Latvijas un Igaunijas patērētājiem un Latvijai būs jāsedz izmaksu lielākā daļa, jo Latvijas patēriņš ir aptuveni 2,5 reizes lielāks nekā Igaunijas. Tajā pašā laikā Skulte LNG termināla izbūves izmaksas būs 150 miljoni eiro.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, KEM paziņojumā teikts, "lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes LNG termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas, tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzsver, ka valdība nav nekādā veidā strādājusi ar kompāniju kā potenciālo investoru, tāpēc "Skulte LNG Terminal" gadījumā tas neatbilst patiesībai. Valdība un KEM nav atsaukusies uz vairākkārtējiem aicinājumiem tikties, kas, "Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, neliecina par labu pārvaldību.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka KEM paziņojumā teikts, "lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka klimata mērķu arguments šajā kontekstā ir demagoģisks. Gāzes patēriņš Latvijā nesamazināsies no tā, ir vai nav Latvijā LNG terminālis. Tas saruks, kad Latvijas elektrības ražošanas metodoloģija mainīsies par labu atjaunojamai enerģētikai.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji min, ka tuvākajos gados, jo īpaši atslēdzoties no BRELL loka, Latvija būs atkarīga no dabasgāzes, kas tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanas TEC. Vēsturiski Latvija ir lielākais gāzes patērētājs Baltijā, tāpēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvjiem nav skaidrs, kāpēc KEM ieskatā Latvijai jāgarantē un jāpadara Igaunijas terminālis "komerciāli pietiekamāks", bet ne Latvijā paredzētais.

Jau ziņots, ka valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa attīstītājiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka šīs terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Tāpat Čudars uzsvēra, ka KEM ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu.

Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021.gada nogalē, kā arī 2022.gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts - 2022.gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022.gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022.gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.

Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, sākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023.gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.

Tāpat vēstīts, ka 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.

Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

KEM tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu.


https://nra.lv/latvija/411163-skulte-lng-terminal-aicina-valdibu-neatteikties-no-idejas-par-saskidrinatas-dabasgazes-terminala-buvniecibu-latvija.htm

Mežs un zeme, uz kā tas atrodas, ir vērtība - tā pārdošana vai apsaimniekošanas pakalpojuma nolīgšana ir nozīmīgs lēmums, kuru veicot jābūt piesardzīgam, jo nekustamais īpašums ir populārs krāpnieku mērķis. Inflācijas laikā krāpniecības un zādzības īpaši pieaug - labticīgi mežu īpašnieki meklē papildu ienākumus un krāpnieki pastiprināti meklē aizvien jaunus guvumus.

Kā atpazīt krāpniekus? Biežāk sastopamie krāpniecības veidi

Bieži sastopami ir negodīgi starpnieki - uzņēmumi, kas pamanījušies iegūt meža īpašnieku datus - adresi, telefona numuru. Šādus datus aizsargā likums un to ieguve ir nelikumīga, tāpēc zvans no kāda potenciālā meža pircēja jau ir pirmais brīdinājuma signāls, ka šī mijiedarbība notiek ar potenciālo krāpnieku.

Vēl kāda no iespējamās krāpšanas pazīmēm pārsvarā ir darījumā piedāvātā cena. Turklāt šie darījumi lielākoties norisinās zibenīgā ātrumā, krāpnieki vēlas negodīgo darījumu noslēgt ātri, mākslīgi to steidzinot un nosakot kārdinoši izdevīgu īpašuma cenu. Process ir straujš un īss - nereti īpašums tiek pārdots vienā līdz divās nedēļās.

Aizdomīgs faktors ir arī vēlme kārtot darījumu bez notāra iesaistes un uzrādīt dokumentus, kas nav notariāli apstiprināti. Tādēļ ieteicams vienmēr iet garāko, bet drošāko ceļu un iepriekš pārliecināties par darījuma un dokumentu likumību.

Krāpnieki kļūst aizvien radošāki. Reizēm viņi maina reālu uzņēmumu rekvizītus, lai izkrāptu naudu - internetā tiek manipulēti šie dati un mijiedarbība notiek nevis ar reāli eksistējošu firmu, bet ar krāpnieku firmu. Līdzīgi, piemēram, darījuma procesā pēkšņi tiek paziņots, ka uzņēmums maina nosaukumu, bankas kontu vai citus nozīmīgus datus.

Kā neļaut sevi apmānīt?

Lai pasargātu sevi un mežu, svarīgi turēt acis vaļā un doties cauri pārdošanas vai pakalpojumu nolīgšanas procesam lēnprātīgi. Uzmeklē savu potenciālo darījuma partneri pats un neatsaucies uz piedāvājumiem, kurus Tev piedāvā telefona zvanos vai ierodoties Tavā īpašumā. Turklāt vienmēr ieteicams salīdzināt 2-3 dažādus piedāvājumus.

SIA Dizozols atgādina, ka vajadzētu painteresēties par to, kādas ir uzņēmuma atsauksmes un tā reputāciju, pieredzi, apgrozījumu, darbiniekiem. Saglabā mieru un nekad nesteidzies, pieņemot lēmumu! Neuzķeries uz steidzināšanu, spiediena izdarīšanu ar konkrētā brīža augstajām pieņemšanas cenām vai zemajām izstrādes izmaksām.

Jūs pieņemat lēmumus par savu īpašumu – savu un savas ģimenes banku, kas var jums nest ienākumus gan šobrīd, gan vēl paaudzēm ilgi. Tāpēc izdariet no savas puses visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka saņemat labāko iespējamo piedāvājumu tirgū, turklāt no droša un uzticama darījuma partnera.

Svarīgi: kādi norēķinu veidi jāpieprasa, lai garantētu maksimāli drošus darījumus?

Slēdzot līgumu par apsaimniekošanu, vienmēr vajag prasīt kaut daļēju priekšapmaksu – lai tā kalpo kā drošības garants vēl pirms tiek uzsākti mežizstrādes darbi – kā uzņēmuma leģitimitātes apliecinājums. Turklāt līgumā uzreiz vajag paredzēt norēķinu kārtību. Tā var atšķirties atkarībā no klienta vēlmēm, īpašuma izmēra un veicamajiem darbiem, bet uzreiz vajadzētu atrunāt, vai samaksa tiks veikta pēc katras aizvestās kokmateriālu kravas, reizi nedēļā, reizi mēnesī vai tad, kad darbi īpašumā būs pabeigti.

Pārdodot cirsmas un augošus kokus, vajadzētu izvēlēties visdrošāko norēķinu formātu, lai nevienā brīdī vienlaikus nenodotu savu īpašumu un samaksu par to vienās rokās. Respektīvi – visdrošākais variants būtu vienoties par konkrētu sadarbības modeli – naudas ieskaitīšanu darījuma kontā vai nodošanu glabāšanā notāram līguma slēgšanas brīdī, lai tā atrastos drošībā līdz visu formalitāšu sakārtošanai, nodrošinot īpašniekam pilnīgu drošību.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/552290-ka-neiekrist-krapnieku-lamatas

Lai gan kopš 2017 .gada Latvijas dabasgāzes tirgus ir atvērts, mājsaimniecībām līdz šim bijusi iespēja turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja - AS “Latvijas gāze” - par regulētu cenu. Vēl gāzi par tirgus cenu piedāvāja AS “Latvenergo” ar zīmolu “Elektrum”. No 1. maija tirgus tiks pilnībā atvērts un publiskā tirgotāja vairs nebūs. Tomēr neizskatās, ka tādēļ Latvijas iedzīvotājiem parādīsies daudz alternatīvu, jo šobrīd pakalpojumu mājsaimniecībām piedāvās vēl tikai viens papildus komersants. Arī prognozes par jaunu tirgotāju ienākšanu šajā segmentā un mājsaimniecību aktivitāti šobrīd ir mērenas.

Tirgus pakāpeniskā atvēršanās

Latvijā dabasgāzes tirgus tika atvērts 2017.gadā, bet, lai nodrošinātu pakāpeniskumu, mājsaimniecību lietotājiem pēdējos gados ir bijusi izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai arī iegādāties dabasgāzi par tirgus jeb neregulētu cenu no jebkura dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēta komersanta, kas nodrošina dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecību lietotājiem. Līdz šim vienīgais šāds komersants bija AS “Latvenergo”.

