Ziņas

Jau 1. oktobrī visā Latvijā pašvaldības tūkstošiem ēku varēs piemērot likumā noteikto maksimālo nekustamā īpašuma likmi – trīs procentus no kadastrālās vērtības. Tas skars ne tikai privātmāju īpašniekus, bet arī industriālos objektus un pat saimniecības ēkas – proti, visas būves, kuru celtniecībai ņemtas būvatļaujas un kas ir jānodod ekspluatācijā.

Šis ir viens no padomju laika mantojumiem, sevišķi dzīvojamo māju būvniecībā. Pastāvot vispārējam celtniecības materiālu deficītam, daudzi tās būvēja no tā, kas bija pa rokai, un bieži vien pašu spēkiem. Diemžēl šī situācija ir saglabājusies, tikai šobrīd galvenais iemesls ir līdzekļu trūkums, jo materiāli un celtnieki ir pieejami, taču izmaksas ir ļoti augstas.

Attieksme mainījās pēc Zolitūdes traģēdijas

Nav nekāds noslēpums, ka daudzi ar privātmāju nodošanu nesteidzās arī tāpēc, ka tādā veidā ietaupīja uz īpašuma nodokli – par ekspluatācijā nenodotu māju tas līdz šim nebija jāmaksā. Tiesa gan, teorētiski šādā ēkā nedrīkstētu arī dzīvot, un par to pienākas pat naudassods, taču, pastāvot kārtīgas kontroles trūkumam, šo prasību daudzi ignorēja.

Pēc 2013. gada Zolitūdes Maxima traģēdijas būvniecības likumdošanai tika pievērsta īpaša uzmanība un veikti daudzi grozījumi. Viens no tādiem bija 2014. gadā ieviestais regulējums, kas noteica, ka visiem uzsāktajiem būvobjektiem, ieskaitot tos, kuriem būvatļaujā nav noteikts konkrēts termiņš, jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā pēc astoņiem gadiem no likuma pieņemšanas brīža.

Konkrētais termiņš tad arī beigsies šā gada 1. oktobrī, un tas nozīmē, ka visām ēkām, kuras sāktas būvēt pirms 2014. gada 1. oktobra, jābūt pabeigtām un nodotām ekspluatācijā. Turklāt nav nekādas starpības, vai šajā datumā māja jau bija zem jumta vai bija tikai uzsākta būvēt.

Jāatzīmē arī, ka mājas nodošana ekspluatācijā nav ātrs process un paredz gan reālu fizisku būvniecības speciālistu apskati, gan digitālo kadastrālo uzmērīšanu, ko veic Valsts zemes dienesta darbinieki. Tuvojoties šim datumam, māju īpašnieki ir sasparojušies uz papīru sakārtošanu, tāpēc arī izveidojušās rindas, un daudzi to noteiktajā termiņā izdarīt nepaspēs.

Kā mainīsies nodokļa lielums

Šobrīd Nekustamā īpašuma nodokļa likuma 3. pantā noteikts, ka “dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām, nedzīvojamām ēkām, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai”, nodoklis tiek iekasēts šādā apmērā:

• 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro;
• 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro;
• 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 106 715 eiro.

Šajā pašā pantā arī noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa “likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim”.

Likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Faktiski tas nozīmē, ka lētākās grupas ēkām nodoklis palielināsies 15 reižu, bet dārgajam galam – piecas reizes.

Tātad pašvaldībām pēc šīs normas stāšanās spēkā būs tieši viens mēnesis, lai ekspluatācijā nenodotās ēkas apliktu ar paaugstināto nodokli. Tiesa gan – paaugstinātā nodokļa uzlikšana nav pašvaldību pienākums, bet gan tiesības, taču, ņemot vērā, ka pašvaldību ieņēmumi ir jūtami samazinājušies, domājams, ka vairumā gadījumu šīs tiesības tiks izmantotas. Interesants ir fakts, ka pašām pašvaldībām par sev piederošo ēku izmantošanu nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā nav. 

