Новости

Kāpēc jāmaksā ekspluatācijas nodoklis par auto, ko nelieto?


“Mans transportlīdzeklis uz laiku bija noņemts no uzskaites, numurzīmes ir nodotas CSDD. Janvārī spēkratu pārdevu. Ar jauno īpašnieku devāmies uz CSDD braucamo pārreģistrēt uz viņa vārda. Viņš plāno ar auto sākt braukt tikai aprīlī, maijā. Vienojāmies, ka līdz tam laikam spēkrats glabāsies pie manis. Pie pārreģistrēšanas mums lika samaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par mēnesi. Kāpēc tā?” – jautā Uldis B.

“Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa nav saistāma vienīgi ar iespēju transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē jeb tikt ekspluatētam. Ir arī cits nosacījums, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksa veicama arī par tiem transportlīdzekļiem, kam nav derīgas atļaujas piedalīties ceļu satiksmē jeb nav veikta valsts tehniskā apskate,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāve Indra Vilde.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācija ir darbība, pie kuras tiek kontrolēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa. Arī Ministru kabineta noteikumi nr. 858 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība nosaka – ekspluatācijas nodokli par mēnesi maksā (ja nav samaksāts), ja reģistrē no uzskaites noņemtu transportlīdzekli.

https://www.la.lv/kapec-jamaksa-ekspluatacijas-nodoklis-par-auto-ko-nelieto

"Tā ir bumba ar laika degli"! Eksperti ceļ trauksmi par bīstamu dzīvokļu īpašnieku paradumu


Latvijā ar likumu noteikts reizi 10 gados veikt nekustamo īpašumu elektroinstalācijas (iekšējā elektrotīkla) pārbaudi. Tomēr, kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja "Elektrodrošības indekss", šādas pārbaudes pēdējā desmitgadē veikuši vien 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt atbilstoši indeksa datiem 45% aptaujāto nemaz nav informēti par pārbaudes veikšanas nepieciešamību.

Ugunsdrošības, elektrodrošības un mājokļu apdrošināšanas nozares eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, ceļ trauksmi par iekšējo elektrotīklu stāvokli dzīvojamās ēkās un aktualizē diskusiju par potenciāliem risinājumiem namu elektrodrošības un ugunsdrošības uzlabošanai – iespējams, pilnveidojot spēkā esošo regulējumu.

Atbilstoši indeksa datiem 61% iedzīvotāju elektroinstalāciju pēdējos 10 gadus nav pārbaudījuši, bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt (grūti pateikt). Šo un citus bīstamos sabiedrības paradumus, ko atklājusi jaunākā iedzīvotāju aptauja, diskusijā "Elektrodrošs: esošā situācija un iespējas to uzlabot" šonedēļ apsprieda eksperti no AS "Sadales tīkls", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEAA), kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), akcentējot iespējamās sekas un daloties ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

"Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kur zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci, nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!

Latvijā Ministru kabineta noteikumos ir noteikts pienākums katram apdzīvota nekustamā īpašuma īpašniekam elektroinstalācijas pārbaudi, piesaistot elektrospeciālistu, veikt vismaz reizi 10 gados, tomēr, kā redzam, praksē tas tā nenotiek. Diemžēl, kopumā sabiedrībai nav pietiekamu zināšanu par iekšējo elektrotīklu higiēnu," skaidroja "Sadales tīkla" Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats.

VUGD ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Tomass Lausmā atzina, ka ugunsdzēsējiem ir izbraukumi arī uz ugunsnelaimēm, kas izcēlušās elektroinstalācijas vai bojātu elektroiekārtu dēļ. "Labā ziņa, ka kopējais ugunsgrēku skaits Latvijā sarūk – ja vēl 2014. gadā tie bija ap 12 000 ugunsgrēku gadā, tad pērn tie bijuši ap 7000. Katra ugunsgrēka cēloņa izmeklēšanas sekas ir Valsts policijas kompetencē, taču no to apstākļiem objektos varam secināt, ka vismaz 15% ugunsgrēku bijuši saistīti ar elektroinstalācijām vai elektroierīcēm," komentēja VUGD eksperts.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija, akcentēja LAA pārstāvis, AAS BALTA risku vadības konsultants Jānis Vaivods – teju pusei īpašumu ugunsgrēku, par ko klienti pieteikuši apdrošināšanas atlīdzības, cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai tās nepareiza ekspluatācija.

"Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu "praktiskā latvieša" būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam-elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti! Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudes veikšanai, vai domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā," pieredzē dalījās Vaivods.