Enerģētikas likuma grozījumi paredz, ka no šī gada 1.maija likuma pants par publisko tirgotāju zaudēs spēku, un dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām Latvijā būs pilnībā atvērts. Kā skaidroja SPRK, tas nozīmē, ka regulēts tarifs saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām vairs nepastāvēs un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm – mājsaimniecībai un dabasgāzes tirgotājam – savstarpēji vienojoties.

Savukārt attiecībā uz “Latvijas gāzi” - SPRK vairs neveiks tās iesniegto dabasgāzes tarifu aprēķina pārbaudi. SPRK gan vēl arvien noteiks dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas tarifus sistēmas operatoram AS “Conexus Baltic Grid”, un sadales pakalpojumu tarifu – sadales sistēmas operatoram AS “Gaso”.

SPRK skaidroja, ka tirgus atvēršanas principi likuma regulējuma līmenī elektroenerģijas un dabasgāzes nozarēs veidoti līdzīgi. Atskatoties uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015.gadā, mājsaimniecībām bija iespēja vai nu izvēlēties citu elektroenerģijas tirgotāju, vai turpināt saņemt elektroenerģiju no “Latvenergo”, kas iepriekš bija elektroenerģijas publiskais tirgotājs. Tiem, kuri turpināja pakalpojumu saņemt no “Latvenergo”, nemainot produkta veidu, elektroenerģija tika piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros. Līdzīgi kā elektroenerģijas apgādē, arī dabasgāzes tirgotājiem pakalpojuma piedāvājumos mājsaimniecību lietotājiem būs jāiekļauj universālā pakalpojuma piedāvājums.

SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, ir ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus.

“Atteikšanās no saistītā lietotāja regulējuma primārais mērķis ir veicināt arvien lielāku dabasgāzes tirgotāju interesi par darbības uzsākšanu mājsaimniecību segmentā. Tādējādi tiks sekmēta lielāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un veicināta dabasgāzes tirdzniecība par ekonomiski pamatotām un konkurētspējīgām cenām,” skaidroja SPRK.

“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis gan norādīja, ka būtībā tirgus ir atvērts jau kopš 2017.gada, un vienīgais tirgotājs, kas joprojām strādā regulētā vidē, ir “Latvijas gāze”.

“Mēs kā publiskais tirgotājs esam regulētā tirgū, visi pārējie tirgotāji var piedāvāt mājsaimniecībām gāzi, un viņi to arī dara. Tāpēc gāzes līgumu portfeļi ir izveidojušies gan "Latvenergo", gan citiem tirgotājiem. No 2017.gada tā bija ļoti negodīga konkurence pret mums, jo tajā brīdī, kad mēs nopirkām gāzi labāk un cena auga, mūsu tarifs bija zemāks un visi konkurenti nevarēja ar mums cīnītie. Tajā brīdī, kad cena krita, bet mūsu tarifi bija apstiprināti uz pusgadu, visi konkurenti varēja piedāvāt par vienu eirocentu zemāk un cerēt atšķelt no mūsu portfeļa mājsaimniecības,” līdzšinējo tirgu raksturoja Kalvītis, piebilstot, ka savukārt no 1.maija visi būs vienādos apstākļos, jo “Latvijas gāze” tiks atbrīvota no šī pienākuma. “Mēs vienkārši dabūsim brīvlaišanas biļeti un mums vairs nebūs publiskā pienākuma rūpēties par mājsaimniecību enerģētisko drošību, tas tagad gulsies uz visu tirgu,” uzsvēra Kalvītis.

Kavēšanās ar noteikumiem

Universālā pakalpojuma pēdējās garantētās piegādes nosacījumi ietverti Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātājos Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos. Noteikumus valdība apstiprināja tikai 4.aprīlī un tirgotāji ir pauduši, ka to izstrāde ir būtiski novēlota.

Galvenokārt, tas ietekmē “Latvijas gāzi”, jo paredzēts, ka mājsaimniecības, kas neizvēlas citu tirgotāju, turpina pakalpojumu saņemt no uzņēmuma, kas līdz 30.aprīlim pilda publiskā tirgotāja funkciju. Šiem klientiem dabasgāze tiks piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros.

“Mums jau 15.martā būtu jāinformē klienti, lai viņi var domāt par līgumu pārslēgšanu vai tirgotāja maiņu, jo, ja 1.maijā kāds gribēs būt pie cita tirgotāja, tas ir jāizdara līdz aprīļa sākumam,” situāciju iezīmēja Kalvītis.

Arī “Elenger”, kas plāno dabasgāzi mājsaimniecībām sākt tirgot no 1.maija, valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte atzina, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas regulējums Latvijā ir ļoti novēlots, kas gan nemainīšot "Elenger" plānus par dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām.

Uzņēmumu viedoklim gan nepiekrīt enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis. Viņaprāt, noteikumu apstiprināšanas brīdim nav nozīmes, jo “universālais pakalpojums noteikti tiks apstiprināts”. Valdmanis skaidroja, ka tas noteiks savdabīgus cenu griestus, kā arī diapazonu cenām, ar kurām tirgotāji varēs operēt.

“Universālās cenas ietekme veidosies ilgtermiņā. Ir sagaidāms, ka tirgotāji, īpaši valsts kapitālsabiedrības, centīsies šo cenu noteikt ekonomiski pamatotu un piesaistīt vairumtirdzniecības cenai,” teica Valdmanis, skaidrojot, ka universālais pakalpojums būs kā garants, ka ilgtermiņā tirgotājiem nav iespējams veidot ļaunprātīgas virspeļņu.

“Ja paskatāmies uz citiem pakalpojumiem, cenu konkurence parasti veidojās krietni zem universālā pakalpojuma cenas,” stāstīja Valdmanis.

Regulējums beidzot ir

Valdība 4.aprīlī atbalstīja KEM izstrādātos grozījumus Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz universālā pakalpojuma nosacījumus, kā arī pēdējās garantētās piegādes noteikumus no 1.maija. Regulējums nosaka, kas un kā piegādās dabasgāzi mājsaimniecībām, kuras līdz šim pirka dabasgāzi par regulētu cenu, kā arī, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, noteikta maksimālā dabasgāzes cena, kas tiks sākotnēji piemērota tiem lietotājiem, kuri 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies dabasgāzes tirgotāju.

KEM skaidroja, ka universālā pakalpojuma mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums. Universālais pakalpojums paredz nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka universālais pakalpojums piemērots gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, regulējumā paredzēts, ka universālo pakalpojumu tirgotājam ir tiesības diferencēt atkarībā no patēriņa profila.

Lai izvairītos no "paradoksāla produktu izcenojuma, kas īstermiņā varētu radīt būtisku lietotāju interešu aizskārumu", regulējumā noteikts, ka universālais pakalpojums nedrīkst pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu.

Savukārt pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek piemērots kā īstermiņa risinājums uz laiku ne ilgāku kā seši mēneši gadījumos, kad lietotājs nav savlaicīgi izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī gadījumos, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots.

Turklāt paredzēts, ka pēdējā garantētā pakalpojuma cena mājsaimniecībām tiks noteikta konkursa kārtībā, kas nozīmē, ka universālā pakalpojuma cenas maksimālā robeža tiks noteikta konkurences apstākļos.

Līdz šim pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedza publiskais tirgotājs, tāpēc "Gaso" līdz šā gada 31.decembrim uzdots konkursā atrast un noslēgt līgumu ar jaunu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju. Līdz tam maksimālā universālā pakalpojuma cena mājsaimniecībām būs "Gaso" publicētā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda sākuma atsauces cena, ko aprēķina kā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējo "Title Transfer Facility" (TTF) gāzes cenu indeksa nākotnes prognozi uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu, kurai pieskaitīti 30 eiro par megavatstundu (MWh).

Kā skaidroja KEM, uzcenojuma apmērs noteikts pamatojoties uz vidējo vēsturisko dabasgāzes tirgotāju piemēroto uzcenojumu galalietotājiem, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības uzcenojumā ietverto sistēmas pakalpojuma izmaksas 2023./2024. gāzes gadam, kā arī balstoties uz konsultācijām ar lielākajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem.

Savukārt, ja līdz 1.maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim nodrošināja dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem.

