Ziņas

"Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka iedzīvotāji, kam ir hipotekārais kredīts, varēs saņemt kredītu procentu kompensāciju. Tā kā mūsu kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim, secinu, ka esam to vidū, kam šī kompensācija pienākas. Taču kas jādara, lai to saņemtu?" Portālam "Mammamuntetiem.lv" jautā lasītājs.

Jau ziņots, ka mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka tiesības uz kredītu procentu kompensāciju būs hipotekārā kredīta ņēmējam, ar kuru hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Uz lasītāja jautājumu, vai un kas jādara, lai šo kompensāciju saņemtu,  “Mammamuntetiem.lv” atbildi noskaidroja Finanšu ministrijā: “Kompensācijai nav jāpiesakās. Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID)".

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

• Atbalstu saņems visi hipotekāro (mājokļa) kredītu ņēmēji, kuri kredītu ir saņēmuši līdz 2023.gada 31.oktobrim, un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.

• Ja kredīta atlikuma summa šogad mainās, piemēram, samazinās zem 250 000 eiro, kompensāciju aizņēmējs saņems no nākamā mēneša. Savukārt, ja aizdevuma summa pieaug virs 250 000 eiro, aizņēmējs kompensāciju zaudēs.

• Saņemtā kredīta valūtai nav nozīmes – arī tie kredīti, kas nav eiro valūtā, saņems valsts atbalstu. Konvertācijas izmaksas segs kredīta ņēmējs pēc attiecīgās kredītiestādes noteiktā komerckursa kompensācijas saņemšanas dienā.

• Atbalstu nesaņems tie kredītņēmēji, kuriem ir fiksētās likmes kredīti, proti, tie, kuriem likme ir fiksēta no līguma noslēgšanas. Savukārt atbalstu kredītņēmēji saņems arī tad, ja kredītlikme ir tikusi uz laiku samazināta, vai kredīts uz kādu laiku ir piešķirts ar 0% bankas pievienoto likmi.

• Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās VID.

• Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem nevis par kredīta pamatsummu. Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divi procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

• Atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem paredzēts līdz 2024.gada beigām.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/595634-kas-jadara-lai-pieteiktos-hipotekara-kredita-procentu-samazinajumam

Visvairāk tas skar Rīgas centru un Jūrmalu

“Mums ir šāds segments, bet tas vairāk skar Rīgas centru un, protams, Jūrmalu.

Mēs redzam, ka pēdējos trīs gados saistībā ar situāciju, kas notiek pasaulē, it īpaši Eiropā, ir kritums tieši dārgajā segmentā, ko visvairāk iegādājas citu valstu pilsoņi.”

Darījumu skaits gājis mazumā

Pēdējo gadu starptautiskie notikumi izteikti ietekmējuši salīdzinoši dārgo nekustamo īpašumu tirdzniecību Rīgas centrā un Jūrmalā.

“Pēdējos trīs gados darījumu skaits stipri gājis mazumā,” speciālists teica.

Latvija skaitās mazliet riskantāka vieta

“Tie nav tikai Krievijas pilsoņi, kas lielākoties šos īpašumus iegādājās, tie ir arī Izraēlas, Vācijas un daudz dažādu valstu pilsoņi, kas šeit iegādājās īpašumus.

Bet, iespējams, dažādu politisku faktoru ietekmē [patlaban] šī skaitās mazliet riskantāka vieta, nekā tas bija pirms trīs vai četriem gadiem.”

Vai arī vācieši un citu Rietumeiropas valstu pārstāvji par Latviju domā kā par riskantāku vietu? “Jā, it īpaši viņi.”

Vāciešu bažas ir lielākas

“Tiem, kam jau ir saknes vai saistība ar Latviju, ir mazāk domu par mūsu valsti kā par nedrošāku vietu.

Ir salīdzinoši daudz Izraēlas pilsoņu, kas iegādājas īpašumus Jūrmalā, bet viņiem Latvija jau ir vairāk vai mazāk zināma.

Viņu bažas nav tik lielas, kādas ir Vācijas pilsoņiem, kuriem, paskatoties kartē, liekas, ka te viss ir blakus [patlaban bīstamām zonām].”

Izraēlieši Latvijā jūtas salīdzinoši droši

Kā mūsu nekustamo īpašumu tirgu ietekmē Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājums? Vai izraēlieši, kas iepriekš diezgan lielā skaitā iegādājās īpašumus Latvijā, tagad ir kļuvuši piesardzīgāki darījumos ar Latviju?

“Es domāju, ka nē. Man šķiet, ka varbūt ir tieši otrādi.

Daļa jau pazīst Latviju

Pēdējos gados tiešām bija diezgan liels skaits Izraēlas pilsoņu, kas Jūrmalā iegādājās īpašumus.

Bet varbūt tieši šajā [Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājuma] situācijā vismaz tie, kam jau ir bijušas kaut kādas saites vai saknes ar šo pusi, iespējams, īpašumus [Latvijā] iegādāsies vairāk kā drošības, rezerves vietu.”

Var secināt – ja Izraēlā notiek dažādas militārās aktivitātes, tad tās pilsoņi šeit, Latvijā, jūtas nosacīti drošāk, nekustamā īpašuma tirgus eksperts sacīja.


https://jauns.lv/raksts/bizness/594807-vaciesi-sakusi-bazities-par-nekustamo-ipasumu-drosibu-latvija-saskata-palielinatus-riskus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Jau ziņots, ka VID prasīja ""Ozo" ledushalles" apsaimniekotājam "GRB investīcijas" atmaksāt uzņēmumam izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus 47 149 eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka trešajā Covid-19 atbalsta periodā - par laiku no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada februārim - VID ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā.

No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.


https://nra.lv/latvija/447570-vid-pieprasa-atmaksat-covid-19-laika-izsniegtos-grantus-vairak-neka-5-5-miljonu-apmera.htm

Sveicināti! Ir īpašums pagrabstāvā, kura statuss zemesgrāmatā ir “neapdzīvojamā telpa”. Ir divi logi, ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgums, griestu augstums ir 2,6 m. Vai šādu telpu var pārvērst par dzīvokļa īpašumu un tajā dzīvot? Kas tam ir vajadzīgs? Vai pareizi saprotu, ka, dzīvojot tur un nemainot telpu statusu, tiks uzskatīts, ka tā ir patvaļīga būvniecība? Paldies!

Andrejs

Atbild: Inese Helmane (LV portāls)

Telpu lietošanas veida maiņa atbilstoši Būvniecības likumam skaitās būvniecība. Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteic, ka būvniecības dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai būvkomersants.

Primāri jums būtu jāvēršas pie sertificēta būvspeciālista (arhitekta), kurš, iepazīstoties ar konkrētajām telpām, sapratīs, vai telpu lietošanas veida maiņa vispār ir iespējama.

Lai saprastu, vai ir iespējama telpu lietošanas veida maiņa, viens no galvenajiem dokumentiem ir pašvaldības teritorijas plānojums, kas nosaka prasības būvju un zemesgabalu izmantošanai konkrētā teritorijā. Piemēram, ja ir noteikta ražošanas apbūve, tad tādā nevarēs būt mazstāvu dzīvojamā apbūve.

Nosakot konkrētu telpu lietošanas veidu, jāievēro arī vairākas citas prasības. Piemēram, dzīvojamajām telpām ir jānodrošina insolācija (saules radītais apgaismojums telpās). Nereti svarīgas ir arī vides pieejamības prasības. Ja tās nav iespējams nodrošināt, tad konkrēta telpu lietošanas veida maiņa nav pieļaujama.

Vairāk par telpu lietošanas veidu varat lasīt LV portāla publikācijā “Telpu lietošanas veida maiņa – kad tā ir iespējama”.

Lai precīzāk atbildētu uz jūsu jautājumu, ieteiktu vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.


https://lvportals.lv/e-konsultacijas/31194-kad-iespejama-telpu-lietosanas-veida-maina-2023

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” pilnveidotas ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas īslaicīgai īrei. Jaunās prasības stāsies spēkā no 2024. gada 1. marta.

Ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma (piemēram, tūrisma pakalpojuma) sniegšanai iedzīvotājiem, tiek pilnveidotas, reaģējot uz traģisko 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kurā bija patvaļīgi ierīkots hostelis.

Pirmkārt, līdz šim būvnormatīvā nebija definēts, kas ir īslaicīga īre. Tāpēc regulējums papildināts ar 2.42. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīga īre ir dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

Otrkārt, pēc atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtās informācijas par minēto ugunsgrēku tika konstatēts: lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, jāparedz tehniskie risinājumi, kas ļautu ātrāk evakuēties no īslaicīgai īrei nodotajām telpām.

Piemēram, šobrīd nav noteikts, kādām jābūt durvīm īslaicīgās īres dzīvokļos.

Prasības kāpņu telpu logiem

Būvnormatīvs papildināts arī ar jaunām prasībām par ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, un virsspiediena sistēmu.

Ekonomikas ministrija uzsver: regulējuma izmaiņas nerada pienākumu īpašniekiem uzreiz nodrošināt ēku atbilstību jaunajām prasībām, bet tās būs jāievēro, ēkas atjaunojot un pārbūvējot.

Iestājoties karstākam laikam, pieaug iedzīvotāju interese par gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietošanu uz ēkas fasādes. LV portāls skaidro, kādi ir šo iekārtu izvietošanas nosacījumi.

