- Pakalpojumi
- Aktualitātes
- Būvniecība

Вентилируемые фасады — это не просто модный тренд в архитектуре, а технологически обоснованное решение, которое сочетает в себе эстетику, долговечность и энергоэффективность. Они все чаще используются как в новостройках, так и при реконструкции старых зданий.
Вентилируемый фасад представляет собой многослойную систему, в которой облицовочный материал крепится не вплотную к стене, а на определенном расстоянии, формируя вентиляционный зазор. Через этот зазор свободно циркулирует воздух, отводя излишки влаги и способствуя сохранению тепла в помещении. Стандартная конструкция состоит из несущей подконструкции, утеплителя, воздушного зазора и наружной облицовки (например, фиброцементных плит, металлокассет, керамогранита и т. д.).
Энергосбережение
Такой фасад снижает теплопотери здания, так как утеплитель располагается снаружи несущих стен, защищая их от промерзания и перегрева.
Защита от влаги
Воздушный зазор способствует испарению влаги, тем самым предотвращая появление плесени, грибка и преждевременное разрушение строительных материалов.
Разнообразие дизайна
Система позволяет реализовать самые смелые архитектурные идеи: от минимализма до классических форм, с использованием различных материалов, текстур и цветов.
Долговечность
Фасады служат десятилетиями, не теряя своих свойств. При необходимости отдельные элементы легко заменить без демонтажа всей конструкции.
Несмотря на преимущества, следует учитывать и потенциальные минусы:
В отличие от окрашенных или оштукатуренных фасадов, вентилируемый фасад надежно защищает теплоизоляцию от погодных воздействий и механических повреждений. По сравнению с «мокрым» способом отделки, он более устойчив к трещинам и деформациям, а также не требует ежегодного обновления.
DВ заключение хочется отметить, что вентилируемые фасады — это современное и рациональное решение для тех, кто заботится о внешнем виде, комфорте и экономичности своего дома. Несмотря на более высокую стоимость на старте, такие системы полностью оправдывают себя в долгосрочной перспективе.


Ja ēka, kas ir nodota ekspluatācijā, vairs neatbilst noteiktajām drošības prasībām vai ir kļuvusi tehniski bīstama cilvēkiem, apkārtējai videi vai citām būvēm, tās īpašniekam ir pienākums ierosināt konservāciju – pasākumu kopumu, kas nodrošina konstrukciju nostiprināšanu un aizsardzību pret turpmāku bojāšanos.



Dāvinājums nereti tiek uztverts kā izdevīgs darījums apdāvinātajam – īpašuma iegūšana bez atlīdzības. Taču šis Civillikumā noteiktais tiesiskais darījums ietver vairākus riskus, kuriem jābūt zināmiem ikvienam, kas saņem vai plāno veikt dāvinājumu.
Kad dāvinājumu var atsaukt?
Viens no būtiskākajiem riskiem – dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ, kā to nosaka Civillikuma 1919. pants. Par tādu tiek uzskatīta dāvinātāja apvainošana, mantisks kaitējums vai dzīvības apdraudējums no apdāvinātā puses. Šie gadījumi ir skaidri noteikti likumā un interpretējami šauri.
Mantinieku prasības: neatņemamā daļa
Ja dāvinājums veikts piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās, un tas apdraud mantinieku tiesības uz neatņemamo daļu, apdāvinātajam var nākties to kompensēt. Šo prasību var īstenot gan naudā, gan naturāli – piemēram, atdodot dzīvokli. Prasījums rodas ar mantojuma atklāšanos.
Kreditori un dāvinātā manta
Ja dāvinātājam dāvināšanas brīdī bija parādi un viņš tos nevarēja samaksāt, kreditori drīkst vērst piedziņu uz dāvināto mantu. Apdāvinātais var būt spiests atlīdzināt parādu summu no saņemtās mantas vai, ja tā vairs nav viņa īpašumā – pat no savas personīgās mantas.
Apgrūtinājumi neaptur piedziņu
Aizlieguma atzīmes zemesgrāmatā vai citas reģistrētas apgrūtinājumu formas neaizsargā dāvanu no piespiedu piedziņas, ja tās uzliktas mākslīgi, lai izvairītos no kreditoru prasībām. Tiesa tās var atzīt par spēkā neesošām.