Saņemot dabasgāzi universālā pakalpojuma ietvaros, mājsaimniecības bez noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pēc noklusējuma kvalificēsies beztermiņa universālā pakalpojuma līgumam. Turpmākajā periodā mainīsies tikai tirgotāja noteiktā cena nākamajam sešu mēnešu periodam līdz brīdim, kad lietotājs izvēlēsies citu jebkura tirgotāja produktu, noslēdzot jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

Kamēr "Gaso" nebūs noslēdzis konkursu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu, šo pakalpojumu nodrošinās pašreizējais pakalpojuma sniedzējs, un tā cena nevarēs pārsniegt šā gada 30.aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai.

Regulējums nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu atkarībā no lietotāja patēriņa profila, proti, lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.

Patērētājiem šobrīd izvēles iespējas mazas

SPRK uzturētajā dabasgāzes tirgotāju reģistrā šobrīd reģistrējušies 34 tirgotāji, no kuriem darbību sācis 21 tirgotājs.

Saskaņā ar SPRK reģistru, juridiskajām personām dabasgāzi Latvijā tirgo astoņi komersanti - AS “AJ Power Gas”, SIA “Elenger”, SIA “Enefit”, SIA “Ignitis Latvija”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas gāze”, SIA “Scener” un AS “Virši-A”. Savukārt mājsaimniecībām – kopumā ir pieci tirgotāji, no tiem šobrīd trīs – AS “Latvijas gāze”, AS “Latvenergo” un “Elenger” – par kuru piedāvājumiem informācija ir publiski pieejama.

Aptaujājot komersantus, kas piedāvā dabasgāzi juridiskām personām, secināms, ka no 1.maija tirdzniecību sāks vēl tikai viena kompānija - Igaunijas “Eesti Gaas” meitasuzņēmums “Elenger”.

Lietuvas enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitasuzņēmuma SIA “Ignitis Latvija” izpilddirektors Kristaps Muzikants norādīja, ka uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija neparedz dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu mājsaimniecības segmentā.

Arī “AJ Power Gas”, kas ietilpst uzņēmumu grupā “AJ Power”, privātpersonām neplāno piedāvāt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, teica uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka “šajā energoresursu tirgus pārmaiņu laikā “AJ Power” turpina koncentrēt savu darbību noteiktā virzienā un sniedz konkurētspējīgus pakalpojumus juridiskām personām”.

Dabasgāzi mājsaimniecībām šogad neplāno piedāvāt arī enerģētikas uzņēmumi AS “Virši-A” un SIA “Enefit”, kas gan nav tik kategoriski attiecībā uz ilgtermiņa plāniem.

“Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība teica, ka šogad “Virši-A” dabasgāzes tirgū aktīvi nedarbosies, jo fokusējas uz elektrības piedāvājuma izstrādi privātpersonu segmentam. “Līdz ar uzņēmuma IT infrastruktūras attīstību, viena līdz divu gadu laikā izskatīsim iespēju mūsu pakalpojumu klāstā iekļaut arī dabasgāzi mājsaimniecībām,” pauž Vība.

Arī “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens skaidro, ka jautājums par dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, ir iekļauts “Enefit” dienaskārtībā. “Mēs sekojam līdzi norisēm tirgū, ar mērķi paplašināt savu produktu klāstu mājsaimniecību sektorā, tostarp, iekļaujot arī dabas gāzi. Tomēr gala lēmumu ietekmē vairāku apstākļu kopums,” pauž Mertens. Viņš gan piebilst, ka pasaule virzās elektrifikācijas virzienā, līdz ar to, arī “Enefit” prioritāte ir elektroenerģijas nodrošināšana uzņēmumiem un mājsaimniecībām no atjaunīgajiem resursiem – vēja un saules.

Savukārt “Elenger” par saviem plāniem tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām paziņoja marta beigās. "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norādīja, ka “Elenger” pamatā plāno fokusēties uz iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.

Valdmanis skaidroja, ka ar tirgus pilnīgu atvēršanos varētu palielināties tirgotāju skaits, kuri būs gatavi piegādāt pakalpojumu, jo regulētā cena noteica savdabīgus griestus, un tas nav izdevīgi tirgotājiem, kuri strādā brīvās konkurences apstākļos. Viņš gan neprognozēja lielu dabasgāzes tirgotāju skaita palielināšanos, un pauda, ka tuvāko gadu laikā šajā segmentā varētu parādīties vēl viens vai divi tirgotāji.

“Mājsaimniecību tirdzniecības segments nav gluži vienkāršs priekš tirgotāja. Tas ir izdevīgi tiem, kuriem jau ir lielas datubāzes, liels klientu skaits,” skaidroja Valdmanis, piebilstot, ka mazāku tirgotāju ienākšanu neprognozē, jo tas nav saimnieciski pamatoti bez gatavas infrastruktūras.

Prognozes par iedzīvotāju aktivitāti - mērenas

To, kā varētu mainīties patērētāju izvēle, var mēģināt prognozēt, balstoties uz situāciju elektroenerģijas tirgū, kas tika pilnībā atvērts 2015.gadā. SPRK dati liecina, ka 2022.gada beigās elektroenerģijas universālo pakalpojumu aizvien izmantoja 209 000 mājsaimniecību jeb 23,05% no visiem mājsaimniecību lietotājiem. Turklāt elektroenerģijas tirgū iedzīvotājiem ir vairāk izvēles iespēju nekā tuvākajā nākotnē solās būt dabasgāzes tirgū.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs norāda, ka “Elektrum” kopš 2019.gada piedāvā dabasgāzi mājsaimniecībām, un šobrīd uzņēmumu kā savu tirgotāju ir izvēlējušies vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību dabasgāzes lietotāju. “Mūsu piedāvājumu cenu līmenis salīdzinājumā ar regulēto cenu šobrīd ir ļoti pievilcīgs, jo piedāvājam iegādāties dabasgāzi par cenu, kas ir līdz pat 30 % zemāka par regulēto,” skaidroja Juskovecs.

Saskaņā ar SPRK apkopotajiem datiem 2022.gada decembrī kopējais dabasgāzes mājsaimniecību lietotāju skaits bija 372 000. Tas nozīmē, ka kopš 2019.gada dabasgāzes tirgotāju mainīt, pārejot no “Latvijas gāzes” uz “Latvenergo” ir izvēlējušās nedaudz vairāk kā 5% mājsaimniecību.

Runājot par nākotnes tirgus struktūru, Kalvītis skaidroja, ka mājsaimniecību apkalpošana prasa milzīgus izdevumus kompānijām, bet tie, kuriem ir izveidota klientu apkalpošanas infrastruktūra un kas tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām, noteikti būs tirgū.

“Citi tirgotāji, kuriem tas prasītu gan cilvēkresursus, gan finansiālos resursus… Es nesagaidu, ka kaut kas ļoti mainīsies un pēkšņi nāks klāt kāds jauns tirgotājs,” teica Kalvītis, un, runājot par nākotnes prognozēm norādīja, ka “Latvijas gāzes” pašmērķis nav tirgus daļas saglabāšana, jo brīvā tirgū mērķis ir nopelnīt naudu.

“Ja pašlaik mums ir pienākums apgādāt mājsaimniecības un mēs patiesībā ciešam zaudējumus no mājsaimniecību apgādes, tad, atveroties tirgum, cīņa būs par maksātspējīgajiem klientiem. Tur jau parādās pavisam citi motivatori,” skaidroja Kalvītis, piebilstot, ka, atveroties tirgum, vairs nebūs jautājuma, cik tev ir klientu, bet cik varēs nopelnīt. “Par to notiks cīņa starp tirgotājiem,” uzsvēra “Latvijas gāzes” vadītājs.

Savukārt Juskovecs norādīja, ka “Elektrum” jau tagad ar dabasgāzes piedāvājumu ir aktīvs gan medijos, gan aktīvi uzrunā savus klientus dažādos kanālos, aicina neatlikt tirgotāja izvēles jautājumu uz vēlāku laiku un izdarīt savu izvēli jau tagad, un redz, ka interese un aktivitāte pieaug.

“Prognozējam, ka interese varētu turpināt mēreni pieaugt, un nepieciešamības gadījumā esam gatavi uzņemt arī lielu dabasgāzes klientu – interesentu plūsmu, nodrošināt gan konsultācijas, lai izskaidrotu tirgus atvēršanās specifiku, gan līgumu noslēgšanu, kas mūsdienu apstākļos ir iespējams gan digitālajos kanālos, gan telefoniski, un ir vien pāris minūšu jautājums. Ilggadējā un bagātā pieredze elektroenerģijas klientu apkalpošanā ļauj mums apgalvot, ka varam kvalitatīvi apkalpot arī dabasgāzes lietotājus,” norādīja Juskovecs.

