Новости

Līdz 2027. gadam iecerētais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns būvniecības nozarē šopavasar nonācis zem lupas vairākās ekspertu, uzraudzības un sadarbības grupās. Tiek izvērtēta ne tikai līdzšinējo pasākumu efektivitāte, bet arī veiktas korekcijas tiesību aktos, lai precīzāk un mērķtiecīgāk virzītos uz galveno mērķi – panākt, ka arvien lielāka daļa nozarē notiekošo darījumu notiek legāli, ar nodokļiem un pārskatāmību. Īpaša vērība šajā plānā piešķirta būvniecībai – nozarei, kur ēnu ekonomikas īpatsvars jau ilgstoši ir viens no augstākajiem valstī.

Diskusijās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apakškomisijā, kur spriests par ēnu ekonomikas samazināšanu būvniecībā, atzīts – ieviestie pasākumi nesuši rezultātu. Finanšu un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kā arī būvniecības nozares eksperti norāda, ka daļa ieviesto sistēmu, tostarp elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) un ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, bijuši īpaši efektīvi. Statistika to apliecina – laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam ēnu ekonomikas apjoms nozarē sarucis no 40% līdz aptuveni 28,7%.

Tomēr pēdējo gadu laikā, ņemot vērā globālos ekonomikas satricinājumus, tostarp inflāciju, būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, ēnu ekonomika atkal pieņēmusies spēkā. Patlaban tā būvniecībā ir aptuveni 34%, kas nozīmē, ka vairāk nekā trešā daļa no nozarē notiekošā joprojām izvairās no nodokļu nomaksas vai vispār netiek atspoguļota oficiālajā statistikā.

Svarīgi gan saprast, ka šis vidējais procents ir tikai aptuvens rādītājs, kas neatspoguļo visu ainu. Lielie infrastruktūras objekti un valsts pasūtījumi, kuros darbojas būvkomersanti ar skaidru darba laika uzskaiti un līgumiem, ir salīdzinoši caurspīdīgi un labi kontrolējami. Savukārt nelielie remontdarbi, privātmāju būvniecība un dzīvokļu pārveides projekti bieži vien norit ārpus jebkādas uzskaites – “pa draugam” vai “par skaidru”.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gusts Sproģis uzsvēra, ka lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars konstatējams tieši mazos un vidējos objektos. Nereti šajos gadījumos darbus veic fiziskas personas bez jebkādas juridiskas formas vai reģistrācijas – piemēram, flīzētāji, elektriķi, santehniķi, kuriem maksā “uz rokas”, nevis caur bankas pārskaitījumu. Un bieži vien arī bez līguma.

Šādās situācijās valsts zaudē ievērojamus nodokļu ieņēmumus – runa ir par miljoniem eiro. Vienlaikus pasūtītājam šis risinājums var šķist lētāks tikai sākotnēji – ja darbs netiek veikts kvalitatīvi, ja pazūd avansa nauda vai rodas konflikti, nav, pie kā vērsties. Tādējādi kopējās izmaksas mēdz pieaugt, un pasūtītājs ir pilnībā neaizsargāts.

Lai mainītu šo situāciju, šogad tiek sperti vairāki konkrēti soļi. Viens no būtiskākajiem – mainīts slieksnis, no kura būvobjektā obligāti jāievieš EDLUS. Līdz šim tas attiecās uz būvdarbiem, kuru vērtība pārsniedza 350 000 eiro, taču tagad šī robeža samazināta līdz 170 000 eiro. Tas nozīmē, ka daudz lielāks skaits objektu nonāks uzraudzības redzeslokā un būs jāievēro darba laika uzskaite.

Tāpat ir plānots, ka no 2025. gada būvniecības ieceres ierosinātājam būs jāsniedz precīzāka informācija par plānotajām izmaksām Būvniecības informācijas sistēmā. Sākot no 1. novembra, arī privātpersonām būs pienākums norādīt, no kurienes nāk finansējums būvdarbiem – aizdevums, uzkrājumi vai cita izcelsme. Šāda prasība ieviesta ar mērķi padarīt finansējuma plūsmu caurspīdīgāku un samazināt riskus, ka darbi tiek finansēti ar nelegāli iegūtiem līdzekļiem vai “aploksnes” algu atlikumiem.

No 2026. gada plānots vēl viens būtisks solis – precizēt EDLUS ticamības robežas. Patlaban pieļaujamā novirze starp uzskaitīto un reāli nostrādāto laiku ir 20%, taču to paredzēts samazināt līdz 15%, tādējādi samazinot iespēju manipulēt ar datiem par nodarbinātajiem un viņu atalgojumu.