Apstrīdēšanas iespējas
Dāvinājumu var apstrīdēt trešās personas, ja darījums ir fiktīvs vai simulatīvs – tas ir, kad aiz dāvinājuma formas tiek slēpts cits darījums, piemēram, pirkums. Tiesai ir tiesības šādus darījumus atzīt par spēkā neesošiem.
Dāvinājuma nodokļi un atbildība
Apdāvinātajam jārēķinās arī ar pienākumiem nodokļu jomā – iespējams, dāvinājums jādeklarē un jāmaksā nodoklis. Tāpat jāapzinās, ka uz dāvanu var pretendēt gan mantinieki, gan kreditori. Mākslīga mantas aizsardzība pret šādām prasībām var radīt papildu atbildību.
Secinājums
Dāvinājums nav vienkāršs bezatlīdzības žests – tam var būt juridiskas sekas. Saņemot dāvanu, ir vērts izvērtēt visas iespējamās situācijas un nodrošināties pret zaudējumiem nākotnē.
Nākamo divu līdz trīs gadu laikā 14% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju plāno iegādāties dzīvokli jaunbūvē. Visbiežāk tie ir gados jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību un stabiliem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī. Lielākā daļa ieņem vadošus amatus vai ir augsta līmeņa speciālisti.
Pētījuma kompānijas “Kantar” veiktais pētījums atklāj, ka vienlaikus aug arī iedzīvotāju bažas par iespējamu nekustamā īpašuma cenu kāpumu. To apstiprina 62% aptaujāto, tikai 7% cer uz cenu samazinājumu.
No jauna mājokļa meklētājiem 78% savu jauno dzīvesvietu vēlētos Rīgā, visvairāk priekšroku dodot centram, Āgenskalnam un Teikai. 40% respondentu ir atvērti arī mājokļa iegādei ārpus galvaspilsētas, visbiežāk – Mārupē vai Jūrmalā.
Galvenie iemesli jaunā īpašuma iegādei ir nepieciešamība pēc pirmā mājokļa, vēlme dzīvot modernā vidē un vajadzība pēc plašākas dzīvesvietas. Galvenie kritēriji izvēlē ir dzīvokļa cena (64%), zemi komunālie maksājumi (42%) un pieejama autostāvvieta (31%). Tāpat tiek novērtēta lokācija, trokšņu līmenis un ēkas energoefektivitāte.
“Pētījuma rezultāti rāda, ka ievērojama sabiedrības daļa tuvākajos gados ir gatava spert soli jauna mājokļa virzienā, ar cerību uzlabot savus dzīves apstākļus. Tomēr šobrīd pircēju uzmanības centrā joprojām ir galvenokārt finanšu aspekti. Diemžēl tas nereti nozīmē kompromisu komforta vai kvalitātes ziņā. Mēs ceram, ka nākotnē lielāku lomu spēlēs tādi kritēriji kā atrašanās vieta, energoefektivitāte un dzīves kvalitāte kopumā – tās ir īstermiņa ieguldījumu pārvēršana ilgtermiņa vērtībā,” uzskata “Kaamos Real Estate” vadītājs Guntars Cauna.
Izvēloties mājokļa atrašanās vietu, daudzi iedzīvotāji paļaujas uz emocijām un ikdienas ērtībām – simpātijas pret konkrēto apkārtni, attīstīta infrastruktūra, pazīstama vide, tuvu daba un pilsētas centrs.
Saskaņā ar “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas datiem 2024. gadā vidējais aizdevums dzīvoklim jaunajā projektā bija 117 000 eiro. Pieaudzis darījumu skaits dzīvokļiem 36–55 m² platībā (+9%), savukārt būtiski sarucis lielāku dzīvokļu iegādes apjoms (76–100 m²) – par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.
“Pērn redzējām, ka gada sākumā aktivitāte bija zema – cilvēki rūpīgi vērtēja, ko var atļauties, un biežāk izvēlējās tā saucamos “vecos jaunos projektus”. Taču gada otrajā pusē, samazinoties Euribor likmēm, atgriezās interese par jauniem mājokļiem. Līdzīga tendence turpinās arī šī gada sākumā,” norāda “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas vadītāja Latvijā Marika Toma.





Ventilācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu gaisa apmaiņu telpās – izvadīt no iekštelpām mitrumu, oglekļa dioksīdu, smakvielas un piesārņojumu, kā arī ieplūdināt skābekli. Laba ventilācija ne tikai uzlabo cilvēku pašsajūtu, bet arī palīdz saglabāt labu ēkas stāvokli ilgtermiņā. Diemžēl praksē daudzdzīvokļu ēkās ventilācija bieži nedarbojas pietiekami efektīvi. Šajā rakstā aplūkosim, kā funkcionē ventilācijas sistēmas, kādas problēmas tajās var rasties un kādas ir iespējas situāciju uzlabot.
Kā darbojas ventilācija daudzdzīvokļu ēkās?
Daudzās padomju laikā celtās mājās ventilācijas sistēmas darbojas pēc dabiskās vilkmes principa. Šādā sistēmā piesārņotais un mitrais gaiss no dzīvokļa tiek izvadīts caur ventilācijas kanāliem, kas parasti izvietoti virtuvēs, vannasistabās un tualetēs. Savukārt svaigais gaiss ieplūst telpās caur logu spraugām, durvīm un citiem nehermētiskiem konstrukcijas elementiem.
Šī sistēma funkcionē, balstoties uz temperatūras un spiediena starpību starp iekštelpām un ārējo vidi. Karstais gaiss, kas ir vieglāks, paceļas uz augšu un dabiski tiek izvadīts laukā, bet tā vietā no ārpuses tiek ievilkts svaigs gaiss. Taču, uzlabojot ēku energoefektivitāti un aizstājot vecos logus ar hermētiskiem pakešu logiem, gaisa pieplūde tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta. Rezultātā sistēma zaudē efektivitāti.
Kāpēc ventilācija pārstāj darboties?
Viens no biežākajiem iemesliem ir ēkas siltināšana un logu nomaiņa, kas ievērojami samazina gaisa ieplūdi. Ja dabiskās ventilācijas sistēmā nav, no kurienes paņemt gaisu, tad tajā arī neveidojas vilkme – līdz ar to gaisa apmaiņa tiek traucēta.
Papildus problēmas rada arī pašu ventilācijas šahtu stāvoklis. Daudzos gadījumos šahtas tiek izmantotas neatbilstoši – tajās tiek ievilktas dažādas komunikācijas, tās tiek aizbūvētas, aizmūrētas vai pat aizsērē ar putekļiem un gružiem. Tas viss vēl vairāk pasliktina ventilācijas darbību. Neatbilstoša ekspluatācija var novest pie situācijas, kur vilkme pazūd vai pat mainās pretējā virzienā – tas nozīmē, ka netīrais gaiss no citiem dzīvokļiem var ieplūst jūsu dzīvoklī.
Dabiskās ventilācijas efektivitāti būtiski ietekmē arī laika apstākļi. Vasarā, kad starp telpu un āra temperatūru ir neliela atšķirība, dabiskā vilkme var kļūt minimāla. Līdz ar to gaisa apmaiņa būtiski samazinās. Tas jo īpaši jūtams augšējos stāvos, kur vilkme dabiski ir vājāka.
Kā saprast, ka ventilācija nedarbojas?
Pazīmes, kas liecina par sliktu ventilāciju, var būt dažādas. Tās bieži vien ir netiešas un nemanāmas, tomēr ilgtermiņā var radīt būtiskas problēmas.
Biežākās pazīmes:
- Logu stikli regulāri aizsvīst, īpaši rītos vai pēc gatavošanas.
- Vannasistabā un virtuvē jūtams pelējuma vai mitruma aromāts.
- No ventilācijas atverēm nāk nepatīkama smaka – īpaši, ja tā ir līdzīga ēdiena smaržai vai cigarešu dūmiem, kas nāk no kaimiņu dzīvokļiem.
- Pie ventilācijas atveres pielikta papīra lapa neturas klāt režģim – tas liecina, ka nav pietiekamas vilkmes.
- Telpās parādās pelējuma plankumi, īpaši stūros, ap logiem vai griestu malās.
- Ilgstoši tiek novērots paaugstināts mitruma līmenis (virs 60%).
- Slikta pašsajūta – galvassāpes, miegainība, nogurums, kas var būt saistīti ar paaugstinātu CO₂ koncentrāciju.