Valdmanis attiecībā uz iedzīvotāju aktivitāti prognozēja, ka gana liela tā varētu būt apkures segmentā, jo tie parasti ir ekonomiski aktīvāki cilvēki ar gana augstu izglītības līmeni, kas seko līdzi notiekošajam tirgū. “Vairāki 10 000 mājsaimniecību apkures segmentā varētu būt aktīvā tirgus daļa,” teica Valdmanis.

Savukārt segmentā, kurā ir mājsaimniecības, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, aktivitāte nebūs liela. Viņaprāt, šajā segmentā galvenā aktivitāte varētu būt saistīta ar tirgotāju reputāciju. “Piemēram, daļai “Latvijas gāze” akcionāru sastāva dēļ vairs nešķiet pieņemama, tāpēc varētu apsvērt tirgotāja maiņu,” skaidroja Valdmanis.

Cenas būtiski nemainīsies

Valdmanis teica, ka būtiskas izmaiņas tieši izmaksu ziņā patērētājiem tirgus atvēršanas rezultātā nav gaidāmas, jo iepriekšējā regulētā cena bija piesaistīta vairumtirdzniecības cenām. “Tagad gaidāms, ka tirgotāji rīkosies līdzīgi un piesaistīs cenu vairumtirdzniecības cenām. Dižas cenu izmaiņas nav paredzamas,” uzsvēra eksperts.

Tāpat Valdmanis prognozēja, ka vēl varētu palielināties dažādu līgumu nosacījumu daudzveidība. “Līdz šim cena tika fiksēta uz pusgadu un pieņemams, ka būs klienti, kas vēlēsies fiksēt cenu uz, piemēram, diviem gadiem. Maksāt, piemēram, augstāku cenu, bet fiksētu. Varbūt patēriņš nav augsts, māja ir energoefektīva un lietotājs var rēķināties ar garantētu cenu,” skaidroja eksperts.

Savukārt daži klienti varētu vēlēties rīkoties pretēji un piesaistīt cenu vairumtirdzniecības cenai, kura ir dinamiskāka un parasti ir zināma, jo fiksētā cena var ietvert zināmu risku.

“Elenger” šobrīd klientiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei piedāvās divus tarifu plānus – elastīgo ar cenu 0,067 eiro par kilovatstundu (kWh) un fiksēto – ar cenu 0,077 eiro par kWh. Mājsaimniecībām, kuras izmanto dabasgāzi tikai ēdiena gatavošanai, tiks piedāvāts tarifs – 0,115 eiro par kWh.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs stāstīja, ka uzņēmums nepārtraukti strādā, lai piedāvājums atbilstu tirgus situācijai un klientu vajadzībām. “Šobrīd uzņēmuma piedāvājumā ir fiksētas cenas produkti gan virtuves, gan apkures klientu segmentiem, bet palielinās klientu interese arī par dinamiskajiem jeb biržai piesaistītajiem produktiem, tāpēc jau tuvākajā laikā tie parādīsies “Latvenergo” piedāvājuma klāstā,” pauda Juskovecs.

Līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū, arī dabasgāzes produktiem cena atkarībā no līguma slēgšanas brīža katram klientam var būt atšķirīga. “Jāņem vērā, ka šobrīd dabasgāzes cena starptautiskajā tirgū ir ievērojami samazinājusies un šis no klienta viedokļa ir izdevīgs laiks tirgus atvēršanai. Līdz ar to “Elektrum” cena vienmēr ir atbilstoša šī brīža tirgus cenai,” norādīja “Latvenergo” pārstāvis.

“Latvijas gāze” vēl nav paziņojusi konkrētu piedāvājumu mājsaimniecību lietotājiem no 1.maija, bet norādīja, ka “turpinās saviem klientiem nodrošināt dabasgāzes nepārtrauktu piegādi, bez līguma pārslēgšanas un par tirgus cenu universālā pakalpojuma ietvaros”. Kalvītis informēja, ka dabasgāzes cena būs par 20-40% zemāka nekā šobrīd atkarīgā no lietotāju grupas.

“Latvijas gāze” sola universālā pakalpojuma cenu periodam no 1.maija līdz 31.oktobrim izziņot tuvākajā laikā.


https://jauns.lv/raksts/bizness/553269-dabasgazes-tirgus-atversies-bet-izveles-iespejas-minimalas

Daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāju mazākums noteiktās situācijās varēs lemt par ēkai neatliekami nepieciešamo remontu, ja to nespētu vai negribētu vairākums.

Ilgi lūgties vairs nevajadzēs

Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka par nama remontu un uzturēšanu var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku vairākums. Taču ļoti bieži un daudzviet šo vairākumu neizdodas ne sapulcināt, ne aptaujāt, lai kaut ko nolemtu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotie un šonedēļ valdības apstiprinātie Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi paredz: ja kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu, tad to var sasaukt atkārtoti. Mēneša laikā sasaucot kopsapulci otrreiz, tai būs tiesības izlemt, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Mazākumam būs tiesības izlemt, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums noteiktajā termiņā nebūs neko izlēmis un atbildējis par ēkas remontu arī aptaujas veidā. Mēneša laikā sarīkojot atkārtotu aptauju, lēmuma pieņemšanai pietiks, ja būs atbildējuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem, un ja par lēmumu nobalso vairāk nekā puse no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri noteiktajā termiņā būs snieguši atbildi.

“Nē” nebūs automātisks

No likumprojekta vienlaikus izsvītrots noteikums, kas paredz: ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav neko rakstiski atbildējis, tad viņš balsojis pret lēmumu.

Tādējādi turpmāk atturēšanās no balsojuma automātiski nenozīmēs balsojumu pret, bet gan to, ka sākotnējā aptaujā lēmums nav bijis pieņemts un ka vajadzīga atkārtota aptauja.

Gan atkārtoti rīkotajā kopsapulcē, gan atkārtotajā aptaujā nevarēs pieņemt tādus lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu.

Tāpat izņēmums skartu tās reizes, kad dzīvokļu īpašnieku kopība būs izlēmusi nodot pārvaldniekam dzīvojamā nama pārvaldīšanu ilgtermiņā, – tā, lai mazākums nevarētu īsa laika ietvaros vairākkārt atsaukt un uzdot nama pārvaldīšanu pārvaldniekam, traucējot dzīvojamā nama uzturēšanu kārtībā.

Likumprojektā vienlaikus saglabāts noteikums, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā namā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Sapulce jāreģistrē BIS

Lai nepieļautu fiktīvu kopsapulču rīkošanu, blēdības un maldinošu lēmumu pieņemšanu, likuma grozījumos paredzēts, ka atkārtoti sarīkot kopsapulces vai aptaujas un balsot mazākumam būs tiesības tikai tad, ja gan sākotnēji rīkotā, gan atkārtotā kopsapulce vai aptauja, tās dalībnieku skaits, lēmuma projekts ir reģistrēti Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzturētajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Sarīkojot aptauju, izmantojot BIS, ikviens dzīvokļa īpašnieks saņemtu visus dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī tiek norādīts termiņš, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret lēmumu.

Kārtību, kā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot BIS, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Atkārtotas kopsapulces vai atkārtotas aptaujas iznākums un lēmumi jānosūta visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kas nav piedalījušies sākotnējā kopsapulcē vai aptaujā.

Paredzēts, ka atkārtoti sarīkotajā kopsapulcē vai aptaujā pieņemtais lēmums būtu spēkā pēc mēneša, skaitot no dienas, kad tas bijis pieņemts.

Banka naudu varētu nedot

Ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu diezin vai pietiks, ja, lemjot par nama atjaunošanas projektu, bankā jāaizņemas vairāki simti tūkstošu eiro, kas jāatdod turpmāko 20 gadu laikā, turklāt ar procentiem. Lemjot par aizdevuma izsniegšanu, bankā, visticamāk, novērtēs ikviena dzīvokļa īpašnieka maksātspēju.