Vēl viens aktuāls jautājums, kas joprojām izraisa diskusijas, ir būvniecība paša spēkiem. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, iedzīvotājs drīkst pats būvēt māju līdz pat 400 m² platībā. Tomēr, kā uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš, tik plašu ēku būvēt paša spēkiem praktiski nav iespējams, un bieži vien aiz šī statusa slēpjas nelegāli strādnieki. Tāpēc tiek rosināts šo slieksni samazināt līdz 170 m², jo lielākā daļa privātmāju tāpat ietilpst šajā izmērā. Ekonomikas ministrija šo priekšlikumu atbalsta, un, lai gan normatīvais regulējums vēl nav pieņemts, diskusijas par to turpinās ar mērķi panākt lēmumu līdz gada beigām.

Paralēli kontroles pasākumiem tiek domāts arī par pozitīvu motivāciju. EM izstrādā priekšlikumus, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par legāli nolīgta darbaspēka izmaksām. Tiek arī izskatīta iespēja ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu individuālajiem meistariem – tādiem kā flīzētāji, apmetēji, elektriķi – lai viņiem būtu vieglāk un izdevīgāk darboties legāli. LTRK pārstāvis uzsver: pat neliels nodokļu atvieglojums var būt pietiekams stimuls cilvēkam piekrist oficiālam līgumam un atteikties no “aplokšņu” maksājuma.

Citu valstu pieredze rāda – legalitātes veicināšanai vajadzīgs līdzsvars starp kontroli un motivāciju. Ja pasūtītājiem būvdarbu izmaksas varētu kļūt par attaisnotajiem izdevumiem un ļautu atgūt daļu nodokļu, viņiem būtu daudz lielāka vēlme sadarboties ar legāliem pakalpojumu sniedzējiem. Tā būtu ne tikai ēnu ekonomikas mazināšana, bet arī sabiedrības ieguvums kopumā – lielāka kvalitāte, lielāka drošība un lielāka pārredzamība nozarē, kas ietekmē ikviena ikdienu.

Нелегальная перестройка дома – не просто риск получить штраф. Это часто сложный юридический лабиринт, выйти из которого можно только с профессиональной поддержкой. Ниже мы делимся типичным примером, с которым обратились в наше бюро.

📍 Локация: Bezdelīgu iela, Ogre (точный адрес не раскрывается по этическим причинам)

🔨 Суть проблемы:

Собственник частного дома провёл реконструкцию, увеличив общую площадь застройки с разрешённых 195 м² до 222,2 м², тем самым превысив допустимую плотность застройки участка (норма — 30%). Проектные изменения не были заранее согласованы с буввалде.

⚠️ Что выявила строительная инспекция (Būvvalde):

1. Превышена площадь застройки – необходимо либо уменьшить здание, либо приобрести дополнительную землю (что практически невозможно в жилой застройке).

2. Дом не подключён к центральной воде и канализации – согласно нормативам, при наличии сетей в радиусе 50 м, автономные системы запрещены.

3. Окна новой стены выходят на участок соседа — при расстоянии менее 4 метров это требует регистрации так называемого gaismas servitūts (световой сервитут) в земельной книге.

4. Все указанные нарушения препятствуют вводу дома в эксплуатацию и могут повлечь повышенный налог.

🔨 Что такое Gaismas servitūts?

Это сервитут (право на свет), когда окна постройки расположены слишком близко к границе участка. Согласно 1091 статье Гражданского закона Латвии (Civillikums), установка таких окон возможна только с письменным согласием соседа, зарегистрированным в Zemesgrāmata (земельной книге).

🔨 Риски для владельца:

 Дом юридически считается незаконной постройкой (nelikumiska būvniecība).

 Без согласований невозможно получить ekspluatācijā nodošana (акт ввода в эксплуатацию).

 Būvvalde может применить штрафы, предписания на демонтаж, либо обложить объект повышенным налогом (līdz 3% no kadastrālās vērtības).

 Даже при продаже недвижимости возможны проблемы с банками, нотариусами и покупателями.

🔨 Выход из ситуации (что делаем мы):

Юристы и архитекторы BAU fonds разработали для клиента пошаговый план:

1. Подготовка нового генерального плана и корректировка проектной документации.

2. Подача заявки на проект подключения к сетям водоснабжения.

3. Юридическое сопровождение переговоров с соседом о согласии на сервитут (в том числе через компенсацию или договор аренды).

