Новости

Elektroenerģijas rēķinu pamatā veido trīs daļas, divas būtiskākās – maksa par elektroenerģiju un maksa par elektrības piegādi. Trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Lai rēķins par elektrību būtu iespējami zemāks, svarīgi rūpīgi izvērtēt vajadzības un patēriņa paradumus – mājsaimniecībā izmantotās elektroiekārtas, to darbināšanai nepieciešamo jaudu (slodzi), kā arī patēriņa apjomu.

Kam pievērst uzmanību, lai noskaidrotu, vai pastāv iespējas samazināt ikmēneša elektrības rēķinu? Četrus būtiskus ieteikumus sagatavojis elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls".

1. Zini sava elektrības pieslēguma fāžu un ampēru, kā arī patērēto kilovatstundu skaitu

Maksu par elektroenerģiju nosaka patēriņš – patērēto kilovatstundu (kWh) skaits un uz katru kWh attiecinātais elektroenerģijas tirgotāja tarifs. Gan pašu tirgotāju, gan konkrētu tarifu (produktu) pie šī tirgotāja izvēlas klients (tirgotāju tarifu apjomu ietekmē elektroenerģijas cena tirgū, bet atkarībā no patēriņa apjoma un paradumiem katram klientam izdevīgākais var būt kāds konkrēts elektroenerģijas tarifs).

Savukārt maksu par elektroenerģijas piegādi nosaka elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoru tarifi atbilstoši elektroapgādes infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. Šīs pozīcijas apjomu rēķinā ietekmē gan katra konkrētā klienta elektroenerģijas patēriņš, gan arī izvēlētā elektroenerģijas pieslēguma tehniskie parametri, ko izsaka fāžu (F) un ampēru (A) skaits.

Jo lielāka jauda izvēlēta, jo lielāka maksa par tās nodrošināšanu. Identiski ir ar patēriņu – jo lielāks ir piegādāto kWh skaits, jo lielāka ir maksa par elektroenerģijas piegādi.
Gan pieslēguma parametrus, gan arī detalizētus elektroenerģijas patēriņa datus klients var redzēt, autorizējoties "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv.

2. Izvērtē elektrības tirgotāju piedāvājumus un to nosacījumus

Proporcionāli lielāko daļu elektrības rēķinā veido maksa par pašu elektrību, tāpēc, pirmkārt, būtiski izpētīt mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņu. Ikstundas patēriņa dati klientiem pieejami lielākajā daļā tirgotāju klientu portālos. Pēc tam jāizpēta, vai pie tirgotāja izvēlēts patēriņa apjomam un paradumiem izdevīgākais tarifs.

Iespējas ir dažādas – fiksēta maksa ar dažādiem nosacījumiem, tirgum piesaistīts tarifs. Fiksēts tarifs nozīmē konkrētu un nemainīgu cenu par 1 kWh, savukārt tirgum piesaistīts tarifs nozīmē to, ka kopējā maksa par elektroenerģiju veidojas atkarībā no tās ikstundas cenas tirgū ("Nord Pool" biržā).

Izvēloties "biržas tarifu", svarīgi sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā katrā atsevišķā stundā un visaktīvāk elektroenerģiju patērēt tajās stundās, kad tā ir salīdzinoši lētāka.

Ir vērts laiku pa laikam papētīt piedāvājumus un nosacījumus pie dažādiem tirgotājiem, jo tie mēdz mainīties. Pētot nosacījumus, ieteicams arī pievērst uzmanību, vai nav paredzēta līgumsoda maksa par līguma laušanu pirms termiņa (ja ir, tad cik liela) un vai nav paredzēti kādi papildu maksājumi, piemēram, ikmēneša apkalpošanas maksa.

3. Izvērtē elektrības pieslēguma atbilstību faktiskajām vajadzībām

Otru pozīciju rēķinā veido maksa par elektrības piegādi, un tā dalās divās daļās – fiksētajā un mainīgajā.

Fiksētā ir maksa par pieslēguma nodrošināšanu, un tā ir atkarīga no klienta izvēlētās pieslēguma jaudas (slodzes). Lai nesanāktu pārmaksāt, ieteicams izvēlēties pieslēgumu ar tādiem tehniskajiem parametriem, kas būtiski nepārsniedz faktiskā patēriņa vajadzībām nepieciešamos.

Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju izmanto 1F vai 3F, 16-20A pieslēgumu (ap 90% dzīvokļu un ap 60% privātmāju iedzīvotāju). Šādi pieslēgumi ir piemēroti, lai nodrošinātu visas ikdienas pamatvajadzības: lietotu apgaismojumu, darbinātu veļasmašīnu, ledusskapi, televizoru, gludekli, elektrisko tējkannu un citas ierīces.

Jaudīgāks pieslēgums varētu būt nepieciešams īpašumos, kuros tiek izmantotas elektroierīces ar lielāku jaudu, piemēram, elektriskā plīts virsma, siltumsūknis, ūdens sūknis, kondicionieris un citi. Vairumā privātmāju un daļā jauno daudzdzīvokļu projektu izbūvēti 3F pieslēgumi, kas nodrošina efektīvāku elektrotīkla lietošanu.

Ja pieslēgums ir lielāks nekā 3F 20A, ir vērts izvērtēt, vai šāda jauda (slodze) nav par lielu ikdienas vajadzībām.  

Aprēķināt patēriņa paradumiem atbilstošu slodzi mājsaimniecībā var palīdzēt "Sadales tīkla" mājaslapā pieejamais slodzes aprēķina kalkulators. Papildu ieteikumus var jautāt elektrospeciālistiem.

Mainīgā tarifa daļa ir maksa par pārvadītajām kWh, un tā ir tieši atkarīga no mājsaimniecības ikmēneša patēriņa apjoma. Attiecīgi, šīs maksas apjomu, tāpat kā maksu par saņemto elektrību, iespējams ietekmēt, izvērtējot paradumus un lieki netērējot elektrību. Vienkārši energoefektivitātes paradumi ir, piemēram, izslēgt gaismu vai televizoru telpā, kurā neatrodies, vārīt ūdeni tikai vienai krūzītei kafijas, nevis pilnu tējkannu, savlaicīgi atkausēt saldētavu, iegādāties energoefektīvas mājsaimniecības ierīces un tamlīdzīgi.

4. Esi informēts par atbalstu aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem

Valdība ir noteikusi četras iedzīvotāju grupas, kurām pienākas īpašs aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalsts:

•  trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība  (persona);
•  ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti;
•  persona ar 1. invaliditātes grupu vai tās aizgādnis;
•  daudzbērnu ģimene.

No 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, ņemot vērā augsto elektroenerģijas cenu kāpumu un līdzšinējā atbalsta apjoma proporcionalitāti, šīm grupām ir noteikts 15 eiro (daudzbērnu ģimenēm – 20 eiro) atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju. Sākot ar 2023. gada 1. maiju, atbalsts būs – 5 eiro (daudzbērnu ģimenēm – 10 eiro) apmērā.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/554373-kas-tev-jazina-par-savu-elektribas-pieslegumu-lai-rekins-nebutu-lielaks-neka-gribetos

No 1.maija dabasgāzes tirgus, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, būs pilnībā atvērts. Mājsaimniecību lietotāji turpmāk varēs izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm - lietotājam un dabasgāzes tirgotājam -, savstarpēji vienojoties. Kas jāņem vērā?

Mājsaimniecību lietotājiem būs pieejami divu veidu produkti

• fiksētas cenas (cena nemainīga noteiktam periodam) un
• mainīgas jeb biržas cenas produkts (mainās atbilstoši cenai biržā).

Katram lietotājam ieteicams izpētīt tirgotāju piedāvājumus un pārdomāt, kurš no piedāvātajiem produktiem būs izdevīgākais saviem patēriņa paradumiem.

Mainīgas cenas produkts

Mainīgas cenas produkta gadījumā dabasgāzes cena lietotājam tiek noteikta atbilstoši TTF (Title Transfer Facility) dabasgāzes biržas cenai, un tā var mainīties katru mēnesi atkarībā no norisēm pasaules dabasgāzes tirgū. Jāņem vērā, ka tirgotāji var piemērot maksu par tirdzniecības pakalpojumu, kas arī jāatspoguļo piedāvājumā un rēķinā.

Fiksētas cenas produkts

Fiksētas cenas produktam ir divi līguma veidi - fiksētas cenas, tirgotājam un lietotājam vienojoties, un universālais pakalpojums (UP).

Fiksētas cenas gadījumā tirgotājs piedāvā noteiktu nemainīgu cenu noteiktā laika periodā. Līgums parasti tiek slēgts uz pusgadu vai gadu, bet var tikt slēgts arī uz diviem vai vairāk gadiem, vai bez noteikta termiņa. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgotājs var paturēt tiesības cenu mainīt, piemēram, reizi sešos mēnešos. Tādēļ, pirms fiksētas cenas līguma slēgšanas, ieteicams noskaidrot, cik bieži tirgotājs patur tiesības mainīt (pārskatīt) dabasgāzes cenu.

Tāpat arī tirgotājam ir pienākums vismaz mēnesi pirms līguma termiņa beigām par to informēt lietotāju, skaidrojot turpmākos rīcības variantus. Tomēr lietotājiem ieteicams arī pašiem sekot līdzi līguma termiņam un laicīgi apsvērt turpmāko izvēli. Slēdzot līgumu, jāpievērš uzmanība, vai paredzēta soda nauda par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Tas ir būtiski, ja lietotājs vēlēsies mainīt gāzes produktu vai slēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar citu tirgotāju.

UP līguma gadījumā (visiem tirgotājiem ir pienākums piedāvāt UP) tirgotājs saglabā dabasgāzes cenu nemainīgu 6 mēnešus. Spēkā esošu UP līgumu lietotājs jebkurā laikā var pārtraukt bez soda naudas piemērošanas. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis pakalpojums var būt dārgāks par citiem tirgū pieejamajiem.

Ko vēl svarīgi ņemt vērā?

• Dabasgāzes tirgotāju var mainīt katru mēnesi līdz esošā mēneša 15.datumam. Piemēram, ja līdz š.g. 15.aprīlim tiek noslēgts jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums, ar 1.maiju dabasgāzes piegādi nodrošinās izvēlētais tirgotājs. Savukārt produkta maiņu pie esošā tirgotāja var veikt katru mēnesi līdz esošā mēneša 31.datumam.
• Ar dabasgāzes tirgotāju piedāvājumiem var iepazīties tirgotāju tīmekļvietnēs vai konsultējoties telefoniski.
• Arī līgumu var pārslēgt tirgotāju tīmekļvietnēs vai arī telefoniski, bet pirms tam noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar tirgotāja piedāvājumu, jāizpēta ne vien dabasgāzes cenas piedāvājums, bet arī līgums un tā nosacījumi (piemēram, uz cik ilgu laiku līgums tiek slēgts, vai par dabasgāzi tiks piemērota fiksēta vai mainīga (biržas) cena, kāda ir dabasgāzes tirgus cena biržā līguma slēgšanas brīdī, vai un kāds ir sods līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā). Līguma nosacījumi nedrīkst atšķirties no lietotājam izteiktā piedāvājuma.
• Ja šobrīd dabasgāzi lietotājs saņem no AS "Latvijas Gāze" par SPRK regulētu tarifu un līdz š.g. 15.aprīlim nebūs izdarīta izvēle par jauna dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanu ar kādu no tirgotājiem, dabasgāzi lietotājs turpinās saņemt no AS "Latvijas Gāze" par universālā pakalpojuma (UP) cenu.
• Pamatā tirgotāju piedāvājumi paredz norēķinus atbilstoši katra mēneša patēriņam, iesniedzot skaitītāja rādījumu un saņemot rēķinu.
• Atsevišķi piedāvājumi paredz arī izlīdzināto maksājumu (maksā katru mēnesi vienādu summu, balstoties uz vēsturiski vidējo dabasgāzes patēriņu). Izlīdzinātā maksājuma gadījumā svarīgi apzināties, ka noteikta perioda beigās (ierasti pēc gada) tirgotājs veiks pārrēķinu atbilstoši faktiskajam lietotāja dabasgāzes patēriņam. Pārrēķina rezultātā var konstatēt gan to, ka lietotājs ir pārmaksājis, gan to, ka lietotājam ir vēl jāpiemaksā starpība starp izlīdzināto maksājumu un faktisko patēriņu un reālajām izmaksām. Proti, nesekojot līdzi faktiskajam dabasgāzes patēriņam un faktiskajām izmaksām, pēc pārrēķina var būt nepieciešams piemaksāt.
• UP gadījumā SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot UP piedāvājumu, ir ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos UP piedāvājuma nosacījumus un UP piedāvājumu izteikšanas veida pareizību.
• Savukārt, ja neizdodas atrisināt strīdu ar dabasgāzes tirgotāju par iespējami netaisnīgiem līguma noteikumiem vai negodīgu komercpraksi, konsultāciju var saņemt PTAC, rakstot uz pasts@ptac.gov.lv vai zvanot uz 65452554.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/554451-svarigakais-kas-janem-vera-majsaimniecibam-saistiba-ar-dabasgazes-tirgus-atversanu

Tuvojas pavasaris, un “zaļie pirkstiņi” kļūst nemierīgi! Dārznieka gēns neiznīkst – ne viens vien pilsētnieks prāto, kur kaut ko iesēt vai iestādīt, vai tas būtu sīpols podiņā uz palodzes, vai vesela dobe urbānajā mazdārziņā.

Kaut arī vairumā jauno projektu dzīvokļiem ir balkons vai terase, kur lolot savu pilsētas oāzi, kopumā lielajās pilsētās tā tomēr ir reta greznība. Vecajos namos balkonu lielākoties nav vai arī tie ir niecīga izmēra. Ko darīt, ja dārzu tomēr gribas iekopt? Ņemt talkā sienas! Padomus, kā veidot vertikālos dārzus, apkopojuši “Bonava Latvija” eksperti.

Kas tad īsti ir vertikālie dārzi?

Vertikālais dārzs – tā ir vertikālas telpas izmantošana augu audzēšanai neatkarīgi no konstrukcijas, uz kuras dārzs iekārtots, un oāzes izmēra. Lielākoties šādu dārzu ierīkošanai ir piemērotas ēku sienas, uz kurām dažādos radošos veidos tiek nostiprinātas pamatnes puķupodu vai kastīšu novietošanai, bet tie var būt arī žogi un sētas, balkona margas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, piemēram, metāla statīvi utt.