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā Ekonomikas ministrija cer paskubināt iedzīvotājus naskāk remontēt daudzstāvu dzīvojamos namus, kuri daudzviet ir tik ļoti bēdīgā stāvoklī, ka var sabrukt. Ministrijā sagatavots arī jauns Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts, paredzot skaidrāk nodalīt dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku tiesības un pienākumus, kā arī tiesības vienam dzīvokļa īpašniekam pieprasīt dzīvokļu īpašnieku kopībai rīkoties.

Daudzi naivi cer uz pašvaldību

Šonedēļ Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē, kurā deputāti un ministriju pārstāvji sprieda par namu apsaimniekotāju stingrāku uzraudzību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis sacīja, ka pati lielākā nelaime – daudzviet privatizēto dzīvokļu īpašnieki jo­projām nav pārņēmuši namus savā valdījumā. Kaut arī šis pienākums bijis noteikts dzīvokļu privatizācijas līgumos, daudzi vēl arvien naivi cer, ka pašvaldība vai kāds cits remontēs šos namus viņu vietā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības lietās Aino Salmiņš atgādināja, ka dzīvojamo namu atjaunošanai varētu būt nepieciešami vismaz 7,5 miljardi eiro. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, tikai 60% namu iedzīvotāju būtu gatavi kaut ko darīt namu atjaunošanā. Vienlaikus, viņaprāt, nav skaidrs, ko iesākt ar tiem 20 līdz 30% dzīvojamo namu, kuri ir tiktāl nolietojušies, ka tos atjaunot vairs nav jēgas.

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.


https://www.la.lv/lems-ari-dzivoklu-ipasnieku-mazakums

“Mans transportlīdzeklis uz laiku bija noņemts no uzskaites, numurzīmes ir nodotas CSDD. Janvārī spēkratu pārdevu. Ar jauno īpašnieku devāmies uz CSDD braucamo pārreģistrēt uz viņa vārda. Viņš plāno ar auto sākt braukt tikai aprīlī, maijā. Vienojāmies, ka līdz tam laikam spēkrats glabāsies pie manis. Pie pārreģistrēšanas mums lika samaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par mēnesi. Kāpēc tā?” – jautā Uldis B.

“Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa nav saistāma vienīgi ar iespēju transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē jeb tikt ekspluatētam. Ir arī cits nosacījums, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksa veicama arī par tiem transportlīdzekļiem, kam nav derīgas atļaujas piedalīties ceļu satiksmē jeb nav veikta valsts tehniskā apskate,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāve Indra Vilde.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācija ir darbība, pie kuras tiek kontrolēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa. Arī Ministru kabineta noteikumi nr. 858 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība nosaka – ekspluatācijas nodokli par mēnesi maksā (ja nav samaksāts), ja reģistrē no uzskaites noņemtu transportlīdzekli.

https://www.la.lv/kapec-jamaksa-ekspluatacijas-nodoklis-par-auto-ko-nelieto

Latvijā ar likumu noteikts reizi 10 gados veikt nekustamo īpašumu elektroinstalācijas (iekšējā elektrotīkla) pārbaudi. Tomēr, kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja "Elektrodrošības indekss", šādas pārbaudes pēdējā desmitgadē veikuši vien 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt atbilstoši indeksa datiem 45% aptaujāto nemaz nav informēti par pārbaudes veikšanas nepieciešamību.

Ugunsdrošības, elektrodrošības un mājokļu apdrošināšanas nozares eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, ceļ trauksmi par iekšējo elektrotīklu stāvokli dzīvojamās ēkās un aktualizē diskusiju par potenciāliem risinājumiem namu elektrodrošības un ugunsdrošības uzlabošanai – iespējams, pilnveidojot spēkā esošo regulējumu.

Atbilstoši indeksa datiem 61% iedzīvotāju elektroinstalāciju pēdējos 10 gadus nav pārbaudījuši, bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt (grūti pateikt). Šo un citus bīstamos sabiedrības paradumus, ko atklājusi jaunākā iedzīvotāju aptauja, diskusijā "Elektrodrošs: esošā situācija un iespējas to uzlabot" šonedēļ apsprieda eksperti no AS "Sadales tīkls", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEAA), kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), akcentējot iespējamās sekas un daloties ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

"Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kur zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci, nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!

Latvijā Ministru kabineta noteikumos ir noteikts pienākums katram apdzīvota nekustamā īpašuma īpašniekam elektroinstalācijas pārbaudi, piesaistot elektrospeciālistu, veikt vismaz reizi 10 gados, tomēr, kā redzam, praksē tas tā nenotiek. Diemžēl, kopumā sabiedrībai nav pietiekamu zināšanu par iekšējo elektrotīklu higiēnu," skaidroja "Sadales tīkla" Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats.

VUGD ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Tomass Lausmā atzina, ka ugunsdzēsējiem ir izbraukumi arī uz ugunsnelaimēm, kas izcēlušās elektroinstalācijas vai bojātu elektroiekārtu dēļ. "Labā ziņa, ka kopējais ugunsgrēku skaits Latvijā sarūk – ja vēl 2014. gadā tie bija ap 12 000 ugunsgrēku gadā, tad pērn tie bijuši ap 7000. Katra ugunsgrēka cēloņa izmeklēšanas sekas ir Valsts policijas kompetencē, taču no to apstākļiem objektos varam secināt, ka vismaz 15% ugunsgrēku bijuši saistīti ar elektroinstalācijām vai elektroierīcēm," komentēja VUGD eksperts.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija, akcentēja LAA pārstāvis, AAS BALTA risku vadības konsultants Jānis Vaivods – teju pusei īpašumu ugunsgrēku, par ko klienti pieteikuši apdrošināšanas atlīdzības, cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai tās nepareiza ekspluatācija.

"Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu "praktiskā latvieša" būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam-elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti! Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudes veikšanai, vai domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā," pieredzē dalījās Vaivods.

"Elektrodrošības indeksa" rezultāti izgaismo arī citus bīstamus ikdienas paradumus, kas var apdraudēt nekustamā īpašuma drošību un radīt arī potenciālus elektrotraumu riskus. Piemēram, katrs desmitais (12%) aptaujātais uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši bez uzraudzības atstāt darboties elektroierīces, kas nav domātas ilgstošai darbināšanai (piemēram, cepeškrāsns vai veļasmašīna). Bet katrs divdesmitais (5%) uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši elektroierīci, kas nav paredzēta lietošanai mitrā vidē, lietot ūdens tuvumā.

"Iespējams, tas kādam būs jaunums, taču – jā, atstāt bez pieskatīšanas darboties, piemēram, veļasmašīnu vai citu elektroiekārtu, kas nav domāta ilgstošai darbināšanai, kā tas ir, piemēram, ledusskapja gadījumā, ir bīstami!

Pērn Latvijas sociālos medijus pāršalca gadījums, kad kādā īpašumā aizdegās veļasmašīna, kas tika atstāta darboties nepieskatīta. Mājokļa iemītnieks bija "izskrējis uz dažām minūtēm", bet diemžēl nelaime nenāk brēkdama – tā var būt viena īssavienojuma attālumā. Ja cilvēks būtu bijis mājoklī, iespējams, postažu būtu bijis iespējams novērst, laikus atvienojot "no ierindas izgājušo" veļasmašīnu no elektrotīkla," komentēja Šmats.

LEAA izpilddirektors Gunārs Valdmanis kā sabiedrībai raksturīgu, bīstamu paradumu izcēla arī pagarinātāju pārslogošanu.

"Nereti nezinām vai neaizdomājamies, ka pagarinātājs kopumā nav domāts jaudīgu iekārtu pieslēgšanai. Tāda iekārta ir, piemēram, elektriskais sildītājs, cepeškrāsns. Ir redzēts, ka vienā pagarinātāja sasprauž vairākas jaudīgas iekārtas – tas ir bīstami! Ko vēl gribu uzsvērt – nedrīkst izmantot mobilos pagarinātājus ar neatritinātiem vadu ruļļiem. Ja pieslēgsim šādu pagarinātāju strāvai, vadu rullis drīz vien sakarsīs un diezgan droši uzliesmos," skaidroja eksperts.

Eksperti kā viegli pieejamu un efektīvu risinājumu mājokļa drošuma uzlabošanai izcēla strāvas noplūdes automātslēdžus, ko ikviens var iegādāties elektropreču veikalā.