4. Получение временного разрешения на демонтаж элемента здания — как способ отсрочки применения санкций.

✅ Что нужно запомнить:

Самовольное строительство = долгосрочные последствия. Даже небольшое отклонение от проекта может повлечь многолетние задержки, штрафы и невозможность продать или узаконить недвижимость.

🔨 Нужна помощь?

Мы работаем по всей Латвии. Если у вас похожая ситуация – обратитесь за консультацией:

📍 info@baufonds.lv 

📍 baufonds.lv 

📍 Юридическое и архитектурное сопровождение от профессионалов

Katru gadu Latvijā tiek noslēgti ap 54 400 nekustamā īpašuma darījumu, un laika posmā no 2017. gada līdz 12. septembrim 2024. gadā to kopskaits sasniedzis 380 481, no kuriem 94 005 notikuši vien Rīgā. Tomēr aiz šiem iespaidīgajiem cipariem slēpjas vēl plašāka, vēsāka aina – cik liela daļa darījumu tiešām risinās caur oficiālajām, pārredzamajām procedūrām?

“Pelēkās” zonas realitāte

Ne mazāk kā 33 % Rīgas darījumu un 40–50 % reģionos izvēlas norēķināties par mākslīgi pazeminātām summām – šo fenomenu ļauj veicināt ne tikai nodevu likme, bet arī nodokļu slogs. No 2018. līdz 2023. gadam šādā pelēkajā režīmā veiktie darījumi sasnieguši aptuveni 100 miljonus eiro 

Nodevu un nodokļu slogs – vilinājums norēķiniem “pa daļām”

Darījumu skaitus būtiski ietekmē Latvijas noteiktā darījuma reģistrācijas nodeva – 1,5 % no summas, salīdzinot ar 0,1–0,2 % Igaunijā vai pat 17–34 eiro par vienu darījumu Lietuvā . Kapitāla pieauguma nodoklis 25,5 % (no 2025. gada 1. janvāra) padara oficiālu darījumu par emocionāli sāpīgu izvēli.

Izskats vienā piemērā: 

Dzīvoklis tiek pārdots par 51 000 eiro.

Iepriekš tas tika iegādāts par 31 000 eiro.

Kapitāla pieaugums = 51 000 € – 31 000 € = 20 000 €.

Nodokļa likme = 25,5%.

Aprēķins:

20 000 € × 25,5% = 5 100 €

Reģistrācijas nodeva 1,5% apmērā no pirkuma summas — 765 eiro.

VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte norāda, ka tikai aptuveni 40 % darījumu atbilst tirgus cenām. 

Pieaugusī motivācija samazināt cenu “labi darbojas kā pamudinājums grēkot” un var izraisīt gan VID koncentrētas pārbaudes, gan juridiskos sarežģījumus .

“Krēslas" zona

LANĪDA un Latvijas Banka vienojas, ka tirgu lielā mērā ietekmē tā dēvētā “krēslas zona” – darījumu joma, kurā vērtības netiek atklātas caur oficiāliem rādītājiem vai tiek norādītas nepatiesas cenas. Latvijas Bankas AML nodaļas vadītājs Kristaps Markovskis uzsver, ka līdz šim galvenās problēmas bija saistītas ar ārvalstu klientiem, bet patlaban dominē risks saistībā ar krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un sankciju pārkāpumiem 

2023.gada augustā LANĪDA konstatēja, ka īpaši darījumos bez hipotekārajiem kredītiem (ko banka vērtē sertificētā vērtētāja iesaistei), pārdevēji un pircēji apzināti norāda zemākas cenas Zemesgrāmatā, lai gan līgumi starp pusēm atšķiras. Šī stratēģija ļauj pircējam samazināt nodevas, bet pārdevējam – kapitāla pieauguma nodokļa apmēru.

Liela daļa darījumu notiek ar nelegālu starpnieku palīdzību – gan licencētu, gan ne – ļaujot izvairīties no AML kontroles. Tikai 20–30 % darījumu tiek slēgti caur licencētu aģentu un tikai 15 % – ar notāra klātieni. Tas padara pircēju neaizsargātu pret manipulācijām.

Daļēji oficiāli darījumi — ar daļu samaksas skaidrā naudā un daļu norādītu dokumentos —rada iespēju falsificēt patieso darījuma vērtību, tādējādi saglabājot vairākus tūkstošus eiro ārpus oficiālās uzskaites vai pakļaujot pircēju riskam saņemt atlīdzību tikai par dokumentos norādīto summu. 