"Elektrodrošības indeksa" rezultāti izgaismo arī citus bīstamus ikdienas paradumus, kas var apdraudēt nekustamā īpašuma drošību un radīt arī potenciālus elektrotraumu riskus. Piemēram, katrs desmitais (12%) aptaujātais uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši bez uzraudzības atstāt darboties elektroierīces, kas nav domātas ilgstošai darbināšanai (piemēram, cepeškrāsns vai veļasmašīna). Bet katrs divdesmitais (5%) uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši elektroierīci, kas nav paredzēta lietošanai mitrā vidē, lietot ūdens tuvumā.

"Iespējams, tas kādam būs jaunums, taču – jā, atstāt bez pieskatīšanas darboties, piemēram, veļasmašīnu vai citu elektroiekārtu, kas nav domāta ilgstošai darbināšanai, kā tas ir, piemēram, ledusskapja gadījumā, ir bīstami!

Pērn Latvijas sociālos medijus pāršalca gadījums, kad kādā īpašumā aizdegās veļasmašīna, kas tika atstāta darboties nepieskatīta. Mājokļa iemītnieks bija "izskrējis uz dažām minūtēm", bet diemžēl nelaime nenāk brēkdama – tā var būt viena īssavienojuma attālumā. Ja cilvēks būtu bijis mājoklī, iespējams, postažu būtu bijis iespējams novērst, laikus atvienojot "no ierindas izgājušo" veļasmašīnu no elektrotīkla," komentēja Šmats.

LEAA izpilddirektors Gunārs Valdmanis kā sabiedrībai raksturīgu, bīstamu paradumu izcēla arī pagarinātāju pārslogošanu.

"Nereti nezinām vai neaizdomājamies, ka pagarinātājs kopumā nav domāts jaudīgu iekārtu pieslēgšanai. Tāda iekārta ir, piemēram, elektriskais sildītājs, cepeškrāsns. Ir redzēts, ka vienā pagarinātāja sasprauž vairākas jaudīgas iekārtas – tas ir bīstami! Ko vēl gribu uzsvērt – nedrīkst izmantot mobilos pagarinātājus ar neatritinātiem vadu ruļļiem. Ja pieslēgsim šādu pagarinātāju strāvai, vadu rullis drīz vien sakarsīs un diezgan droši uzliesmos," skaidroja eksperts.

Eksperti kā viegli pieejamu un efektīvu risinājumu mājokļa drošuma uzlabošanai izcēla strāvas noplūdes automātslēdžus, ko ikviens var iegādāties elektropreču veikalā.

"Ja klasiskie automātslēdži jeb "korķi" nostrādā tad, kad tiek konstatēta kopējā īpašuma iekšējā elektrotīkla pārslodze vai īssavienojums, tad strāvas noplūdes automātslēdzis reaģē jau uz bīstamās elektriskās strāvas noplūdi, pasargājot cilvēkus no smagām un letālām elektrotraumām, kā arī īpašumu no ugunsnelaimes izcelšanās riskiem. Papildus šī strāvas noplūdes automātslēdža nostrāde ir kā brīdinājums par bojājumu elektroinstalācijā vai elektroierīcēs. Noteikti ieteiktu ar šiem slēdžiem savos privātīpašumos aprīkot vismaz vannasistabu un virtuvi – mitruma un ūdens dēļ tās ir divas elektronedrošākās telpas mājoklī. Iespējams, ir vērts runāt arī par strāvas noplūdes automātslēdžu obligātu ieviešanu, teiksim, jaunajos dzīvojamos namos, to nostiprinot regulējumā," pauda Šmats.

Eksperti gan akcentēja, ka strāvas noplūdes automātslēdžus iespējams uzstādīt tikai tajos īpašumos, kur elektroinstalācija atbilst jaunākajiem standartiem. Ja elektroinstalācija nav mainīta kopš padomju laikiem, pirms strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanas, būs jāveic tās nomaiņa.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/547477-ta-ir-bumba-ar-laika-degli-eksperti-cel-trauksmi-par-bistamu-dzivoklu-ipasnieku-paradumu

Pavasaris ar bērzu un kļavu sulām. Cik daudz drīkst tās tirgot, lai nebūtu vēl jāreģistrējas PVD?


Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka bērzu un kļavu sulas, ja tās tiek izplatītas nelielos apjomos, drīkst tirgot bez reģistrēšanās PVD.

Bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, cukurs un medus. Bērzu un kļavu sulu iegūšanu (ražošanu) un tirdzniecību nelielos apjomos regulē Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499.

Noteikumos noteiktas higiēnas prasības sulu iegūšanai, sulu daudzuma uzskaites, iepakošanas un marķēšanas prasības, kā arī pielikumā norādīts sulu piegādes apjoms – 300 kg gadā.