"Ja klasiskie automātslēdži jeb "korķi" nostrādā tad, kad tiek konstatēta kopējā īpašuma iekšējā elektrotīkla pārslodze vai īssavienojums, tad strāvas noplūdes automātslēdzis reaģē jau uz bīstamās elektriskās strāvas noplūdi, pasargājot cilvēkus no smagām un letālām elektrotraumām, kā arī īpašumu no ugunsnelaimes izcelšanās riskiem. Papildus šī strāvas noplūdes automātslēdža nostrāde ir kā brīdinājums par bojājumu elektroinstalācijā vai elektroierīcēs. Noteikti ieteiktu ar šiem slēdžiem savos privātīpašumos aprīkot vismaz vannasistabu un virtuvi – mitruma un ūdens dēļ tās ir divas elektronedrošākās telpas mājoklī. Iespējams, ir vērts runāt arī par strāvas noplūdes automātslēdžu obligātu ieviešanu, teiksim, jaunajos dzīvojamos namos, to nostiprinot regulējumā," pauda Šmats.

Eksperti gan akcentēja, ka strāvas noplūdes automātslēdžus iespējams uzstādīt tikai tajos īpašumos, kur elektroinstalācija atbilst jaunākajiem standartiem. Ja elektroinstalācija nav mainīta kopš padomju laikiem, pirms strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanas, būs jāveic tās nomaiņa.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/547477-ta-ir-bumba-ar-laika-degli-eksperti-cel-trauksmi-par-bistamu-dzivoklu-ipasnieku-paradumu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka bērzu un kļavu sulas, ja tās tiek izplatītas nelielos apjomos, drīkst tirgot bez reģistrēšanās PVD.

Bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, cukurs un medus. Bērzu un kļavu sulu iegūšanu (ražošanu) un tirdzniecību nelielos apjomos regulē Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499.

Noteikumos noteiktas higiēnas prasības sulu iegūšanai, sulu daudzuma uzskaites, iepakošanas un marķēšanas prasības, kā arī pielikumā norādīts sulu piegādes apjoms – 300 kg gadā.

Patērētājiem, pirms sulu iegādes, PVD iesaka novērtēt, vai uzticaties sulu pārdevējam; vai ir pieejama informācija par sulu ražotāju; kādos traukos ir iepildītas sulas; vai ir nodrošināts marķējums. Gadījumos, ja sulas tiek piedāvātas degustācijai, pārdevējam ir jābūt nodrošinātam ar vienreizlietojamajām glāzītēm un jāievēro degustācijas noteikumi.

Bērzu vai kļavu sulu ražotājam, tāpat kā citiem pārtikas produktu ražotājiem, pašam jānosaka iegūto/ražoto sulu derīguma termiņš, kā arī jānodrošina, ka lietošanai gatavais produkts ir kvalitatīvs un nekaitīgs visa tā derīguma termiņa laikā.

Derīguma termiņu produkta ražotājs var noteikt eksperimentāli, izmantojot savu pieredzi un ņemot vērā produkta sastāvu, tehnoloģisko procesu, iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļus, kā arī var izmantot zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu.


https://www.la.lv/pavasaris-ar-berzu-un-klavu-sulam-cik-daudz-drikst-tas-tirgot-lai-nebutu-vel-jaregistrejas-pvd

Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins “energoefektivitāte”, kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva? Kā vispār var noteikt, vai māja ir energoefektīva?

“Energoefektivitāte – tā nav tikai mājas siltināšana, bet vairāku būvniecības elementu kopums, kas skar visu mājokli un jāvērtē kompleksi. Piemēram, ja vēlies paaugstināt sava nama energoefektivitāti, nav vērts siltināt ārsienu ar kvalitatīviem materiāliem, ja neesi gatavs vienlaikus nomainīt vecos logus.

Ņemot vērā būvniecības materiālu attīstību un normatīvu nosacījumus, mājas, kas celtas pirms 30 gadiem un nav piedzīvojušas renovāciju, visticamāk, mūsdienās vairs nevar pretendēt uz enerģijas efektīvu saglabāšanu.

Rezultātā rēķini par patērēto enerģiju šīm mājām tikai pieaugs. Arī pašreizējā situācija tirgū mudina domāt, ka cilvēki arvien mazāk veiks tā sauktos krāšņuma ieguldījumus, bet koncentrēsies uz darbiem, kas palīdzēs atvieglot enerģijas maksājumu slogu ilgtermiņā,” stāsta Kingspan pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.


https://www.la.lv/ka-var-noteikt-vai-maja-energoefektiva

"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

"Luminor Bank" finanšu direktors Palle Nordāls norāda, ka, emitējot jaunākās prioritārās obligācijas, ir izdevies no jauna atvērt tirgu Baltijas valstu aizņēmējiem. Investoru interese liecina par "Luminor Bank" stabilitāti, un šī emisija ļaus nodrošināt plašākas atbalsta iespējas klientiem, vienlaikus paplašinot darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Obligācijas, kuras emitents ir tiesīgs atpirkt vienu gadu pirms dzēšanas termiņa un ko reitingu aģentūra "Moody’s" novērtējusi ar "Baa1" reitingu, ir kotētas Īrijas biržā un tika emitētas saskaņā ar "Luminor Bank" Eiropas vidēja termiņa parādzīmju (EMTN) programmu un Nodrošināto obligāciju programmu. Viens no darījuma organizētājiem šajā darījumā bija "Luminor Bank" Finanšu tirgus departaments ("Luminor Markets").

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" ir ceturtā lielākā banka Latvijā. 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone".


https://www.db.lv/zinas/obligacijas-no-investora-redzespunkta-511485

Saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām sabiedrībā aizvien novērojama nepietiekama izpratne par tādiem terminiem kā “dzīvoklis”, “dzīvokļa īpašums”, “domājamās daļas no īpašuma” un par to, kādas juridiskas nianses zem tiem slēpjas.

Ar jēdzienu “dzīvoklis” sarunvalodā parasti saprot jebkuru dzīvojamā ēkā nodalītu telpu grupu, kas piemērota dzīvošanai, neiedziļinoties tā juridiskajā statusā. Turpretī “dzīvokļa īpašums” ir šaurāks likumā definēts termins, ar kuru apzīmē tādu dzīvokli (arī neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu), kas dzīvojamā ēkā pastāv kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums. Uzsvars šajā gadījumā liekams uz frāzi “tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums”. Katrs dzīvokļa īpašums var būt dzīvoklis, bet ne katrs dzīvoklis ir dzīvokļa īpašums.

Divi pretstati

Lai ieviestu lielāku skaidrību par dzīvojamo ēku juridisko statusu un atšķirībām, ēkas var iedalīt divās kategorijās – mājas, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, un mājas, kuru īpašnieks vai īpašnieki nav to veikuši. Attiecīgi ēkās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, to īpašniekiem pieder tiesiski nodalīti, patstāvīgi īpašumi jeb dzīvokļa īpašumi.

Katram dzīvokļa īpašumam ir atvērts atsevišķs zemesgrāmatas nodalījums. Īpašnieks ar savu dzīvokļa īpašumu var rīkoties patstāvīgi, tajā skaitā to jebkurā laikā pārdot, un baudīt daudzas citas šāda tiesiski sakārtota īpašuma sniegtās priekšrocības.

Pretstats minētajām ēkām ir mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Ja ēkai ir vairāki īpašnieki, tad veidojas kopīpašums un katram kopīpašniekam pieder nevis kāds konkrēts atsevišķs dzīvoklis, bet gan tikai domājamās daļas no ēkas. Labi, ja kopīpašnieku starpā ir noslēgts kopīpašuma dalītās lietošanas līgums, kas dod tiesības katram kopīpašniekam lietot kādu konkrētu dzīvokli mājā. Taču arī tad šādam kopīpašumam pastāv trūkumi, kas minēti raksta turpinājumā.