Turklāt vertikālos dārzus var ierīkot arī telpās, piemēram, iekārtojot zaļo sienu vai griestus. Tiesa, tas prasa īpaši rūpīgu plānošanu un augu izvēli, kuru nosaka telpā pieejamais apgaismojums, telpas izmērs un augstums, sienu un griestu konstrukciju izturība.

Būtībā tas arī ir viss, ar ko vertikālais dārzs atšķiras no parastā – tas plešas nevis platumā, bet uz augšu. Tāpat kā parasts dārzs, arī vertikālais dārzs ir atbilstoši jākopj.

Kā plānot vertikālo dārzu?

Pirmais un galvenais noteikums – laba hidroizolācija! Neatkarīgi no tā, vai vertikālais dārzs top telpās vai ārā, jārēķinās, ka nepareizi vai nepietiekami sagatavotu virsmu mitrums un augsne ātri sabojās. Tāpat jāpadomā par drenāžas sistēmu, lai auga saknes nejustos kā purvā. Ja liekajam mitrumam nebūs, kur aizplūst, saknes sāks bojāties un pūt.

Vēl viens būtisks aspekts ir apgaismojums. Sevišķi svarīgi tas ir iekštelpās, kur augiem jānodrošina pietiekami daudz gaismas, bet arī vertikālajā dārzā uz balkona vai terases par to ir jādomā – dienvidu pusē neizdzīvos augi, kam vajadzīga ēna vai pusēna, savukārt ziemeļos neaugs tie, kas mīl sauli.

Ir daudz veidu, kā izveidot savu vertikālo dārzu. Pie sienas piestiprināts režģis vai palete, aiz kuras dēlīšiem var ērti aizāķēt puķupodiņus, pie griestiem piestiprināts iekarināts puķupods ar nokarenu augu tajā, pašrocīgi uzmeistarots dārziņš no plastmasas pudelēm – nav obligāti nepieciešamas speciālas konstrukcijas, galvenais, lai kastes un podiņi turētos gana stipri un droši.

Vertikālā dārza iekopšanai var pieiet radoši un dot otru dzīvi dažādām savu laiku nokalpojušām lietām, piemēram, no auduma pašūtam apavu vai darbarīku organizatoram – katru tā kabatu var piepildīt ar zemi un iestādīt augu.

Interesants risinājums ir koka žalūzijas, starp kuru dēlīšiem gana labi jutīsies sukulenti vai ķērpji, kam nevajag daudz augsnes.

Kas jāņem vērā, kopjot zaļo sienu?

Dārzs paliek dārzs – tā kopšana pārāk neatšķiras no jebkura dārza uzturēšanas. Laistīšanas daudzums ir atkarīgs no kastes vai podiņa dziļuma, gaisa temperatūras, gaismas daudzuma un gaisa plūsmas. Vasaras karstumā augus nevajadzētu laistīt dienas vidū, lai tos neapdedzinātu, turklāt karstumā ūdens ātri iztvaiko, un augs nepaspēj atveldzēties. Labāk laistīt augsni, nevis saslapināt auga lapas, lai neveidotos sēnītes un miltrasa.

Protams, katram augam ir savas prasības un vēlmes neatkarīgi no tā, vai tas aug tradicionālā dobē vai pie sienas piestiprinātā podiņā. Tāpēc, pirms izvēlēties augus savai zaļajai sienai, ir vērts iepazīties ar to kopšanu.

Ēku energoefektivitāte pēdējos gados ir viena no aktuālākajām tēmām būvniecībā. Lai samazinātu ēku siltuma zudumus, ieteicams veikt to siltināšanu, kas ļaus jūtami ietaupīt uz apkures rēķina. Lasi tālāk un uzzini, kādi ir galvenie veicamie darbi, ja siltināšanā tiek izmantota akmens vate un līmjava.

Fasādes siltināšana – izvēles un varianti

Pamatā ārsienu siltināšanai ir divi izvēles varianti. Kā siltināšanas materiālus var izmantot akments vati vai putu polistirola plāksnes. Savukārt gala apdarē iespējams izvēlēties starp ventilējamo fasādi, kur starp siltinājumu un apšuvuma plāksnēm ir atstāta sprauga gaisa apmaiņai, vai t.s. mitro apdari jeb dekoratīvo apmetumu.

Šoreiz par darbiem, kas jāveic, ja mājas siltināšana tiek veikta ar akmens vati, savukārt gala apdarē tiek izmantots dekoratīvais apmetums.

Mājas siltināšana – darbu secība

Veicot siltināšanu, nepieciešams ievērot darbu tehnoloģiju, kā arī pieļaujamās laikapstākļu normas. Tāpat būtiski jau pirms darbu sākuma izdarīt izvēli par labu konkrētai gala apdarei.

1. Būvlaukuma sagatavošana un cokola hidroizolēšana

Vispirms ap ēku pa perimetru jāizrok tranšeja, kas nodrošinās piekļuvi cokolam. Gan siena, gan cokols jāattīra; jāpārbauda un jānovērtē virsma, ja nepieciešams, tā jālabo vai jāizlīdzina. Nākamais solis ir cokola gruntēšana un hidroizolācijas slāņa uzklāšana.

2. Cokola siltināšana

Tā kā cokols atrodas tuvu zemei un ir pakļauts mitruma iedarbībai, tas parasti tiek siltināts ar putu polistirolu. Plākšņu pielīmēšanai tiek izmantota līmjava; ja hidroizolācija veidota ar bitumena dispersiju, izmanto īpašas līmes.

3. Sienas gruntēšana

Nākamais darbu solis – sienas gruntēšana. Lai veidotos labāka saķere starp sienas virsmu un līmjavu, nepieciešama grunts, kas paredzēta tieši fasāžu siltināšanai.

4. Cokola līstes piestiprināšana

Lai varētu ķerties pie sienas siltināšanas darbiem, vispirms pa ēkas perimetru piestiprina cokola līsti jeb profilu ar lāseni – tas vienlaikus gan aizsargās siltinājuma apakšējo malu, gan veidos balstu akmens vates pirmajai kārtai. Līstes tiek stiprinātas arī ap logiem.

5. Akmens vates līmēšana

Pamatlikums – fasādes vate tiek līmēta, virzoties no lejas uz augšu. Akmens vates plāksnes tiek līmētas ar līmjavu. To uzklāj uz plātnēm tā, lai līmjava nenokļūtu plākšņu savienojuma vietās. Kad tā sacietējusi, akmensvates plāksnes pieskrūvē ar īpaši siltināšanai domātiem dībeļiem.

6. Stūru aizsargāšana un armatūras sieta uzklāšana

Gan stūri, gan durvju un logu stūri tiek nostiprināti ar īpašiem ietvariem. To līmēšanai izmanto armējošo līmjavu. Tālāk uz sienām un cokola tiek uzklāts īpašs stikla šķiedras siets – vispirms sieta izmēra laukumu noklāj ar līmjavu, tad liek sietu un piešpaktelē to ar līmjavu. Sieta savienojuma vietās jāievēro 10 cm pārlaide. Cokolam ieteicams veidot divas armēšanas kārtas. Svarīga ir kvalitatīva, materiāliem piemērota līmjava – cena nav pamata kritērijs, izvēle izdarāma, balstoties uz materiālu un produktu savstarpējo saderību.

7. Gruntēšana ar gruntskrāsu pirms dekoratīvā apmetuma

Kad armatūras slānis pilnībā sacietējis un izžuvis, virsma jāgruntē. Izmantojama gruntskrāsa, kas piemērota izvēlētā gala apdares veida sastāvam.

8. Virsmu gala apdare ar dekoratīvo apmetumu

Iespējams izvēlēties starp minerālu apmetumu, kas nopērkams sauso maisījumu veidā un pirms uzklāšanas pareizi jāsajauc ar ūdeni, un gatavo apmetuma pastu. Minerālu apmetums pēc tam jākrāso, gatavais apmetums jau ir tonēts. Dekoratīvo apmetumu ar faktūru uzklāj atbilstoši izvēlētajam faktūras tipam. Slāņa biezumam jāatbilst graudiņu jeb granulu lielumam.

Siltināšanas produktu un materiālu izvēle

Buvserviss.lv piedāvā jau savstarpēji salāgotas siltināšanas produktu sistēmas, kurās ietilpst gan līmjava, gan gruntis un apmetumi. Šādu sistēmu izmantošana nodrošina nevainojamu materiālu savstarpējo saderību, kas svarīga, lai gala rezultāts atbilstu gan funkcionālajām, gan estētiskajām prasībām.


https://www.la.lv/8-soli-ka-veikt-fasades-siltinasanu-ja-tiek-izmantota-akmens-vate-un-limjava

Pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, tika veikta arī “dzīvokļu reforma” – mainījās mājokļu īpašumtiesības, un tie ieguva jaunus saimniekus. Savukārt daļa dzīvokļu palika pašvaldību īpašumā, un vietvaras tos turpināja izīrēt iedzīvotājiem. Nu daļai šādu dzīvokļu īrnieku gaidāmas izmaiņas, un viņiem var nākties meklēt citu pajumti.

Uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas kādreizējie īpašnieki atguva savus īpašumus, tostarp arī dzīvojamos īres namus, kuri ar to īrniekiem slēdza jaunus līgumus, vai arī viņiem nācās meklēt citu dzīvesvietu. Savukārt pārsvarā padomju laikā celto ēku, kuri nonāca pašvaldības pārziņā, iedzīvotāji varēja savus dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem vai arī izpirkt. Tomēr ievērojama daļa iedzīvotāju, ja tā varētu teikt, palika, “karājoties gaisā”. Viņi savus dzīvokļus neprivatizēja un turpināja tajos dzīvot, pamatojoties uz vēl padomju laikā noslēgtajām īres tiesībām.

Pašvaldības vētī sociālos dzīvokļus

Vietvaras šos mājokļus vienkārši turpināja izīrēt iedzīvotājiem. Atkarībā no situācijas, vienā pašvaldībā šādu dzīvokļu bija vairāk, citā mazāk. Līdz ar to arī problēmas ar šādiem dzīvokļiem un to iedzīvotājiem vienviet bija lielākas, bet citviet pat vispār nebija. Ja kādai pašvaldībai šādu dzīvokļu bija pārpārēm, tad kaimiņu novadā tādu nebija vispār.

Daļu dzīvokļu pašvaldība, balstoties uz valsts likumdošanu par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā un vietējiem pašvaldības noteikumiem, kā sociālos dzīvokļus izīrēja maznodrošinātām/trūcīgām personām, bāreņiem, daudzbērņu ģimenēm, piesaistītajiem jaunajiem speciālistiem, vientuļajiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem, kuru mājokļi bija cietuši, piemēram, ugunsgrēkā vai plūdos (katrā pašvaldībā ir atšķirīgi saistošie noteikumi, kam šādi dzīvokļi un uz cik ilgu laiku jāpiešķir, bet “pa lielam” tie ir vienādi). Šo gadu laikā daļai šo īrnieku mainījies statuss, un viņiem “pēc papīriem” vairs nepienākas sociālais dzīvoklis. Piemēram, daudzbērnu ģimenei dzīvokli piešķir līdz laikam, kamēr bērni kļūst pilngadīgi un paši sāk pelnīt, jaunajam speciālistam īres līgumus slēdz uz noteiktu termiņu, bet kāds cits jau sen kā var būt izķepurojies no trūcīgā statusa, bet joprojām saņem pašvaldības atbalstu nodrošināšanā ar dzīvokli.

Savukārt viena otra pašvaldība savus dzīvokļus turpināja izīrēt, lai tie vienkārši nestāvētu tukši. Mainoties likumdošanai, pēdējā gada laikā teju visās valsts vietvarās uzsākta pašvaldības sociālo dzīvokļu revīzija: tiek pārslēgti īres līgumi, un daļu no tiem pašvaldības negrasās pagarināt. Līdz ar to daudzi sākuši bažīties, vai viņi drīzumā nezaudēs jumtu virs galvas.

Pašvaldības dzīvokli nevar iegūt “uz mūžu”

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 32. pants nosaka, ka pašvaldības komisija, kas lemj par sociālo dzīvokļu piešķiršanu, “nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamo telpu īres līgums”. Praksē pārsvarā tas ir uz diviem-trim gadiem, un, šim termiņam beidzoties, pašvaldība var vai nu līgumu pagarināt vai lauzt.

Atteikt turpmāko īrēšanu vietvara var gadījumos, ja īrnieks pārkāpis īres noteikumus, piemēram, dzīvokli nodevis apakšīrē vai mainījušies viņa mantiskie apstākļi. Viņš, piemēram, mantojumā ieguvis māju vai dzīvokli, vai arī dabūjis labi atalgotu darbu, kas viņam ļauj īrēt vai iegādāties dzīvokli par tirgus cenu.

Tuvāko gadu laikā pašvaldībai būs jāpāriet uz terminētajiem īres līgumiem ar dzīvokļu īrniekiem:

Mainās likumdošana

Pērnā gada 15. janvārī spēku zaudēja likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, un tagad regulējums par tā sauktajiem sociālajiem dzīvokļiem ietverts likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Tāpat aizpērn spēkā stājās arī jauns Dzīvojamo telpu īres likums. Nu vairs nepastāv arī tāds jēdziens kā beztermiņa īres līgums.

Pirmā pašvaldība, kas nopietni ķērusies klāt pašvaldības dzīvokļu īres problēmām, ir Jēkabpils novada dome. Tās priekšsēdētāja vietnieks Ainars Vasilis vietējai avīzei “Brīvā Daugava” paudis, ka pašvaldības dzīvojamajam fondam pietiktu ar 1150 dzīvokļiem, bet tādu ir ap 4000. Pusei no tiem ir nepieciešams kapitālais remonts, kas katram izmaksā no 20 līdz 25 tūkstošiem eiro, lai tos visus savestu kārtībā pašvaldībai būtu nepieciešami 75 miljoni eiro. Pašvaldībai nav ne līdzekļu, ne gribas, ne arī likumiska pamatojuma kapitāli remontēt visus šos dzīvokļus.

Jēkabpilī daļu īrnieku izliks no dzīvokļiem:

“Skan skarbi, bet tāda ir realitāte!”

