Ne katrs īpašums ir lemts ilgstošai eksistencei. Reizēm ēka kļūst bīstama, reizēm vienkārši vairs neatbilst īpašnieka iecerēm, un dažkārt – ir jārada vieta kaut kam jaunam. Lai kāds būtu iemesls, nojaukt māju Latvijā nav gluži tāpat kā iemest sienu ar āmuru. Tas ir process, ko reglamentē būvniecības normatīvi, un tas sākas nevis ar triecieninstrumentiem, bet ar dokumentiem.
Kas jāsaprot vispirms?
Pats pirmais, kas jāņem vērā – mājas nojaukšana ir būvniecības process. Līdz ar to tā nevar notikt bez pašvaldības būvvaldes ziņas. Pat ja jums pieder veca šķūnīša tipa ēka dziļos laukos, nojaukšana bez attiecīgas atļaujas var radīt ne tikai problēmas ar būvvaldi, bet arī juridiskas sekas, piemēram, ierakstu par pārkāpumu Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Būtiski ir arī tas, ka nojaukšanas dokumentācija atšķiras atkarībā no ēkas veida – Latvijā būves tiek iedalītas trīs grupās pēc to sarežģītības. Vienkāršākie objekti, piemēram, nelielas palīgēkas vai vienstāva moduļu mājas, ietilpst pirmajā grupā, savukārt lielākas un komplicētākas būves, piemēram, daudzdzīvokļu nami vai sabiedriskās ēkas, – otrajā vai trešajā grupā. Šī iedalījuma mērķis ir noteikt, cik detalizēta dokumentācija būs nepieciešama, un vai būs jāiesaista sertificēts būvprojekta autors.
Paskaidrojuma raksts vai būvprojekts?
Mazāk sarežģītām būvēm (piemēram, palīgēkai dārzā vai mazai vasarnīcai) visbiežāk pietiek ar tā dēvēto paskaidrojuma rakstu. Tas ir vienkāršots dokuments, ko var sagatavot pats īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona. Šajā rakstā tiek norādīti ēkas dati, plānotās nojaukšanas apjoms un veids, kā arī pievienoti grafiski pielikumi – ēkas izvietojums zemesgabalā, fotogrāfijas un citi ilustratīvi materiāli.
Tomēr, ja nojaucamā būve ir pieslēgta inženierkomunikācijām – piemēram, ūdensvadam, elektrībai vai kanalizācijai – vai ja tā atbilst augstākai sarežģītības grupai, ar paskaidrojuma rakstu vairs nepietiks. Šādā gadījumā būs jāizstrādā būvprojekts vismaz minimālā apjomā. To drīkst sagatavot tikai sertificēts būvspeciālists.
Lai saprastu, kurš variants jums ir piemērots, ir vērts konsultēties ar vietējo būvvaldi vai ieskatīties būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kas pieejama tiešsaistē.
Kā notiek process?
Pēc tam, kad ir izvēlēts pareizais dokumentu veids, tas kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem ir jāiesniedz elektroniski BIS sistēmā. Šajā dokumentācijā jāiekļauj arī īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti, fotofiksācija (jo īpaši, ja ēka ir vecāka par 40 gadiem), un atsevišķos gadījumos – arī nomas līgums vai īpašnieka pilnvara, ja darbības veic trešā persona.
Svarīgi atcerēties, ka nojaukšanas darbus drīkst sākt tikai pēc tam, kad būvvalde ir akceptējusi iesniegto dokumentāciju. Ja tas ir paskaidrojuma raksts, atbilde var tikt saņemta relatīvi ātri, taču vienmēr ieteicams sagaidīt oficiālu apstiprinājumu – parasti tas tiek nosūtīts pa e-pastu vai publicēts BIS sistēmā. Ja ir iesniegts būvprojekts, tad saskaņošana aizņem ilgāku laiku.
Kas vēl jāizdara pirms nojaukšanas?
Pirms nojaukšanas sākšanas obligāti jāatvieno visi inženierkomunikāciju pieslēgumi – elektrība, ūdens, gāze. Ja to neizdara, tas var radīt apdraudējumu gan darbiniekiem, gan apkārtējiem īpašumiem. Dažās pašvaldībās tiek piemērota arī nodeva par nojaukšanas saskaņošanu – piemēram, Rīgā tā var būt ap 50 eiro.
Tāpat jāpadomā par atkritumu apsaimniekošanu – nojaukšanas rezultātā radušies būvgruži ir jāizved un jāutilizē likumīgi, kas nereti nozīmē papildu izdevumus un nepieciešamību slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju.
Un ja dokumenti nav kārtībā?
Ja būvvalde konstatē, ka ēka nojaukta bez attiecīgās atļaujas vai arī ar nepilnīgiem dokumentiem, var tikt piemērota administratīvā atbildība – gan naudas sods, gan pienākums sakārtot dokumentāciju post factum. Tāpēc lētāk, ātrāk un drošāk ir darīt visu pareizi jau no paša sākuma.