Pašvaldības nosacījumi

Konkretizējot dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas mīnusus, būtisks ir finansiālais aspekts. Piemēram, kopīpašniekiem ir jārēķinās, ka nekustamā īpašuma nodoklis šādai ēkai var būt augstāks nekā ēkai, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Proti, atsevišķas pašvaldības, tajā skaitā Rīga, ir paredzējušas nosacījumus, kur nekustamā īpašuma nodokļa likme ēkai, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, ir atkarīga no ēkā reģistrēto peronu skaita. Piemēram, Rīgas pašvaldība ir noteikusi, ka samazinātā nodokļa likme šādās mājās ir nosakāma, uz katru deklarēto personu attiecinot tai piekritīgo dzīvojamo platību – 30 kvadrātmetru. Savukārt atlikušajai platībai ir piemērojama paaugstināta nodokļu likme – 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Ietekmē tirgus vērtību

Vēl pie finansiālajiem aspektiem noteikti ir jāmin arī dzīvokļa, kas atrodas mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tirgus vērtība, kas, visticamāk, būs zemāka par analoga dzīvokļa īpašuma vērtību. Iemesli tam ir pamatoti – apsviedīgi un zinoši potenciālie pircēji, kā arī bankas, kas varētu finansēt šāda dzīvokļa pirkumu, skatās ar aizdomām uz domājamo daļu iegādi kopīpašumā.

Tas ir saistīts gan ar kopīpašuma riskiem un trūkumiem, gan arī lielākām izmaksām. Ir svarīgi apzināties, ka agri vai vēlu šāds kopīpašums būs jāizbeidz – labprātīgi vai piespiedu kārtā (iespējams, pat tiesvedības ceļā) – un jāuzsāk nokavētā dzīvojamās mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos, kas nozīmē liekas problēmas un izdevumus. Tādēļ ne katrs interesents vēlēsies šādu dzīvokli pirkt, tādējādi samazinot īpašuma konkurētspēju tirgū un līdz ar to arī īpašuma vērtību.

Pirmpirkuma tiesības pārējiem

Atšķirībā no dzīvokļa īpašuma, kuru tā īpašnieks var bez ierobežojumiem jebkurā laikā atsavināt, ēkas kopīpašniekam ir jārēķinās ar pārējo kopīpašnieku pirmpirkuma tiesībām.

Piemēram, vēloties pārdot dzīvokli 30 dzīvokļu ēkā, dzīvokļa īpašniekam būs atlikušajiem 29 dzīvokļu (domājamo daļu) īpašniekiem jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības uz savu kopīpašuma daļu, kas izlietojamas divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesības netiks pienācīgi ievērotas, īpašnieks riskē, ka pārējie kopīpašnieki var celt prasības par izpirkuma tiesību realizēšanu un zaudējumu piedziņu.

Grūti pieņemt lēmumus

Vēl viena kopīpašuma ēnas puse ir smagnējais rīcības ar kopīpašumu mehānisms. Proti, likums nosaka, ka darbības ar kopīpašumu (dzīvokļa īpašumos nesadalītu ēku) veicamas tikai ar visu (!) kopīpašnieku piekrišanu. Tādējādi, ja kaut viens kopīpašnieks kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt lēmumam vai nav sasniedzams, lēmuma pieņemšana izpaliek, un pārējie kopīpašnieki kļūst par šādas situācijas ķīlniekiem.

Reaģējot uz neelastīgās lēmuma pieņemšanas radītajiem sarežģījumiem, likumdevējs normatīvajos aktos ir iestrādājis mehānismus, paredzot vismaz minimālo rīcības ar kopīpašumu apjomu, kur pieļaujams samazināts balsu skaits, lai lēmums tiktu pieņemts un būtu saistošs visiem kopīpašniekiem.

Likums paredz, ka šāds samazinātais balsu skaits pieļaujams lēmumos, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā. Tādējādi balsojumos par pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, lēmuma pieņemšanai pietiek, ja par to nobalso kopīpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no balsīm.

Šāda kārtība kaut daļēji ir atrisinājusi smagnējo lēmumu pieņemšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās. Salīdzinājumam jānorāda, ka analogos īpašumos, kur ēkas sadalīšana dzīvokļu īpašumos jau ir veikta, lēmumu pieņemšana par ēkas normālai funkcionēšanai nepieciešamiem jautājumiem ir vienkāršota un atvieglota ievērojami plašākā apjomā.

Labi, ja ir viens īpašnieks

Jānorāda, ka praksē dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas ar šādu juridisko statusu labi funkcionē, kamēr tās atrodas vienas personas īpašumā. Attiecīgi īpašnieks vienpersoniski pieņem visus ar īpašumu saistītos jautājumus, izvairoties no sarežģītiem kopīpašnieku strīdiem, smagnējas īpašuma pārvaldīšanas u.tml. Tomēr brīdī, kad ēka nokļūst vairāku īpašnieku kopīpašumā, racionāls būtu lēmums par ēkas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Ikvienam kopīpašniekam ir jāapzinās, ka šāds dzīvokļu īpašumos nesadalīts kopīpašums ir tikai pagaidu stāvoklis, kas agri vai vēlu novedīs pie kopīpašuma izbeigšanas. To nosaka ne tikai praktiskās dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas pārvaldīšanas grūtības, bet atbalsta arī likums. Likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā un katrs kopīpašnieks jebkurā laikā var pieprasīt kopīpašuma izbeigšanu, neargumentējot sava lēmuma iemeslus.

Ja kopīpašnieki šādā gadījumā nevar labprātīgi vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, ikviens kopīpašnieks var tiesā celt prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Nesen Civillikumā veiktie grozījumi kā vēlamāko kopīpašuma izbeigšanas veidu dzīvojamās ēkas gadījumā, ja nav iespējama ēkas reālā sadale, paredz tieši kopīpašuma sadalīšanu dzīvokļa īpašumos.

Noteikti kritēriji

Kad jautājums nonāk līdz ēkas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos, tas var notikt uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tajā skaitā testamenta, mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja lēmuma pamata. Praksē visbiežākais pamats dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos ir tieši ēkas īpašnieka vai – kopīpašuma gadījumā – visu kopīpašnieku lēmums. Tomēr bez šāda lēmuma jāņem vērā vēl citas likuma prasības un kritēriji, lai ēkas sadalīšanu sekmīgi paveiktu.

Ēkai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, kadastrāli uzmērītai, kadastrā reģistrējot visas ēkā esošās telpu grupas, ēkai ir jābūt reģistrētai zemesgrāmatā. Kad minētās prasības ir izpildītas, Valsts zemes dienests izdod atzinumu par ēkas sadali dzīvokļa īpašumos. Īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos ir pabeigta brīdī, kad katrs dzīvokļa īpašums kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tam atverot atsevišķu zemesgrāmatas nodalījumu.

Nobeigumā jānorāda, ka īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos, protams, saistīta gan ar laika, gan naudas patēriņu. Tomēr jācer, ka šis raksts ir pārliecinājis lasītāju, ka ieguldījumi, kas veicami īpašuma sadalīšanā dzīvokļa īpašumos, atsver ieguvumus un priekšrocības, ko nekustamā īpašuma īpašniekam sniedz dzīvokļa īpašumos sadalīts, tiesiski sakārtots īpašums.

https://jauns.lv/raksts/zinas/546135-dzivojamas-majas-sadalisana-dzivoklu-ipasumos-cels-uz-tiesiski-sakartotu-ipasumu

Vislētākais – zemes siltums

Vērtējot tikai kurināmā izmaksas (1. tabula), visizdevīgākais ir zemes siltumsūknis apvienojumā ar siltajām grīdām. Vidējās izmaksas par apkuri mēnesī apkures sezonas laikā būs 110 eiro. Otrajā vietā – malkas apkure ar 121 eiro, kam seko zemes siltumsūknis apvienojumā ar radiatoriem (124 eiro mēnesī). Pati neizdevīgākā ir gāzes apkure (303 eiro mēnesī).

Protams, kāds iebildīs, ka siltumsūkņu lietderības koeficients ir vairāk nekā 100 procentu. Tā arī ir. Iekārtu saražotā enerģija ir lielāka par pašu darbības laikā patērēto.

Jāņem vērā ierīkošanas izmaksas

Mazliet cita ir aina, kad ņem vērā ne tikai apkures izmaksas, bet arī sākotnējās investīcijas, lai ierīkotu apkures sistēmu (2. tabula). Pieņemot, ka apkures iekārtas darbības cikls ir 15 gadu, vismazākās izmaksas mēnesī būs malkas apkurei – 151 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka malkas apkurei ir virkne būtisku trūkumu: sistēma nespēj darboties automātiski, tai nepieciešama nepārtraukta uzraudzība (kādam jākurina), vajag daudz vietas kurināmā glabāšanai, kā arī kurināmā sagādāšana ir izdevīga vien tad, ja pašam pieder mežs, kurā, ieguldot darbu un līdzekļus, šo kurināmo var iegūt.