Janvārī Jēkabpils novada pašvaldība iedzīvotājiem, kuri īrē pašvaldības dzīvokļus, bet kuriem pēc likuma nepienākas palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, izsūtījusi paziņojumus, ka līgumus pagarinās tikai uz pusgadu. Un šai laikā viņiem tad arī jārod risinājums – meklēt jaunu mājvietu vai arī izpirkt dzīvokli savā īpašumā (par to var maksāt ne tikai uzreiz, bet arī ilgtermiņā, summu sadalot piecu gadu termiņā).

Vai šāda situācija ir visā Latvijā? Ainars Vasilis saka: “Pilnīgi analogi noteikumi nav nevienam, jo situācija pašvaldībās ir atšķirīga. Ir tādas, kam ir pašvaldības īres dzīvojamais fonds, un tādas, kam tāda nemaz nav. Tepat blakus – Madonā – cilvēki savulaik privatizācijas procesa kartībā visus dzīvokļus ir iegādājušies īpašumā. Situācijas ir atšķirīgas, tāpēc nav jēgas salīdzināt un skatīties citu pašvaldību piemērus.”

Viņš “Brīvajai Daugavai” uzsver: “Nu nav tā, ka tagad cilvēkus izliek uz ielas. Brīdina, uz pusgadu līgumu vēl pagarina, lai cilvēks meklē risinājumu, un pašvaldība arī to meklēs. Un nekādas masveida izlikšanas nav. Ir vienkārši sācies tas laiks, kad saistošie noteikumi un Īres likums jāpiemēro. Un piemēro tikai tiem, kam beidzas īres līguma termiņš. Tas process vēl turpināsies gadiem. Tas ir tikai sākums, ir tikai pirmie, ko tas skar.”

Ainars Vasilis apzinās, ka šis ir grūts process: “Es saprotu, ka šobrīd dažiem ir grūti to apzināties, ja visu mūžu ir dzīvots ar domu, ka dzīvoklis man vienkārši pienākas. Bet jābūt apziņai, ka tas nav mans un ka man pašam jādomā, kā es virzīšu savu tālāko dzīvi. Skan skarbi, bet tāda ir realitāte.”

Pašvaldības var rīkoties pēc sava prāta

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders Vidusdaugavas televīzijai teica, ka pašvaldībai neesot obligāts pienākums pārskatīt tos īres līgumus, kuri noslēgti par dzīvokļiem, kas nav piešķirti kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, bet pašvaldībai esot tiesības to darīt: “Pašvaldībai principā ir divas iespējas, ko darīt ar neprivatizēto fondu. Viņi var paaugstināt īres maksu, bet otrs ceļš, ko viņi (Jēkabpils novada dome), acīmredzot, ir izvēlējušies, ir noteikt īsu termiņu un pēc tam atsavināt šos dzīvokļus”..

Līdz ar dzīvokļu īres likumdošanas maiņu un pēc pašvaldību reformas 2022. gadā Latvijas pašvaldības viena pēc otras (Ogre, Jūrmala, Jēkabpils, Dobele, Ādaži, Sigulda, Ludza, Saulkrasti, Madona, Smiltene un citas) gluži vai rindas kārtībā mainīja vai pieņēma jaunus saistošos noteikumus, kas reglamentē sociālo dzīvokļu piešķiršanas kārtību. Dažādo vietvaru noteikumu “skelets” pēc būtības ir vienāds, atšķiras nianses: uz kādu laiku tiek piešķirtas īres tiesības (viens-trīs gadi ar tiesībām to pagarināt), īres maksas aprēķināšanas formulas un tamlīdzīgi.

Arī galvaspilsētā pašvaldība aicina pārslēgt īres līgumus

Arī Rīgas dome pagājušā gada vasarā sākusi pašvaldības dzīvokļu īrniekiem izsūtīt vēstules, kurās informē par īres līgumu pārslēgšanu. Ja cilvēks nebūšot ar mieru, dome draudot ar tiesas darbiem.

“Dzīvokļu pārvalde ir sākusi izsūtīt īrniekiem attiecīgas vēstules. Automātiski līgumu grozīt mēs nevaram tāpēc, ka cilvēkam jāpauž sava brīva griba, viņam ir tiesības uz savu viedokli. Tomēr, ja cilvēks nevēlas pārslēgt līgumu, tad, atbilstoši likumam, pašvaldībai ir tiesības iesniegt prasību tiesā un lūgt tai pieņemt lēmumu par līguma termiņa noteikšanu,” Latvijas Televīzijai stāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Mārīte Javorska.

Viņa piebilst, ka, lai nezaudētu īres tiesības pašvaldības mājoklī, īrniekam ir jāievēro vairāki noteikumi. Pirmkārt, viņa dzīvesvietai jābūt deklarētai attiecīgajā adresē. Otrkārt, viņa īpašumā nedrīkst būt cits dzīvošanai piemērots mājoklis. Treškārt, visiem īres un komunālo pakalpojumu rēķiniem jābūt apmaksātiem. Ceturtkārt, municipālā dzīvokļa īrnieks nedrīkst bojāt pašvaldības īpašumu vai pazemināt dzīves kvalitāti citiem mājas iemītniekiem. Ja nebūšot nekādu problēmu, sola Mārīte Javorska, pēc diviem gadiem īres līgums tiks automātiski pagarināts. Tomēr pašvaldības dzīvokļa īrniekam jāņem vērā, ka viņu var palūgt pārcelties uz mazāku dzīvokli, ja konkrētajā platībā iemītnieku kļuvis mazāk. Un tas nekādi nav saistīts ar īres līguma termiņu.

Cik liela ir pašvaldības dzīvokļa īre?

Jāpiebilst, ka daudzās pašvaldībās, sākot no pagājušā gada vidus, tika noteikta jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksa, kas daudzviet nebija mainījusies pat desmit gadu. Valstī nav noteiktas vienotas maksas pašvaldības dzīvokļu īres maksas, un dažādās pašvaldībās tā var atšķirties pat vairākas reizes. Vienviet to nosaka pēc īpašuma kadastrālās vērtības, bet citviet maksa strikti noteikta pašvaldības saistošajos noteikumos.

Talsu novadā paaugstinās īres maksu pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem:

Zināšanai

Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu vienīgi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajām personām un ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus. Pašvaldības dzīvokļi ir paredzēti konkrētām iedzīvotāju grupām, galvenokārt maznodrošinātajiem, kā arī dažādām ārkārtējām situācijām.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14. pantā, un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.



https://jauns.lv/raksts/zinas/539951-pasvaldibas-sak-revidet-savu-dzivoklu-fondu-daudziem-bus-jaizvacas-no-gadu-gadiem-iretiem-dzivokliem

Ministru kabinets 7. martā atbalstīja jaunus būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas samazinās administratīvo slogu un vienkāršos būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgojot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Jaunā kārtība ļaus atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamie dati tiks iegūti no būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

• Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no būvniecības informācijas sistēmas.
• Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu.
• Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.
• Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs.
• Turpmāk VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti.
• Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.
• Ja ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama.
• Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Tieslietu ministrija akcentē būtiskākās izmaiņas, kādas paredz jaunie Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi:

• reģistrējot būvi, datus par būvi Valsts zemes dienests (VZD) iegūs no būvniecības informācijas sistēmas;
• I grupas būves vai II grupas palīgēkas uzmērīs tikai no ārpuses;
• telpu grupu apvienošanas vai sadalīšanas procesā nebūs nepieciešama apsekošana apvidū, ja būvniecības dokumenti neparedz konstruktīvas izmaiņas;
• inženierbūvju (piemēram, ceļi, tilti) reģistrācija tikai no dokumentiem;
• nodrošinās aktuālus datus par būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Izmantos BIS

Līdz šim bija spēkā Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kas paredzēja, ka, ierosinot būves kadastrālo uzmērīšanu, visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā būvniecības dokumentācija iesniedzama papīra dokumentu veidā.

Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no BIS, un minētie dokumenti ir jāuzrāda VZD tikai tad, ja tie nav pieejami šajā sistēmā.

Noteikumos Nr. 48 nav terminu “ēkas augstums”, “ēkas konstruktīvais elements”, “nolietojums”, “nolietojuma pieaugums”, “normatīvais nolietojums”, “normatīvais kalpošanas ilgums”, “faktiskais kalpošanas ilgums” skaidrojuma. Līdz ar to nav skaidru kritēriju, kas reglamentētu, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunajos noteikumos atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā ir aktualizēti būvniecības dokumentu nosaukumi un tajos lietotie termini.

Izziņa par lietošanas veidu

Viens no Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamajiem datiem ir ēkas un telpu grupas lietošanas veids, kas tiek izmantots kadastrālās vērtības aprēķinā. Būves un telpu grupas lietošanas veidu VZD reģistrē tikai no būvniecības dokumentācijas. Praksē bieži ir situācijas, īpaši vecākos projektos, kas akceptēti pirms 2014. gada 1. oktobra, ka nav noteikts būves lietošanas veids. Šādos gadījumos VZD vai klientam ir jāvēršas būvvaldē, lai no pašvaldības saņemtu izziņu par būves galveno lietošanas veidu un veiktu ēkas vai telpu grupas reģistrāciju.

“Process bija garš, smagnējs un strīdīgs,” saka VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperts Uldis Svilpe. “Bieži vien Kadastra informācijas sistēmā vai arhīva materiālos ir pieejama informācija, ka tā ir viena dzīvokļa māja vai šķūnis. Kāpēc cilvēks jādzen pēc formāla papīra? Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu. Tikai tad, ja klients apgalvos, ka ir mainīts lietošanas veids, tiks risināts jautājums par jauna dokumenta saņemšanu.”

Saimniecības ēkas uzmērīs no ārpuses

Normatīvie akti kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā noteic, ka būvniecības jomā paredzētās pirmās grupas ēkas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē no izpildmērījuma plāna.

Savukārt būvniecības jomā normatīvie akti paredz vienkāršotus būvniecības procesus visām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām.

Tomēr ir arī gadījumi, ka normatīvajā aktā noteiktajām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.

VZD vairs nemērīs inženierbūves

Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs, uzsver U. Svilpe.

Turpmāk varēs ierosināt inženierbūves (ceļu, ūdensvadu, torņu, elektrolīniju, ielu, tiltu u. c.) kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai plānu, kurā inženierbūve ir piesaistīta Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai, atbilstoši kurai ir nosakāma inženierbūves kontūra un apjoma rādītāji.

Ja ierosinātāja rīcībā nav izpildmērījuma plāna DGN vai DWG datņu formātā, pieļaujams iesniegt izpildmērījuma plānu arī papīra izdrukas veidā, ja tajā ir visi nepieciešamie rādītāji, kas raksturo inženierbūvi. Šajos gadījumos VZD veiks izpildmērījuma datu apstrādi, nosakot kontūru un iezīmējot inženierbūvi kadastra kartē.

Savukārt, ja nepieciešams aktualizēt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves datus un ja izpildmērījuma plānā ir ietverta informācija tikai par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu, VZD aktualizēs datus, izmantojot izpildmērījuma datus par atjaunoto vai pārbūvēto inženierbūves daļu un Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un grafiskos materiālus par nepārbūvēto inženierbūves daļu.

Apstrādājot iesniegtos izpildmērījuma datus un VZD rīcībā esošo informāciju, tiks aprēķināti visi inženierbūves apjoma rādītāji un noteikta visa inženierbūves kontūra, neveicot apsekošanu apvidū. VZD datus aktualizēs, ja ierosinātājs rakstveidā apliecinās, ka kopš pēdējās datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā tajā inženierbūves daļā, par kuru nav iesniegts izpildmērījuma plāns, nav veiktas konstruktīvas izmaiņas. Norādīto datu aktualizāciju varēs ierosināt arī ekspluatācijā nenodotām inženierbūvēm.

Minētais process samazina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 15 līdz 22 darbdienām, kā arī izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiks veikta inženierbūves uzmērīšana un apsekošana apvidū, norādīts likumprojekta anotācijā.

VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti. Kā aprēķinājuši VZD ekonomisti, tas līdz šim veidoja 10% no katra objekta apsekošanas laika.

Apbūves plāns

Noteikumos Nr. 48 tika norādīts, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam saskaņā ar normatīvo regulējumu bija jānodrošina visas zemes vienības apsekošana, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu.

“Ja kāda no ēkām pāriet zemes vienības robežu un daļēji iestiepjas kaimiņa teritorijā, VZD bija jāveic arī visas kaimiņa zemes vienības apsekošana. Tas bija diezgan absurdi,” stāsta U. Svilpe.

Turpmāk gadījumā, ja būve būs celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu sagatavos tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai. Ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu sagatavos būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēkai piesaistīta zemesgabala, kas piešķirts ēku un būvju uzturēšanai, grafiskajam pielikumam).

VZD apsekos un sagatavos apbūves plānu attiecībā uz visu zemes vienību tikai tad, ja VZD nebūs pieejams grafiskais pielikums.

Uzmēra ārtelpas

Noteikumos Nr. 48 tika noteikts, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos.

“Ja terase vai nojume bija iekļauta būvprojekta apjoma rādījumos, VZD to uzmērīja, bet ja nebija, tad sākās interpretācija,” skaidro VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperte Ieva Balčuna. “Būvju kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir fiksēt faktisko situāciju apvidū uz konkrēto datumu. Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.”

Apvienošana vai sadalīšana

Noteikumi Nr. 48 noteica, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana. Praksē ir konstatētas situācijas, ka tā ir veikta, taču pēc tās tiek ierosināta ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai bija atkārtoti jāveic visas ēkas vai telpu grupas uzmērīšana.

Jaunie noteikumi paredz: gadījumā, ja sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama. Ēka vai telpu grupa tiek sadalīta vai apvienota atbilstoši BIS pieejamajai vai uzrādītajai būvniecības dokumentācijai.

Pasūtījuma apturēšana

Būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildē VZD bieži saskaras ar situācijām, kad šo pakalpojumu nav iespējams izpildīt, jo, piemēram, nav nodrošināta iekļūšana uzmērāmajā objektā, nav iesniegta nepieciešamā būvniecības dokumentācija vai kopīpašnieku piekrišana pakalpojuma izpildei vai būvniecības dokumentācijā nav norādīti attiecīgie dati.

Šādos gadījumos VZD aptur pakalpojuma izpildi. Ir paredzēts, ka pakalpojuma izpildi var apturēt arī pakalpojuma ierosinātājs. Tomēr diemžēl ir gadījumi, kad iespējas apturēt pakalpojuma izpildi tiek izmantotas pat ilgāk nekā gadu, jo noteikumos Nr. 48 nebija noteikts, kāds ir maksimālais termiņš pakalpojuma izpildes apturēšanai.