Ja tiek novērotas vairākas no šīm pazīmēm, tas var nozīmēt, ka ventilācija nedarbojas vai darbojas nepietiekami.
Ko darīt, ja ventilācija ir nepietiekama?
Vispirms – nevajadzētu ignorēt situāciju. Pat ja ventilācijas traucējumi šķiet niecīgi, tie var izraisīt nopietnas sekas, piemēram, mitruma bojājumus, pelējumu un veselības problēmas.
Rīcības soļi:
- Pārbaudiet ventilācijas vilkmi. Vienkāršākais tests – pielieciet pie ventilācijas atveres vieglu papīra lapu. Ja tā neturas klāt, iespējams, ventilācija nedarbojas. Precīzākus datus iespējams iegūt, izsaucot sertificētu speciālistu, kurš ar mērinstrumentiem pārbauda gaisa apmaiņas ātrumu, mitruma un CO₂ līmeni.
- Regulāri vēdiniet dzīvokli. Vēdināšana ir vienkāršs un efektīvs risinājums. Īpaši svarīgi to darīt rītos, vakaros un pēc ēst gatavošanas vai dušas. Vēlams īslaicīgi atvērt logus plaši, nevis ilgstoši turēt logu vaļā mikroventilācijā.
- Uzturiet atvērtas durvis starp telpām. Tas nodrošinās brīvāku gaisa plūsmu starp istabām un palīdzēs gaisam cirkulēt.
- Pārbaudiet un uzturiet ventilācijas restes tīras. Putekļi, tauki un netīrumi var aizsprostot restes un traucēt gaisa plūsmu. Reizi gadā tās ieteicams notīrīt.
- Izmantojiet mikroventilācijas funkciju logiem. Ja jūsu logiem ir šāda iespēja, izmantojiet to, lai nodrošinātu nelielu pastāvīgu gaisa pieplūdi.
- Iegādājieties gaisa kvalitātes mērītāju. Tas ļaus regulāri kontrolēt CO₂ un mitruma līmeni telpās, kas sniegs skaidru priekšstatu par nepieciešamību rīkoties.
- Izmantojiet lokālos ventilatorus. Ja ventilācijas šahta ir pieejama, iespējams uzstādīt nelielu elektrisko ventilatoru ar mitruma sensoru, kas automātiski ieslēdzas, kad nepieciešams.
Ilgtermiņa risinājumi
Ja situācija ir nopietna un pastāvīga, var būt nepieciešami kompleksāki pasākumi:
- Ventilācijas šahtu pārbaude un tīrīšana. Bieži vien šahtas ir daļēji vai pilnībā aizsērējušas. Tās iespējams iztīrīt, piesaistot specializētus uzņēmumus.
- Piespiedu ventilācijas sistēmu uzstādīšana. Moderns risinājums ir rekuperatori – iekārtas, kas nodrošina gaisa apmaiņu ar siltuma atgūšanu. Tie palīdz ieplūdināt svaigu gaisu, nezaudējot siltumu, un nodrošina nemainīgu ventilāciju neatkarīgi no laikapstākļiem.
- Logu pieplūdes vārsti. Tie nodrošina pastāvīgu svaigā gaisa pieplūdi arī tad, ja logi ir hermētiski noslēgti.
- Kompleksie ventilācijas uzlabojumi ēkā. Daudzās renovētās ēkās tiek uzstādītas centralizētas ventilācijas sistēmas, taču tas prasa kolektīvu lēmumu un finansējumu no iedzīvotājiem vai mājas pārvaldnieka.
Noslēgumā
Laba ventilācija nav greznība – tā ir nepieciešamība. Tā nodrošina veselīgu iekštelpu mikroklimatu, novērš pelējumu, aizsargā pret mitrumu un rada komfortablu vidi ikdienai. Diemžēl daudzdzīvokļu ēkās, īpaši vecākās celtnēs, šī sistēma bieži vien nedarbojas pienācīgi, tādēļ svarīgi pievērst uzmanību pazīmēm un rīkoties savlaicīgi. Neatkarīgi no tā, vai risinājums ir vienkārša vēdināšana vai modernas iekārtas – jebkura darbība ventilācijas uzlabošanā nāks par labu gan jūsu veselībai, gan mājoklim.