Atgādinājumu netrūka

Taisnības labad jāatzīst, ka vismaz vairākas pašvaldības savās mājaslapās regulāri atgādinājušas par šā termiņa tuvošanos, tāpēc tām neko pārmest nevar. Statistika, cik šādu nenodotu ēku Latvijā pavisam ir, pieejama nav, taču pēc publiskās informācijas ir redzams, ka atkarībā no pašvaldību lieluma un iedzīvotāju skaita to daudzums ir no dažiem simtiem līdz pat aptuveni 6000 Rīgā vien.

Nevajadzētu arī aizmirst, ka jau nākamā gada 1. oktobrī nekustamā īpašuma nodoklis skars ēkas, kuru būvēšana būs uzsākta pirms 2015. gada 1. oktobra. Tāpat arī atgādināsim, ka 2020. gadā Valsts zemes dienests nāca klajā ar projektu par kadastrālo vērtību strauju palielināšanu, kas vietām paredzēja pat to dubultošanos.

Kaut arī jaunās kadastrālās vērtības bija paredzēts ieviest jau 2022. gada 1. janvārī, tomēr kovids un Saeimas vēlēšanu tuvošanās ieviesa korekcijas, un šis termiņš pārcelts uz 2025. gadu.

https://jauns.lv/raksts/bizness/520762-nenodoto-eku-ipasniekiem-draud-pamatigs-nodoklis

Līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra. Ja tas nav iespējams un būvdarbi jau ir uzsākti, ir jālūdz būvvalde pagarināt būvatļauju.

Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Ēkas ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim

Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, dārza mājām, daudzdzīvokļu mājām u. c.

Daudzviet pašvaldības, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un citas, jau ir informējušas –, ja ēkas netiks nodotas ekspluatācijā, īpašumu apliks ar paaugstinātu nodokļa likmi 3% apmērā no zemes vai ēkas kadastrālās vērtības.

Savukārt Rīgas domes Komunikāciju pārvaldes projektu vadītājs Kaspars Līcītis apgalvo, ka, lai gan galvaspilsētā šobrīd ir aptuveni 6000 tādu būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā, Rīga nesteigsies piemērot paaugstināto nodokļu likmi. Tiesa, iespēju robežās objekti tiks pārbaudīti.

Kas ir būvatļauja

Būvniecības likuma 1. panta 2. punkts paredz, ka būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.

Savukārt būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta pirmo daļu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17. panta pirmo daļu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju. Ja būvprojektā paredzētie būvdarbi ir pabeigti, maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana nav nepieciešama, bet būvobjekts ir nododams ekspluatācijā.

Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.

Vajadzīgie dokumenti

Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8.2. nodaļā “Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā” noteikta vispārīgā būvobjekta, kuram izsniegta būvatļauja, ekspluatācijā pieņemšanas procesuālā kārtība.

Savukārt šo noteikumu 167. punktā uzskaitīti visi iespējamie nepieciešamie dokumenti:

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā; 
• institūciju atzinumi par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus; 
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumi par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai; 
• izpildmērījumu, tostarp vertikālo uzmērījumu, plāns; 
• būvdarbu žurnāls kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants; 
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokoli un pieņemšanas akti, kā arī atbilstības apliecinājumi, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālā; 
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta; 
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja veikti energoefektivitātes pasākumi);
• skaņas izolācijas mērījumi jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

K. Līcītis skaidro: “Viennozīmīgi nevar teikt, ka visos gadījumos jāiesniedz visi 167. punktā minētie dokumenti. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Tikai izskatot akceptēto būvprojektu, var precīzi pateikt, kuri dokumenti ir jāiesniedz.”

Ēku var būvēt arī pašu spēkiem

Privātmāju var būvēt arī pašu spēkiem. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts nosaka, ka būvētājs var būt fiziska persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība – zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs –, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus un piedalās tajos, proti, atbild par būvdarbu procesa ievērošanu un būvdarbu kvalitāti atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ēku būvnoteikumu 107.1. apakšpunkts nosaka, ka būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³.