Turpmāk paredzēts, ka būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Gadījumos, kad pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniegs kopējo termiņu – sešus mēnešus –, kā arī tad, ja nebūs novērstas iepriekšējās nepilnības, VZD teritoriālā struktūrvienība pārtrauks būves kadastrālo uzmērīšanu un šo pakalpojumu atteiks.

Mazinās garās rindas

Līdz ar izmaiņām būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos VZD paredz, ka mazināsies pieprasījums, lai saņemtu būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu. Paaugstināts pieprasījums izveidojās, jo līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā bija jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/349829-vienkarso-buvju-kadastralas-uzmerisanas-procesu-2023

Pēdējo gadu situācija un energoresursu cenu svārstības liek domāt par sava mājokļa energoefektivitāti. Energoefektīvi un pārdomāti mājokļi ne tikai ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas, bet arī atvieglo ikdienu, mazina energoresursu cenu svārstību ietekmi un ceļ mājokļa vērtību.

Par to, kādi ir energoefektīvās privātmājas būvniecības un renovācijas nosacījumi, kas jāņem vērā, lai uzceltu energoefektīvu vai pat pasīvu māju, kā izvēlēties ventilācijas sistēmu un kā parūpēties par mikroklimatu mājā, izvēlēties ēkas vadības risinājumus varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Kā uzcelt energoefektīvāko ēku Latvijā?” šī gada 12. aprīlī.

Ko nozīmē “pasīvā māja”?

Viens no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasīvo ēku projektēšanu Latvijā ir “CMB”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis teic, ka vislētākā enerģija ir tā, kuru mēs nepatērējam. Arī māja jāuzbūvē tā, lai tā tērētu pēc iespējas mazāk enerģijas.

“Pasīvais ēkas sertifikāts nav nekas mistisks. Tā ir vesela sistēma, kas nosaka un raksturo ēkas pēc to enerģijas patēriņa un komforta līmeņa. Iepazīstos to, ko nozīmē šis būvniecības princips, man tiešām ir nesaprotams, kāpēc jebkura ēka netiek būvēta pēc šāda standarta. Pasīvās ēkas ideja ir jau 30 gadu veca”, skaidro A. Dzirkalis.

“Protams, nevar prasīt, lai visas ēkas ir pasīvas, tas nav pašmērķis. Bet pēc iespējas vairāk ēkās ir jāizmanto pasīvo ēku standarti un komponentes.”

Kas tad ir pasīvā ēka? Ir pieci galvenie pasīvās ēkas pamatprincipi. Pirmais – ļoti laba siltumizolācija visām ēkas konstrukcijām. Otrais – kvalitatīvi logi un durvis, turklāt logi ir viens no veidiem, kas palīdz iegūt siltumu no saules gaismas. Treškārt – neizbēgami vajadzīga ventilācijas iekārta ar labu lietderības koeficientu, kas tērē pēc iespējas mazā enerģijas un nesilda apkārtējo vidi. Ceturtkārt, blīvas norobežojošās konstrukcijas. Savukārt piektais komponents ir konstrukcijas bez termiskiem jeb aukstuma tiltiņiem.

Tāpat šāda ēka būtu jānovieto pareizi dienvidu rietumu virzienu. Sienām, kurās būs lielākās atveres, jābūt vērstām tieši pret šīm debess pusēm. Tikpat svarīga ir ēkas konfigurācija, proti, jābūt pēc iespējas tuvākai kuba formai. Pasīvu ēku nevarēs uzbūvēt, ja tā būs mazāka par 120 m2 un ja būs tikai viens stāvs. Būtiska arī sienu un grīdu laukuma attiecība. Taču, būvējot arī mazāku un vienstāva ēku, var izmantot tos pašus pasīvās mājas elementus, lai uzbūvētu energoefektīvu māju.

Ēku var saukt par pasīvu, ja tās enerģijas patēriņš gadā ir ne vairāk kā 15 kW/m2. Tajā tiek nodrošināts vienveidīgs un labs mikroklimats gan vasarā, gan arī ziemā. Jāatzīmē, ka lielākais izaicinājums ir neļaut ēkai vasarā sakarst pārāk daudz. Ziemā temperatūra telpās nedrīkst būt zemāka par +22 grādiem, bet vasarā tā nedrīkst būt augstāka par +25 grādiem.

Šobrīd ir mums definētas “A” un “A+” klases ēkas, bet tās vēl ir patālu no pasīvā standarta. Patlaban “A+” klases ēkām enerģijas patēriņš ir noteikts zemāks par 35 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Tas jau ir diezgan viegli sasniedzams rādītājs, izmantojot pasīvās ēkas komponentes un pasīvo ēku projektēšanas standartus. Savukārt “A” klases ēkām būtu jāatbilst gandrīz visām jaunajām projektējamām ēkām, jo 60 līdz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā var sasniegt bez īpašām problēmām.

Plānojot ēkas būvniecību, jāskaita ne tikai tā nauda, ko iztērēs būvniecības laikā, bet arī tās finanses, kas būs jātērē vēlāk, to ekspluatējot.

“Esam uzbūvējuši pasīvās dvīņu mājas Mārupē. Tajās vispār nav apkures sistēmas, tādējādi nav izdevumu par apkuri. Ēkas ir tikai tik daudz dārgākas, cik būtu izmaksājusi apkures sistēma. Par siltumu gādā logu konstrukcija un cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, lietojot sadzīves tehniku,” skaidro Artis Dzirkalis.

Labākā izvēle privātmājai – saules paneļi un siltumsūknis

Elektrum Energorisinājumu vadības daļas tehniskais eksperts Jānis Ancāns skaidroja, kāds ir siltumsūkņu darbības princips, ar ko atšķiras siltumsūkņu veidi un kāpēc labākais risinājums ir siltumsūkņa un saules paneļu tandēms.

“Siltumsūknis darbojas līdzīgi kā visiem tik ierastais ledusskapis. Tas savāc āra gaisā vai vidē esošo siltumenerģiju enerģiju un novada to telpā, nodrošinot mums komfortablus apstākļus. Piemēram, gaiss – ūdens siltumsūknis sastāv no kompresora, siltummaiņa, izplešanās vārsta un radiatora, ko novieto ārpus mājas. Savukārt siltummainis ir saslēgts ar silto grīdu vai radiatoru sistēmu. Sistēmā cirkulējošu siltumnesēju kompresors saspiež, tas sasilst un siltummainī sasilda jau apkures sistēmā cirkulējošo siltumnesēju. Tālāk tas plūst uz izplešanās vārstu, izplešoties atdziest. Nokļuvis ārpus ēkas esošajā radiatorā, tas uzņem no vides siltumu un turpina ceļu uz kompresoru, lai cikls atkārtotos,” skaidro Jānis Ancāns.

Ir vairāki siltumsūkņu veidi. Gaiss – gaiss siltumsūknis parasti nodrošina vienas telpas apsildi. Šī iekārta darbojas līdzīgi kā kondicionieris. Tas var gan dzesēt, gan arī sildīt gaisu. Savukārt gaiss – ūdens siltumsūknis var nodrošināt gan apkuri, gan arī karstā ūdens sagatavošanu. Tam papildus var būt arī telpu dzesēšanas funkcija. Šīs sistēmas priekšrocība – nav nepieciešams izbūvēt āra kontūru. Zeme – ūdens siltumsūkņa lielākā priekšrocība ir tā, ka tas ir daudz stabilāks un nav atkarīgs no āra gaisa temperatūras. Šāds siltumsūknis nodrošina karsto ūdeni un apkuri, kā arī spēj nodrošināt labu dzesēšanu.

Siltumsūkni ir efektīvāk darbināt kopā ar siltajām grīdām. To temperatūra ir zemāka nekā radiatoriem, un siltumsūknis patērē mazāk enerģijas nepieciešamās temperatūras nodrošināšanai. Tā kā siltumsūknis patērē elektroenerģiju, tad to arvien biežāk uzstāda kopā ar saules paneļiem. Turklāt to saražoto enerģiju visizdevīgāk ir patērēt uzreiz, respektīvi, siltumsūkņa darbināšanai, tādējādi izpaliek izvedumi par enerģijas pārvadi, nododot to tīklā.

Māju vadības risinājumi

Kompānijas “Siemens” pārstāvis Andrejs Misjuks stāstīja par automatizētiem māju vadības risinājumiem, ko piedāvā uzņēmums
Tiesa, šie risinājumi vairāk piemēroti uzņēmumu ēkām, birojiem un daudzdzīvokļu ēkām, to apsaimniekotājiem. Taču “Siemens” ir arī risinājumi, kas būtu izmantojami arī privātmājās.

Andrejs Misjuks atgādināja par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”. Noteikumi paredz, ka nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz 2025. gada 1. janvārim jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu.

Mēs piedāvājam risinājumu “Connect box”. Šī sistēma ļauj savienot visas tās iekārtas, kas atrodas ēkā un ne tikai. Ar šo risinājumu tiek nodrošināts mākonī bāzēts vadības panelis, kas ļauj visu sistēmu pārvaldīt.

Sistēmā ir iespējams pieslēgt vairāk nekā 500 dažādu ražotāju ierīču, turklāt tā spēj saprasties ar 11 populārākajiem to pārvaldības protokoliem. Sistēmai ir intuitīvs lietotāja interfeiss, kā arī attālinātās pieslēgšanas iespējas. Tāpat arī padomāts par sistēmas kiberdrošību.

Veselīgs un komfortabls klimats ēkā

Rūdolfs Birnbaums no “Zehnder Baltics” stāstīja par veselīga un komfortabla klimata nozīmi mājoklī. Īpaši par to, kā nodrošināt svaigu gaisu mājoklī, neļaut no tās izplūst siltumam un vienlaikus gādāt ar to, lai gaiss nebūtu pārāk sauss.

“Kad māja ir uzbūvēta un noblīvēta, arī izmantojot elpojošus materiālus, aplami domāt, ka tie nodrošinās pietiekamu gaisa apmaiņu, lai pietiktu mājas iemītniekiem. Nepietiekamas gaisa apmaiņas un neizvadītā mitruma dēļ cieš cilvēku veselība, kā arī mājas konstrukcijas. Šveicē veikts pētījums apliecināja, ka Ar vēdināšanu, atverot logus, vien nepietiek. Pat regulāri vēdinot, guļamistabā gada griezumā nekvalitatīvs gaiss (CO2 līmenis vairāk nekā 1000 ppm) bija vairāk nekā 5000 stundu, bet telpās ar mehānisko ventilāciju gaisa kvalitātes problēmas bija tikai nedaudz vairāk kā 100 stundu gadā.

Energoefektīvās ēkās izmanto ventilācijas sistēmas ar rekuperatoru. Taču ziemā šādas sistēmas izžāvē jau tā sauso gaisu, tāpēc jādomā par gaisa mitrināšanu. Efektīvākas ir sistēmas, kas neļauj no ēkas izplūst daļai mitruma, kas ir no ēkas izvadāmajā gaisā. Pieejamas arī ventilācijas iekārtas, kurām ir samēra vai vasaras apvadkanālu funkcija. Šāda sistēma ļauj apmainīt istabās sasilušo gaisu ar vakarā aiz ēkas sienām esošo atdzisušo gaisu, tādējādi atdzesējot dienā uzkarsušās telpas. Protams, ja temperatūra ir pārāk augsta, var izmatot aktīvās dzesēšanas iekārtas – kondicionierus,” skaidro Rūdolfs Birnbaums.

Ko vēl spēj spuldzīte?

Kompānijas “Sylvania” pārstāvis Artūrs Zavjalovs iepazīstināja ar uzņēmuma piedāvātajiem apgaismojuma risinājumiem, kas noderēs kā privātmājas iekštelpās, tā arī dārzā.

“Apgaismojumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas regulē mūsu bioloģisko pulksteni. Dienas sākumā saules gaismā ir vairāk zilo toņu un tie mudina strādāt. Vakarā ir vairāk dzelteno un sarkano toņu, kas savukārt sagatavo naktsmieram. 90% no laika cilvēki pavada iekštelpās, tāpēc svarīgi ar apgaismojumu kopēt saules gaismas ritmu,” tā Artūrs Zavjalovs.

“Apgaismojums pašlaik arī piedzīvo strauju evolūciju, līdzīgi kā savulaik telefoni. Šobrīd iespēja sazināties ir pašsaprotama, un tiek pētīts, kādas vēl ir tālruņa iespējas. Tāpat pašlaik notiek ar spuldzēm un apgaismojumu kopumā.”

Spuldzes kļuvušas ne tikai par apgaismes, bet arī dizaina elementiem. Tajās ir kustības sensori, kas ļauj iztikt bez slēdžiem. Spuldzes, kuras, atkārtoti ieslēdzot, maina spilgtumu, vienlaikus tā taupot enerģiju. Tāpat ir slēdži, kam nevajag vadus un kas ne tikai spēj ieslēgt un izslēgt vienu spuldzi, dimmēt to, bet arī vienlaikus vadīt vairāk nekā 10 spuldžu. Viens un tas pats gaismeklis spēj piedāvāt gaismu ar dažādu temperatūru – 3000, 4000 vai 6000 Kelvina grādu, tādējādi, nopērkot vienādus gaismekļus, tos var izmantot dažādās telpās. Būtiska ir arī vienkāršota šo gaismekļu pieslēgšana, kas vairs neprasa specifiskas zināšanas. Šādu gaismekli spēj pieslēgt jebkurš.
Tāpat “Sylvania” sortimenta klāstā ir dārzam domātie gaismekļi, ko darbina saules panelīšu lādēti akumulatori. Arī šajā ziņā ir liela gaismekļu veidu un formu izvēle. Dārzam domātie gaismekļi var būt aprīkoti ar sensoriem, kas gaismu padara gaišāku, cilvēkam tuvojoties, un samazina spilgtumu, cilvēkam aizejot. Tas ļauj ietaupīt enerģiju un pagarina gaismekļa darbības laiku līdz nākamajai uzlādei.

Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā

Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.

Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem – 19. aprīlī “Videi draudzīga šodiena – zaļāka Latvija nākotnē“, 21. aprīlī “Elektroauto uzlādes risinājumi mazajam biznesam“, 26. aprīlī “Daudzdzīvokļu nami arī var būt energoefektīvi” un 24. maijā “Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?“.



https://www.la.lv/ka-uzcelt-energoefektivako-eku-latvija

Pašvaldību saistošie noteikumi nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu kopt piegulošo teritoriju, kas parasti problēmas sagādā privātmāju saimniekiem, jo daudzdzīvokļu, iestāžu un ražošanas ēku pārvaldītāji pārsvarā algo sētniekus vai uzkopšanas kompānijas, kas veic apkārtnes sakārtošanu. Savukārt privātmājas saimniekam pašam jāņem rokās slota, grābeklis vai izkapts. Bet ko darīt, ja spēki to vairs neatļauj?

Žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Andrejs sūkstas: “Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka man ir jāveic piegulošās teritorijas kopšana. Proti, jāpļauj un jāsavāc manam īpašumam piegulošās teritorijas zālājs. Esmu to darījis vairāk kā 50 gadus, bet nu vairs to fiziski nespēju. Vērsos pašvaldībā pēc risinājumu, lai pašvaldība nopļauj un savāc zāli, bet es par to samaksāšu. Atbilde bija, ka pašvaldība nedrīkst ņemt naudu no privātpersonām par pašvaldības teritorijas sakopšanu, tāpēc tāds pakalpojums netiek sniegts. Bet ko man darīt? Domāju, ka šis jautājums varētu interesēt daudzus, jo neesmu tak vienīgs, kam zuduši jaunības spēki, piegulošā teritorija jākopj, bet pašvaldība nepiedāvā pakalpojumu, ko es varētu likumīgi izmantot. Vai pašvaldība vispār drīkst uzlikt pienākumu kopt pašvaldībai piederošu privātpersonas īpašumam piegulošu teritoriju, ja paralēli šim pienākumam pašvaldība nenodrošina legālu iespēju privātpersonai apmaksāt šo obligāto kopšanu?”

Pašvaldība nav tirgus dalībnieks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura pārrauga pašvaldību jomu, “Likumam un Taisnībai” atbildēja:

“Pašvaldība nosaka prasības teritorijas kopšanai un uzturēšanai, taču veidu, kādā prasību ievērošana tiek sasniegta, izvēlas pats nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas īpašnieks. Īpašnieks teritorijas sakopšanu var veikt ar saviem spēkiem un darba rīkiem, var šo uzdevumu uzdot par atlīdzību veikt kādam citam. Pati pašvaldība nav tirgus dalībnieks, kura pamatnodarbošanās ir teritorijas kopšanas un uzturēšanas darbi. Nereti uzdevumu kopt un uzturēt nekustamo īpašumu pašvaldība uzdod pašvaldības dibinātai kapitālsabiedrībai. Tad ar līgumu pilnvarotā pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina pašvaldības teritorijas kopšanu un uzturēšanu. Vai pašvaldībai ir kapitālsabiedrība šādu uzdevumu veikšanai, vai konkrētā pašvaldības kapitālsabiedrība īsteno šādus uzdevumus par maksu privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumus vai to piegulošajās teritorijas, var noskaidrot pie attiecīgās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas pašvaldības nekustamā īpašuma piegulošā teritorija”.

Kas jākopj un kas nē? Kas no tā atbrīvots?

Teju visas Latvijas pašvaldības no šī pienākuma atbrīvo viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašniekus, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja viņas ir vientuļi pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām (sīkāk tas aprakstīts katras vietvaras noteikumos). Tādā gadījumā teritorijas uzkopšanu veic pašvaldība, bet pārējos gadījumos tas gulstas uz īpašnieka pleciem.

Šogad vairākas pašvaldības uzņēmās tīrīt sniegu, bet ne veikt zāliena pļaušanu, atkritumu un nokritušo lapu savākšanu, grāvju, caurteku un publiskā lietošanā esošo ietvju (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu) uzturēšanu līdz brauktuves malai (parasti ietves platumā līdz pieciem metriem). Savukārt zālāja nopļaušana īpašniekam jāveic, līdz garumam, kā tas noteikts pilsētas noteikumos. Piemēram, Jelgavā augošās zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus. Tāpat arī apstādījumos esošo koku zaru, dzīvžogu un citu apstādījumu stāvoklis jāuzrauga privāto zemju un privātmāju īpašniekiem: virs ietvēm zaru augstums pieļaujams ne zemāks kā 2,5 m un virs brauktuvēm – ne zemāks kā 4,5 m.

Un šādas prasības ir likumīgas. Latvijas Pašvaldības savienība ir informējusi, ka attiecībā uz piegulošās teritorijas kopšanu Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī  lietā Nr. 2013-20-03 pieņēma spriedumu, no kura izriet, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tikai šim regulējumam ir jābūt samērīgam, kā arī ir jābūt pašvaldības līdzdalībai publiskajā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā,  piemēram, saistošajos noteikumos nosakot, kādas teritorijas kops nekustamā īpašuma īpašnieks un kādas pašvaldība. Par saistošo noteikumu neizpildi var tikt piemērots administratīvais sods (šāds sods fiziskajai personai var variēt no brīdinājuma līdz pat 70 naudas vienībām (350 eiro) – red.).

Kādu vienotu maksu par sētnieka darbu nosaukt nevar, jo tas atkarīgs ne tikai no uzkopjamās teritorijas lieluma, bet arī tās atrašanās vietas.

Piemēram, kompānija “Clean R” norāda: “Sētnieka pakalpojumi ir viens no izplatītākajiem un biežāk pieprasītajiem “Clean R” servisiem. Tie pieejami gan daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem, gan individuāliem klientiem – uzņēmumiem un namīpašniekiem, kuriem jārūpējas par ietvju, kā arī plašāku teritoriju ikdienas uzturēšanu un uzkopšanu” un informē, ka “cena ir atkarīga no objekta atrašanās vietas un tipa”.

Vairāku pašvaldību mājaslapās arī minēti to dibināto kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu cenrāži. Tā Balvu novada pašvaldības aģentūras “San-Tex” sētnieka darba stunda izmaksā 8,47 eiro (ar PVN; brīvdienās un svētku dienās – dārgāk), bet hektāra zālāja nopļaušana, ja to pasūta “Talsu namsaimniekā” izmaksā 178,50 eiro.



https://jauns.lv/raksts/zinas/549820-pasvaldiba-pieprasa-kopt-majai-pieguloso-teritoriju-bet-speks-to-vairs-neatlauj-ko-darit

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kas nosaka, ka norāžu gadījumā par noziedzīgu darbību var nākties deklarēt mazāk nekā 10 000 eiro vešanu pāri ārējai robežai.

Latvijas ārējā robeža ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta.

Kompetentās iestādes amatpersona būs tiesīga pieprasīt, lai persona, kura šķērso valsts ārējo robežu un ved pāri mazāk nekā 10 000 eiro, aizpilda skaidras naudas deklarāciju, ja būs norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Personai būs pienākums nekavējoties aizpildīt un iesniegt skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu.

Kompetentās iestādes būs Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Valsts robežsardze, taču robežsardze tikai uz valsts ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kur muitas kontrole nav paredzēta. Šodien pieņemto likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šādas tiesību normas nepieciešamas, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites riskus Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā.

Tāds pats regulējums attiecināts arī uz nepavadītu skaidru naudu. Likumā precizēts, ka nepavadīta skaidra nauda ir nauda sūtījumā bez pārvadātāja.

Savukārt jau līdz šim likumā ir noteikts pienākums deklarēt skaidras naudas 10 000 eiro vai lielākā vērtībā vešanu pāri ārējai robežai.

Grozījumi veikti, lai īstenotu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un iestrādātu ES regulas normas, skaidrots anotācijā. Tajos precizēta skaidras naudas definīcija, kā arī vairākas administratīvas lietas.

Tā kā Latvijā pašlaik netiek nodrošināta skaidras naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas iesniegšana elektroniski, izmaiņu autori norāda, ka ar šodien pieņemtajiem grozījumiem šis jautājums atrisināts. Noteikts, ka deklarācijas pieejamas robežšķērsošanas vietās papīra formā, kā arī kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, un ka tās jāiesniedz kompetentās iestādes amatpersonai.


https://nra.lv/latvija/412007-pienem-grozijumus-par-skaidras-naudas-deklaresanu-skersojot-valsts-arejo-robezu.htm

“Kā sadalīt zemnieku saimniecību, šķirot laulību? Pēc kādiem principiem to dara? Vai iespējams, ka to sadala tā, lai viena puse nepaliek zaudētājos?” – jautā Veronika Jēkabpils novadā.

Zemnieku saimniecības manta

Zvērinātas advokātes Violetas Zeppas-Priedītes palīdze Krista Niklase klāsta, ka zemnieku saimniecības pārvaldību, mantas lietošanu un rīkošanos ar to regulē likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību, Civillikums un statūti, ja tādi zemnieku saimniecībā pieņemti.

Tiesa, šis likums neregulē zemnieku saimniecības īpašnieku laulības šķiršanas gadījumus atšķirībā no citām likumā regulētajām saimniecībām (piemēram, ģimenes uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju īpašnieku laulības šķiršanas gadījumā).

Toties tas regulē nosacījumus attiecībā uz zemnieka saimniecības mantu, rīcību ar to un īpašnieka mantisko atbildību. Proti, likums paredz, ka zemnieka saimniecības mantu veido zemnieka saimniecības īpašnieka manta. Attiecīgi zemnieku saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu. Tāpēc, šķirot laulību, nepieciešams identificēt, kāda zemnieku saimniecības manta atzīstama par laulāto kopīgu un kāda – par atsevišķu mantu.

Jāvienojas par kopīgās mantas sadali

Laulātie var vērsties pie zvērināta notāra, lai šķirtu laulību, ja par to ir vienojušies un nav kopīgas mantas. Ja ir kopīga manta, pie notāra laulību iespējams šķirt, ja starp abiem nepastāv strīds par mantas sadali.

Ja tomēr pastāv strīds, laulību var šķirt tiesa, taču arī tad laulātajiem jāvienojas par kopīgās mantas sadali. Tiesa arī nešķir laulību, ja attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

Civillikuma 89. pants paredz – abu laulāto kopīga manta ir viss, ko laulības laikā iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu līdzekļiem vai otra laulātā darbības palīdzību. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Savukārt Civillikuma 91. pants nosaka – laulātā atsevišķa manta ir, piemēram, manta, kas viņam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu, kā arī laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, un manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā.

Jāvērtē konkrētie apstākļi

“Katrs gadījums vērtējams atsevišķi, lai noskaidrotu, vai zemnieku saimniecības manta ir laulāto kopīga manta, kas pieļautu tās dalīšanu starp abiem laulātajiem, vai arī atsevišķa manta, kas, šķirot laulību, paliek tikai mantas īpašniekam. Līdz ar to jāvērtē dažādi apstākļi, piemēram, vai konkrēto zemnieku saimniecības mantu ieguva laulības laikā vai pirms tās, kuram no laulātajiem un kādās daļās ir nostiprinātas īpašumtiesības, vai manta iegūta ar laulāto kopējiem vai viena laulātā līdzekļiem vai arī ar otra laulātā cita veida darbības palīdzību, vai varbūt manta iegūta kā dāvinājums pirms laulības.

Jāņem arī vērā, ka tiesu praksē ir skatītas lietas par īpašuma statusa noteikšanu situācijās par zemnieku saimniecības zemi, kas laulības laikā piešķirta vienam laulātajam lietošanā, bet vēlāk izpirkta par abu laulāto privatizācijas sertifikātiem. Tāpēc arī šādiem apstākļiem jāpievērš uzmanība, šķirot laulību,” skaidro Krista Niklase.

Šķirot laulību, jāvērtē dažādi ar zemnieku saimniecībā ietilpstošo mantu saistīti apstākļi. Juriste iesaka – lai sadalītu zemnieku saimniecību tā, lai viens laulātais nepaliktu zaudētājos, ieteicams pirms laulības izšķiršanas vienoties par mantas sadali, kas noteikti ietaupīs resursus, kā arī ļaus pašiem vienoties par mantas sadali pēc saviem ieskatiem.

Tādā gadījumā jāvēršas ar laulāto kopīgu iesniegumu par laulības šķiršanu pie notāra. Par kopīgās mantas sadali laulātajiem jānoslēdz vienošanās, tā var būt pašu sagatavota vai vienošanās sagatavošanu uzticēt notāram. Šķirot laulību pie notāra, iespējams iegūt konsultāciju, kā dalāma manta. Notārs var vadīt arī mediāciju, kurā laulātie cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos.

Ja laulāto viedokļi atšķiras, strīds izšķirams tiesā.

Ielāgo!

Par mantas sadali zemnieku saimniecībā laulātajiem jāvienojas, pirms izšķir laulību.

Der zināt!

Laulātajam, kurš apgalvo, ka konkrētā ir viņa atsevišķa manta, ir pienākums attiecīgi – piemēram, ar maksājuma uzdevumiem, apliecinājumiem par izdevumu segšanu un citiem rakstveida pierādījumiem – to pierādīt.


https://www.la.lv/ka-dalit-zemnieku-saimniecibu-skir-oties

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

"Mājokļu pircēju pārliecības indeksa" dati par martu:

• 83 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (februārī – 85; janvārī -80; decembrī – 70; novembrī – 61; oktobrī – 45; septembrī – 36);
• 5% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%; oktobrī – 8%; septembrī – 12%);
• 51% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī – 51%; oktobrī – 55%; septembrī – 58%);
• 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%; oktobrī – 2%; septembrī – 2%);
• 31% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%; oktobrī – 26%; septembrī – 26%).