To, vai uz fasādes var uzstādīt ventilācijas iekārtu, regulē katras pašvaldības apbūves noteikumi, norāda Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas stratēģiskās komunikācijas eksperte Elita Rubesa-Voravko. Būvniecības noteikumi neregulē šo jautājumu.

Pašvaldības nosaka saistošajos noteikumos

Daudzviet pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus, kuros regulē gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu.

Piemēram, Liepājā atbilstoši pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 123.1. punktam gaisa kondicionēšanas iekārtas, ventilācijas iekārtas un citas tehnoloģiskas konstrukcijas atļauts izvietot uz ēkas fasādes unjumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas. Tas attiecas ne tikai uz ēkas fasādi, kas vērsta pret ielu, bet arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai.

Ja tomēr nav iespējams iekārtu uzstādīt nepārredzamu no publiskās telpas un to iecerēts izvietot uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās fasādes, tad tas pieļaujams tikai saskaņā ar ēkas apsaimniekotāja pasūtītu/izstrādātu vienotu risinājumu visai ēkai, kas ir apstiprināts ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un saskaņots būvvaldē.

Rīgā aizliegts izvietot uz fasādēm

Gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu regulē arī Rīgā. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103) 316. punkts paredz: “Tehniskas iekārtas vai palīglīdzekļus (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu un ir paredzēti atbilstoši saskaņotai būvniecības ieceres dokumentācijai.”

Pirms kondicioniera uzstādīšanas vienmēr būtu vēlams konsultēties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, norāda Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis.

Viņš atzīst, ka galvaspilsētā ir gadījumi, kad uz ēkas ārējām fasādēm nelikumīgi uzstādīti gaisa kondicionieri. Arī Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde zina teikt, ka pilsētā ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad uz daudzdzīvokļu māju ārsienām, neievērojot saistošos noteikumus, ir uzlikti kondicionieri. Tāpēc der zināt, ka par patvaļīgu būvniecību ir paredzēta administratīvā atbildība.

Vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsojums

Vispirms jāņem vērā, ka jebkādu elementu izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta izmaina ēkas fasādi, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu ir kopīpašuma daļa.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta trešā daļa paredz: ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašuma daļu, tad dzīvokļa īpašniekam vajag šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Tādējādi izmaiņas fasādē, tai skaitā kondicioniera izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta, ir jāskaņo ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Lai uz ēkas fasādes uzstādītu kondicionieri, vajag vismaz 50% plus vienu balsi.

Var izvietot bez saskaņošanas ar pašvaldību

Papildus saskaņojumam ar dzīvokļa īpašniekiem var būt nepieciešami arī citi saskaņojumi – tas atkarīgs no ēkas atrašanās vietas.

Ja gaisa kondicionieri izvieto ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī uz iekšpagalma fasādes/jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu, tad to var veikt bez saskaņošanas ar pašvaldību, skaidro Rīgas domē.

Kondicioniera uzstādīšanai nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība – urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 milimetri (mm), attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m un urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiek izmantota jau izbūvēta izeja.

Taču jau izbūvētās ventilācijas atveres nedrīkst izmantot, piemēram, virtuvē. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Ja vēlas uzstādīt vēsturiskajā centrā

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 338. punkts noteic, ka vēsturiskajā centrā tehnisko ierīču un mehānismu (piemēram, liftu šahtas, vēdināšanas, kondicionēšanas un apkures sistēmu izvadi, dūmvadi, antenas, satelītantenas u. tml.) atrašanos ārpus ēkas jumtu vai sienu plaknēm paredz būvprojektā un veido, pēc iespējas samazinot šo ierīču negatīvo ietekmi uz pilsētas siluetu, jumtu ainavu un dzīvojamās vides vērtībām apkārtnē, kā arī ievērojot noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības inženiertehniskās apgādes infrastruktūras izvietošanai saistībā ar ēku fasādēm un jumtiem. Uz ēkas ielas fasādes tos veido arhitektoniski, nepasliktinot būves arhitektonisko veidolu.

K. Līcītis zina teikt, ka, veicot kādas darbības kultūras pieminekļu ēkas fasādē, ir jāievēro likuma “Par kultūras pieminekļa aizsardzību” 3. pants, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 23. un 35. punkts.

Jautājums: Vēlos uzstādīt gaisa kondicionieri dažādās dzīvokļa telpās. Dzīvoklis atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Dzīvokļa logi iziet gan uz ielu, gan uz pagalmu. Ja saņemšu saskaņojumu no vairākuma dzīvokļu īpašnieku, vai varēšu veikt šādas darbības?

Atbilde: Šajā gadījumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ir jāiesniedz iesniegums, kam pievienots iekārtas izvietojuma risinājums, kurš nedrīkst pasliktināt ēkas arhitektonisko veidolu. Ja māja atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā, tad būs nepieciešama arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja. Tāpat jāvērtē, vai netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība. Ja urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos pārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir mazāks par 0,5 m un urbjot tiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi, tad ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Ja vajadzīgi būvdarbi

Ja iekārtas funkcionēšanas, ierīkošanas vai izvietošanas nodrošināšanai ir jāveic būvdarbi, tad ir piemērojams būvniecības regulējums. Ja iekārtu uzstādīšanas laikā plānota ēkas pārbūve, piemēram, nesošo konstrukciju pastiprināšana, tad tā veicama, pamatojoties uz būvprojektu, kuru izstrādājis sertificēts būvspeciālists.

Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.

Ja dzīvo privātmājā

Savukārt uz privātmājām Dzīvokļa īpašuma likuma regulējums neattiecas, ir jāņem vērā tikai Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”.

Jautājums: Dzīvoju privātmājā Rīgā, esmu vienīgais tās īpašnieks. Vasaras ir kļuvušas pārāk karstas, vēlos uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas uz vairāku telpu ārsienām. Vai tas jāsaskaņo ar pašvaldību?

Atbilde: Kondicioniera uzstādīšanai nav vajadzīga būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība, urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniegs 50 mm, attālums starp urbumiem būs vismaz 0,5 m un urbjot netiks skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiks izmantota jau izbūvēta izeja.

Ja kondicioniera ārējais bloks atradīsies uz ielas fasādes vai jumta ielas pusē, tad jāiesniedz atbilstošs iesniegums Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.

Divu veidu kondicionieri

SIA “CMB” Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs būvinženieris Arvīds Leimanis atzīst, ka gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana daudzos gadījumos nu jau ir kļuvusi par nepieciešamību. “Mūsdienās arvien vairāk projektē mājas ar skaistiem, lieliem logiem, kas labi “strādā” ziemā, ar siltuma caurlaidību viss ir kārtībā, bet vasarā ar saules enerģijas caurlaidību gan ir sliktāk. Tad nu sanāk, ka dzīvokļos, īpaši tajos, kas izvietoti fasādes dienvidu un rietumu pusē, veidojas liels pārkaršanas risks. Vakarā, kad kļūst vēsāks, ar to var nebūt pietiekami, pat ja tiek nodrošināta gaisa apmaiņa, jo saule uzkarsē sienas un grīdu – telpās viss ir ļoti sakarsis,” skaidro A. Leimanis.

Ja dzīvoklī ilgstoši ir augsta temperatūra, tad gaisa kondicionēšanas ierīču uzstādīšana var būt viens no risinājumiem. Pamatā izmanto divu veidu iekārtas – pārvietojamās vai stacionārās.

Pirmās iekārtas var pārvietot pa dzīvokli. Viss process notiek vienā korpusā – iekārta iekštelpās pūš aukstu gaisu, bet ārā pa speciālu gofrētu cauruli, kas iemontēta logā, – karstu gaisu. “Efektivitāte mobilajiem gaisa kondicionieriem ir apšaubāma – tikpat daudz gaisa, cik izpūš ārā pa logu, tiek arī iesūkts atpakaļ dzīvoklī. Siltais gaiss no ārpuses ieplūst pa neblīvumiem, turklāt gofrētā caurule sakarst un siltums no tās nonāk atpakaļ telpā,” stāsta būvinženieris. Jārēķinās arī ar paaugstinātu trokšņu līmeni telpās.

Mobilie kondicionieri ir piemēroti tad, ja uz daudzdzīvokļu mājas fasādes aizliegts uzstādīt gaisa kondicionieru ārējos blokus vai ja ir problemātiski saņemt mājas iedzīvotāju piekrišanu uzstādīšanai.

Ja ir saņemta dzīvokļu īpašnieku piekrišana un pašvaldības savos saistošajos noteikumos to pieļauj, tad labāk uzstādīt stacionārās gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas ir visefektīvākās enerģijas patēriņa izmaksu ziņā un viskvalitatīvākās, iesaka A. Leimanis. Tās sastāv no divām daļām – viens bloks ir novietots telpā, bet otrs tiek uzstādīts ārpus ēkas.

Visbiežāk ārpusē iekārtu liek nemanāmā vietā uz balkona vai lodžijas. “Āra blokam daudz nav nepieciešams – brīva vieta gaisa cirkulācijai, iespēja to apkalpot un elektrības pieslēgums,” skaidro būvinženieris. “Un svarīgi, ka lielākais trokšņa avots paliek ārpus telpām.”

https://lvportals.lv/skaidrojumi/353823-kas-jaievero-lai-uz-ekas-fasades-izvietotu-gaisa-kondicionieri-2023

Jau divus gadus ir spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Šis regulējums mainīja noteikumus par īres līguma attiecībām pēc dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas, kā arī paredzēja, kādos gadījumos var paaugstināt īres maksu. Sadarbībā ar zvērinātu advokātu Jāni Lapsu sagatavotajā skaidrojumā vēstīts par jaunā likuma darbību praksē, tostarp īrnieka un izīrētāja attiecībām, risinot ar īres līgumu saistītos jautājumus. Tāpat sniegti padomi par to, kā īrniekam rīkoties, ja mainās dzīvesvietas īpašnieks, un kā izīrētājam pasargāt sevi no negodprātīga īrnieka.