Ņemot vērā nelielās ierīkošanas investīcijas, otrajā vietā ir granulu katls ar 195 eiro mēnesī. Tālāk seko siltumsūkņi, un, arī šādi rēķinot, visneizdevīgākā ir gāzes apkure (338 eiro mēnesī) apkures sezonas laikā…

Vērts padomāt par saules paneļiem

Taču aprēķinos nav modelēta situācija, ja elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantoti saules paneļi. Protams, sākotnējie ieguldījumi kļūst lielāki, bet tālākās izmaksas strauji samazinās. Tieši šādu sistēmu arvien biežāk izvēlas laukos, renovējot ēkas un domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu un iespējami zaļāku dzīvesveidu. Tieši lauku īpašumā ir iespējas atrast vietu gan saules paneļiem, gan zemes siltumsūkņa pazemes kontūram.

Savukārt NETO princips nodrošina to, ka laikā, kad elektroenerģija tiek saražota, bet netiek patērēta mājā, tā tiek nodota publiskajam elektrotīklam un vēlāk no tīkla tiek paņemta. Jāmaksā par Sadales tīkla pakalpojumiem un to elektroenerģijas daļu, kas patērēta virs pašu saražotā. Respektīvi, vasarā var saražot elektroenerģiju arī zemes siltumsūkņa darbināšanai ziemā.

Uzziņa!

Kā darbojas siltumsūknis

• Tas darbojas līdzīgi kā ledusskapis, tikai pretējā virzienā. Ledusskapī siltums no tajā esošajiem produktiem tiek novadīts uz āru, uz ledusskapja aizmugurē esošo siltuma atdeves elementu, bet siltumsūknis darbojas pretēji un siltums no apkārtējā gaisa, ūdenskrātuves vai zemes iekšienes ar apkures sistēmu tiek novadīts uz mājokli.

• Siltumsūknis izmanto apkārtējā vidē – zemē, ūdenskrātuvēs, dziļurbumā vai gaisā – akumulēto saules un ģeotermālo enerģiju, nodrošinot mājokļa apsildi. Šādai saules enerģijas uzkrāšanai nav vajadzīgi akumulatori kā saules paneļiem. Enerģijas uzkrāšanas funkciju pilda zeme, ūdens vai apkārtesošais gaiss. Kad nepieciešams siltums, siltumsūknis to nogādā mājoklī.

• Atkarībā no izmantotā siltuma avota un apsildes veida siltumsūknis ražo 3–5 reizes vairāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar tradicionālajiem elektriskās apsildes risinājumiem, piemēram, eļļas radiatoriem, konvekcijas tipa sildītājiem un tamlīdzīgi, kas 1 kWh siltuma radīšanai izmanto aptuveni 1 kWh elektroenerģijas.


https://www.la.lv/kads-ir-visekonomiskakais-apkures-veids-lauku-maja

“Man dzīvoklī ir gāzes katls, bet saistībā ar gāzes apkures katlu lietošanu pēc 2025. gada to nomainīt vairs nevarēšu. Vēlos jau laikus nodrošināties un noskaidrot, kādas ir apkures alternatīvas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Vai var ierīkot granulu, brikešu, malkas apkures katlu? Kādas ir iespējas izbūvēt dūmvadus? ” – jautā Ārija Rīgā.

Ar ko var aizstāt gāzi?

Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē pauž, ka jaunus gāzes apkures katlus būs iespējams saskaņot arī pēc 2025. gada, ja nebūs tehniski vai ekonomiski lietderīgi veidot citus risinājumus. Par alternatīvām runājot, pašvaldība norāda, ka lietderīgāk vienoties un siltumapgādi nodrošināt visiem kopā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, un uzskaita arī iespējamos apkures variantus.

• Siltumsūkņi, kas siltumu iegūst no apkārtējās vides, tos darbinot ar elektroenerģiju. Galvenokārt elektroenerģija tiek izmantota kompresora darbināšanai, līdz ar to no vienas elektroenerģijas vienības tiek iegūtas vairākas siltuma vienības (3–4). Siltumsūkņi patērē vismaz 3 reizes mazāk elektroenerģijas nekā elektriskā apkure.

• Efektīva biomasa (malka, granulas, šķelda, briketes) – ārpus I zonas nav iespējams uzstādīt, bet II zonā tikai samazinot piesārņojumu.*

• Centrālā siltumapgāde.

Apsilde ar elektrību patlaban ir dārgākais apkures veids, ko, domes ieskatā, nebūtu vēlams izmantot. Teorētiski granulu, brikešu, malkas apkures katlus dzīvokļos var ierīkot, taču tad dzīvoklī vietu aizņems ne vien apkures katls, bet arī kurināmais. Mazāk vietas aizņem moderni granulu kamīni/krāsnis. Arī dabasgāzes vai citu fosilo kurināmo katliem vajadzīgs dūmenis. Jākonsultējas ar skursteņslauķi, vai var izmantot to pašu, kas tiek izmantots dabasgāzes apkures katlam.

Bez apkures nepalikšot

Rīgas domes mērķis, virzot gāzes apkures katlu izmantošanas ierobežojumus, ir samazināt gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz rīdzinieku veselību, kā arī samazināt CO2 emisijas. Saistošie noteikumi par apkures iekārtu izvēli paredzēti, lai abus mērķus līdzsvarotu. Rīgas dome uzsver, ka neviens bez apkures nepalikšot.

Iedzīvotājiem, kuriem nebūs alternatīvu apkures iespēju, būs pieļaujami izņēmumi – varēs turpināt lietot fosilo kurināmo.

Taču, ņemot vērā pašreizējās izmaksas un ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas nākotnes mērķus, jārēķinās, ka fosilais kurināmais kļūs tikai dārgāks. Tāpēc pašvaldība mudina iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kā centralizētā siltumapgāde un dažādu veidu siltumsūkņi.

* Šīs zonas noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. Karte ar zonām apskatāma portālā riga.lv, meklētājā rakstot: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?. Teritoriālās zonas siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei noteiktas, ņemot vērā gaisa piesārņojumu pilsētā, ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

I zonā, kas paredz stingrākus ierobežojumus, noteikta pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu. Tās robežas noteiktas no Elizabetes līdz Pērnavas un Klijānu ielai. Dienvidu daļā tā ietver teritoriju no Satekles ielas līdz Skanstes ielas apvidum. Atsevišķas I zonas teritorijas noteiktas arī Čiekurkalnā, Teikā, Dārzciemā, Maskavas forštatē un Pārdaugavā ap Āgenskalnu.

II zona aptver teritoriju Pārdaugavā no K. Ulmaņa gatves līdz pilsētas robežai, kā arī daļu Āgenskalna un atsevišķas vietas visā pilsētā.Visa pārējā Rīgas teritorija noteikta kā III zona.

Uzziņa!

Pērn decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu no 2025. gada aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Noteikumos paredzēts Rīgas pašvaldību iedalīt teritoriālajās zonās*, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. Katrā zonā atrunāti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros gāzes apkures iekārtas būtu atļauts izmantot.


https://www.la.lv/kadas-ir-gazes-apkures-alternativas-daudzdzivoklu-nama-riga

Iekārtojot istabas, jāatceras, ka mēbeles jāsaliek un jāizmanto tikai tā, kā norādīts instrukcijā. Ja tajā teikts, ka mēbele jāpieskrūvē pie sienas, tas noteikti jāizdara!

Piemēram, IKEA dizaineri, iekārtojot telpas, mēbeļu drošību pārbauda, novērtējot, vai bērni no mēbelēm nevar nokrist, vai tajās nevar iesprūst vai uzgāzt tās sev virsū.

1. Stiprina pie sienas

Visu, ko var, ieteicams piestiprināt pie sienas.

2. Neliek pie logiem!

Nav ieteicams likt mēbeles pie logiem. Ja no tā nevar izvairīties, jāparūpējas, lai logs būtu aizslēgts un bērns nevarētu to atvērt un pa to izkrist.

3. Jāizvairās no žalūzijām ar striķiem

Žalūzijām bērnistabā vajadzētu būt bez regulēšanas striķīšiem – drošāka izvēle būs aizkari.


https://www.la.lv/kuras-ir-kritiskas-vietas-bernistaba-ka-planot-so-telpu-lai-ta-butu-drosa