Martā jauno projektu cena otrreizējā tirgū Rīgas centrā vidēji svārstās ap 2500 EUR/ m², bet apkaimēs – 1930 EUR/ m² jeb par 2% mazāk nekā 2022. gada 4. ceturksnī. Līdz marta vidum galvaspilsētas apkaimēs reģistrēti 90 šādi darījumi. Vairāk nekā puse jeb 59% darījumu jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas centrā notikuši par 2000-3000 EUR/ m², bet gandrīz ceturtā daļa – 3000-4000 EUR/ m² cenu diapazonā. Runājot par mājokļiem sērijveida projektos, vidējās darījuma cena Rīgas apkaimēs nedaudz pārsniedz 1000 EUR/ m² - iepriekš šāds cenu līmenis novērots 2021. gada vasarā. Pieprasītākās apkaimes pēc darījumu skaita ir Purvciems (13%), Ķengarags (13%) un Imanta (10%), bet projektu ziņā priekšroka visbiežāk tiek dota lietuviešu projektiem. Konkrētās apkaimes ir populāras arī otrreizējā tirgus jauno projektu segmentā: pērn visvairāk darījumu notikuši projektos "Ķengaraga zieds", "Kaivas kvartālā", "Salnas 21" un "Jaunā Teika", savukārt Rīgas kreisajā krastā augstākā interese bijusi Imantas projektam "Metropolia". Kopumā šajos projektos pārdoti vairāk nekā 160 mājokļu, taču jāņem vērā, ka tie ir liela mēroga projekti ar apjomīgiem ēku kompleksiem un plašu piedāvājumu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, martā nedaudz pieaugusi pircēju interese pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem īpašumiem, prioritāri ņemot vērā tādus faktorus kā ērta lokācija, augsta energoefektivitāte un mūsdienīga apdare. Mājokļu tirgū šādu īpašumu nav daudz, tādēļ pircēji ir gatavi pacīnīties un piedāvāt augstāku cenu par sludinājumā norādīto – šādu pircēju īpatsvars šobrīd ir 2%. Vairāksolīšanas īpatsvars gan saglabājies nemainīgs kopš 2022. gada vasaras beigām, kad mājokļu tirgū sāka parādīties sabremzēšanās pazīmes.

Šobrīd mājokli par tirgus cenu īpašnieks vidēji var pārdot divu ar pusi mēnešu laikā. Salīdzinājumam – pērnā gada septembrī tam nepieciešamais laiks bija vien 36 dienas. Vidēji 5% no visiem īpašumiem tiek pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža – kopš februāra šādu mājokļu īpatsvars palielinājies par vienu procentpunktu. Galvenokārt situāciju ietekmē objekta cena, kuru īpašnieki nav gatavi pazemināt, neskatoties uz zemo pieprasījumu. Liela daļa īpašnieku ziemas mēnešos ieņēma nogaidošu pozīciju, vērojot nekustamā īpašuma tirgus dinamiku no malas un cerot uz pircēju intereses pieaugumu pēc apkures sezonas beigām. Ekspertu prognozes liecina, ka tie īpašnieki, kas nesamazināja cenas ziemas periodā, negrasās to darīt arī tagad. Mājokļu piedāvājumā tik tiešām atrodami īpašumi par tirgus situācijai neadekvāti augstām cenām, kas pircēju "meklē" jau ilgāk kā pusgadu – lielākoties tie ir dzīvokļi sērijveida projektos, kas tiek pārdoti līdz pat 20% dārgāk nekā to faktiskā tirgus vērtība. Ja šādi īpašumi tiktu izlikti pārdošanā par tirgus līmeņa cenām, pircējs visticamāk atrastos jau mēneša laikā.

Trešdaļa darījumu notiek bez kredīta piesaistes, savukārt 69% īpašumu iegādājas ar aizdevumu, turklāt, kā novērots, martā pircēji pirmajai iemaksai atvēlējuši krietni lielākas summas. Ņemot vērā arvien pieaugošo Euribor, kas visos likmes periodos šobrīd pārsniedz 3%, tādējādi sadārdzinot arī kredītmaksājuma apmēru, potenciālie pircēji meklē papildus veidus, kā veiksmīgāk realizēt plānoto īpašuma iegādi. Aktīvi tiek izmantotas ne tikai Altum programmas un personīgie ieguldījumi, bet arī piesaistīta radu palīdzība un pārdoti mantojumos iegūtie īpašumi.

"Daļa pircēju veikuši savdabīgu eksperimentu: objekti, kas rudenī tika izņemti no piedāvājuma, šobrīd sāk atgriezties sludinājumos, tādējādi īpašniekiem pārbaudot izmaiņas pircēju pieprasījumā un reakciju uz šā brīža īpašumu cenām. Pacietība sāk atmaksāties, proti, pircēji, kas nogaidījuši ar īpašuma iegādi, šobrīd kļuvuši daudz elastīgāki. Lai gan ievērojama pircēju daļa turpina raudzīties jauno projektu virzienā, tiek apsvērts arī otrreizējais tirgus kā starpposms ceļā uz mājokli pirmreizējā jaunajā projektā. Tāpat novērots intereses pieaugums saistībā ar zemes gabala iegādes iespējām, " stāsta "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Krietni lēnāk reaģē mājokļu tirgus reģionos. Pircēju aktivitāte Vidzemē** joprojām ir nogaidoša, intereses ziņā izceļas Cēsis un Valmiera, taču izvēli apgrūtina piedāvājuma trūkums – īpaši lauku īpašumiem un tehniski labā, kvalitatīvā stāvoklī esošiem dzīvokļiem par adekvātu tirgus cenu. Vairumā gadījumu darījumi notiek ar bankas finansējumu. Zemgalē tirgus ir rosīgāks un pircēji ir gatavi iesaistīties arī vairāksolīšanā; šāda situācija vērojama Jelgavā un tās novadā. Turklāt visai liels darījumu īpatsvars notiek par saviem personīgajiem līdzekļiem. Tāpat vērojama aktivitāte jaunu īres dzīvokļu un privātmāju lauciņā, top jauni projekti ilgtermiņa īrei.

Latgalē samazinājies to darījumu skaits, kas notikuši ar bankas finansējumu – lielākoties tiek iegādāti labas kvalitātes dzīvošanai gatavi īpašumi par tirgum atbilstošām cenām, kas jaunajam īpašniekam neprasa papildu ieguldījumus. Pircēji lēmumu par iegādi pieņem salīdzinoši ātri, jo šādu tehniski labā stāvoklī esošu īpašumu piedāvājums ir ļoti ierobežots. Daugavpilī un Rēzeknē trūkst jauno projektu un ēku renovācija norit gausi, tādēļ pamatā piedāvājumu veido otrreizējais tirgus. Privātmājas, kas neprasa lielus ieguldījumus un pārbūves, var pārdot divu līdz trīs nedēļu laikā, turpretī īpašumus ar cenām krietni virs tirgus līmeņa īpašnieki pārdod nevar jau vairāk nekā gadu, vienlaikus arī neapsverot domu par cenas samazināšanu. Lai šādiem īpašniekiem atspoguļotu reālo tirgus situāciju, nekustamo darījumu vadītājiem jāpieliek pūles un jāsagatavo detalizēta tirgus analīze ar līdzvērtīgiem darījumiem.


https://www.db.lv/zinas/euribor-bubulis-biede-mazak-atgriezas-pirceju-interese-par-majoklu-iegadi-511251

• Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi," norāda kompānijas pārstāvji.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzskata, ka otrdien, 11.aprīlī, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru kabinets, var tikt kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, KEM skaidri un gaiši pasaka - Latvijas valdībā nemeklēs veidus, kā atbalstīt LNG ekosistēmas izveidi valsts interesēs, bet meklēs veidus, kā turpināt vairot Latvijas enerģētisko atkarību no kaimiņvalstīm. AS "Latvenergo" jau ir sniedzis līgumiskas garantijas Klaipēdas LNG terminālim Lietuvā par tā izmantošanu 10 gadus, bet tagad Latvijas valdība uzdevusi KEM meklēt veidus, kā veicināt Paldisku termināļa tapšanu Igaunijā.

Kompānijā atzīmē, ka "Skulte LNG Terminal" nav saprotams, kāpēc Latvijas valdība un KEM tik ļoti nevēlas izmantot Latvijas dabisko konkurences priekšrocību un atbalstīt ražojošas un eksportējošas nozares izveidi, kāpēc atsakās no iespējas kļūt par Baltijas un visa reģiona gāzes apgādes centru.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve kopā ar LNG infrastruktūru Skultē būtu risinājums enerģētiskās neatkarības iegūšanai un arī ļautu Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam, un veicināt premjera piesaukto ekonomikas transformāciju. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu Latvijai nodrošinātu iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai, kā arī sekmēt Latvijas kā gāzes tirdzniecības centra izveidi.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji arī vērš uzmanību uz KEM paziņojumā minēto, ka Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM sākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.

Pēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvju paustā, nav skaidrs, kur ir pieejama šī "visaptverošā analīze", ja tā nav bijusi publiski pieejama līdz šim, un kā tieši izzinātas Latvijas iedzīvotāju intereses atbalstīt termināļa būvniecību Igaunijā. Turklāt, lai saņemtu īpašus nosacījumus Paldisku termināļa izmantošanā un Igaunijas valdība tiem piekristu, Ministru kabinetam ir vai būs jāsniedz kādi ticami solījumi. Tāpat kompānijas pārstāvjiem nav skaidrs, kas ir šie plānotie solījumi, ko Latvija ir gatava garantēt Igaunijai, bet nav gatava sniegt attīstītājiem Latvijā un kāpēc.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Paldisku LNG terminālim ir nepieciešams līdzvērtīgs kuģis kā Inko terminālī Somijā, kam nomas maksa ir 60 miljoni eiro gadā. Jebkāda dalība Paldisku terminālī Latvijas patērētājiem izmaksās ļoti dārgi, jo izmaksas būs jādala tikai uz Latvijas un Igaunijas patērētājiem un Latvijai būs jāsedz izmaksu lielākā daļa, jo Latvijas patēriņš ir aptuveni 2,5 reizes lielāks nekā Igaunijas. Tajā pašā laikā Skulte LNG termināla izbūves izmaksas būs 150 miljoni eiro.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, KEM paziņojumā teikts, "lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes LNG termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas, tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzsver, ka valdība nav nekādā veidā strādājusi ar kompāniju kā potenciālo investoru, tāpēc "Skulte LNG Terminal" gadījumā tas neatbilst patiesībai. Valdība un KEM nav atsaukusies uz vairākkārtējiem aicinājumiem tikties, kas, "Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, neliecina par labu pārvaldību.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka KEM paziņojumā teikts, "lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka klimata mērķu arguments šajā kontekstā ir demagoģisks. Gāzes patēriņš Latvijā nesamazināsies no tā, ir vai nav Latvijā LNG terminālis. Tas saruks, kad Latvijas elektrības ražošanas metodoloģija mainīsies par labu atjaunojamai enerģētikai.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji min, ka tuvākajos gados, jo īpaši atslēdzoties no BRELL loka, Latvija būs atkarīga no dabasgāzes, kas tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanas TEC. Vēsturiski Latvija ir lielākais gāzes patērētājs Baltijā, tāpēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvjiem nav skaidrs, kāpēc KEM ieskatā Latvijai jāgarantē un jāpadara Igaunijas terminālis "komerciāli pietiekamāks", bet ne Latvijā paredzētais.

Jau ziņots, ka valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa attīstītājiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka šīs terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Tāpat Čudars uzsvēra, ka KEM ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu.

Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021.gada nogalē, kā arī 2022.gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts - 2022.gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022.gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022.gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.

Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, sākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023.gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.

Tāpat vēstīts, ka 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.

Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

KEM tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu.


https://nra.lv/latvija/411163-skulte-lng-terminal-aicina-valdibu-neatteikties-no-idejas-par-saskidrinatas-dabasgazes-terminala-buvniecibu-latvija.htm

Mežs un zeme, uz kā tas atrodas, ir vērtība - tā pārdošana vai apsaimniekošanas pakalpojuma nolīgšana ir nozīmīgs lēmums, kuru veicot jābūt piesardzīgam, jo nekustamais īpašums ir populārs krāpnieku mērķis. Inflācijas laikā krāpniecības un zādzības īpaši pieaug - labticīgi mežu īpašnieki meklē papildu ienākumus un krāpnieki pastiprināti meklē aizvien jaunus guvumus.

Kā atpazīt krāpniekus? Biežāk sastopamie krāpniecības veidi

Bieži sastopami ir negodīgi starpnieki - uzņēmumi, kas pamanījušies iegūt meža īpašnieku datus - adresi, telefona numuru. Šādus datus aizsargā likums un to ieguve ir nelikumīga, tāpēc zvans no kāda potenciālā meža pircēja jau ir pirmais brīdinājuma signāls, ka šī mijiedarbība notiek ar potenciālo krāpnieku.

Vēl kāda no iespējamās krāpšanas pazīmēm pārsvarā ir darījumā piedāvātā cena. Turklāt šie darījumi lielākoties norisinās zibenīgā ātrumā, krāpnieki vēlas negodīgo darījumu noslēgt ātri, mākslīgi to steidzinot un nosakot kārdinoši izdevīgu īpašuma cenu. Process ir straujš un īss - nereti īpašums tiek pārdots vienā līdz divās nedēļās.

Aizdomīgs faktors ir arī vēlme kārtot darījumu bez notāra iesaistes un uzrādīt dokumentus, kas nav notariāli apstiprināti. Tādēļ ieteicams vienmēr iet garāko, bet drošāko ceļu un iepriekš pārliecināties par darījuma un dokumentu likumību.

Krāpnieki kļūst aizvien radošāki. Reizēm viņi maina reālu uzņēmumu rekvizītus, lai izkrāptu naudu - internetā tiek manipulēti šie dati un mijiedarbība notiek nevis ar reāli eksistējošu firmu, bet ar krāpnieku firmu. Līdzīgi, piemēram, darījuma procesā pēkšņi tiek paziņots, ka uzņēmums maina nosaukumu, bankas kontu vai citus nozīmīgus datus.

Kā neļaut sevi apmānīt?

Lai pasargātu sevi un mežu, svarīgi turēt acis vaļā un doties cauri pārdošanas vai pakalpojumu nolīgšanas procesam lēnprātīgi. Uzmeklē savu potenciālo darījuma partneri pats un neatsaucies uz piedāvājumiem, kurus Tev piedāvā telefona zvanos vai ierodoties Tavā īpašumā. Turklāt vienmēr ieteicams salīdzināt 2-3 dažādus piedāvājumus.

SIA Dizozols atgādina, ka vajadzētu painteresēties par to, kādas ir uzņēmuma atsauksmes un tā reputāciju, pieredzi, apgrozījumu, darbiniekiem. Saglabā mieru un nekad nesteidzies, pieņemot lēmumu! Neuzķeries uz steidzināšanu, spiediena izdarīšanu ar konkrētā brīža augstajām pieņemšanas cenām vai zemajām izstrādes izmaksām.

Jūs pieņemat lēmumus par savu īpašumu – savu un savas ģimenes banku, kas var jums nest ienākumus gan šobrīd, gan vēl paaudzēm ilgi. Tāpēc izdariet no savas puses visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka saņemat labāko iespējamo piedāvājumu tirgū, turklāt no droša un uzticama darījuma partnera.

Svarīgi: kādi norēķinu veidi jāpieprasa, lai garantētu maksimāli drošus darījumus?

