Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi bieži vien rada neskaidrības un veido nepareizus priekšstatus par to, kādas sekas var sagaidīt pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Ļoti bieži sastopami maldīgi uzskati, piemēram, ka mantojums ietver tikai īpašumus un uzkrājumus. Tomēr ar 2025. gada 1. janvāri ir stājusies spēkā jaunā mantojuma tiesību reforma, kas ievieš vairākas nozīmīgas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Šajā rakstā sniegsim skaidrojumu par galvenajiem aspektiem, kas jāzina katram, lai kliedētu populārākos mītus.
Pirmais mīts: mantojums ir pilnīgi par velti.
Kad tiek saņemts mantojums, nereti valda maldīgs priekšstats, ka viss, kas saņemts par velti, arī nodokļu ziņā būs "par brīvu". Tomēr likums raugās citādi – īpaši gadījumos, kad mantoto īpašumu nolemts pārdot. Tieši tad aktualizējas jautājums par kapitāla pieauguma nodokli – un arī par to, kā no tā, likumu ievērojot, var izvairīties.
Pati mantojuma saņemšanas procedūra nav bezmaksas pasākums. Mantojuma lietas izmaksas ietekmē: mantinieka šķira (jo tuvāka radniecība starp mantojuma atstājēju un mantinieku, jo zemākas izmaksas), mantojuma vērtība un mantošanas veids (likumiskā, testamentārā vai līgumiskā). Papildus tam, piemēram, nekustamā īpašuma izmaksas samazinās vēl, ja mantojuma atstājējs un mantinieks abi tur dzīvojuši un deklarēti. Savukārt tad, ja nekustamais īpašums laulātajam un tuviem radiniekiem novēlēts testamentā, uz pusi mazāka ir valsts nodeva par īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā.
Ja mantinieks pārdod mantoto nekustamo īpašumu, tam var tikt piemērots nodoklis no kapitāla pieauguma, kas pašlaik sastāda 25,5 %. Nodokļa apmēru nosaka starpība starp īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (mantotā īpašuma vērtību).
Otrais mīts: mantojums ir tikai vērtības – īpašumi un uzkrājumi
Viena no biežāk sastopamajām maldīgajām pārliecībām ir doma, ka mantojums attiecas vienīgi uz īpašumiem un finanšu uzkrājumiem. Tomēr patiesībā mantojums ietver arī mirušās personas atstātās finanšu saistības, piemēram, kredītus un citus parādus. Tas attiecas arī uz neapmaksātajiem rēķiniem, piemēram, komunālajiem maksājumiem un telefonsakaru rēķiniem. Tādēļ, pirms pieņemt mantojumu, mantiniekiem ir ļoti svarīgi noskaidrot visas mirušās personas saistības un to apmērus.
Sākot no šā gada 1. janvāra ir stājies spēkā jaunais regulējums, kas nosaka, ka mantinieku atbildība par mirušā parādiem ir ierobežota ar mantojuma apmēru. Tas nozīmē, ka, ja aizgājējs atstāj parādus, kreditori var piedzīt naudu tikai no mantojamās mantas, piemēram, īpašumiem, uzkrājumiem vai vērtīgiem priekšmetiem, un ne no mantinieku personīgajiem īpašumiem. Šīs izmaiņas ir ļoti svarīgas, jo tās nodrošina lielāku aizsardzību mantiniekiem pret neparedzētām finansiālām saistībām. Tomēr, ja mantojums jau ir bijis atsavināts, bojāts vai iznīcināts, tad mantiniekam var nākties segt zaudēto mantojuma vērtību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Šis regulējums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad mantojuma atstājējs ir miris pēc 2025. gada 1. janvāra. Ja aizgājējs ir miris pirms šī datuma, ierobežotā atbildība attiecas tikai uz nepilngadīgajiem un mantiniekiem, kuri mantojumu pieņēmuši ar “inventāra tiesību” palīdzību.