Veicot otrās grupas dzīvojamās ēkas būvniecību pašu spēkiem, papildus Ēku būvnoteikumu 167. punktam būvvaldē ir jāiesniedz dokumentācija, kas ir norādīta 168. punktā, t. i.: 

• elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija; 
• apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts. 

Jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā ir definēts būvju iedalījums grupās, ņemot vērā būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

Ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu

Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 94. punktu institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 97. punktā minēto nosacījumu izpildes.

Savukārt 97. punkts nosaka: “Ja ēka vai tās kārta (ja ēku paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama:

• aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns;
• uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.”

“Institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, lai turpinātu realizēt būvprojektā paredzētos būvdarbus, ja tiek izpildīti 97. punktā minētie nosacījumi. Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem,” norāda K. Līcītis. 

Rīgā plāno pagarināt uz astoņiem gadiem

Lai gan regulējums paredz, ka iesniegumā par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu ir jānorāda termiņš, uz cik ilgu laiku būvatļaujas adresāts vēlas to pagarināt, normatīvie akti neliedz iesniegumu par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu iesniegt atkārtoti.

Normatīvie akti arī neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Taču, ņemot vērā, ka Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvdarbi veicami astoņu gadu laikā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ieskatā pagarinātajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par astoņiem gadiem.

Kad būvatļauju nevar pagarināt

Uz jautājumu, kādos gadījumos tomēr būvatļauju nevar pagarināt, K. Līcītis skaidro, ka tas ir gadījumā, ja būvdarbi objektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam. Šādā situācijā būvatļaujas adresāts nevar izpildīt Ēku būvnoteikumu 97. punktā minētos nosacījumus.

Proti, lai būtu tiesisks pamats lemt par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu būvatļaujā, būvniecības ieceres realizācijai jābūt uzsāktai tādā apjomā, lai to kadastrāli varētu uzmērīt, jo obligāts priekšnosacījums maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanai ir iesniegt aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plānu.

Gadījumā, ja būvdarbi būvobjektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam vai līdz 2022. gada 1. oktobrim (gadījumos, kad maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav norādīts būvatļaujā) un būvatļaujas adresāts nevar iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izbūvētā apjoma kadastrālās uzmērīšanas lietu un izpildmērījuma plānu, būvatļauja, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 70. panta trešo daļu, atzīstama par spēku zaudējušu.

 https://lvportals.lv/skaidrojumi/344171-termins-eku-nodosanai-ekspluatacija-1-oktobris-var-lugt-pagarinat-buvatlauju-2022

Cienījamie novadnieki, Ādažu novada Būvvalde atgādina, ka 2014. gada 1. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka maksimālo būvdarbu veikšanas laiku – 8 gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju un kuriem būvatļaujā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

▪ Ja būvdarbi nav uzsākti → Būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.

▪ Ja būvdarbi nav pabeigti → Būvvaldē jāiesniedz iesniegums, un pasūtītājs norāda vēlamo laiku, līdz kuram būvatļaujas termiņu pagarināt.

Iesniegumam pievieno:
1. aktuālo ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
2. ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plānu;
3. būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises
kopiju.

▪ Ja būvdarbi ir pabeigti → Būvvaldē jāiesniedz šādi dokumenti ēkas nodošanai ekspluatācijā:
1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
2. institūciju atzinumus par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus;
3. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
4. izpildmērījumu plānu, tostarp vertikālo uzmērījumu;
5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnāla;
7. Ja otrās grupas dzīvojamā ēka būvēta bez būvkomersanta, papildus iesniedz:
7.1. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;
7.2. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu;
8. ēka vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu
9. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi).

Pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas pilnā apjomā būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam) būvvaldē ir jāiesniedz dokumenti ēkas pieņemšanai ekspluatācijā, būvvalde veic objekta apsekošanu un sagatavo aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Ādažu novada Būvvalde aicina iedzīvotājus, kuriem būvdarbi ir uzsākti pirms 2014. gada un līdz šim brīdim ēkas nav nodotas ekspluatācijā, sagatavot un iesniegt Būvvaldē nepieciešamo dokumentāciju ēkas nodošanai ekspluatācijā.

https://www.adazi.lv/uzmanibu-beidzas-buvatlauju-termina-derigums/

 “Cik ilgā laikā man Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jādeklarē savi ienākumi no pārdotā īpašuma?” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Antra. VID skaidro, ka šie ienākumi jādeklarē reizi ceturksnī līdz pēc šī ceturkšņa sekojošā mēneša 15. datumam un par tiem jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Bet ir arī atsevišķi gadījumi, kad tas nav jādara. 

 VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa “Likumam un Taisnībai” skaidro: “Nekustamā īpašuma pārdošana ir ar nodokli apliekams darījums, tādēļ ir jāiesniedz kapitāla pieauguma deklarācija (nejaukt ar Gada ienākumu deklarāciju) un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nodoklis ir jāmaksā no kapitāla pieauguma, kuru nosaka, no īpašuma pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes vērtību.

* ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par gūto ienākumu iesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.  Aprēķinātā nodokļa summu jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kurā iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla;

* ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim, aprēķinātā nodokļa summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. janvārim.”

Tātad, ja gūtie ienākumi pārsniedz 1000 eiro ceturksnī (trīs mēneši) un īpašums pārdots no 1. janvāra līdz 31. martam deklarācija jāiesniedz līdz 15. aprīlim, ja no 1. aprīļa līdz 31. jūnijam – līdz 15. jūlijam, ja no 1. jūlija līdz 31. septembrim – līdz 15. oktobrim, bet, ja gada pēdējos trīs mēnešos – līdz nākamā gada 15. janvārim.

Gūtie ienākumi ir nevis pati pārdošanas summa, bet gan starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu. Piemēram, ja esat reiz dzīvokli nopircis par 100 000 eiro, bet tagad pārdevis par 125 000 eiro, tad INN, kura likme ir 20%, jāmaksā tikai par 25 000 eiro.

VID šo deklarāciju aicina iesniegt elektroniski – Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). “Lai deklarācijas iesniegšanas process būtu saprotamāks, EDS ir pieejams palīgrīks - vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Atbildot uz vedņa jautājumiem, soli pa solim, ikviens, kurš pārdevis savu nekustamo īpašumu viegli sapratīs vai tieši viņa gadījumā ir jāmaksā nodoklis un cik liels tas ir,” skaidro Augstkalne-Jaunbērziņa un piebilst:
 
“Tikai atsevišķos gadījumos IIN no kapitāla pieauguma nav jāmaksā. Un tas ir - ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas:

* ir īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) vairāk nekā 60 mēnešus (piecus gadus) un minētajā periodā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas līguma noslēgšanas dienai vismaz 12 mēnešus pēc kārtas ir bijusi pārdevēja deklarētā dzīvesvieta;

* ir īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus (pieci gadi) līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais īpašums;

* ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.”

Nodokļa likmes un tas, kā tiek aprēķināts kapitāla pieaugums, ir noteikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

https://jauns.lv/raksts/zinas/506074-kad-un-ka-jadeklare-ienakumi-no-ipasuma-pardosanas-un-cik-liels-nodoklis-jamaksa

 "Esam nopirkuši lauku īpašumu. Vai vajag projektu un saskaņojumu ar būvvaldi, ja gribam būvēt siltumnīcu, šķūnīti, dārza mājiņu, terasi, lapeni un tamlīdzīgus objektus?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Aldis. 

Kopš 2014. gada, kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi un speciālie būvnoteikumi, prasības ir kļuvušas detalizētākas.

Jākonsultējas būvvaldē

Katrs īpašums un situācija ir individuāla, atkarībā no būvniecības ieceres veida un zemesgabala īpatnībām – apgrūtinājumiem, atrašanās vietas, aizsargjoslu esamības un citiem faktoriem, tāpēc Nīcas novada domes būvvaldes būvinspektors Oskars Dejus iesaka vispirms konsultēties sava novada pašvaldības būvvaldē. Pierakstieties uz konsultāciju, paņemiet līdzi zemes robežu plānu un citus īpašuma dokumentus un saņemsiet profesionālu skaidrojumu.