Trešvalstu kanāli un AML problēmas

Kopš 2022. gada 24. septembra Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir aizliegts iegādāties īpašumus un tādā veidā saņemt uzturēšanās atļaujas. Tomēr darījumi joprojām var tikt veikti ar trešo valstu starpniecību, piemēram, caur NVS valstīs reģistrētām bankām, izmantojot uzņēmumu daļas vai necaurspīdīgus finanšu darījumus, kas apgrūtina šo struktūru pārraudzību no Latvijas iestāžu puses.

Fonā jaunais kadastra regulējums un nodokļu atvieglojumi

Saeima 2024. gada 30. maijā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai uzlabotu kadastrālās vērtības datu precizitāti un piemērotu šos datus valsts nodevām un zemes nomas maksām no 2025. gada. Pašvaldībām rodas iespēja svarīgos gadījumos piemērot atvieglojumus, piemēram, ģimenēm ar bērniem par nodokļiem 0,2–0,6 % robežās.

Ieteikumi drošības nodrošināšanai nekustamo īpašumu darījumos

Lai mazinātu riskus un pasargātu sevi no iespējamām krāpnieciskām situācijām, ir būtiski ievērot vairākus drošības principus. 

Pirmkārt, katrā darījumā ieteicams nodrošināt pret naudas atmazgāšanu vērstu pārbaudi (AML). Tas nozīmē, ka visā procesa gaitā būtu jāiesaista banka, notārs vai licencēts nekustamo īpašumu aģents — šīs puses ne vien nodrošina darījuma caurspīdīgumu, bet arī palīdz identificēt aizdomīgus finanšu plūsmu aspektus.

Otrkārt, kategoriski jāizvairās no daļējas samaksas skaidrā naudā. Pat šķietami nekaitīgs priekšlikums “zem galda” norēķināties par daļu summas var nākotnē pārvērsties par būtiskiem zaudējumiem vai nopietnām juridiskām sekām.

Treškārt, visa darījuma summa ir jādeklarē pilnā apmērā. Tas pasargās no nodokļu un nodevu paaugstinājuma riskiem, Valsts ieņēmumu dienesta papildu pārbaudēm un iespējamiem strīdiem ar darījuma partneriem vai iestādēm nākotnē.

Ceturtkārt, izglītoties par AML, sankcijām, kadastru un nodokļu likumiem, tostarp jaunajiem noteikumiem 2025. gada kadastrālajām vērtībām un pārejas periodiem.

Pieckārt, izmantot advokātu un ekspertu palīdzību īpaši, ja darījums saistīts ar trešvalstu bankām vai notiek caur uzņēmuma daļām.

Nekustamā īpašuma darījums Latvijā sen vairs nav vienkārša vai rutīnas procedūra — tas prasa juridisku precizitāti, emocionālu vērīgumu un pārdomātu finanšu plānošanu. Ja mērķis ir droši nokļūt savās sapņu mājās, izvairoties no kļūdām, krāpniecības un nevēlamiem pārsteigumiem, nepieciešams būt modram, informētam un rīkoties atbildīgi.

Mūsdienās Latvija kā valsts piedāvā arī noteiktus atbalsta instrumentus, kas vērsti uz lielāku caurspīdīgumu un drošību — gan kadastrālās vērtības precizēšanas iespējas, gan pārejas periodus nodokļu režīmu maiņai. Tomēr vissvarīgākais elements joprojām ir katra darījuma dalībnieka — gan pircēja, gan pārdevēja — personiskā atbildība: prasīt skaidrību, būt atklātam, pārbaudīt visu rūpīgi un izmantot profesionāļu palīdzību.

Varbūt tas nav vienkāršākais un lētākais ceļš, taču tas ir vienīgais, kas ved pie īpašuma, kuru tu ar pārliecību un mierīgu sirdi vari saukt par savējo.

Дом кажется готовым: есть стены, крыша, окна — возможно, даже жильцы уже обжились. Но один важный этап остался невыполненным — здание не сдано в эксплуатацию. С юридической точки зрения это означает, что оно не существует как пригодное для использования строение. Хотя на первый взгляд всё кажется в порядке, в реальности такая ситуация может повлечь за собой серьёзные последствия.

Когда строительство считается завершённым?

Чтобы здание можно было использовать по его назначению — будь то жильё, место торговли или иное — его в первую очередь необходимо официально сдать в эксплуатацию. Этот процесс включает проверку соответствия строительному проекту, получение заключений от различных контролирующих инстанций, а завершает его решение строительной комиссии (Būvvalde), подтверждающее, что здание готово к использованию.