Trešais mīts: kreditors uzreiz pieprasa mantotā kredīta maksājumus aizgājušās personas tuviniekiem
Ja mantojums ietver kredītsaistības, mantiniekiem ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi uzņemties šo parādu atmaksu. Tomēr kreditoriem nav tiesību pieprasīt kredīta maksājumus, kamēr mantinieki oficiāli nav pieņēmuši mantojumu. Ja mantinieki aizkavē lēmumu par mantojuma pieņemšanu, banka var uzsākt mantojuma lietu un sākt piedziņu no mantojuma sastāvdaļām. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi informēt kreditorus par aizgājēja nāvi un pārrunāt saistību izpildes kārtību.
Ja mantojuma lieta tiek kavēta, mantinieki riskē ar parāda pieaugumu. Lai izvairītos no šī riska, mantinieki var turpināt veikt kredīta maksājumus pat pirms mantojuma lietas pabeigšanas. Ja mantinieks jau ir bijis līdzaizņēmējs vai galvotājs, viņa atbildība par kredītsaistībām paliek spēkā neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas.
Ceturtais mīts: ja esmu radinieks, es automātiski kļūstu par mantinieku
Bieži tiek pieņemts, ka radniecība automātiski nozīmē mantinieka statusu, bet tā gluži nav. Mantojumu vairs nevar pieņemt “klusējot”, ja jau cita ieinteresētā persona būs uzsākusi mantojuma lietu. Lai kļūtu par pilntiesīgu mantinieku, personai ir jāvēršas pie zvērināta notāra un jānokārto mantojuma lieta. Tāpat, piemēram, kopš 2020. gada ir iespēja mantojumā iekļaut arī pensiju 2. līmeņa uzkrājumus, taču svarīgi ir savlaicīgi izlemt, ko ar tiem darīt. Ja persona ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, viņš var nodot savu uzkrājumu saviem mantiniekiem vai pievienot to citas personas pensiju kapitālam, par to paziņojot valstij.
Ja persona nav norādījusi savu izvēli un mirusi pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrātais kapitāls tiek novirzīts valsts budžetā. Tādēļ ir svarīgi pieņemt lēmumu laikus un informēt par to tuviniekus, lai viņi zinātu, kā rīkoties. Tāpat cilvēkiem, kuriem ir apgādājamie, kuriem vēl būs nepieciešams atbalsts ilgu laiku, pirms lēmuma pieņemšanas ir ieteicams konsultēties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Apgādnieka zaudējuma gadījumā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, uzkrātais kapitāls tiks ņemts vērā tikai tad, ja tas tiek saglabāts valsts speciālajā pensiju budžetā.
Piektais mīts: ja esmu pieņēmis mantojumu, es varu to jebkurā brīdī atraidīt
Ir izplatīts uzskats, ka pēc mantojuma pieņemšanas mantinieks jebkurā brīdī var mainīt savu lēmumu un atteikties no tā. Tomēr tas ir maldīgs uzskats, jo mantojuma pieņemšana ir neatgriezenisks lēmums.
Jāņem vērā, ka mantinieks nevar pieņemt tikai daļu no mantojuma, piemēram, īpašumus un uzkrājumus, bet atteikties no daļas, kas saistīta ar parādiem. Mantojums ir nedalāms kopums, kas ietver gan aktīvus, gan pasīvus. Pieņemot mantojumu, mantinieks uzņemas atbildību par visām tā sastāvdaļām, neatkarīgi no tā, vai tās ir vērtīgas vai saistītas ar saistībām.
Noslēgumā ir svarīgi atzīmēt, ka mantojums ir ne tikai vērtīgs īpašums vai finansiāls ieguvums, bet arī būtiska atbildība. Pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā mantiniekiem ir jāapzinās, ka viņi uzņemās ne tikai tiesības, bet arī pienākumus, kas var būt saistīti ar dažādiem parādiem, kredītsaistībām un citiem pienākumiem. Mantojums ir nedalāms kopums, kas ietver gan aktīvus, gan pasīvus, un katrs mantinieks ir atbildīgs par to, ko viņš pieņem.
Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un finansiāliem zaudējumiem, mantiniekiem jābūt uzmanīgiem, rūpīgi izvērtējot visus iespējamos riskus un saistības pirms mantojuma pieņemšanas. Ja ir šaubas, ieteicams meklēt juridiskus padomus un skaidrojumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
