Новости

Ja ēka, kas ir nodota ekspluatācijā, vairs neatbilst noteiktajām drošības prasībām vai ir kļuvusi tehniski bīstama cilvēkiem, apkārtējai videi vai citām būvēm, tās īpašniekam ir pienākums ierosināt konservāciju – pasākumu kopumu, kas nodrošina konstrukciju nostiprināšanu un aizsardzību pret turpmāku bojāšanos. 

Dāvinājums nereti tiek uztverts kā izdevīgs darījums apdāvinātajam – īpašuma iegūšana bez atlīdzības. Taču šis Civillikumā noteiktais tiesiskais darījums ietver vairākus riskus, kuriem jābūt zināmiem ikvienam, kas saņem vai plāno veikt dāvinājumu.

Kad dāvinājumu var atsaukt?

Viens no būtiskākajiem riskiem – dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ, kā to nosaka Civillikuma 1919. pants. Par tādu tiek uzskatīta dāvinātāja apvainošana, mantisks kaitējums vai dzīvības apdraudējums no apdāvinātā puses. Šie gadījumi ir skaidri noteikti likumā un interpretējami šauri.

Mantinieku prasības: neatņemamā daļa

Ja dāvinājums veikts piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās, un tas apdraud mantinieku tiesības uz neatņemamo daļu, apdāvinātajam var nākties to kompensēt. Šo prasību var īstenot gan naudā, gan naturāli – piemēram, atdodot dzīvokli. Prasījums rodas ar mantojuma atklāšanos.

Kreditori un dāvinātā manta

Ja dāvinātājam dāvināšanas brīdī bija parādi un viņš tos nevarēja samaksāt, kreditori drīkst vērst piedziņu uz dāvināto mantu. Apdāvinātais var būt spiests atlīdzināt parādu summu no saņemtās mantas vai, ja tā vairs nav viņa īpašumā – pat no savas personīgās mantas.

Apgrūtinājumi neaptur piedziņu

Aizlieguma atzīmes zemesgrāmatā vai citas reģistrētas apgrūtinājumu formas neaizsargā dāvanu no piespiedu piedziņas, ja tās uzliktas mākslīgi, lai izvairītos no kreditoru prasībām. Tiesa tās var atzīt par spēkā neesošām.

Apstrīdēšanas iespējas

Dāvinājumu var apstrīdēt trešās personas, ja darījums ir fiktīvs vai simulatīvs – tas ir, kad aiz dāvinājuma formas tiek slēpts cits darījums, piemēram, pirkums. Tiesai ir tiesības šādus darījumus atzīt par spēkā neesošiem.

Dāvinājuma nodokļi un atbildība

Apdāvinātajam jārēķinās arī ar pienākumiem nodokļu jomā – iespējams, dāvinājums jādeklarē un jāmaksā nodoklis. Tāpat jāapzinās, ka uz dāvanu var pretendēt gan mantinieki, gan kreditori. Mākslīga mantas aizsardzība pret šādām prasībām var radīt papildu atbildību.

Secinājums

Dāvinājums nav vienkāršs bezatlīdzības žests – tam var būt juridiskas sekas. Saņemot dāvanu, ir vērts izvērtēt visas iespējamās situācijas un nodrošināties pret zaudējumiem nākotnē.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā 14% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju plāno iegādāties dzīvokli jaunbūvē. Visbiežāk tie ir gados jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību un stabiliem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī. Lielākā daļa ieņem vadošus amatus vai ir augsta līmeņa speciālisti.

Pētījuma kompānijas “Kantar” veiktais pētījums atklāj, ka vienlaikus aug arī iedzīvotāju bažas par iespējamu nekustamā īpašuma cenu kāpumu. To apstiprina 62% aptaujāto, tikai 7% cer uz cenu samazinājumu.

No jauna mājokļa meklētājiem 78% savu jauno dzīvesvietu vēlētos Rīgā, visvairāk priekšroku dodot centram, Āgenskalnam un Teikai. 40% respondentu ir atvērti arī mājokļa iegādei ārpus galvaspilsētas, visbiežāk – Mārupē vai Jūrmalā.

Galvenie iemesli jaunā īpašuma iegādei ir nepieciešamība pēc pirmā mājokļa, vēlme dzīvot modernā vidē un vajadzība pēc plašākas dzīvesvietas. Galvenie kritēriji izvēlē ir dzīvokļa cena (64%), zemi komunālie maksājumi (42%) un pieejama autostāvvieta (31%). Tāpat tiek novērtēta lokācija, trokšņu līmenis un ēkas energoefektivitāte.

“Pētījuma rezultāti rāda, ka ievērojama sabiedrības daļa tuvākajos gados ir gatava spert soli jauna mājokļa virzienā, ar cerību uzlabot savus dzīves apstākļus. Tomēr šobrīd pircēju uzmanības centrā joprojām ir galvenokārt finanšu aspekti. Diemžēl tas nereti nozīmē kompromisu komforta vai kvalitātes ziņā. Mēs ceram, ka nākotnē lielāku lomu spēlēs tādi kritēriji kā atrašanās vieta, energoefektivitāte un dzīves kvalitāte kopumā – tās ir īstermiņa ieguldījumu pārvēršana ilgtermiņa vērtībā,” uzskata “Kaamos Real Estate” vadītājs Guntars Cauna.

Izvēloties mājokļa atrašanās vietu, daudzi iedzīvotāji paļaujas uz emocijām un ikdienas ērtībām – simpātijas pret konkrēto apkārtni, attīstīta infrastruktūra, pazīstama vide, tuvu daba un pilsētas centrs.

Saskaņā ar “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas datiem 2024. gadā vidējais aizdevums dzīvoklim jaunajā projektā bija 117 000 eiro. Pieaudzis darījumu skaits dzīvokļiem 36–55 m² platībā (+9%), savukārt būtiski sarucis lielāku dzīvokļu iegādes apjoms (76–100 m²) – par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

“Pērn redzējām, ka gada sākumā aktivitāte bija zema – cilvēki rūpīgi vērtēja, ko var atļauties, un biežāk izvēlējās tā saucamos “vecos jaunos projektus”. Taču gada otrajā pusē, samazinoties Euribor likmēm, atgriezās interese par jauniem mājokļiem. Līdzīga tendence turpinās arī šī gada sākumā,” norāda “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas vadītāja Latvijā Marika Toma.