Dzīvojamo telpu īres likuma 28. pants nosaka: “Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.”

Zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa skaidro, ka tādējādi ar jauno likumu kārtība par īres līgumu tika pielīdzināta Civillikumā 2126. pantā noteiktajam regulējumam par nomas un īres līgumiem.

“Ja īrnieks grib, lai viņu neskar īpašnieka maiņa, tad līgums noteikti būtu jāreģistrē zemesgrāmatā,” uzsver J. Lapsa.

Svarīgi zināt: mantotu dzīvojamo telpu īpašniekam būs saistošs noslēgtais īres līgums arī tad, ja tas nebūs ierakstīts zemesgrāmatā. Taču par zemesgrāmatā neierakstītu līgumu vairāk ir jāsatraucas īrniekiem, kuru izīrētājs dzīvojamo telpu maina, pārdod vai dāvina. Nav jāsatraucas tad, ja īpašnieks mirst un īpašumu iegūst mantinieks.

Pārejas periods, ja līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā

Lai jaunais īpašnieks īres līgumu neizbeigtu nekavējoties, Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 2. punkts nedaudz aizsargā tos īrniekus, kuriem īres līgums noslēgts līdz likuma spēkā stāšanās dienai – 2021. gada 1. maijam – un nav ierakstīts zemesgrāmatā. Proti, normatīvie akti noteic, ka tādā gadījumā jaunajam īpašniekam īres līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim. Pārejas noteikumos noteikts: ja ir īsāks termiņš par 2026. gada 31. decembri, tad līgums beidzas ātrāk, ja līgums ir beztermiņa, tad ir paredzēta kārtība celt prasību tiesā par šī līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

“Jaunajā likumā tiek stiprināts princips īrniekam būt pietiekami aktīvam,” uzsver J. Lapsa. “Respektīvi, nevar vairs kā agrāk, kad mainījās īpašnieki, bet īrniekam ar beztermiņa īres līgumu par to nebija “ne silts, ne auksts”. Tagad tā vairs nav. “Vecajiem” īrniekiem ir jārēķinās, ka būs jāslēdz jauns īres līgums un arī jāzina, uz cik gadiem to noslēgt.”

“Praksē parasti īres līguma termiņš ir viens vai divi gadi. Skaidrs, ka uz šādu laiku reti kad īres līgumu ierakstīs zemesgrāmatā un šajā nelielajā laika posmā, iespējams, arī nemainīsies īpašnieki,” saka advokāts.

“Ja īrnieks vēlas īrēt dzīvokli 10–15 gadus, tad ir nopietni jādomā par līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, lai pasargātos no tā, ka pēc īpašnieka maiņas tiek zaudēta dzīvesvieta.”

Var izlikt bezstrīdus kārtībā

Kāds vēl ir ieguvums, ja īres līgumu ieraksta zemesgrāmatā? Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī, paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī dzīvojamo telpu īres gadījumos. Tas nozīmē, ka īrniekam vajadzēs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidojies īres maksas parāds.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana attiecas arī uz notariāli apliecinātiem dzīvojamo telpu īres līgumiem.

Jautājums. Īres līgums ir noslēgts uz gadu, nav ierakstīts zemesgrāmatā. Pusgadu īrnieks maksā komunālos maksājumus un īri, bet pēc tam zaudē darbu un vairs nemaksā. Lai gan izīrētājs viņu brīdina par izlikšanu no dzīvokļa, viņš tomēr turpina dzīvot šajā dzīvoklī un ne par ko nemaksā. Kā risināt situāciju?

J. Lapsas atbilde. Ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad divus mēnešus pēc īres maksas kavējuma izīrētājs var brīdināt īrnieku un vēl pēc mēneša viņš tiesā var iesniegt prasību par bezstrīdus piespiedu izpildi. Tiesa pieteikumu izskata septiņu dienu laikā. Savukārt, ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad tiesā jāceļ prasība par līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, un ievešanu valdījumā. Tāpat var celt arī prasību par īres maksas piedziņu. Taču, kamēr notiek tiesāšanās, kas ilgst apmēram divus trīs gadus, izīrētājam kā īpašniekam ir jāsedz visi ar mājokli saistītie izdevumi.

J. Lapsa uzsver: “No īpašnieka – izīrētāja – viedokļa arī tādu īres līgumu, kas noslēgts uz gadu vai diviem, būtu izdevīgi ierakstīt zemesgrāmatā. Kad īres līguma termiņš beidzas, tad ieraksts zemesgrāmatā tiek dzēsts.”

Līguma termiņam jābūt noteiktam

Dzīvojamo telpu īres likums ne tikai paredz līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, bet arī noteic to, ka vairs nevar būt beztermiņa līgumi. Tātad visiem īres līgumiem ir jābūt terminētiem.

“Jaunā īres līguma termiņš var būt dažāds: viens, pieci vai 20 gadi,” skaidro J. Lapsa. “Tiem, kuriem ir vecie beztermiņa īres līgumi, jāvienojas par terminētu līgumu. Ja savā starpā vienošanos nevar panākt, tad izīrētājam vai īrniekam ir jāvēršas ar prasības pieteikumu tiesā, kurai tad ir jānosaka īres līguma termiņš.”

Likumā ir dota iespēja pāreju no beztermiņa īres līgumiem uz terminētiem veikt desmit gadu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Advokāts norāda uz problēmu praksē: likumā nav ierakstīts mehānisms, kā tiesai noteikt īres līguma termiņu, nav nekādu kritēriju. Līdz ar to patlaban tiesa termiņu nosaka pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā pušu paskaidrojumus, loģikas, taisnprātības principus u. tml.

Vajadzīgs noteikts algoritms

“Iedomājieties, jūs 30–40 gadus vai visu mūžu esat nodzīvojusi šajā dzīvoklī, bet tagad jums tiek pateikts, ka jānoslēdz terminēts līgums. Īrnieks, ja viņš tur ir dzīvojis ļoti ilgi, gribēs maksimālo laiku – desmit gadus. Savukārt izīrētājs vēlēsies īsu termiņu – gadu vai divus,” saka J. Lapsa.

Advokāts apraksta konkrētu gadījumu, kad prasība par īres līguma termiņu tika skatīta tiesā. “Tiesai ir jānoskaidro abu pušu patiesā griba, un, izskatot lietu, tiesnesis jautāja, cik garu termiņu vēlas katra puse. Īrnieks atbildēja – pārējas noteikumos ir desmit gadi, bet gribu īres termiņu vismaz piecus gadus. Izīrētājs savukārt prasīja gadu vai divus. Pirmās instances tiesa lēma par labu pieciem gadiem. Abas puses lēmumu nepārsūdzēja, un spriedums stājās spēkā.”

J. Lapsa uzskata, ka likumā bija jāparedz īres līguma termiņa noteikšanas algoritms atkarībā no tā, cik gadus iepriekš ir īrēts dzīvoklis. Piemēram, ja īpašumā nodzīvoti 50 gadi, tad maksimālais pagarinājums ir desmit gadi. Ja 40 gadi, tad īres termiņš būtu astoņi gadi, ja 30 gadi – seši gadi. Viņaprāt, tas varētu būt taisnīgi.

“Ja pirms likuma pieņemšanas dzīvoklī nodzīvots tikai viens vai divi gadi, kāpēc lai pārejas periods būtu 10 gadi? Nevar likt vienos svaru kausos personu, kas konkrētajā dzīvoklī ir nodzīvojusi 50 gadus, un tos, kuri tur pavadījuši tikai vienu, divus vai piecus gadus,” uzskata J. Lapsa. “Protams, var būt arī citi apstākļi, kas tiesai būtu jāvērtē.”

Īres maksas noteikšana

Advokāts norāda – tiesu praksē ierasts, ka, iesniedzot tiesā prasību par īres līguma termiņa noteikšanu no beztermiņa uz termiņa, uzreiz tiek risināts arī īres maksas jautājums.

Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līgumi, kuri noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim un kuru darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, izīrētājam un īrniekam vienojoties, grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem (tie nosaka, kādi noteikumi iekļaujami dzīvojamās telpas īres līgumā) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.”

Īres maksu, tāpat kā termiņu tiesas procesā, noteiks tiesa, bet likumā nav pateikts, kādi kritēriji ir jāievēro, akcentē J. Lapsa.

Advokāts uzskata, ka tiesai ir primāri jāvērtē pušu noslēgtā vienošanās. “Ja runājam par īres maksas izmaiņām, vissvarīgākā ir vienošanās, kas noteikta “vecajā”, iepriekšējā noslēgtajā līgumā. Ir līgumi, kuros rakstīts, ka īres maksa ir tāda, kādu nosaka Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Skaidrs, ka šādi līguma noteikumi “nestrādās”. Tiesa drīzāk ņems vērā konkrētās lietas apstākļus, piemēram, kāda bijusi īres maksa, kā tā grozīta.