Patērētājiem, pirms sulu iegādes, PVD iesaka novērtēt, vai uzticaties sulu pārdevējam; vai ir pieejama informācija par sulu ražotāju; kādos traukos ir iepildītas sulas; vai ir nodrošināts marķējums. Gadījumos, ja sulas tiek piedāvātas degustācijai, pārdevējam ir jābūt nodrošinātam ar vienreizlietojamajām glāzītēm un jāievēro degustācijas noteikumi.

Bērzu vai kļavu sulu ražotājam, tāpat kā citiem pārtikas produktu ražotājiem, pašam jānosaka iegūto/ražoto sulu derīguma termiņš, kā arī jānodrošina, ka lietošanai gatavais produkts ir kvalitatīvs un nekaitīgs visa tā derīguma termiņa laikā.

Derīguma termiņu produkta ražotājs var noteikt eksperimentāli, izmantojot savu pieredzi un ņemot vērā produkta sastāvu, tehnoloģisko procesu, iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļus, kā arī var izmantot zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu.


https://www.la.lv/pavasaris-ar-berzu-un-klavu-sulam-cik-daudz-drikst-tas-tirgot-lai-nebutu-vel-jaregistrejas-pvd

Kā var noteikt, vai māja energoefektīva?


Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins “energoefektivitāte”, kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva? Kā vispār var noteikt, vai māja ir energoefektīva?

“Energoefektivitāte – tā nav tikai mājas siltināšana, bet vairāku būvniecības elementu kopums, kas skar visu mājokli un jāvērtē kompleksi. Piemēram, ja vēlies paaugstināt sava nama energoefektivitāti, nav vērts siltināt ārsienu ar kvalitatīviem materiāliem, ja neesi gatavs vienlaikus nomainīt vecos logus.

Ņemot vērā būvniecības materiālu attīstību un normatīvu nosacījumus, mājas, kas celtas pirms 30 gadiem un nav piedzīvojušas renovāciju, visticamāk, mūsdienās vairs nevar pretendēt uz enerģijas efektīvu saglabāšanu.

Rezultātā rēķini par patērēto enerģiju šīm mājām tikai pieaugs. Arī pašreizējā situācija tirgū mudina domāt, ka cilvēki arvien mazāk veiks tā sauktos krāšņuma ieguldījumus, bet koncentrēsies uz darbiem, kas palīdzēs atvieglot enerģijas maksājumu slogu ilgtermiņā,” stāsta Kingspan pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.


https://www.la.lv/ka-var-noteikt-vai-maja-energoefektiva

Luminor Bank emitē obligācijas 300 miljonu eiro vērtībā


"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

"Luminor Bank" finanšu direktors Palle Nordāls norāda, ka, emitējot jaunākās prioritārās obligācijas, ir izdevies no jauna atvērt tirgu Baltijas valstu aizņēmējiem. Investoru interese liecina par "Luminor Bank" stabilitāti, un šī emisija ļaus nodrošināt plašākas atbalsta iespējas klientiem, vienlaikus paplašinot darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Obligācijas, kuras emitents ir tiesīgs atpirkt vienu gadu pirms dzēšanas termiņa un ko reitingu aģentūra "Moody’s" novērtējusi ar "Baa1" reitingu, ir kotētas Īrijas biržā un tika emitētas saskaņā ar "Luminor Bank" Eiropas vidēja termiņa parādzīmju (EMTN) programmu un Nodrošināto obligāciju programmu. Viens no darījuma organizētājiem šajā darījumā bija "Luminor Bank" Finanšu tirgus departaments ("Luminor Markets").

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" ir ceturtā lielākā banka Latvijā. 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone".


https://www.db.lv/zinas/obligacijas-no-investora-redzespunkta-511485

Dzīvojamās mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos: ceļš uz tiesiski sakārtotu īpašumu


Saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām sabiedrībā aizvien novērojama nepietiekama izpratne par tādiem terminiem kā “dzīvoklis”, “dzīvokļa īpašums”, “domājamās daļas no īpašuma” un par to, kādas juridiskas nianses zem tiem slēpjas.

Ar jēdzienu “dzīvoklis” sarunvalodā parasti saprot jebkuru dzīvojamā ēkā nodalītu telpu grupu, kas piemērota dzīvošanai, neiedziļinoties tā juridiskajā statusā. Turpretī “dzīvokļa īpašums” ir šaurāks likumā definēts termins, ar kuru apzīmē tādu dzīvokli (arī neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu), kas dzīvojamā ēkā pastāv kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums. Uzsvars šajā gadījumā liekams uz frāzi “tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums”. Katrs dzīvokļa īpašums var būt dzīvoklis, bet ne katrs dzīvoklis ir dzīvokļa īpašums.

Divi pretstati


Lai ieviestu lielāku skaidrību par dzīvojamo ēku juridisko statusu un atšķirībām, ēkas var iedalīt divās kategorijās – mājas, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, un mājas, kuru īpašnieks vai īpašnieki nav to veikuši. Attiecīgi ēkās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, to īpašniekiem pieder tiesiski nodalīti, patstāvīgi īpašumi jeb dzīvokļa īpašumi.