Slēdzot līgumu par apsaimniekošanu, vienmēr vajag prasīt kaut daļēju priekšapmaksu – lai tā kalpo kā drošības garants vēl pirms tiek uzsākti mežizstrādes darbi – kā uzņēmuma leģitimitātes apliecinājums. Turklāt līgumā uzreiz vajag paredzēt norēķinu kārtību. Tā var atšķirties atkarībā no klienta vēlmēm, īpašuma izmēra un veicamajiem darbiem, bet uzreiz vajadzētu atrunāt, vai samaksa tiks veikta pēc katras aizvestās kokmateriālu kravas, reizi nedēļā, reizi mēnesī vai tad, kad darbi īpašumā būs pabeigti.

Pārdodot cirsmas un augošus kokus, vajadzētu izvēlēties visdrošāko norēķinu formātu, lai nevienā brīdī vienlaikus nenodotu savu īpašumu un samaksu par to vienās rokās. Respektīvi – visdrošākais variants būtu vienoties par konkrētu sadarbības modeli – naudas ieskaitīšanu darījuma kontā vai nodošanu glabāšanā notāram līguma slēgšanas brīdī, lai tā atrastos drošībā līdz visu formalitāšu sakārtošanai, nodrošinot īpašniekam pilnīgu drošību.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/552290-ka-neiekrist-krapnieku-lamatas

Lai gan kopš 2017 .gada Latvijas dabasgāzes tirgus ir atvērts, mājsaimniecībām līdz šim bijusi iespēja turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja - AS “Latvijas gāze” - par regulētu cenu. Vēl gāzi par tirgus cenu piedāvāja AS “Latvenergo” ar zīmolu “Elektrum”. No 1. maija tirgus tiks pilnībā atvērts un publiskā tirgotāja vairs nebūs. Tomēr neizskatās, ka tādēļ Latvijas iedzīvotājiem parādīsies daudz alternatīvu, jo šobrīd pakalpojumu mājsaimniecībām piedāvās vēl tikai viens papildus komersants. Arī prognozes par jaunu tirgotāju ienākšanu šajā segmentā un mājsaimniecību aktivitāti šobrīd ir mērenas.

Tirgus pakāpeniskā atvēršanās

Latvijā dabasgāzes tirgus tika atvērts 2017.gadā, bet, lai nodrošinātu pakāpeniskumu, mājsaimniecību lietotājiem pēdējos gados ir bijusi izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai arī iegādāties dabasgāzi par tirgus jeb neregulētu cenu no jebkura dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēta komersanta, kas nodrošina dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecību lietotājiem. Līdz šim vienīgais šāds komersants bija AS “Latvenergo”.

Enerģētikas likuma grozījumi paredz, ka no šī gada 1.maija likuma pants par publisko tirgotāju zaudēs spēku, un dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām Latvijā būs pilnībā atvērts. Kā skaidroja SPRK, tas nozīmē, ka regulēts tarifs saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām vairs nepastāvēs un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm – mājsaimniecībai un dabasgāzes tirgotājam – savstarpēji vienojoties.

Savukārt attiecībā uz “Latvijas gāzi” - SPRK vairs neveiks tās iesniegto dabasgāzes tarifu aprēķina pārbaudi. SPRK gan vēl arvien noteiks dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas tarifus sistēmas operatoram AS “Conexus Baltic Grid”, un sadales pakalpojumu tarifu – sadales sistēmas operatoram AS “Gaso”.

SPRK skaidroja, ka tirgus atvēršanas principi likuma regulējuma līmenī elektroenerģijas un dabasgāzes nozarēs veidoti līdzīgi. Atskatoties uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015.gadā, mājsaimniecībām bija iespēja vai nu izvēlēties citu elektroenerģijas tirgotāju, vai turpināt saņemt elektroenerģiju no “Latvenergo”, kas iepriekš bija elektroenerģijas publiskais tirgotājs. Tiem, kuri turpināja pakalpojumu saņemt no “Latvenergo”, nemainot produkta veidu, elektroenerģija tika piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros. Līdzīgi kā elektroenerģijas apgādē, arī dabasgāzes tirgotājiem pakalpojuma piedāvājumos mājsaimniecību lietotājiem būs jāiekļauj universālā pakalpojuma piedāvājums.

SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, ir ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus.

“Atteikšanās no saistītā lietotāja regulējuma primārais mērķis ir veicināt arvien lielāku dabasgāzes tirgotāju interesi par darbības uzsākšanu mājsaimniecību segmentā. Tādējādi tiks sekmēta lielāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un veicināta dabasgāzes tirdzniecība par ekonomiski pamatotām un konkurētspējīgām cenām,” skaidroja SPRK.

“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis gan norādīja, ka būtībā tirgus ir atvērts jau kopš 2017.gada, un vienīgais tirgotājs, kas joprojām strādā regulētā vidē, ir “Latvijas gāze”.

“Mēs kā publiskais tirgotājs esam regulētā tirgū, visi pārējie tirgotāji var piedāvāt mājsaimniecībām gāzi, un viņi to arī dara. Tāpēc gāzes līgumu portfeļi ir izveidojušies gan "Latvenergo", gan citiem tirgotājiem. No 2017.gada tā bija ļoti negodīga konkurence pret mums, jo tajā brīdī, kad mēs nopirkām gāzi labāk un cena auga, mūsu tarifs bija zemāks un visi konkurenti nevarēja ar mums cīnītie. Tajā brīdī, kad cena krita, bet mūsu tarifi bija apstiprināti uz pusgadu, visi konkurenti varēja piedāvāt par vienu eirocentu zemāk un cerēt atšķelt no mūsu portfeļa mājsaimniecības,” līdzšinējo tirgu raksturoja Kalvītis, piebilstot, ka savukārt no 1.maija visi būs vienādos apstākļos, jo “Latvijas gāze” tiks atbrīvota no šī pienākuma. “Mēs vienkārši dabūsim brīvlaišanas biļeti un mums vairs nebūs publiskā pienākuma rūpēties par mājsaimniecību enerģētisko drošību, tas tagad gulsies uz visu tirgu,” uzsvēra Kalvītis.

Kavēšanās ar noteikumiem

Universālā pakalpojuma pēdējās garantētās piegādes nosacījumi ietverti Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātājos Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos. Noteikumus valdība apstiprināja tikai 4.aprīlī un tirgotāji ir pauduši, ka to izstrāde ir būtiski novēlota.

Galvenokārt, tas ietekmē “Latvijas gāzi”, jo paredzēts, ka mājsaimniecības, kas neizvēlas citu tirgotāju, turpina pakalpojumu saņemt no uzņēmuma, kas līdz 30.aprīlim pilda publiskā tirgotāja funkciju. Šiem klientiem dabasgāze tiks piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros.

“Mums jau 15.martā būtu jāinformē klienti, lai viņi var domāt par līgumu pārslēgšanu vai tirgotāja maiņu, jo, ja 1.maijā kāds gribēs būt pie cita tirgotāja, tas ir jāizdara līdz aprīļa sākumam,” situāciju iezīmēja Kalvītis.

Arī “Elenger”, kas plāno dabasgāzi mājsaimniecībām sākt tirgot no 1.maija, valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte atzina, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas regulējums Latvijā ir ļoti novēlots, kas gan nemainīšot "Elenger" plānus par dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām.

Uzņēmumu viedoklim gan nepiekrīt enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis. Viņaprāt, noteikumu apstiprināšanas brīdim nav nozīmes, jo “universālais pakalpojums noteikti tiks apstiprināts”. Valdmanis skaidroja, ka tas noteiks savdabīgus cenu griestus, kā arī diapazonu cenām, ar kurām tirgotāji varēs operēt.

“Universālās cenas ietekme veidosies ilgtermiņā. Ir sagaidāms, ka tirgotāji, īpaši valsts kapitālsabiedrības, centīsies šo cenu noteikt ekonomiski pamatotu un piesaistīt vairumtirdzniecības cenai,” teica Valdmanis, skaidrojot, ka universālais pakalpojums būs kā garants, ka ilgtermiņā tirgotājiem nav iespējams veidot ļaunprātīgas virspeļņu.

“Ja paskatāmies uz citiem pakalpojumiem, cenu konkurence parasti veidojās krietni zem universālā pakalpojuma cenas,” stāstīja Valdmanis.

Regulējums beidzot ir

Valdība 4.aprīlī atbalstīja KEM izstrādātos grozījumus Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz universālā pakalpojuma nosacījumus, kā arī pēdējās garantētās piegādes noteikumus no 1.maija. Regulējums nosaka, kas un kā piegādās dabasgāzi mājsaimniecībām, kuras līdz šim pirka dabasgāzi par regulētu cenu, kā arī, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, noteikta maksimālā dabasgāzes cena, kas tiks sākotnēji piemērota tiem lietotājiem, kuri 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies dabasgāzes tirgotāju.

KEM skaidroja, ka universālā pakalpojuma mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums. Universālais pakalpojums paredz nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka universālais pakalpojums piemērots gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, regulējumā paredzēts, ka universālo pakalpojumu tirgotājam ir tiesības diferencēt atkarībā no patēriņa profila.

Lai izvairītos no "paradoksāla produktu izcenojuma, kas īstermiņā varētu radīt būtisku lietotāju interešu aizskārumu", regulējumā noteikts, ka universālais pakalpojums nedrīkst pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu.

Savukārt pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek piemērots kā īstermiņa risinājums uz laiku ne ilgāku kā seši mēneši gadījumos, kad lietotājs nav savlaicīgi izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī gadījumos, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots.

Turklāt paredzēts, ka pēdējā garantētā pakalpojuma cena mājsaimniecībām tiks noteikta konkursa kārtībā, kas nozīmē, ka universālā pakalpojuma cenas maksimālā robeža tiks noteikta konkurences apstākļos.

Līdz šim pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedza publiskais tirgotājs, tāpēc "Gaso" līdz šā gada 31.decembrim uzdots konkursā atrast un noslēgt līgumu ar jaunu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju. Līdz tam maksimālā universālā pakalpojuma cena mājsaimniecībām būs "Gaso" publicētā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda sākuma atsauces cena, ko aprēķina kā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējo "Title Transfer Facility" (TTF) gāzes cenu indeksa nākotnes prognozi uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu, kurai pieskaitīti 30 eiro par megavatstundu (MWh).

Kā skaidroja KEM, uzcenojuma apmērs noteikts pamatojoties uz vidējo vēsturisko dabasgāzes tirgotāju piemēroto uzcenojumu galalietotājiem, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības uzcenojumā ietverto sistēmas pakalpojuma izmaksas 2023./2024. gāzes gadam, kā arī balstoties uz konsultācijām ar lielākajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem.

Savukārt, ja līdz 1.maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim nodrošināja dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem.

Saņemot dabasgāzi universālā pakalpojuma ietvaros, mājsaimniecības bez noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pēc noklusējuma kvalificēsies beztermiņa universālā pakalpojuma līgumam. Turpmākajā periodā mainīsies tikai tirgotāja noteiktā cena nākamajam sešu mēnešu periodam līdz brīdim, kad lietotājs izvēlēsies citu jebkura tirgotāja produktu, noslēdzot jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

Kamēr "Gaso" nebūs noslēdzis konkursu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu, šo pakalpojumu nodrošinās pašreizējais pakalpojuma sniedzējs, un tā cena nevarēs pārsniegt šā gada 30.aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai.

Regulējums nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu atkarībā no lietotāja patēriņa profila, proti, lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.

Patērētājiem šobrīd izvēles iespējas mazas

SPRK uzturētajā dabasgāzes tirgotāju reģistrā šobrīd reģistrējušies 34 tirgotāji, no kuriem darbību sācis 21 tirgotājs.

Saskaņā ar SPRK reģistru, juridiskajām personām dabasgāzi Latvijā tirgo astoņi komersanti - AS “AJ Power Gas”, SIA “Elenger”, SIA “Enefit”, SIA “Ignitis Latvija”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas gāze”, SIA “Scener” un AS “Virši-A”. Savukārt mājsaimniecībām – kopumā ir pieci tirgotāji, no tiem šobrīd trīs – AS “Latvijas gāze”, AS “Latvenergo” un “Elenger” – par kuru piedāvājumiem informācija ir publiski pieejama.

Aptaujājot komersantus, kas piedāvā dabasgāzi juridiskām personām, secināms, ka no 1.maija tirdzniecību sāks vēl tikai viena kompānija - Igaunijas “Eesti Gaas” meitasuzņēmums “Elenger”.

Lietuvas enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitasuzņēmuma SIA “Ignitis Latvija” izpilddirektors Kristaps Muzikants norādīja, ka uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija neparedz dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu mājsaimniecības segmentā.

Arī “AJ Power Gas”, kas ietilpst uzņēmumu grupā “AJ Power”, privātpersonām neplāno piedāvāt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, teica uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka “šajā energoresursu tirgus pārmaiņu laikā “AJ Power” turpina koncentrēt savu darbību noteiktā virzienā un sniedz konkurētspējīgus pakalpojumus juridiskām personām”.

Dabasgāzi mājsaimniecībām šogad neplāno piedāvāt arī enerģētikas uzņēmumi AS “Virši-A” un SIA “Enefit”, kas gan nav tik kategoriski attiecībā uz ilgtermiņa plāniem.

“Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība teica, ka šogad “Virši-A” dabasgāzes tirgū aktīvi nedarbosies, jo fokusējas uz elektrības piedāvājuma izstrādi privātpersonu segmentam. “Līdz ar uzņēmuma IT infrastruktūras attīstību, viena līdz divu gadu laikā izskatīsim iespēju mūsu pakalpojumu klāstā iekļaut arī dabasgāzi mājsaimniecībām,” pauž Vība.

Arī “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens skaidro, ka jautājums par dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, ir iekļauts “Enefit” dienaskārtībā. “Mēs sekojam līdzi norisēm tirgū, ar mērķi paplašināt savu produktu klāstu mājsaimniecību sektorā, tostarp, iekļaujot arī dabas gāzi. Tomēr gala lēmumu ietekmē vairāku apstākļu kopums,” pauž Mertens. Viņš gan piebilst, ka pasaule virzās elektrifikācijas virzienā, līdz ar to, arī “Enefit” prioritāte ir elektroenerģijas nodrošināšana uzņēmumiem un mājsaimniecībām no atjaunīgajiem resursiem – vēja un saules.