“No vienas puses, Civillikums noteic, ka īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, tādēļ to nedrīkst noteikt tikai izskata pēc. No otras puses, ja par īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet dzīvojamo telpu jau agrāk īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Tāpēc tiesām nav noteikti konkrēti kritēriji, kas jāievēro,” skaidro J. Lapsa.

Iespējams, īres maksas izmaiņas ir saistītas ar inflāciju vai kādu citu algoritmu. “Arī šajos gadījumos nav tik vienkārši,” vērtē advokāts. “Vai jāņem vērā inflācija reizi gadā vai Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā vispārīgā inflācija, vai inflācija tieši mājokļu segmentā? Vai īres maksā jāņem vērā arī deflācija?”

Īres maksas grozīšanas piemēri

Dzīvojamo telpu īres likuma 10. pants nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība.” Tātad līgumā ir jābūt norādītiem skaidriem īres maksas grozīšanas kritērijiem.

J. Lapsa min vairākus dzīvojamās telpas īres maksas grozīšanas piemērus, kurus var ietvert īres līgumā.

1. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības vienpusēji pēc saviem ieskatiem paaugstināt īres līgumā noteikto īres maksu reizi gadā līdz 10% no iepriekšējās īres maksas, paziņojot par to īrniekam rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš.”

2. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības reizi gadā prasīt īres maksas paaugstināšanu, ja ir mainījusies tirgus cena. Pamatojums īres maksas paaugstināšanai ir neatkarīga speciālista iesniegts vērtējums par dzīvokļa tirgus cenu. Paziņojums kopā ar vērtējumu īrniekam iesniedzams rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš un īres maksas paaugstinājums stājas spēkā nākamajā mēnesī pēc šo 2 (divu) mēnešu notecējuma.”

Kā panākt vienošanos

J. Lapsa iesaka gan īrniekam, gan izīrētajam labi apdomāties, pirms iesniegt prasību tiesā. Viņš ar praktisku piemēru norāda, ka arī netiesājoties var panākt vienošanos par beztermiņa līguma un īres maksas maiņu.

Piemērs. Īpašniekam jau 30 gadus pieder māja Rīgā, kurā dzīvo īrnieki ar beztermiņa īres līgumu. Viņš labi pazīst īrniekus. Stājoties spēkā jaunam Dzīvojamo telpu īres likumam, mājas īpašnieks gribēja pārslēgt līgumus. Ja viņš prasītu tirgus cenu 5 eiro par m2, tad būtu tiesas darbi (un nav vēl zināms, vai tiesa nolemtu vēlamo), bet, ja prasītu saprātīgu samaksu, piemēram, 2,50 eiro par m2, tad īrnieki piekristu, jo viņiem arī ir skaidrs, ka par 1 eiro/m2 māju uzturēt nevar. Tiesa, īres līgumos tika ielikts algoritms ar nosacījumiem īres maksas paaugstināšanai. Arī īres līguma termiņi tika noslēgti uz 5–10 gadiem.

Abpusēji piekāpjoties, tika panākta vienošanās, iztiekot bez tiesas iejaukšanās.

Īrnieks ir patērētājs

“Tāpat jāatceras, ka īrnieks attiecībās ar izīrētāju ir patērētājs,” skaidro J. Lapsa. “Kā to saprast? Piemēram, jūs gribat noīrēt dzīvokli, kura īres maksa ir 300 eiro. Izīrētājs atsūta līgumu, bet nevarat pilnībā piekrist līgumā noteiktajam piedāvājumam un gribat to mainīt. Taču izīrētājs parasti atbild, ka viņam ir cits īrnieks, kas parakstīs šādu līgumu. Līdz ar to izīrētāji uzspiež savus līguma noteikumus un īrnieks nevar iebilst. Īrnieks ir patērētājs.”

“Tas ir aktuāls jautājums praksē, un tiesai ir jāvērtē arī šis aspekts,” norāda advokāts. “Lai izvairītos no pārmetumiem, izīrētājs var, piemēram, līgumus parakstīt elektroniski. Aizsūtiet līgumu īrniekam, lai viņš to kārtīgi izlasa un uzraksta iebildumus, ja tādi ir. Ja iebildumu nav, tad lūdziet, lai īrnieks līgumu paraksta pirmais, un tikai pēc tam līgumu parakstiet pats. Ja nākotnē būs tiesāšanās, tad izīrētājam nevarēs pārmest, ka tiek pārkāpti patērētāju tiesību noteikumi, jo īrnieks līgumu ir izlasījis un parakstījis pirmais.”


https://lvportals.lv/skaidrojumi/354214-ires-ligums-kadi-ir-ieguvumi-ja-tas-ierakstits-zemesgramata-2023

Ir situācijas, kad uz pašvaldībai piederošas zemes ir uzcelta privātmāja vai uz privātpersonas zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka. Šādos gadījumos privātīpašnieki nereti vēlas atpirkt no pašvaldības vai nu būvi, vai zemi. LV portāls skaidro, kāda ir atpirkšanas kārtība un kā nosaka objekta cenu.

Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.

Likums arī nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai.

Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Zeme – pašvaldībai, ēka – privātīpašums

Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Kā notiek pašvaldības zemes, kas atrodas zem privātmājas, atpirkšana?

Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.

Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu, norāda Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt par to nomas maksu.

Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.

Ja vēlas nopirkt starpgabalu

Nereti ir zemes īpašumi, kuri sadalīti daļās, bet pa vidu ir kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.

Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Savukārt gadījumā, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tad starp tām tiek rīkota izsole.

Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus esošajam zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.

LV portālam e-konsultācijās tiek iesūtīti jautājumi, kuros izklāstītas šādas situācijas.

Piemēram: Mūsu ģimene īrē pašvaldības zemes starpgabalu (300 m2), kas pieguļ mūsu īpašumam. Šim starpgabalam pieguļ vēl viens īpašums. Vai un kā varu ierosināt šī gabala atsavināšanu? Vai mums būs priekšroka pirkšanai? Īrējam jau vairākus gadus, ieguldīts daudz darba.

Atbild Imants Muižnieks: Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums. Tomēr jāatceras, ka nomas vai īres līguma esamība pati par sevi nenodrošina pirmpirkuma tiesības uz šo starpgabalu.

Zeme – privātpersonai, būve – pašvaldībai

Otra situācija ir tad, kad zeme pieder privātpersonai, turpretī ēka – pašvaldībai. Zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, var pārdot izsolē, bet pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes īpašniekam, norāda Rīgas domes Īpašumu departaments.

Jautājums: Vairākus gadus dzīvojam dzīvojamā ēkā, kura ir piekritīga vietējai pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir mūsu īpašumā. Visu šo gadu laikā ēkai ir veikti uzlabojumi – gan derīgie, gan nepieciešamie. Kā varētu iegūt īpašumā pašvaldības pārziņā esošo ēku?

Atbild Imants Muižnieks:Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkts). Tātad, lai ēku varētu atsavināt, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kura īpašuma atsavināšanas gadījumā noteiks īpašuma vērtību. Savukārt jautājumā par izdarīto uzlabojumu vērtības ieskaitu pārdošanas cenā būtu jāvadās no attiecīgā līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pašvaldību par ēkas lietošanu.

Kas nosaka cenu

Apbūvēta zemesgabala un neapbūvēta zemesgabala, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, pārdošanas veids ir pārdošana par brīvu cenu, tas ir, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kuru noteicis pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Pārdodot izsolē zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, izsoles sākumcenu arī nosaka pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu.

Nav tiesību ierosināt neapbūvētas zemes atsavināšanu

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam privātpersonai nav subjektīvo tiesību ierosināt neapbūvēta zemesgabala, kas ir izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals, atsavināšanu.

Šādi neapbūvēti zemesgabali tiek pārdoti izsolē, kas nozīmē, ka piedalīties izsolē var ikviens, kurš noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu un izpilda citus izsoles priekšnoteikumus, akcentē Rīgas dome.

Jautājums: Manam nekustamajam īpašumam (apbūves zeme) blakus atrodas pašvaldības īpašums, uz kura būvniecība nav atļauta platības dēļ. Kādā kārtībā pašvaldībai jāprasa atsavināt šo zemi?

Atbild Rīgas dome: Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam atsavināšanas procesā pirmpirkuma tiesības ir tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem. Tas noteikts, lai veicinātu zemes starpgabala konsolidāciju ar piegulošo zemesgabalu.

Ja nav nepieciešams funkciju veikšanai

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atvasināta publiska persona (arī pašvaldība) var atsavināt (pārdot) tikai to atvasinātai publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Līdz ar to pašvaldība, izvērtējot faktisko un tiesisko situāciju, pēc savas iniciatīvas var nodot atsavināšanai jebkuru tai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldībai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro

Atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) lēmums par apbūvēta zemesgabala, zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.

Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par apbūvētu zemesgabalu vai zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals vai zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

Ja kadastrālā vērtība ir augstāka par 5000 eiro

Lēmums par cita atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) piederoša nekustamā īpašuma, tostarp zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir lielāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/348347-ka-no-pasvaldibas-atpirkt-zemi-vai-buvi-2023

Tumšajā un drēgnajā rudenī elektroierīces tiek lietotas intensīvāk, tādēļ ir būtiski parūpēties par mājokļa elektrodrošību. Ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka ikvienā Latvijas mājoklī elektroinstalācija jāpārbauda ne retāk kā reizi 10 gados. Diemžēl socioloģiskās aptaujas liecina, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina par obligātu šādas pārbaudes nepieciešamību.