Katram dzīvokļa īpašumam ir atvērts atsevišķs zemesgrāmatas nodalījums. Īpašnieks ar savu dzīvokļa īpašumu var rīkoties patstāvīgi, tajā skaitā to jebkurā laikā pārdot, un baudīt daudzas citas šāda tiesiski sakārtota īpašuma sniegtās priekšrocības.

Pretstats minētajām ēkām ir mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Ja ēkai ir vairāki īpašnieki, tad veidojas kopīpašums un katram kopīpašniekam pieder nevis kāds konkrēts atsevišķs dzīvoklis, bet gan tikai domājamās daļas no ēkas. Labi, ja kopīpašnieku starpā ir noslēgts kopīpašuma dalītās lietošanas līgums, kas dod tiesības katram kopīpašniekam lietot kādu konkrētu dzīvokli mājā. Taču arī tad šādam kopīpašumam pastāv trūkumi, kas minēti raksta turpinājumā.

Pašvaldības nosacījumi


Konkretizējot dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas mīnusus, būtisks ir finansiālais aspekts. Piemēram, kopīpašniekiem ir jārēķinās, ka nekustamā īpašuma nodoklis šādai ēkai var būt augstāks nekā ēkai, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Proti, atsevišķas pašvaldības, tajā skaitā Rīga, ir paredzējušas nosacījumus, kur nekustamā īpašuma nodokļa likme ēkai, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, ir atkarīga no ēkā reģistrēto peronu skaita. Piemēram, Rīgas pašvaldība ir noteikusi, ka samazinātā nodokļa likme šādās mājās ir nosakāma, uz katru deklarēto personu attiecinot tai piekritīgo dzīvojamo platību – 30 kvadrātmetru. Savukārt atlikušajai platībai ir piemērojama paaugstināta nodokļu likme – 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Ietekmē tirgus vērtību


Vēl pie finansiālajiem aspektiem noteikti ir jāmin arī dzīvokļa, kas atrodas mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tirgus vērtība, kas, visticamāk, būs zemāka par analoga dzīvokļa īpašuma vērtību. Iemesli tam ir pamatoti – apsviedīgi un zinoši potenciālie pircēji, kā arī bankas, kas varētu finansēt šāda dzīvokļa pirkumu, skatās ar aizdomām uz domājamo daļu iegādi kopīpašumā.

Tas ir saistīts gan ar kopīpašuma riskiem un trūkumiem, gan arī lielākām izmaksām. Ir svarīgi apzināties, ka agri vai vēlu šāds kopīpašums būs jāizbeidz – labprātīgi vai piespiedu kārtā (iespējams, pat tiesvedības ceļā) – un jāuzsāk nokavētā dzīvojamās mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos, kas nozīmē liekas problēmas un izdevumus. Tādēļ ne katrs interesents vēlēsies šādu dzīvokli pirkt, tādējādi samazinot īpašuma konkurētspēju tirgū un līdz ar to arī īpašuma vērtību.

Pirmpirkuma tiesības pārējiem


Atšķirībā no dzīvokļa īpašuma, kuru tā īpašnieks var bez ierobežojumiem jebkurā laikā atsavināt, ēkas kopīpašniekam ir jārēķinās ar pārējo kopīpašnieku pirmpirkuma tiesībām.

Piemēram, vēloties pārdot dzīvokli 30 dzīvokļu ēkā, dzīvokļa īpašniekam būs atlikušajiem 29 dzīvokļu (domājamo daļu) īpašniekiem jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības uz savu kopīpašuma daļu, kas izlietojamas divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesības netiks pienācīgi ievērotas, īpašnieks riskē, ka pārējie kopīpašnieki var celt prasības par izpirkuma tiesību realizēšanu un zaudējumu piedziņu.

Grūti pieņemt lēmumus


Vēl viena kopīpašuma ēnas puse ir smagnējais rīcības ar kopīpašumu mehānisms. Proti, likums nosaka, ka darbības ar kopīpašumu (dzīvokļa īpašumos nesadalītu ēku) veicamas tikai ar visu (!) kopīpašnieku piekrišanu. Tādējādi, ja kaut viens kopīpašnieks kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt lēmumam vai nav sasniedzams, lēmuma pieņemšana izpaliek, un pārējie kopīpašnieki kļūst par šādas situācijas ķīlniekiem.

Reaģējot uz neelastīgās lēmuma pieņemšanas radītajiem sarežģījumiem, likumdevējs normatīvajos aktos ir iestrādājis mehānismus, paredzot vismaz minimālo rīcības ar kopīpašumu apjomu, kur pieļaujams samazināts balsu skaits, lai lēmums tiktu pieņemts un būtu saistošs visiem kopīpašniekiem.