Būvniecības kārtību reglamentē 2014. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi. Tie attiecas uz visu veidu ēkām. Visa nepieciešamās dokumentācijas aprite tagad notiek tikai elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā.  

Jāskatās būvnoteikumos

2014. gada 19. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi ir rakstīts, kādi būvniecības ieceres dokumenti ir jāiesniedz būvvaldē, atkarībā no ēku grupas un būvniecības veida, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Ēkas grupas ir noteiktas atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes. Būvju iedalījums grupās ir dots Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikumā. Būvējot pirmās grupas ēkas, dokumentu kārtošana ir visvienkāršākā.

Ēku būvnoteikumos ir noteikti gadījumi, kuros būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai dzīvojamai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai. Arī nelielām būvēm nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju.

Ar lapeni ir vienkāršāk

Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu. Būves novietošana ir būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.

Visi gadījumi, kad nav nepieciešami būvniecības ieceres dokument,i ir aprakstīti Ēku būvnoteikumu 7. punktā.

Būvei jāatrodas vismaz četru metru attālumā no zemes gabala robežas. Būvēt tuvāk par četriem metriem no blakus esošā zemes gabala robežas drīkst tikai tad, ja ir saņemta kaimiņa rakstveida piekrišana.

Pilsētās un ciemos ir jēdzieni priekšpagalms – teritorija starp māju un ielu; sānpagalms – teritorija mājas sānos; aizmugures pagalms – teritorija aiz mājas. Saimniecības būves nedrīkst novietot priekšpagalmā, tās drīkst novietot tikai sānpagalmā un aizmugures pagalmā. Šī prasība ir saprotama, jo neizskatīsies glīti, ja plēves māju vai malkas šķūnīti uzsliesiet mājai priekšā. Lauku viensētās šādas prasības nav.

Atcerieties, ka katrā pašvaldībā ir arī savi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Pašvaldības izdotie noteikumi nevar būt pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem un likumiem.

Nebojāt kabeļus un meliorāciju

Nedrīkst būvēt uz pazemes inženierkomunikācijām un uz servitūta ceļiem. Būvējot ēku vai rokot dīķi, nedrīkst sabojāt meliorācijas sistēmas. Kā noskaidrot, kādas komunikācijas ir ieraktas jūsu lauku viensētas zemē?

Meliorācijas sistēmas. Latvijā ievērojama daļa lauksaimniecības zemju ir meliorētas. Deviņdesmitajos gados, atjaunojot īpašuma tiesības, pašvaldība īpašniekam bez atlīdzības nodeva vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citus būvju elementus saskaņā ar meliorācijas pasi.

Vispirms ieteicams iepazīties ar zemes gabala apgrūtinājumiem. Zemes robežu plāna eksplikācijā ir norādīti zemes lietojuma veidi un platības, ko aizņem zeme zem ēkām un pagalmiem; tīrumi un atmatas; augļu dārzi; pļavas; ganības; meži; krūmāji; pārējā zeme. Zemes reformas laikā izgatavotajos zemes robežu plānos eksplikācijā ir norādīta arī nosusinātas (meliorētas) zemes platība.

Kā noskaidrot, kur tieši ir ieraktas meliorācijas caurules? Informāciju var atrast Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, kuru pārzina un uztur SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, interneta vietnē melioracija.lv. Tur ir pieejama aktuālā informācija par Latvijā esošajām meliorācijas sistēmām.

Šī vietne neparedz meklēšanu pēc adreses, jo tās īpašumiem mēdz mainīties. Atrodiet kartē savu apdzīvoto vietu, palieliniet karti līdz vismazākajam mērogam 1:2000, un varēsiet apskatīt jūsu zemē ierakto drenu cauruļu shēmu. Varat noskaidrot, vai jūsu zemē atrodas drenu cauruļu sistēmas, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, redzēt meliorētās zemes robežas.

Informācija var būt aptuvena. Mājaslapā ir brīdinājums, ka kartē redzamajai informācijai ir informatīvs raksturs, zemes gabalu robežas ir orientējošas un Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi neuzņemas atbildību par materiāliem un cita veida zaudējumiem, kādi var rasties, izmantojot kartē atrodamo informāciju. Projektējot būvi uz meliorētas zemes, no Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem būs jāsaņem tehniskie noteikumi.