AS “Sadales tīkls” aicina elektroinstalācijas pārbaudi uztvert par tikpat pašsaprotamu lietu kā, piemēram, automašīnas tehnisko apskati. Piedaloties kopējā satiksmē, ir pienākums būt līdzatbildīgiem pret pārējiem tās dalībniekiem, tāpat no elektroinstalācijas pārbaudes var būt atkarīga citu cilvēku veselība, drošība un pat dzīvība.

Kā noris pārbaude

Par pārbaudes veikšanu konkrētajā nekustamajā īpašumā ir atbildīgs tikai un vienīgi tā īpašnieks. Savukārt daudzdzīvokļu koplietošanas jeb publiskajās telpās – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.

Ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs iepazīties ar dokumentiem, kas apliecina šādu pārbaudi.

“Sarkanie karogi”, kas liecina par iespējamiem bojājumiem

Nereti “sarkanie karogi” jeb pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem elektroinstalācijas bojājumiem, mājoklī parādās jau laikus. Daži no izplatītākajiem indikatoriem ir šādi:

• elektrības piegādes pārtrūkšana neizprotamu iemeslu dēļ jeb regulāra “korķu izsišana”;
• kontaktligzdu, gaismas slēdžu vai vadu karšana, “sišana pa pirkstiem”;
• nestabils spriegums mājoklī, piemēram, elektrības raustīšanās (gaismas raustīšanās), traucēta elektroiekārtu darbība;
• neizprotams elektrības patēriņa pieaugums elektriskās strāvas noplūdes dēļ.

Ja tiek pamanīts kāds no šiem “sarkanajiem karogiem”, tad būtu laiks piesaistīt speciālistu un pārbaudīt mājokļa iekšējo elektrotīklu – īpaši, ja pēdējos 10 gados šādas pārbaudes konkrētajā īpašumā nav veiktas.

Iedzīvotāji neapzinās ar mājokļa elektroinstalāciju saistīto risku nopietnību

Kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja “Elektrodrošības indekss”, 61% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējos 10 gadus nav mainījuši dzīvesvietu, šajā laikā nav pārbaudījuši mājokļa elektroinstalāciju (iekšējo elektrotīklu), bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt. Turklāt 45% aptaujāto nemaz nav informēti par to, ka pārbaudi vajag veikt.

AS “Sadales tīkls” Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats skaidro: “Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kurā zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!”

Elektroierīces – biežs ugunsgrēku cēlonis

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta gadagrāmatas dati iezīmē pozitīvu tendenci – pērn sarucis kopējais ugunsgrēku skaits. 2022. gadā 1784 jeb 26% no visiem valstī reģistrētajiem ugunsgrēkiem notikuši dzīvojamajās mājās, kas ir par 8,61% mazāk nekā 2021. gadā. Vairāk nekā pusē reģistrēto ugunsgrēku dzīvojamajās mājās degšanas platība nepārsniedza 1 m2. Biežākais ugunsgrēku cēlonis dzīvojamajās mājās ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni – tādi bijuši 1102 jeb 62% ugunsgrēku, savukārt 371 ugunsgrēks jeb 21% ugunsgrēku dzīvojamajās mājās ir saistīti ar elektroierīcēm un iekārtām.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija par gadījumiem, kad pēc ugunsgrēka pieprasīta atlīdzība, – gandrīz pusei īpašumu ugunsgrēku cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai arī nepareiza tās ekspluatācija.

AAS “Balta” risku vadības konsultants Jānis Vaivods uzsver: “Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu “praktiskā latvieša” būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tad tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti. Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudei, vai arī domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā.”

https://lvportals.lv/skaidrojumi/356205-elektroinstalacijas-parbaude-katra-majokli-reizi-10-gados-2023

Viena no populārākajām e-konsultāciju tēmām LV portālā ir jautājumi par ceļa servitūta izmantošanu. Izplatītas ir situācijas, kad valdošās lietas īpašnieks to negodprātīgi izmanto vai kalpojošā īpašuma īpašnieks cenšas likt dažādus šķēršļus, lai kaimiņš nebrauktu pa viņam piederošo zemi. LV portāls infografikā skaidro, kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto.

Civillikuma 1130. pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Izplatītākais piemērs ir ceļa servitūts, kad ceļš uz īpašumu ved cauri citam īpašumam. Proti, lai nokļūtu savā īpašumā, ir jāšķērso kaimiņa zeme.

Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, savukārt īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais.

Kalpojošais īpašums dod kaimiņam tiesības braukt pa citam piederošu zemi. Kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst likt nekādus šķēršļus un viņam jāievēro servitūta izlietotāja tiesības tādā apmērā, kāds nepieciešams sekmīgai servitūta izlietošanai.

Savukārt personai, kurai pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību.

Apgrūtinājums attiecas uz nekustamo īpašumu, nevis uz tā saimnieku – īpašnieki var mainīties, turpretī īpašumam noteiktais ceļa servitūts paliek.

No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Nereti zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme. Šādā veidā zemesgrāmatā veiktais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu par labu konkrētam valdošajam īpašumam.

 https://lvportals.lv/skaidrojumi/348984-kas-ir-cela-servituts-un-ka-si-tiesiba-ir-jaizlieto-2023

“Dodiet man atbalsta punktu, un es pacelšu zemeslodi!” pirms vairāk nekā 2000 gadu esot teicis izcilais sengrieķu zinātnieks Arhimēds, atklājot “sviras likuma” principu. Vai plānotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā beidzot kļūs par “sviru”, kas izkustinās smagnējo regulējumu dzīvokļu īpašnieku tiesiskajās attiecībās?

Dzīvokļu īpašnieku iesaistīšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanā un apsaimniekošanā, viņu savstarpējās attiecības, kā arī saskarsme ar dzīvojamo māju pārvaldniekiem vēsturiski nav veidojusies īpaši veiksmīgi. Šie procesi ir smagnēji un sarežģīti, it sevišķi lielajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļu skaits veido vairākus desmitus, ja ne simtus.

Vēlos paust atbalstu LV portālā (www.lvportals.lv) publicētajā intervijā “Lai iekustinātu vairākumu, dos lielākas tiesības dzīvokļu īpašnieku mazākumam” ar Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu izklāstītajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem paredzēts dzīvokļu īpašnieku mazākumam piešķirt plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā.

Pirmajā brīdī tas, iespējams, nešķiet pareizi: vai tiešām aktīvākie dzīvokļu īpašnieki, kas nav vairākums, sanāks kopā un izlems būtiskus jautājumus? Jā, tāda ir attiecīgo grozījumu būtība – ieviest “apgriezto” lemšanas sistēmu. Proti, lai lemj tie, kuri ir aktīvi, kaut arī viņi ir mazākumā. Līdz šim dzīvokļu īpašnieku lēmumi nav tikuši pieņemti vispār vai ir pieņemti ar lielu novēlošanos tikai dzīvokļu īpašnieku vairākuma bezdarbības dēļ. Viņi nepiedalās lēmumu pieņemšanā aptaujas veidā, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Tiek kavēti nepieciešamie remonti, māju siltināšana, labiekārtošanas darbi, pārvaldnieka maiņa u. tml. Turklāt nav iespējams piespiest dzīvokļa īpašnieku piedalīties sapulcē un balsot. Ja vienu varbūt arī izdodas pierunāt un pārliecināt, tad otrs savukārt dzīvo ārzemēs vai ir miris, un mantinieks vēl nav zināms. Aktīvajam mazākumam bieži vien nākas bezpalīdzīgi noskatīties, kādu kaitējumu nodara viena vai otra lēmuma novēlota pieņemšana vai nepieņemšana vispār (piemēram, sekas, kas rodas, neveicot vajadzīgos remontdarbus).

Tieši tāpēc pareiza un atbalstāma ir likumdevēja vēlme ļaut lēmumus pieņemt tiem, kuri ir aktīvi un rūpējas par savu dzīvokli, māju un apkārtni un kuriem nav vienalga. Savukārt gadījumā, ja kādam no pasīvajiem vai mazāk aktīvajiem dzīvokļu īpašniekiem šķiet, ka viņa tiesības ar mazākuma pieņemto lēmumu tiek aizskartas, viņam ir tiesības sasaukt jaunu dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un pieņemt citus lēmumus vai vērsties tiesā. Turklāt, iespējams, aktīvais mazākums ar savu labo piemēru iedvesmos arī citus dzīvokļu īpašniekus pārtraukt bezdarbību, kļūt aktīvākiem un kopīgi lemt par būtiskiem jautājumiem.

Šāds likumdevēja lēmums nav juridisks absurds vai mūsu tiesību sistēmai neatbilstošs, jo Latvijas civiltiesību pamatā cita starpā ir arī romiešu tiesību princips ius vigilantibus scriptum est jeb “tiesības rakstītas modrajiem”.

Proti, savu tiesību realizācijā ikvienam jābūt modram un aktīvam: negaidi, ka par māju parūpēsies un tavā vietā visus lēmumus pieņems kāds cits – valsts, pašvaldība, kaimiņi vai tuvākā “namu pārvalde”. Esi aktīvs un rīkojies, lai māja būtu ērta, silta un izremontēta! Ja kāds dzīvokļa īpašnieks to nevēlas slinkuma, vienaldzības vai prombūtnes dēļ, tev nav jāsalst vai jāskatās, kā pirmajos pavasara saules staros kūstošais sniegs caur nesalaboto jumtu jautri urdz uz tava dzīvokļa grīdas.