Likums paredz, ka šāds samazinātais balsu skaits pieļaujams lēmumos, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā. Tādējādi balsojumos par pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, lēmuma pieņemšanai pietiek, ja par to nobalso kopīpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no balsīm.

Šāda kārtība kaut daļēji ir atrisinājusi smagnējo lēmumu pieņemšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās. Salīdzinājumam jānorāda, ka analogos īpašumos, kur ēkas sadalīšana dzīvokļu īpašumos jau ir veikta, lēmumu pieņemšana par ēkas normālai funkcionēšanai nepieciešamiem jautājumiem ir vienkāršota un atvieglota ievērojami plašākā apjomā.

Labi, ja ir viens īpašnieks


Jānorāda, ka praksē dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas ar šādu juridisko statusu labi funkcionē, kamēr tās atrodas vienas personas īpašumā. Attiecīgi īpašnieks vienpersoniski pieņem visus ar īpašumu saistītos jautājumus, izvairoties no sarežģītiem kopīpašnieku strīdiem, smagnējas īpašuma pārvaldīšanas u.tml. Tomēr brīdī, kad ēka nokļūst vairāku īpašnieku kopīpašumā, racionāls būtu lēmums par ēkas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Ikvienam kopīpašniekam ir jāapzinās, ka šāds dzīvokļu īpašumos nesadalīts kopīpašums ir tikai pagaidu stāvoklis, kas agri vai vēlu novedīs pie kopīpašuma izbeigšanas. To nosaka ne tikai praktiskās dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas pārvaldīšanas grūtības, bet atbalsta arī likums. Likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā un katrs kopīpašnieks jebkurā laikā var pieprasīt kopīpašuma izbeigšanu, neargumentējot sava lēmuma iemeslus.

Ja kopīpašnieki šādā gadījumā nevar labprātīgi vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, ikviens kopīpašnieks var tiesā celt prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Nesen Civillikumā veiktie grozījumi kā vēlamāko kopīpašuma izbeigšanas veidu dzīvojamās ēkas gadījumā, ja nav iespējama ēkas reālā sadale, paredz tieši kopīpašuma sadalīšanu dzīvokļa īpašumos.

Noteikti kritēriji


Kad jautājums nonāk līdz ēkas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos, tas var notikt uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tajā skaitā testamenta, mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja lēmuma pamata. Praksē visbiežākais pamats dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos ir tieši ēkas īpašnieka vai – kopīpašuma gadījumā – visu kopīpašnieku lēmums. Tomēr bez šāda lēmuma jāņem vērā vēl citas likuma prasības un kritēriji, lai ēkas sadalīšanu sekmīgi paveiktu.

Ēkai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, kadastrāli uzmērītai, kadastrā reģistrējot visas ēkā esošās telpu grupas, ēkai ir jābūt reģistrētai zemesgrāmatā. Kad minētās prasības ir izpildītas, Valsts zemes dienests izdod atzinumu par ēkas sadali dzīvokļa īpašumos. Īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos ir pabeigta brīdī, kad katrs dzīvokļa īpašums kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tam atverot atsevišķu zemesgrāmatas nodalījumu.

Nobeigumā jānorāda, ka īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos, protams, saistīta gan ar laika, gan naudas patēriņu. Tomēr jācer, ka šis raksts ir pārliecinājis lasītāju, ka ieguldījumi, kas veicami īpašuma sadalīšanā dzīvokļa īpašumos, atsver ieguvumus un priekšrocības, ko nekustamā īpašuma īpašniekam sniedz dzīvokļa īpašumos sadalīts, tiesiski sakārtots īpašums.

https://jauns.lv/raksts/zinas/546135-dzivojamas-majas-sadalisana-dzivoklu-ipasumos-cels-uz-tiesiski-sakartotu-ipasumu

Kāds ir visekonomiskākais apkures veids lauku mājā?


“Kāds ir ekonomiskākais apkures veids lauku īpašumā?” – jautā Agris Ķekavā.

Konsultē “ELEKTRUM” energoefektivitātes eksperts Toms Lācis.

Nav pārāk daudz apkures veidu, kas būtu pieejami lauku īpašumā. Tā ir malkas krāsns vai ar cieto kurināmo, respektīvi, to pašu malku vai granulām, kurināms apkures katls, gāzes katls, kurā par kurināmo izmanto sašķidrinātu naftas gāzi, vai kāds no siltumsūkņiem: gaiss–gaiss siltumsūknis, gaiss–ūdens siltumsūknis apvienojumā ar radiatoriem vai siltajām grīdām un zemes siltumsūknis, kas tāpat savienots ar radiatoriem vai siltajām grīdām.

