Spēkā jaunas aizņēmumu procentu likmes, kuras Eiropas Centrālā banka (ECB) savā pēdējā sēdē pazemināja par 0,25 procentpunktiem. Šis solis tieši ietekmējis arī "Euribor" likmi, kas šobrīd ir samazinājusies līdz 2% un būtiski ietekmē visus, kuri maksā hipotekāros kredītus. Rezultātā novērojams ievērojams pieaugums pieprasījumā pēc mājokļu aizdevumiem, kas sasniedz jaunus rekordus.
Banku pārstāvji uzskata, ka šī aktivitāte hipotekārās kreditēšanas tirgū nav saistīta ar jauno banku nodokli, bet gan ar samazinātajām aizņēmumu likmēm. Proti, kreditēšana kļuvusi pievilcīgāka tieši zemās procentu likmes dēļ, nevis tāpēc, ka bankas cenšas izvairīties no jaunā solidaritātes nodokļa, steidzami palielinot kreditēšanas apjomu.
Salīdzinot šā gada un iepriekšējā gada pirmā ceturkšņa rādītājus, redzams, ka 2023. gada pirmajos trīs mēnešos visas Latvijas komercbankas kopā izsniegušas hipotekāros aizdevumus 164 miljonu eiro apmērā, savukārt 2024. gada attiecīgajā periodā šī summa pieaugusi līdz 275 miljoniem eiro. Tas ir vairāk nekā 60% kāpums. Līdzīga tendence saglabājusies arī aprīlī un maijā.
"SEB" bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns norāda, ka nekustamo īpašumu tirgū valda augsta aktivitāte un klienti šobrīd daudz drosmīgāk uzņemas kredītsaistības. Kā būtiskāko iemeslu viņš min to, ka samazinājusies nenoteiktība saistībā ar "Euribor" pieaugumu. ECB apstiprinājusi likmes samazinājumu, un tas ir mudinājis cilvēkus uzņemties saistības un iegādāties mājokļus.
Viņš atgādina, ka pirms desmit gadiem "Euribor" bija pat negatīvs un būtībā neietekmēja kredītņēmējus, bet pirms aptuveni pusotra gada tas bija sasniedzis četru procentu atzīmi. Tagad, kad likme divas reizes kritusies, piemēram, 50 000 eiro hipotekārā kredīta ar 20 gadu termiņu ikmēneša maksājums ir samazinājies par aptuveni 40 eiro. Lai gan daudzi klienti lūdz pārskatīt arī bankas pievienoto procentu likmi, Opincāns norāda, ka tās ietekme ir minimāla.
Viņš arī piebilst, ka Latvijas Banka gan esot aktīvi popularizējusi informāciju par iespējām bez maksas refinansēt aizdevumus, tomēr pats process joprojām esot birokrātiski sarežģīts. Šīs aktivitātes, pēc Opincāna domām, daļēji bijušas mākslīgi veidotas un izraisījušas klientos vēlmi iesniegt refinansēšanas pieprasījumus. Tas radījis lielu slodzi bankas darbiniekiem, kavējot jaunu kredītu izsniegšanu.
"SEB" banka pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi tik lielu klientu pieplūdumu, ka pieteikumu izskatīšanas termiņš ir izstiepts līdz divām nedēļām. Daudzi klienti tomēr beigās izjutuši vilšanos, jo cerētais ieguvums no likmes pārskatīšanas bijis niecīgs.
Opincāns min piemēru: "Klients ar atlikušajiem 2000 eiro kredītā un tikai diviem gadiem līdz atmaksas beigām vēlas samazināt likmi. Bet reālais ietaupījums ir tikai daži centi. Šādi iesniegumi mums rada papildu administratīvo slogu, ko varētu novirzīt daudz produktīvāk – piemēram, jaunu kredītu izsniegšanā."
"Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais arī novērojis krasu aktivitātes pieaugumu. Viņš stāsta, ka gada sākumā gan interese, gan izsniegto kredītu apjoms mājokļu iegādei ir teju dubultojies. Maijā darījumu bijis par 60% vairāk nekā tajā pašā mēnesī pērn. Viņš arī uzsver, ka pieteikumu skaits saglabājas stabils visu gadu, un, pieaugot interesei, proporcionāli pieaug arī parakstīto kredītlīgumu skaits.
Uz jautājumu, vai kreditēšanas aktivitāti ietekmējis Saeimas lēmums par jauno solidaritātes iemaksu, kas stājās spēkā šogad un no kuras valsts cer iegūt gandrīz 100 miljonus eiro, visas bankas atbild noraidoši. Šis nodoklis tika noteikts, lai bankas dalītos ar milzīgo peļņu, ko tās guva no ECB straujā procentlikmju kāpuma, nevis no savas uzņēmējdarbības. Tomēr bankas uzsver, ka kreditēšana ir klientu intereses vadīta, nevis nodokļu motivēta.
"Luminor" pārstāvis Sausais apliecina: "Redzam tiešu korelāciju ar klientu interesi – tā ir galvenais dzinējspēks."
"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Normunds Dūcis arī uzskata, ka procentu likmju samazinājums ir galvenais faktors pieaugošajai kreditēšanai. Daudzi klienti, kas jau ir kredītņēmēji, ir pārpratuši medijos izskanējušo informāciju un cer uz likmju pārskatīšanu, taču bieži saņem atteikumus, jo pamata izmaiņām nav. Viņš piebilst, ka jaunais nodoklis nav mainījis banku vēlmi aktīvi izsniegt hipotekāros kredītus.
Dūcis uzsver: "Mēs vienmēr esam vēlējušies izsniegt vairāk hipotekāro aizdevumu, jo Latvijā šis tirgus bijis vislēnāk attīstītais Baltijā. Mūsu vēlme palīdzēt cilvēkiem iegūt mājokļus nav samazinājusies un nav saistīta ar nodokļiem. Arī kreditēšanas standarti nav mainīti."
Eksperti prognozē, ka, ja bankas kreditēšanas portfeli palielinās par vismaz 13%, tās varētu tikt atbrīvotas no solidaritātes iemaksām. Turklāt, ņemot vērā ECB plānus vēl vairāk samazināt likmes, kreditēšanas pieaugums, visticamāk, turpināsies.