Vienlaikus attiecībā uz aktīvā mazākuma pieņemtajiem lēmumiem ir piemērojams arī cits Latvijas civiltiesību princips, respektīvi, tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tas nozīmē, ka pieņemtajiem lēmumiem jābūt visu dzīvokļu īpašnieku interesēs, tie nedrīkst būt subjektīvi vai sniegt labumu tikai dzīvokļu īpašnieku mazākumam. Tāpat attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas var ietekmēt pārējos dzīvokļu īpašniekus, aktīvajam mazākumam vienmēr jāatceras, ka tas jādara ar tādu “rūpību un čaklību, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam”. Proti, pieņemtajiem lēmumiem jābūt tādiem, kas ir tiesiski, efektīvi un lietderīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem un var izturēt potenciālo tiesas kontroli apstrīdēšanas gadījumā.

Katrā ziņā nozares profesionāļi ar patiesu interesi vēros likumdevēja darbu saistībā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, un, iespējams, dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana patiešām kļūs ātrāka un vieglāka.



https://lvportals.lv/viedokli/356822-vai-atrasta-svira-bezdarbigo-dzivoklu-ipasnieku-izkustinasanai-2023

*** Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju.

Nekustamā īpašuma īre ar izpirkuma tiesībām un nomaksas pirkums ir divi atšķirīgi darījumi, kurus regulē dažādi likumi. Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku nosaka Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas. Abus līgumus apvienot vienā juridiski korektā darījumā ir ļoti sarežģīti. LV portāls skaidro, kas ir īre ar izpirkuma tiesībām un kas – nomaksa.

• Īre ar izpirkuma tiesībām nekustamā īpašuma tirgū ir samērā rets darījums. Ja īpašums netiek pirkts ar bankas kredīta palīdzību, tad pārsvarā pārdevējs un pircējs slēdz nomaksas pirkuma līgumu, bet arī tas nav plaši izplatīts.
• Īres līgums un pirkuma līgums ir divi atšķirīgi darījumi, kurus nosaka dažādi likumi. Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas.
• Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka atkāpties no līguma var mēnesi iepriekš. Savukārt pirkuma līgumā neviens nevar atkāpties no uzņemtajām saistībām, ja tas nav tieši pielīgts.
• Īres līgums ar izpirkuma tiesībām īsti nav racionāls. Šāda veida darījumu varētu būt saistoši noslēgt radiniekiem, kaimiņiem vai arī nekustamā īpašuma attīstītājiem.
• Nomaksas pirkuma līgumu parasti slēdz gadījumos, kad pircējam ir daļa no pirkuma maksas, bet atlikušo daļu viņš var samaksāt noteiktā termiņā.
• Pērkot īpašumu uz nomaksu, iespējami divi risinājumi – īpašumtiesības paliek pārdevējam, līdz izmaksāta visa pirkuma summa, vai īpašumtiesības pāriet pircējam ar nodrošinājumu – hipotēku pārdevēja labā.
• Ja nolīgtas tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs neveic divus maksājumus pēc kārtas, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un īpašuma atdošanu.
• Pārdodot nekustamo īpašumu, fiziskajai personai būs tiesības samazināt aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli par to nodokļa summu, kas aprēķināts no īres maksas par nekustamā īpašuma lietošanu (samaksāto 10% nodokļa summu).
• Ja persona ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts pārdošanas līgums, tad, aprēķinot nodokli, tiek uzskatīts, ka viss ar pārdošanu saistītais ienākums ir saņemts pirmo triju gadu laikā.

Gan nekustamā īpašuma kompānijas “Latio” Juridiskās daļas vadītājas Mārītes Lipšas, gan zvērināta advokāta, Latvijas Universitātes lektora Jāņa Lapsas pieredze liecina, ka īre ar izpirkuma tiesībām nekustamā īpašuma tirgū ir samērā reti sastopams darījums. Ja īpašums netiek pirkts ar bankas kredīta palīdzību, tad pārsvarā pārdevējs un pircējs slēdz nomaksas līgumu, bet arī tas nav izplatīts.

Īri ar izpirkuma tiesībām J. Lapsa pielīdzina automašīnu operatīvajam līzingam – pircējam ir jāiemaksā pirmā iemaksa, un viņš trīs gadus var lietot jauno automašīnu, ik mēnesi samaksājot noteiktu summu. Kad pagājis šis periods, tad pircējam ir tiesības izpirkt automašīnu par atlikušo vērtību vai arī to atdot un slēgt līgumu par jaunu spēkratu.

Savukārt nomaksas pirkumu advokāts salīdzina ar automašīnu finanšu līzingu – pircējam ir jāiemaksā pirmā iemaksa, un tad noteiktus gadus jāveic ikmēneša maksājums, un tikai pēc tam viņš kļūst par mašīnas īpašnieku.

Interese par dzīvokļiem un privātmājām

M. Lipša norāda, ka īre ar izpirkuma tiesībām visbiežāk šķiet pievilcīgs variants pircējiem, kuriem pietrūkst naudas pirmajai iemaksai, lai saņemtu kredītu bankā, vai kuri nekvalificējas kredīta saņemšanai.

Ar izpirkuma tiesībām pārsvarā tiek izīrēti īpašumi (biežāk – privātmājas), kuru pārdošanas cena ir augstāka nekā tiem, kas ir regulārā pārdošanas apritē un kuru iegādei ir vieglāk saņemt bankas hipotekāro kredītu. Interese parasti ir arī par dzīvokļiem ar samērā zemu cenu, kuru potenciālais pircējs plāno nomaksāt pāris gadu laikā.

Sākumā īrē, pēc tam izpērk

Zvērināts advokāts J. Lapsa īrei ar izpirkuma tiesībām sniedz šādu piemēru:

Jānis un Iveta noslēdz līgumu par dzīvokļa īri ar izpirkuma tiesībām. Dzīvoklis maksā 30 000 eiro. Jānis ir īpašnieks, bet Iveta ir īrniece – pircēja. Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem, un tajā paredzēti arī procentmaksājumi. Ivetai katru gadu ir jāmaksā 3000 eiro, t. i., 250 eiro mēnesī. Sākumā, piemēram, pirmos piecus gadus, īres maksa ir 250 eiro mēnesī. Ja Iveta apzinīgi maksā īri piecus gadus, tad viņai rodas tiesības izpirkt šo nekustamo īpašumu. Tātad pēc pieciem gadiem Iveta ir gatava izpirkt dzīvokli par atlikušo summu – 15 000 eiro – un īres līgums var pārvērsties par pirkuma līgumu.

Taču var gadīties tā, ka pēc trijiem gadiem Iveta vairs nevēlas dzīvot šajā īpašumā. Tad viņa drīkst izbeigt īres līgumu. Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka atkāpties no līguma var mēnesi iepriekš. Savukārt nomaksas pirkuma līgumā neviens nevar atkāpties no uzņemtajām saistībām, ja tas tieši nav pielīgts.

“Īres līgums ir viena veida, bet nomaksas pirkuma līgums – pavisam cita veida darījums, kurus nosaka divi dažādi likumi,” uzsver M. Lipša. “Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas. Abus līgumus apvienot vienā juridiski korektā darījumā ir ļoti sarežģīti.”

Arī J. Lapsa piekrīt, ka būs grūti vienā līgumā ietvert nosacījumus par īri ar izpirkuma tiesībām un nomaksas pirkumu, tādēļ pēc īres līguma termiņa beigām būtu jāslēdz atsevišķs pirkuma līgums. Turklāt tiesības izpirkt īpašumu ir nosacījums, kuru var realizēt vai nerealizēt.

Nav biznesā balstītas loģikas

J. Lapsa uzsver, ka īres līgums ar izpirkuma tiesībām nav racionāls. Iepriekšminētajā piemērā īpašniekam Jānim izdevīgāk ir piecus gadus Ivetai izīrēt īpašumu un pēc tam to pārdot brīvajā tirgū par pilnu vērtību, nevis īrniecei par atlikušo summu.

Iespējams, piecu gadu laikā īpašuma vērtība būs pieaugusi un, pēc vērtētāja domām, tas jau maksās 40 000, nevis 30 000 eiro. Ir ļoti būtiski, no kura brīža rodas izpirkuma tiesības, uzsver advokāts.

Turklāt, izīrējot īpašumu ar izpirkuma tiesībām, īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, rēķiniem, apsaimniekošanu un zaudējumu atlīdzināšanu.

Toties īrniekam – pircējam – šāds īres līgums varētu būt izdevīgs, uzsver J. Lapsa.

Advokāts pieļauj, ka īre ar izpirkuma tiesībām varētu būt iespējama, piemēram, starp kaimiņiem: ja viens kaimiņš pārdod pushektāru zemes vai arī neapdzīvotu lauku māju, bet otram kaimiņam nav ne pirmās iemaksas pirkumam, ne arī sapratnes par to, vai viņš šo ēku vēlas pirkt vai vienkārši lietot.

Šāda veida īres darījumus varētu būt saistoši noslēgt arī radiniekiem vai nekustamā īpašuma attīstītājiem.