Согласно части 2 статьи 21 Закона о строительстве (Būvniecības likums), использовать здание до его сдачи в эксплуатацию запрещено. И это не просто формальность — это вопрос безопасности и ответственности. Пока здание не принято в эксплуатацию, оно не считается надёжным и пригодным к использованию.

Что грозит при нарушении этих требований?

Использование здания без его официальной сдачи — это не только нарушение закона, но и реальный риск. Прежде всего, строительная служба или органы самоуправления могут начать административное производство и наложить штраф за самовольное строительство или незаконное использование строения.

Кроме того, подобная ситуация может повлиять на размер налога на недвижимость. Если строительные работы не завершены в течение определённого срока — восьми лет с момента выдачи разрешения на строительство — самоуправление имеет право применить повышенную ставку налога на недвижимость — до 3% от кадастровой стоимости, как это предусмотрено частью 4 статьи 3 Закона о налоге на недвижимость (NĪN likums). Такое налоговое бремя может стать серьёзным финансовым бременем.

Также важно отметить, что здание, не принятое в эксплуатацию, может оказаться неподлежащим страхованию. Страховые компании часто отказывают в выплатах, если объект не признан пригодным для эксплуатации. В случае пожара, затопления или других повреждений, владелец может остаться без компенсации.

Почему это не просто формальность?

Кому-то может показаться, что отсутствие акта сдачи — это мелочь. Ведь здание уже построено, всё стоит, люди живут. Но на самом деле такая ситуация создаёт реальные риски безопасности. Без сдачи в эксплуатацию никто официально не проверил, безопасны ли системы электроснабжения, вентиляции, водопровода и канализации. Это значит, что не исключены аварийные ситуации.

Если в здании произойдёт несчастный случай — например, обрушение конструкции или пожар — владелец может быть признан граждански ответственным за ущерб, причинённый другим людям или имуществу.

Как привести ситуацию в порядок?

Чтобы избежать всех вышеупомянутых проблем, владелец должен как можно скорее завершить процесс сдачи здания в эксплуатацию. Обычно для этого необходимо:

- подготовить всю требуемую документацию (утверждённые части проекта, заключения специалистов, геодезическую съёмку),

- подать заявление на сдачу объекта через Строительную информационную систему (BIS),

- организовать приёмку с участием строительной комиссии (бюро),

- получить акт о приёмке и официальный документ о сдаче в эксплуатацию.

Следует учитывать, что в разных самоуправлениях могут быть разные дополнительные требования, например, касающиеся подъездных путей, озеленения, противопожарных мер и пр.

Есть ли исключения?

Существуют определённые исключения, когда использование здания до сдачи в эксплуатацию всё же возможно. Например, в случае законсервированных объектов, если они не предназначены для постоянного проживания. Также бывают строительные работы, которые не требуют официальной сдачи, как это указано в Правилах Кабинета министров № 529. Однако такие ситуации необходимо оценивать индивидуально, желательно проконсультировавшись с местной строительной службой или сертифицированным специалистом.

В заключение

Использование здания до его официальной сдачи в эксплуатацию — это юридически рискованно и финансово невыгодно. Хорошая новость в том, что эту ситуацию обычно можно решить — главное, не откладывать её на неопределённый срок и своевременно взаимодействовать с самоуправлением.

Если вы уже приобрели такую недвижимость, не медлите — сдача объекта в эксплуатацию не только устраняет юридические риски, но и повышает его рыночную стоимость, надёжность и возможность страхования объекта.

Mājai ir jumts, sienas un pat logi – varbūt pat dzīvokļi jau apdzīvoti. Tomēr viens būtisks solis palicis neizpildīts – būve nav nodota ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka tā juridiski nemaz nepastāv kā izmantošanai gatava ēka. Lai arī no malas šķiet, ka viss ir kārtībā, likumā šādai situācijai ir pavisam cita nozīme – un arī nopietnas sekas.

Kad būve tiek uzskatīta par pabeigtu?

Lai ēku varētu izmantot atbilstoši tās paredzētajai funkcijai – dzīvošanai, tirdzniecībai vai jebkurai citai – tai vispirms ir jābūt oficiāli pieņemtai ekspluatācijā. Šis process ietver gan atbilstības pārbaudi būvprojektam, gan atzinumus no dažādām kontrolējošām institūcijām. Tikai pēc šādas saskaņošanas būvvalde izdod aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta otro daļu, būves izmantošana pirms tās nodošanas ekspluatācijā ir aizliegta. Šis aizliegums nav tikai formāla norma, bet būtisks drošības un atbildības jautājums. Ja ēka nav oficiāli nodota ekspluatācijā, tā nav uzskatāma par drošu, legālu un izmantošanai derīgu.