Savukārt “Elenger” par saviem plāniem tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām paziņoja marta beigās. "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norādīja, ka “Elenger” pamatā plāno fokusēties uz iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.

Valdmanis skaidroja, ka ar tirgus pilnīgu atvēršanos varētu palielināties tirgotāju skaits, kuri būs gatavi piegādāt pakalpojumu, jo regulētā cena noteica savdabīgus griestus, un tas nav izdevīgi tirgotājiem, kuri strādā brīvās konkurences apstākļos. Viņš gan neprognozēja lielu dabasgāzes tirgotāju skaita palielināšanos, un pauda, ka tuvāko gadu laikā šajā segmentā varētu parādīties vēl viens vai divi tirgotāji.

“Mājsaimniecību tirdzniecības segments nav gluži vienkāršs priekš tirgotāja. Tas ir izdevīgi tiem, kuriem jau ir lielas datubāzes, liels klientu skaits,” skaidroja Valdmanis, piebilstot, ka mazāku tirgotāju ienākšanu neprognozē, jo tas nav saimnieciski pamatoti bez gatavas infrastruktūras.

Prognozes par iedzīvotāju aktivitāti - mērenas

To, kā varētu mainīties patērētāju izvēle, var mēģināt prognozēt, balstoties uz situāciju elektroenerģijas tirgū, kas tika pilnībā atvērts 2015.gadā. SPRK dati liecina, ka 2022.gada beigās elektroenerģijas universālo pakalpojumu aizvien izmantoja 209 000 mājsaimniecību jeb 23,05% no visiem mājsaimniecību lietotājiem. Turklāt elektroenerģijas tirgū iedzīvotājiem ir vairāk izvēles iespēju nekā tuvākajā nākotnē solās būt dabasgāzes tirgū.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs norāda, ka “Elektrum” kopš 2019.gada piedāvā dabasgāzi mājsaimniecībām, un šobrīd uzņēmumu kā savu tirgotāju ir izvēlējušies vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību dabasgāzes lietotāju. “Mūsu piedāvājumu cenu līmenis salīdzinājumā ar regulēto cenu šobrīd ir ļoti pievilcīgs, jo piedāvājam iegādāties dabasgāzi par cenu, kas ir līdz pat 30 % zemāka par regulēto,” skaidroja Juskovecs.

Saskaņā ar SPRK apkopotajiem datiem 2022.gada decembrī kopējais dabasgāzes mājsaimniecību lietotāju skaits bija 372 000. Tas nozīmē, ka kopš 2019.gada dabasgāzes tirgotāju mainīt, pārejot no “Latvijas gāzes” uz “Latvenergo” ir izvēlējušās nedaudz vairāk kā 5% mājsaimniecību.

Runājot par nākotnes tirgus struktūru, Kalvītis skaidroja, ka mājsaimniecību apkalpošana prasa milzīgus izdevumus kompānijām, bet tie, kuriem ir izveidota klientu apkalpošanas infrastruktūra un kas tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām, noteikti būs tirgū.

“Citi tirgotāji, kuriem tas prasītu gan cilvēkresursus, gan finansiālos resursus… Es nesagaidu, ka kaut kas ļoti mainīsies un pēkšņi nāks klāt kāds jauns tirgotājs,” teica Kalvītis, un, runājot par nākotnes prognozēm norādīja, ka “Latvijas gāzes” pašmērķis nav tirgus daļas saglabāšana, jo brīvā tirgū mērķis ir nopelnīt naudu.

“Ja pašlaik mums ir pienākums apgādāt mājsaimniecības un mēs patiesībā ciešam zaudējumus no mājsaimniecību apgādes, tad, atveroties tirgum, cīņa būs par maksātspējīgajiem klientiem. Tur jau parādās pavisam citi motivatori,” skaidroja Kalvītis, piebilstot, ka, atveroties tirgum, vairs nebūs jautājuma, cik tev ir klientu, bet cik varēs nopelnīt. “Par to notiks cīņa starp tirgotājiem,” uzsvēra “Latvijas gāzes” vadītājs.

Savukārt Juskovecs norādīja, ka “Elektrum” jau tagad ar dabasgāzes piedāvājumu ir aktīvs gan medijos, gan aktīvi uzrunā savus klientus dažādos kanālos, aicina neatlikt tirgotāja izvēles jautājumu uz vēlāku laiku un izdarīt savu izvēli jau tagad, un redz, ka interese un aktivitāte pieaug.

“Prognozējam, ka interese varētu turpināt mēreni pieaugt, un nepieciešamības gadījumā esam gatavi uzņemt arī lielu dabasgāzes klientu – interesentu plūsmu, nodrošināt gan konsultācijas, lai izskaidrotu tirgus atvēršanās specifiku, gan līgumu noslēgšanu, kas mūsdienu apstākļos ir iespējams gan digitālajos kanālos, gan telefoniski, un ir vien pāris minūšu jautājums. Ilggadējā un bagātā pieredze elektroenerģijas klientu apkalpošanā ļauj mums apgalvot, ka varam kvalitatīvi apkalpot arī dabasgāzes lietotājus,” norādīja Juskovecs.

Valdmanis attiecībā uz iedzīvotāju aktivitāti prognozēja, ka gana liela tā varētu būt apkures segmentā, jo tie parasti ir ekonomiski aktīvāki cilvēki ar gana augstu izglītības līmeni, kas seko līdzi notiekošajam tirgū. “Vairāki 10 000 mājsaimniecību apkures segmentā varētu būt aktīvā tirgus daļa,” teica Valdmanis.

Savukārt segmentā, kurā ir mājsaimniecības, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, aktivitāte nebūs liela. Viņaprāt, šajā segmentā galvenā aktivitāte varētu būt saistīta ar tirgotāju reputāciju. “Piemēram, daļai “Latvijas gāze” akcionāru sastāva dēļ vairs nešķiet pieņemama, tāpēc varētu apsvērt tirgotāja maiņu,” skaidroja Valdmanis.

Cenas būtiski nemainīsies

Valdmanis teica, ka būtiskas izmaiņas tieši izmaksu ziņā patērētājiem tirgus atvēršanas rezultātā nav gaidāmas, jo iepriekšējā regulētā cena bija piesaistīta vairumtirdzniecības cenām. “Tagad gaidāms, ka tirgotāji rīkosies līdzīgi un piesaistīs cenu vairumtirdzniecības cenām. Dižas cenu izmaiņas nav paredzamas,” uzsvēra eksperts.

Tāpat Valdmanis prognozēja, ka vēl varētu palielināties dažādu līgumu nosacījumu daudzveidība. “Līdz šim cena tika fiksēta uz pusgadu un pieņemams, ka būs klienti, kas vēlēsies fiksēt cenu uz, piemēram, diviem gadiem. Maksāt, piemēram, augstāku cenu, bet fiksētu. Varbūt patēriņš nav augsts, māja ir energoefektīva un lietotājs var rēķināties ar garantētu cenu,” skaidroja eksperts.

Savukārt daži klienti varētu vēlēties rīkoties pretēji un piesaistīt cenu vairumtirdzniecības cenai, kura ir dinamiskāka un parasti ir zināma, jo fiksētā cena var ietvert zināmu risku.

“Elenger” šobrīd klientiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei piedāvās divus tarifu plānus – elastīgo ar cenu 0,067 eiro par kilovatstundu (kWh) un fiksēto – ar cenu 0,077 eiro par kWh. Mājsaimniecībām, kuras izmanto dabasgāzi tikai ēdiena gatavošanai, tiks piedāvāts tarifs – 0,115 eiro par kWh.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs stāstīja, ka uzņēmums nepārtraukti strādā, lai piedāvājums atbilstu tirgus situācijai un klientu vajadzībām. “Šobrīd uzņēmuma piedāvājumā ir fiksētas cenas produkti gan virtuves, gan apkures klientu segmentiem, bet palielinās klientu interese arī par dinamiskajiem jeb biržai piesaistītajiem produktiem, tāpēc jau tuvākajā laikā tie parādīsies “Latvenergo” piedāvājuma klāstā,” pauda Juskovecs.

Līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū, arī dabasgāzes produktiem cena atkarībā no līguma slēgšanas brīža katram klientam var būt atšķirīga. “Jāņem vērā, ka šobrīd dabasgāzes cena starptautiskajā tirgū ir ievērojami samazinājusies un šis no klienta viedokļa ir izdevīgs laiks tirgus atvēršanai. Līdz ar to “Elektrum” cena vienmēr ir atbilstoša šī brīža tirgus cenai,” norādīja “Latvenergo” pārstāvis.

“Latvijas gāze” vēl nav paziņojusi konkrētu piedāvājumu mājsaimniecību lietotājiem no 1.maija, bet norādīja, ka “turpinās saviem klientiem nodrošināt dabasgāzes nepārtrauktu piegādi, bez līguma pārslēgšanas un par tirgus cenu universālā pakalpojuma ietvaros”. Kalvītis informēja, ka dabasgāzes cena būs par 20-40% zemāka nekā šobrīd atkarīgā no lietotāju grupas.

“Latvijas gāze” sola universālā pakalpojuma cenu periodam no 1.maija līdz 31.oktobrim izziņot tuvākajā laikā.


https://jauns.lv/raksts/bizness/553269-dabasgazes-tirgus-atversies-bet-izveles-iespejas-minimalas

Daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāju mazākums noteiktās situācijās varēs lemt par ēkai neatliekami nepieciešamo remontu, ja to nespētu vai negribētu vairākums.

Ilgi lūgties vairs nevajadzēs

Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka par nama remontu un uzturēšanu var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku vairākums. Taču ļoti bieži un daudzviet šo vairākumu neizdodas ne sapulcināt, ne aptaujāt, lai kaut ko nolemtu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotie un šonedēļ valdības apstiprinātie Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi paredz: ja kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu, tad to var sasaukt atkārtoti. Mēneša laikā sasaucot kopsapulci otrreiz, tai būs tiesības izlemt, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Mazākumam būs tiesības izlemt, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums noteiktajā termiņā nebūs neko izlēmis un atbildējis par ēkas remontu arī aptaujas veidā. Mēneša laikā sarīkojot atkārtotu aptauju, lēmuma pieņemšanai pietiks, ja būs atbildējuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem, un ja par lēmumu nobalso vairāk nekā puse no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri noteiktajā termiņā būs snieguši atbildi.

“Nē” nebūs automātisks

No likumprojekta vienlaikus izsvītrots noteikums, kas paredz: ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav neko rakstiski atbildējis, tad viņš balsojis pret lēmumu.

Tādējādi turpmāk atturēšanās no balsojuma automātiski nenozīmēs balsojumu pret, bet gan to, ka sākotnējā aptaujā lēmums nav bijis pieņemts un ka vajadzīga atkārtota aptauja.

Gan atkārtoti rīkotajā kopsapulcē, gan atkārtotajā aptaujā nevarēs pieņemt tādus lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu.

Tāpat izņēmums skartu tās reizes, kad dzīvokļu īpašnieku kopība būs izlēmusi nodot pārvaldniekam dzīvojamā nama pārvaldīšanu ilgtermiņā, – tā, lai mazākums nevarētu īsa laika ietvaros vairākkārt atsaukt un uzdot nama pārvaldīšanu pārvaldniekam, traucējot dzīvojamā nama uzturēšanu kārtībā.

Likumprojektā vienlaikus saglabāts noteikums, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā namā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Sapulce jāreģistrē BIS

Lai nepieļautu fiktīvu kopsapulču rīkošanu, blēdības un maldinošu lēmumu pieņemšanu, likuma grozījumos paredzēts, ka atkārtoti sarīkot kopsapulces vai aptaujas un balsot mazākumam būs tiesības tikai tad, ja gan sākotnēji rīkotā, gan atkārtotā kopsapulce vai aptauja, tās dalībnieku skaits, lēmuma projekts ir reģistrēti Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzturētajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Sarīkojot aptauju, izmantojot BIS, ikviens dzīvokļa īpašnieks saņemtu visus dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī tiek norādīts termiņš, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret lēmumu.

Kārtību, kā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot BIS, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Atkārtotas kopsapulces vai atkārtotas aptaujas iznākums un lēmumi jānosūta visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kas nav piedalījušies sākotnējā kopsapulcē vai aptaujā.

Paredzēts, ka atkārtoti sarīkotajā kopsapulcē vai aptaujā pieņemtais lēmums būtu spēkā pēc mēneša, skaitot no dienas, kad tas bijis pieņemts.

Banka naudu varētu nedot

Ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu diezin vai pietiks, ja, lemjot par nama atjaunošanas projektu, bankā jāaizņemas vairāki simti tūkstošu eiro, kas jāatdod turpmāko 20 gadu laikā, turklāt ar procentiem. Lemjot par aizdevuma izsniegšanu, bankā, visticamāk, novērtēs ikviena dzīvokļa īpašnieka maksātspēju.

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā Ekonomikas ministrija cer paskubināt iedzīvotājus naskāk remontēt daudzstāvu dzīvojamos namus, kuri daudzviet ir tik ļoti bēdīgā stāvoklī, ka var sabrukt. Ministrijā sagatavots arī jauns Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts, paredzot skaidrāk nodalīt dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku tiesības un pienākumus, kā arī tiesības vienam dzīvokļa īpašniekam pieprasīt dzīvokļu īpašnieku kopībai rīkoties.

Daudzi naivi cer uz pašvaldību

Šonedēļ Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē, kurā deputāti un ministriju pārstāvji sprieda par namu apsaimniekotāju stingrāku uzraudzību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis sacīja, ka pati lielākā nelaime – daudzviet privatizēto dzīvokļu īpašnieki jo­projām nav pārņēmuši namus savā valdījumā. Kaut arī šis pienākums bijis noteikts dzīvokļu privatizācijas līgumos, daudzi vēl arvien naivi cer, ka pašvaldība vai kāds cits remontēs šos namus viņu vietā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības lietās Aino Salmiņš atgādināja, ka dzīvojamo namu atjaunošanai varētu būt nepieciešami vismaz 7,5 miljardi eiro. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, tikai 60% namu iedzīvotāju būtu gatavi kaut ko darīt namu atjaunošanā. Vienlaikus, viņaprāt, nav skaidrs, ko iesākt ar tiem 20 līdz 30% dzīvojamo namu, kuri ir tiktāl nolietojušies, ka tos atjaunot vairs nav jēgas.

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.


https://www.la.lv/lems-ari-dzivoklu-ipasnieku-mazakums