Nomaksas pirkuma līgums

Apzinoties riskus, ko rada īre ar izpirkuma tiesībām, “Latio” pārstāve iesaka tās vietā izvēlēties nomaksas pirkuma līgumu, kuru regulē Civillikums (2069.–2071. pants). Nomaksas līgumu parasti slēdz gadījumos, kad pircējam ir daļa no pirkuma maksas, bet atlikušo daļu viņš var samaksāt noteiktā termiņā.

Iegādājoties īpašumu uz nomaksu, iespējami divi risinājumi: īpašumtiesības vai nu paliek pārdevējam, līdz izmaksāta visa pirkuma summa, vai arī pāriet pircējam ar nodrošinājumu – hipotēku pārdevēja labā.

Gadījumos, kad īpašumtiesības nepāriet pircējam, J. Lapsa iesaka pirkuma līgumā iekļaut prasību zemesgrāmatā veikt atzīmi, ka ir noslēgts šāds pirkuma līgums un pārdevējs īpašumu nevar atsavināt par labu citam pircējam.

Zemesgrāmatu likuma 43. pants noteic, ka nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs. No Zemesgrāmatu likuma 44. panta izriet, ka ierakstu veidā uz nekustamo īpašumu nostiprina tiesības, savukārt atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus. Kā atzīts tiesu praksē, šādām atzīmēm ir tikai pagaidu raksturs un tās vai nu pārvēršas par ierakstiem, vai izzūd, par ierakstiem nepārvēršoties.

“Savukārt, ja pircējs iegūst īpašumtiesības, tad par labu pārdevējam īpašumam tiek reģistrēta pirmā hipotēka,” skaidro M. Lipša. “Pircējs uzņemas visus riskus par īpašumu, bet pārdevējs no pircēja var pieprasīt pilnu pirkuma maksu (pārdevējs ir pircēja kreditors, līdzīgi kā banka).”

“Jā, ir gana droši, ja ir hipotēka un aizlieguma atzīme, taču jāatceras, ka hipotekārie prasījumi atbilstoši Civilprocesa likumam nav primārie prasījumi. Līdz ar to risks pārdevējam saglabājas,” skaidro advokāts.

Civillikuma 2070. pantā norādīts: ja nolīgtas tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs neveic divus maksājumus pēc kārtas, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un īpašuma atdošanu. Turklāt par laiku, kad pircējs lietoja īpašumu, pircējam ir jāsamaksā atlīdzība un jāatlīdzina zaudējumi, kurus pārdevējs ietur no saņemtajiem maksājumiem, bet atlikumu atmaksā pircējam.

“Nomaksas pirkums ir drošāks un saistošāks arī pārdevējam, jo uzreiz var saņemt lielāku daļu pirkuma maksas un ir nodrošinājums (hipotēka). Līdz ar to pats darījums būs drošāks un paredzamāks,” saka M. Lipša.

Kā jāmaksā nodoklis pēc īpašuma izpirkšanas

Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Fiziskajai personai, kas īpašumu izīrē ar izpirkuma tiesībām, no saņemtās īres naudas ir jāmaksā nodoklis 10% apmērā (ja ir nereģistrēta saimnieciskā darbība), skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Pārdodot nekustamo īpašumu, fiziskajai personai būs tiesības samazināt aprēķināto IIN par to nodokļa summu, kas aprēķināts no īres maksas par nekustamā īpašuma lietošanu (samaksāto 10% nodokļa summu).

Pārdevējam kapitāla pieauguma deklarācijas sadaļā “Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas” jānorāda pilna pārdošanas summa, savukārt aprēķinātais IIN no kapitāla pieauguma jāsamazina par IIN, kas iepriekš budžetā aprēķināts un samaksāts no nekustamā īpašuma īres.

Īre ar tiesībām izpirkt par 15 000 eiro (5 gadu laikā), ik gadu par īri tiek samaksāti 3000 eiro. Atlikusī pārdošanas cena – 15 000 eiro. Īpašums tika iegādāts par 20 000 eiro. Kādi nodokļi ir jāmaksā – un no kādas summas? Vai no visiem 30 000 eiro?

Atbild VID: No īres maksas nodokļos ir jāsamaksā 10%, t. i., 300 eiro gadā, kopā 1500 eiro. Pārdodot nekustamo īpašumu, no pārdošanas cenas 30 000 eiro ir jāatņem iegādes vērtība (20 000 eiro) un samaksātā 10% nodokļa summa. Tātad 20% IIN jāmaksā no 10 000 eiro, t. i., 2000 eiro. Nodokli samazina par samaksāto 10% nodokli 1500 eiro apmērā. Valstij nodokļos no kapitāla pieauguma vēl jāsamaksā 500 eiro.

Kā aprēķina nodokli, ja īpašums tiek pirkts uz nomaksu

Ja persona ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts pārdošanas līgums, tad, aprēķinot nodokli, tiek uzskatīts, ka viss ar pārdošanu saistītais ienākums ir saņemts pirmo triju gadu laikā. Trešajā gadā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav, skaidro VID.

Personai, kurai gada laikā ir uzsākti, bet nav pabeigti darījumi ar nekustamo īpašumu, ir pienākums līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar nekustamo īpašumu, iesniedzot IIN deklarācijas DK pielikumu.

Īpašuma pārdošanas vērtība ir 50 000 eiro. Pirmā iemaksa pirmajā darījuma gadā ir 20% – 10 000 eiro. Pēc tam nākamo četru gadu laikā saskaņā ar nomaksas līgumu ir jāmaksā 10 000 eiro gadā. Darījuma periods – pieci gadi. Īpašums savulaik iegādāts par 41 000 eiro. Kā ir jāmaksā IIN?

Atbild VID: Pirmajos trijos gados, aprēķinot pārskata perioda apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai. Ja pirmā iemaksa pirmajā darījuma gadā ir 20% – 10 000 eiro –, tad izdevumos ir iekļaujami arī 20% no iegādes vērtības – 8200 eiro. Pirmajā gadā jāsamaksā 20% IIN no kapitāla pieauguma (10 000 – 8200) x 20% = 1800 x 20% = 360 eiro. Otrajā gadā IIN no kapitāla pieauguma (10 000 – 8200) x 20% = 1800 x 20% = 360 eiro. Trešajā gadā IIN no kapitāla pieauguma (30 000 – 24 600) x 20% = 5400 x 20% = 1080 eiro. Triju gadu laikā valstij nodokļos ir jāsamaksā 1800 eiro ((50 000 – 41 000) x 20% = 9000 x 20% eiro).

Ir vairāki gadījumi, kad, pārdodot nekustamo īpašumu, IIN nav jāmaksā. Tie ir noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/358227-kas-ir-ire-ar-izpirkuma-tiesibam-un-kas-nomaksas-pirkums-2023

Latvijā visdažādāko tipveida māju projektus parasti piedāvā būvfirmas (ir arī daži arhitektu biroji, kuri piedāvā savus tipveida projektus). Tās nodarbojas arī ar šo māju celtniecību, skaidro interjera žurnāliste Anita Pīra.

Visbiežāk būvfirmu sadarbības partneri ir kādi ārvalstu arhitektu biroji, kas praktizē tipveida projektu izstrādi un pārdošanu. Katrai būvfirmai ir savs piedāvājuma klāsts – vienai 40, citai 600 dažādu māju variantu.  Projektos iespējams veikt izmaiņas, kas saistītas ar celtniecības materiālu izvēli un telpu plānojumu. Piedāvāto projektu cenā iekļauta sertificētu arhitektu projektu adaptācija Latvijas pircējiem.

Vairums būvfirmu projektu pasūtītājiem piedāvā kompleksu sadarbības paketi:

• mājas projekta izvēli, izstrādāšanu (piemērošanu konkrētām vajadzībām) un saskaņošanu visās valsts un pašvaldību instancēs;
• mājas būvniecības tāmes sastādīšanu, iekšējās un ārējās apdares materiālu izvēli un saskaņošanu;
• pilna kompleksa būvdarbu veikšanu, kas iekļauj ģeodēzisko izpēti (ja nepieciešams), ārējo komunikāciju (ūdens apgādes, gāzes, elektrības, kanalizācijas sistēmas, pievadceļu), pašas ēkas būvniecību, iekšējo un ārējo apdari no jebkuriem materiāliem, visu iekšējo komunikāciju – elektroapgādes, interneta, TV, ūdens un kanalizācijas, apkures sistēmas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Pēc mājas uzbūvēšanas firmas palīdz klientam to nodot ekspluatācijā, bet pēc būvdarbu pabeigšanas sola mājai divu gadu garantiju, izsniedzot garantijas vēstuli ar garantijas aprakstu un nosacījumiem.

Sadarbības plusi:

• mājas tapšanu no idejas līdz realizācijai koordinē viena firma;
• celtniecības laiks parasti ir samērā neilgs;
• mājas galīgo cenu klients noskaidro pirms būvniecības uzsākšanas;
• klientam nav jātērē savs laiks – visas rūpes uzņemas būvfirma;
• iespējams kontrolēt celtniecības kvalitāti (apdrošināts būvniecības garantijas laiks);
• būvfirmas piedāvā sadarbības banku līzingu vai kredītu mājas būvniecībai.

Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga?

Iegādājoties mājas projektu ārvalstīs, pircējs iegūst arī papildu rūpes – citu valstu projektus nepieciešams adaptēt Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama projekta piesaiste konkrētam zemesgabalam, tātad, nopērkot projektu internetā, jāmeklē sertificēts arhitekts Latvijā, kas to izdarīs. Lai iegūtu būvatļauju, projektam jābūt saskaņotam; lai to izdarītu, tas jātulko latviešu valodā.