Kas notiek, ja šo prasību ignorē?

Dzīvot vai izmantot būvi, kas vēl nav nodota ekspluatācijā, ir ne tikai prettiesiski, bet arī riskanti. Pirmkārt, būvvalde vai pašvaldības institūcijas šādā gadījumā var uzsākt administratīvās lietvedības procesu un piemērot sodu par patvaļīgu būvniecību vai būves nelikumīgu izmantošanu.

Otrkārt, šāda situācija var ietekmēt arī īpašuma nodokļu aprēķinu. Ja būvdarbi netiek pabeigti noteiktā termiņā – 8 gadu laikā pēc būvatļaujas izsniegšanas – pašvaldībai ir tiesības piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi līdz pat 3 % no kadastrālās vērtības (saskaņā ar NĪN likuma 3. panta ceturto daļu). Šāds nodokļu slogs var kļūt par smagu finansiālu nastu.

Papildu tam – bez ekspluatācijā nodošanas ēka var nebūt apdrošināma. Apdrošināšanas sabiedrības nereti atsakās segt riskus vai atlīdzības prasības, ja ēka nav likumīgi nodota ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka ugunsgrēka, applūšanas vai citu bojājumu gadījumā īpašnieks var palikt bez seguma.

Cik bīstama ir šāda "pelēkā zona"?

No malas tas var šķist kā formāls birokrātisks trūkums – “mājas taču stāv, cilvēki dzīvo”. Tomēr realitātē šāds stāvoklis rada būtiskus drošības riskus, jo bez pilnvērtīgas nodošanas ekspluatācijā nav veikta būves galīgā atbilstības pārbaude. Tātad – nav garantijas, ka inženiertīkli, elektroinstalācija, ventilācija un citas sistēmas darbojas droši un pareizi.

Turklāt, ja būve tiek izmantota un tajā notiek nelaime – piemēram, sabruk siena vai notiks ugunsgrēks, īpašniekam var nākties uzņemties pilnu civiltiesisko atbildību par nodarīto kaitējumu citiem cilvēkiem vai īpašumiem.

Kā šo situāciju sakārtot?

Lai izvairītos no visām iepriekš minētajām sekām, īpašniekam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt visus nepieciešamos soļus, lai ēka tiktu nodota ekspluatācijā. Parasti tas nozīmē:

- sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju (būvprojekta saskaņotās daļas, atzinumus, izpildmērījumus),

- iesniegt pieņemšanas pieteikumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS),

- organizēt būves pieņemšanas aktu ar būvvaldi,

- un saņemt lēmumu par nodošanu ekspluatācijā.

Šis process var būt atšķirīgs katrā pašvaldībā, jo katrai būvvaldei var būt savas papildu prasības, piemēram, attiecībā uz piekļuvi īpašumam, ceļiem, apzaļumošanu, ugunsdrošību u.c.

Kad dzīvošana nenodotā būvē tomēr ir iespējama?

Ir daži īpaši izņēmumi, kad ēku iespējams izmantot arī bez ekspluatācijā nodošanas – piemēram, konservētās būves gadījumā, ja tā nav paredzēta pastāvīgai izmantošanai, vai, ja tiek veikti būvniecības darbi, kuriem nav nepieciešama ekspluatācijā nodošana (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 529). Tomēr šie gadījumi ir specifiski un balstīti uz būvprojekta nosacījumiem – tos vienmēr jāizvērtē individuāli, konsultējoties ar būvvaldi vai sertificētu būvspeciālistu.

Noslēgumā

Lai arī var šķist vilinoši izmantot ēku pirms tās nodošanas ekspluatācijā – īpaši, ja būvdarbi jau pabeigti un viss “izskatās labi” – tas ir juridiski bīstami un finansiāli neizdevīgi. Labā ziņa – šo situāciju parasti var atrisināt, rūpīgi sakārtojot dokumentus un sadarbojoties ar būvvaldi. 

Ja īpašums ir jau iegādāts, taču vēl nav nodots ekspluatācijā – neatliec to uz nenoteiktu laiku. Būves nodošana ekspluatācijā ne tikai likvidē juridiskus riskus, bet arī paaugstina īpašuma vērtību un drošību.