Elektrum energoefektivitātes centrā ir veikti aprēķini mājai, kuras apkurināmā platība ir 125 m2, tā ir “B” energoefektivitātes klase (ap 60 kWh/m2 gadā), tajā mīt četri cilvēki, siltumenerģijas patēriņš gadā apkurei ir 7500 kWh, bet ūdenim 1700 kWh.

Aprēķiniem izmantota pašreizējā elektroenerģijas cena un vidējā malkas un granulu cena šoruden.

Vislētākais – zemes siltums


Vērtējot tikai kurināmā izmaksas (1. tabula), visizdevīgākais ir zemes siltumsūknis apvienojumā ar siltajām grīdām. Vidējās izmaksas par apkuri mēnesī apkures sezonas laikā būs 110 eiro. Otrajā vietā – malkas apkure ar 121 eiro, kam seko zemes siltumsūknis apvienojumā ar radiatoriem (124 eiro mēnesī). Pati neizdevīgākā ir gāzes apkure (303 eiro mēnesī).

Protams, kāds iebildīs, ka siltumsūkņu lietderības koeficients ir vairāk nekā 100 procentu. Tā arī ir. Iekārtu saražotā enerģija ir lielāka par pašu darbības laikā patērēto.

Jāņem vērā ierīkošanas izmaksas


Mazliet cita ir aina, kad ņem vērā ne tikai apkures izmaksas, bet arī sākotnējās investīcijas, lai ierīkotu apkures sistēmu (2. tabula). Pieņemot, ka apkures iekārtas darbības cikls ir 15 gadu, vismazākās izmaksas mēnesī būs malkas apkurei – 151 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka malkas apkurei ir virkne būtisku trūkumu: sistēma nespēj darboties automātiski, tai nepieciešama nepārtraukta uzraudzība (kādam jākurina), vajag daudz vietas kurināmā glabāšanai, kā arī kurināmā sagādāšana ir izdevīga vien tad, ja pašam pieder mežs, kurā, ieguldot darbu un līdzekļus, šo kurināmo var iegūt.

Ņemot vērā nelielās ierīkošanas investīcijas, otrajā vietā ir granulu katls ar 195 eiro mēnesī. Tālāk seko siltumsūkņi, un, arī šādi rēķinot, visneizdevīgākā ir gāzes apkure (338 eiro mēnesī) apkures sezonas laikā…

Vērts padomāt par saules paneļiem


Taču aprēķinos nav modelēta situācija, ja elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantoti saules paneļi. Protams, sākotnējie ieguldījumi kļūst lielāki, bet tālākās izmaksas strauji samazinās. Tieši šādu sistēmu arvien biežāk izvēlas laukos, renovējot ēkas un domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu un iespējami zaļāku dzīvesveidu. Tieši lauku īpašumā ir iespējas atrast vietu gan saules paneļiem, gan zemes siltumsūkņa pazemes kontūram.

Savukārt NETO princips nodrošina to, ka laikā, kad elektroenerģija tiek saražota, bet netiek patērēta mājā, tā tiek nodota publiskajam elektrotīklam un vēlāk no tīkla tiek paņemta. Jāmaksā par Sadales tīkla pakalpojumiem un to elektroenerģijas daļu, kas patērēta virs pašu saražotā. Respektīvi, vasarā var saražot elektroenerģiju arī zemes siltumsūkņa darbināšanai ziemā.


Uzziņa!

Kā darbojas siltumsūknis


• Tas darbojas līdzīgi kā ledusskapis, tikai pretējā virzienā. Ledusskapī siltums no tajā esošajiem produktiem tiek novadīts uz āru, uz ledusskapja aizmugurē esošo siltuma atdeves elementu, bet siltumsūknis darbojas pretēji un siltums no apkārtējā gaisa, ūdenskrātuves vai zemes iekšienes ar apkures sistēmu tiek novadīts uz mājokli.

• Siltumsūknis izmanto apkārtējā vidē – zemē, ūdenskrātuvēs, dziļurbumā vai gaisā – akumulēto saules un ģeotermālo enerģiju, nodrošinot mājokļa apsildi. Šādai saules enerģijas uzkrāšanai nav vajadzīgi akumulatori kā saules paneļiem. Enerģijas uzkrāšanas funkciju pilda zeme, ūdens vai apkārtesošais gaiss. Kad nepieciešams siltums, siltumsūknis to nogādā mājoklī.

• Atkarībā no izmantotā siltuma avota un apsildes veida siltumsūknis ražo 3–5 reizes vairāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar tradicionālajiem elektriskās apsildes risinājumiem, piemēram, eļļas radiatoriem, konvekcijas tipa sildītājiem un tamlīdzīgi, kas 1 kWh siltuma radīšanai izmanto aptuveni 1 kWh elektroenerģijas.


https://www.la.lv/kads-ir-visekonomiskakais-apkures-veids-lauku-maja

Kādas ir gāzes apkures alternatīvas daudzdzīvokļu namā Rīgā?