Projekta piesaiste atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā vai rajonā atrodas zemesgabals; vēsturiskajā apbūvē neatļaus amerikāņu vai zviedru projektus. Tipveida projekti vislabāk iederēs jaunajos ciematos vai ārpus Rīgas centra.

Būvvaldes izdotajā plānošanas, arhitektūras uzdevumā būs minēts mājas eventuālais izskats un stāvu augstums (tas var būt ierobežots), vēsturiskajos rajonos var būt noteikts, kādai mājai jāizskatās.

Pirms projekta pirkšanas jānoskaidro topogrāfiskie apstākļi, lai nenopirktu māju, kuru konkrētajā zemesgabalā nemaz nav iespējams ielikt. Veidojot individuālo projektu, arhitekts ņem vērā situāciju un ievēro visus apbūves noteikumus. Turpretī, iegādājoties tipveida projektu, grūti paredzēt, vai konkrētajā zemesgabalā nepārkāpsi kādus noteikumus, piemēram, attālumu no sarkanās līnijas līdz būvlaidei, līdz žogam, kaimiņu mājai, koku izvietojumam un tamlīdzīgi. Var gadīties – nopērc tipveida projektu, taču pietrūkst divu metru, lai to ieliktu savā zemesgabalā. Tāpēc, izvēloties māju no kataloga, skaties ne tikai uz bildīti, bet arī uz vietu, kur tai paredzēts atrasties.
Reti izdodas īstenot tipveida projektu bez izmaiņām, tāpēc, izvēloties māju, noskaidro, kādas ir transformācija iespējas. Tas nozīmē, ka arhitektam vajadzētu būt klāt jau tad, kad izvēlies māju.

Nereti, nopērkot gatavu mājiņu, uz papīra sāc pārbīdīt sienas, beigās nonākot pie individuāla projekta. Tāpēc vispirms pārliecinies, kā noskatītajā mājas projektā izveidots pārsegums – vai vispār iespējams mainīt plānojumu, nemainot konstrukcijas? Svarīgi arī, vai paredzēta iespēja mainīt materiālus (piemēram, poļu un lietuviešu projektu mājām); mainot tos, arī ēka konstruktīvi var mainīties. Tāpēc jārēķinās, ka, piesaistot projektu, arhitekts neatbildēs par veiktajām izmaiņām. Piemēram, izvēloties citus būvmateriālus, telpu izmērs samazināsies, un klients nevarēs vainot arhitektu, kas piesaistījis projektu.

Izvēloties māju pēc kataloga, pārliecinās, vai tiešām visas pozīcijas atbilst tam, ko vēlies.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/489497-ar-ko-jarekinas-perkot-maju-no-kataloga

“Dzīvoklī dzīvoju es ar meitas ģimeni. Savā laikā šo dzīvokli privatizēju uz sava vārda, bet tagad gribu pārrakstīt dzīvokli uz meitas vārda. Kā man to izdarīt? Vai var vienkārši aiziet uz Zemesgrāmatu un pārrakstīt uz viņas vārda,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Baiba.

Atbild zvērināta notāre Ilze Metuzāle: “Vienkārši aiziet un pārrakstīt neko nevarēs gan. Ja vēlaties bez atlīdzības atdot dzīvokļa īpašuma tiesības meitai, jāslēdz dāvinājuma līgums. Notārs līgumu sagatavos un nosūtīs uz zemesgrāmatu. Ja dzīvoklis ir privatizēts laulības laikā, lai to uzdāvinātu meitai, pie notāra būs jānāk arī kopā ar vīru. Dāvinājuma līguma noslēgšana izmaksās 0,5% no dāvināmā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī papildus pievienotās vērtības nodoklis no šīs summas, bet ne mazāk kā 88 eiro plus PVN”.

Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova Baibu pirms doties pie notāra aicina kārtīgi izdomāt, kādu darījuma veidu izvēlēties - dāvinājums, uztura līgums, mantojuma līgums, testaments un tamlīdzīgi.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/560786-gribu-savu-dzivokli-parrakstit-meitai-ka-to-pareizi-izdarit

Hipotekārā kredīta līguma noslēgšana ir atbildīgs notikums ikviena cilvēka dzīvē, jo tā parasti nozīmē prāvu kredītsaistību uzņemšanos uz vairākiem gadu desmitiem. Ņemot vērā mājokļu augstās cenas, negaistošās bažas par dārgiem komunālajiem maksājumiem ziemā, kā arī netipiski lielās Eiropas Centrālās bankas noteiktās aizdevumu bāzes likmes, šobrīd potenciālajiem kredītņēmējiem rūpīgāk nekā iepriekš jāizsver visi mājokļa iegādes plusi un mīnusi. Arī kredīta nosacījumi, jo pat šķietami neliela atšķirība procentu likmēs 30 gadu periodā var pāraugt vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmā pārmaksāšanā.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts iesaka veikt 5 izvērtēšanas soļus.

1. Izvēlēties iespējām un vajadzībām piemērotu mājvietu

Kad pieņemts lēmums pārcelties uz citu dzīvesvietu, jaunā mājokļa meklējumiem vajadzētu pieiet maksimāli pragmatiski. Dzīvokļa vai mājas izvēlē nereti dominē dažādas vēlmes, emocijas, pat kaprīzes, kas ļoti sadārdzina pirkumu. Protams, ikvienam gribas plašu, komfortablu dzīvesvietu ar zaļumiem aiz loga, tomēr ieteicams fokusēties uz tieši šā brīža un tuvāko gadu vajadzībām. Trīs cilvēku ģimenei nav obligāti nepieciešams 5 istabu dzīvoklis, kamēr netiek plānots ģimenes pieaugums. Par katru tukšo telpu būs jāsamaksā ne vien iegādes brīdī, bet arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Der atcerēties, ka, lai arī hipotekārais kredīts parasti tiek ņemts uz 20 līdz 30 gadiem, tas vēl nenozīmē, ka mājoklī visu šo laiku būs jādzīvo. To var izīrēt vai pārdot, un iegādāties vietā attiecīgajam dzīves posmam piemērotāku. Galu galā neviens nezina, ko dzīve nesīs pēc gadiem desmit, tādēļ visu plānu pakārtošana mājoklim apgrūtina elastīgu pielāgošanos jaunām iespējām.

2. Samazināt esošās kredītsaistības

Pirms aizņemties naudu mājokļa iegādei, ļoti svarīgi maksimāli samazināt esošās kredītsaistības. Bankas rūpīgi skatās, lai klienta ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 40% no visiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku pēc iespējas jācenšas atmaksāt senākus kredītus vai arī jāapvieno vairākus aizņēmumus vienā ar izdevīgāku procentu likmi. Tas palīdzēs vismaz par dažiem desmitiem vai pat simtiem eiro samazināt kopējos maksājumus un tādējādi palielinās mājokļa kredītam pieejamo naudas apjomu.

3. Rūpīgi salīdzināt hipotekārā kredīta piedāvājumus

Apzinot finansējuma iegūšanas iespējas, svarīgāk nekā jebkad iepriekš salīdzināt pēc iespējas vairāk variantus. Pajautājiet piedāvājumu kaut vai visām bankām Latvijā. Lai saprastu, cik nozīmīga starpība var būt pat 1% atšķirīgas likmes gadījumā, aplūkosim tipisku piemēru. Aizņemoties 100 000 eiro uz 30 gadiem kopējā atmaksājamā summa pieaug par vairāk nekā 20 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka izdevīgāko piedāvājumu saņēmušais klients par ietaupīto naudu varēs nopirkt vēl arī pāris gadus lietotu automašīnu. Ne mazāk svarīgi salīdzināt pārējās ar līgumu saistītās izmaksas.

4. Pamodelēt ikmēneša maksājumu izmaiņas

Pēdējā gada laikā novērotais EURIBOR likmju kāpums daudziem kredītņēmējiem «atvēra acis» uz faktu, ka hipotekārā kredīta maksājums nav «akmenī iecirsts». Proti, tas dažādos ekonomisko svārstību apstākļos mainās, pie tam visai pamatīgi. Tādēļ pirms kredīta noformēšanas vēlams pamodelēt maksājuma izmaiņas procentu likmju kāpuma un krituma gadījumos. Tas palīdzēs saprast, kādu drošības spilvenu uzkrāt periodiem, kad kredīts sadārdzināsies, un kādu ieguvumu varētu nest pārkreditēšanās uz izdevīgākiem nosacījumiem.

5. Aizņemties tikai nepieciešamo summu

Aizņemoties naudu, cilvēki bieži vien izjūt kārdinājumu paņemt visus bankas piedāvātos līdzekļus un piepildīt senus sapņus. Piemēram, aprīkot mājokli ar īpašas kolekcijas mēbelēm vai virtuves tehniku. Citkārt to patiešām ir vērts darīt, taču šobrīd nauda ir salīdzinoši dārga, tādēļ prātīgāk aizņemties tikai tik daudz, cik patiešām nepieciešams. Katrs no bankas nepaņemtais tūkstotis samazina ikmēneša maksājumu par aptuveni 5 eiro.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/571752-gribas-iegadaties-majokli-bet-sabiedejusas-augstas-procentlikmes-5-ieteikumi-ko-nemt-vera