Būvniecība meža zemē ir pieļaujama pēc kompensācijas samaksas valstij par apbūves vajadzībām atmežojamo platību.

Pazemes kabeļu elektrolīnijas. Pēdējos gados Sadales tīkls arī lauku viensētās gaisa elektropārvades līnijas nomaina ar pazemes kabeļiem, un no maģistrālās gaisa elektrolīnijas līdz jūsu lauku mājai var būt ierakts pazemes elektrokabelis. Lai uzzinātu, kur un kādā dziļumā atrodas pazemes kabeļi, jāatver mājaslapa saskano.sadalestikls.lv, jāautorizējas ar savu internetbanku vai paroli un jāaizpilda pieteikums rakšanas darbiem.

Divu darbdienu laikā Sadales tīkls šajā mājaslapā sniegs atbildi – zemes gabala plānā būs redzams kabeļu novietojums. Jums paziņos arī darbinieka tālruņa numuru, kurš varēs atbraukt un to parādīt uz vietas. Neskaidrības var noskaidrot, piezvanot uz Sadales tīkla uzziņu tālruni 8403.

Mazēkas līdz 25 kvadrātmetriem

Mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem. Mazēka var būt gan dzīvojamā, gan saimniecības ēka vai nojume. Lai būvētu mazēku, nav vajadzīgs būvprojekts. Nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija ir paskaidrojuma raksts ar pielikumu. Būvniecības ierosinājumu būvvaldē iesniedz elektroniski, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu.

Paskaidrojuma rakstam pievieno skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri un grafiskos dokumentus – objekta vizuālo risinājumu, situācijas plānu uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri.

Ja esat iegādājušies rūpnieciski izgatavotu mājiņu vai konteinera tipa ēku, tad vizuālā risinājuma vietā pievieno ražotāja izsniegto mājiņas tehnisko dokumentāciju un grafisko dokumentu ar ēkas fasādi.

Zinot likumu prasības, ražotāji tagad piedāvā skaistas, nelielas saliekamas koka mājiņas. Piemēram, 24 kvadrātmetru mājiņa (vienistabas dzīvokļa platībā) maksā ap 3000 eiro. Mājiņā var ievilkt visas komunikācijas, ierīkot labierīcības, to var siltināt un izmantot dzīvošanai ne tikai vasarā, bet visu gadu.

Siltumnīca, lapene, nojume, terase

Plēves siltumnīca ir sezonālas lietošanas būve ar kalpošanas laiku mazāku par vienu gadu, tāpēc to nevajag saskaņot būvvaldē.

Ar būvvaldi nav jāsaskaņo arī gatavas, saliekamas polikarbonāta siltumnīcas novietošana, ja to plānojat izmantot mazāk par vienu gadu.

Ja plānojat siltumnīcu izmantot ilgāk par vienu gadu, tad tās būvniecību var ierosināt kā pirmās grupas būvei ar paskaidrojuma rakstu, izdarot atzīmi (norādi) Būvniecības informācijas sistēmā: īslaicīgas lietošanas būve.

Īslaicīgas lietošanas būve ir būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kura jānojauc līdz minētā termiņa beigām.

Ar būvvaldi nav jāsaskaņo lapene, nojume vai paviljons, ja tā ir pirmās vai otrās grupas ēka bez pamatiem vai pamati nav dziļāki par 30 centimetriem, gadījumā ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku).

Ja terase ir savienota (saistīta) ar ēku, tā ietilpst ēkas kopējā apbūves laukumā, līdz ar to palielinās mājas kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis. Šādas terases būvniecība ir jāsaskaņo būvvaldē.

Vaļējai terasei, kas nav saistīta ar ēku, nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, un tās būvniecība nav jāsaskaņo būvvaldē.

Nav jāsaskaņo mazās arhitektūras formas – soliņi, smilšukaste, bērnu rotaļu mājiņa, dārza kamīns, suņa būda un voljers, un tamlīdzīgas būves.