“Man dzīvoklī ir gāzes katls, bet saistībā ar gāzes apkures katlu lietošanu pēc 2025. gada to nomainīt vairs nevarēšu. Vēlos jau laikus nodrošināties un noskaidrot, kādas ir apkures alternatīvas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Vai var ierīkot granulu, brikešu, malkas apkures katlu? Kādas ir iespējas izbūvēt dūmvadus? ” – jautā Ārija Rīgā.

Ar ko var aizstāt gāzi?


Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē pauž, ka jaunus gāzes apkures katlus būs iespējams saskaņot arī pēc 2025. gada, ja nebūs tehniski vai ekonomiski lietderīgi veidot citus risinājumus. Par alternatīvām runājot, pašvaldība norāda, ka lietderīgāk vienoties un siltumapgādi nodrošināt visiem kopā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, un uzskaita arī iespējamos apkures variantus.

• Siltumsūkņi, kas siltumu iegūst no apkārtējās vides, tos darbinot ar elektroenerģiju. Galvenokārt elektroenerģija tiek izmantota kompresora darbināšanai, līdz ar to no vienas elektroenerģijas vienības tiek iegūtas vairākas siltuma vienības (3–4). Siltumsūkņi patērē vismaz 3 reizes mazāk elektroenerģijas nekā elektriskā apkure.

• Efektīva biomasa (malka, granulas, šķelda, briketes) – ārpus I zonas nav iespējams uzstādīt, bet II zonā tikai samazinot piesārņojumu.*

• Centrālā siltumapgāde.

Apsilde ar elektrību patlaban ir dārgākais apkures veids, ko, domes ieskatā, nebūtu vēlams izmantot. Teorētiski granulu, brikešu, malkas apkures katlus dzīvokļos var ierīkot, taču tad dzīvoklī vietu aizņems ne vien apkures katls, bet arī kurināmais. Mazāk vietas aizņem moderni granulu kamīni/krāsnis. Arī dabasgāzes vai citu fosilo kurināmo katliem vajadzīgs dūmenis. Jākonsultējas ar skursteņslauķi, vai var izmantot to pašu, kas tiek izmantots dabasgāzes apkures katlam.

Bez apkures nepalikšot


Rīgas domes mērķis, virzot gāzes apkures katlu izmantošanas ierobežojumus, ir samazināt gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz rīdzinieku veselību, kā arī samazināt CO2 emisijas. Saistošie noteikumi par apkures iekārtu izvēli paredzēti, lai abus mērķus līdzsvarotu. Rīgas dome uzsver, ka neviens bez apkures nepalikšot.

Iedzīvotājiem, kuriem nebūs alternatīvu apkures iespēju, būs pieļaujami izņēmumi – varēs turpināt lietot fosilo kurināmo.

Taču, ņemot vērā pašreizējās izmaksas un ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas nākotnes mērķus, jārēķinās, ka fosilais kurināmais kļūs tikai dārgāks. Tāpēc pašvaldība mudina iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kā centralizētā siltumapgāde un dažādu veidu siltumsūkņi.

* Šīs zonas noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. Karte ar zonām apskatāma portālā riga.lv, meklētājā rakstot: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?. Teritoriālās zonas siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei noteiktas, ņemot vērā gaisa piesārņojumu pilsētā, ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

I zonā, kas paredz stingrākus ierobežojumus, noteikta pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu. Tās robežas noteiktas no Elizabetes līdz Pērnavas un Klijānu ielai. Dienvidu daļā tā ietver teritoriju no Satekles ielas līdz Skanstes ielas apvidum. Atsevišķas I zonas teritorijas noteiktas arī Čiekurkalnā, Teikā, Dārzciemā, Maskavas forštatē un Pārdaugavā ap Āgenskalnu.

II zona aptver teritoriju Pārdaugavā no K. Ulmaņa gatves līdz pilsētas robežai, kā arī daļu Āgenskalna un atsevišķas vietas visā pilsētā.Visa pārējā Rīgas teritorija noteikta kā III zona.

Uzziņa!


Pērn decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu no 2025. gada aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Noteikumos paredzēts Rīgas pašvaldību iedalīt teritoriālajās zonās*, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. Katrā zonā atrunāti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros gāzes apkures iekārtas būtu atļauts izmantot.


https://www.la.lv/kadas-ir-gazes-apkures-alternativas-daudzdzivoklu-nama-riga

Kuras ir kritiskās vietas bērnistabā? Kā plānot šo telpu, lai tā būtu droša?