Sirsniņmājiņa

Jaunas sausās tualetes viensētā parasti vairs nebūvē, jo lauku māju īpašnieki sanitāro mezglu izbūvē dzīvojamā ēkā. Ja iegādātajā lauku sētā ir sausā tualete, tad ir iespējams atjaunot seno sirsniņmājiņu.

Bedres vietā sausajā tualetē var ievietot tvertni, kuru periodiski iztukšosiet. Sirsniņmājiņu var labiekārtot, ievilkt elektrību, uzlikt roku mazgājamo ierīci un izlietni, nolikt ziepes, pakārt dvieli. Nelielo grīdas laukumu var noklāt ar linoleju. Izdevumi būs nelieli, toties pašiem būs patīkami.

Pilsētās un ciemos šajā jomā tagad ir stingras prasības. Ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Pilsētās un ciemos drīkst būvēt tikai hermētiski noslēgtas kanalizācijas tvertnes vai bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Ja ir hermētiska tvertne, būs jānoslēdz līgums ar sertificētu asenizācijas pakalpojumu sniedzēju un regulāri jāizmanto tā pakalpojumi.

Pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam bija līdz 2019. gada 1. janvārim jāuzsāk autonomo kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošana un tā jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. Proti, pašvaldībām ir jāapzina visas kanalizācijas bedres.

Katram kanalizācijas bedres īpašniekam ir jānodrošina, lai līdz 2021. gada 31. decembrim viņa kanalizācijas bedre atbilstu minēto valdības noteikumu prasībām, vai arī jāpieslēdzas vietējam kanalizācijas tīklam, ja tāds ir.

Pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt ciemus, uz kuriem šīs Ministru kabineta noteikumu prasības neattiecas. Šie noteikumi neattiecas uz lauku teritorijām ārpus ciemiem.

Aka, dīķis un zemes valnis

Akas tagad rok retāk, jo daudzi izvēlas ierīkot spices vai dziļurbumus. Likumā Par zemes dzīlēm rakstīts, ka zemes īpašnieki zemes dzīles drīkst izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas licences gadījumā, ja ierīko un izmanto grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem un diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 kubikmetrus pazemes ūdeņu.

Ar būvvaldi ir jāsaskaņo dīķa rakšana. Daudzās lauku viensētās kopš seniem laikiem ir dīķis saimnieciskām vajadzībām – lopu dzirdināšanai un dārza laistīšanai. Ja vēlaties iztīrīt veco dīķi, šie darbi nav jāsaskaņo.

Taču var rasties jautājums, kur liksiet izrakto grunti. Parasti īpašnieks atbild, ka turpat izlīdzinās. Vispārīgie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka: ja zemes līmeni paaugstina vai pazemina vairāk nekā par 50 centimetriem, tad kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu un iesniedz būvvaldē akceptēšanai.

Nereti īpašnieki vēlas uzbērt zemes valni, lai aizsargātu īpašumu no vējiem, tuvējās šosejas trokšņiem vai grants ceļa putekļiem. Arī zemes vaļņa izveidošanai vajadzīgs būvprojekts.

Dīķa rakšana ar virsmas laukuma platību līdz 0,5 hektāriem ir būvniecība un ierosināma ar paskaidrojuma rakstu kā pirmās grupas būve. Lielāka dīķa rakšanai nepieciešams izstrādāt būvprojektu.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/449320-ko-laukos-drikst-buvet-bez-projekta-un-saskanosanas

“Vēlos pārdot savu auto citai privātpersonai (par summu 12 000 eiro). Vai šādā gadījumā jāveic kāda deklarācija un jāmaksā nodoklis?” – jautā Alberts N.

Valsts ieņēmumu dienests informē – pārdodot personīgā lietošanā esošu automobili, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā.

Taču, ja auto pārdošanas cena ir 10 000 eiro un vairāk, ienākums ir jādeklarē, nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Bet, ja gada apliekamo ienākumu apmērs pārsniedz 62 800 eiro, tad deklarācijas iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.


https://www.la.lv/vai-deklarejami-ienakumi-no-auto-pardosanas