Iekārtojot istabas, jāatceras, ka mēbeles jāsaliek un jāizmanto tikai tā, kā norādīts instrukcijā. Ja tajā teikts, ka mēbele jāpieskrūvē pie sienas, tas noteikti jāizdara!

Piemēram, IKEA dizaineri, iekārtojot telpas, mēbeļu drošību pārbauda, novērtējot, vai bērni no mēbelēm nevar nokrist, vai tajās nevar iesprūst vai uzgāzt tās sev virsū.

1. Stiprina pie sienas


Visu, ko var, ieteicams piestiprināt pie sienas.

2. Neliek pie logiem!


Nav ieteicams likt mēbeles pie logiem. Ja no tā nevar izvairīties, jāparūpējas, lai logs būtu aizslēgts un bērns nevarētu to atvērt un pa to izkrist.

3. Jāizvairās no žalūzijām ar striķiem


Žalūzijām bērnistabā vajadzētu būt bez regulēšanas striķīšiem – drošāka izvēle būs aizkari.


https://www.la.lv/kuras-ir-kritiskas-vietas-bernistaba-ka-planot-so-telpu-lai-ta-butu-drosa

Veca pagraba hidroizolācija – ko darīt, lai pagrabs iekšpusē paliktu sauss?


“Īrēju lauku māju. Ir āra pagrabs ar nelielu padziļinājumu gruntī. Tas mūrēts no akmeņiem un apbērts ar zemi. Slapjā laikā mitrums sūcas iekšā un pil uz produktiem. Ko darīt, lai pagrabs iekšpusē paliktu sauss?” – jautā Malda.


Konsultējis “KMT PROJEKTS” valdes loceklis Māris Stiprais.

Šādā situācijā racionālākais risinājums ir hidroizolācijas ierīkošana. Tomēr akmeņu šuvju hidroizolācija no iekšpuses nedos vēlamo rezultātu – lai arī kādas ķīmiskās vielas šuvju apstrādei izmantotu, ūdens tik un tā atradīs ceļu. Tāpēc hidroizolāciju nepieciešams ierīkot no augšas.

Tas nozīmē, ka būs jānorok zemes virskārta, jāuzklāj hidroizolācija un pēc tam zeme jāuzber atpakaļ.

Noderēs ģeomembrāna


Kā hidroizolāciju ieteicams izmantot šim mērķim paredzēto ciļņoto ģeomembrānu, piemēram, Isostud GXP Plus, ko izmanto celtniecības konstrukcijās pamatu, pagrabu, sienu, starpstāvu pārsegumu un plakano jumtu hidroizolācijai, drenāžai un mehāniskai aizsardzībai.

Šī membrāna ir izgatavota no augsta blīvuma polietilēna, kam raksturīga liela izturība un noturība pret dažādām agresīvām vielām. Materiāls izturīgs pret baktērijām, pelējumu, sakņu cauraugšanu. Tā cena – nepilni divi eiro par kvadrātmetru.

Vēl labāks risinājums ir drenāžas ģeokompozīts – kombinēts materiāls, kas sastāv no ģeotekstila un ciļņotās ģeomembrānas.

Ģeotekstils darbojas kā filtrs un nodrošina netraucētu ūdens plūsmu starp ģeomembrānas izciļņiem. Savukārt ģeomembrāna kalpo kā hidroizolācija. Šāds materiāls derēs ne tikai pagraba hidroizolācijai, bet arī, piemēram, ierīkojot zaļos jumtus. Izmaksas – nepilni četri eiro par kvadrātmetru materiāla.

Ģeomembrānas ar līdzīgām īpašībām piedāvā arī citi ražotāji, un to izmaksas ir visai līdzīgas – no viena līdz četriem eiro par kvadrātmetru.

Liekais ūdens jāaizvada


Vienlaikus jāpadomā par drenāžas sistēmas ierīkošanu ap pagrabu, lai savāktu pa hidroizolāciju notecējušo ūdeni un aizvadītu projām no pagraba. Vienlaikus ap pagrabu nedaudz pazemināsies gruntsūdens līmenis, kas arī sekmēs to, ka pagrabs kļūs sausāks.

Ja drenāžas sistēmas ierīkošana nav iespējama, viens no risinājumiem ir pagrabā izrakt padziļinājumu, kurā sakrāsies liekais ūdens. Tajā ierīko sūkni ar pludiņu, kas ūdeni automātiski izsūknē. Šādi sūkņi nopērkami, sākot no 30 eiro. Tomēr pagrabs tikai nosacīti būs sauss, toties ar konstantu gaisa mitrumu un temperatūru +4 grādi.


https://www.la.lv/veca-pagraba-hidroizolacija

Звоните

поможем привести в порядок все ваши документы



Записаться на консультацию Начать WhatsApp чат

Контакты

Сдача домов и строений в эксплуатацию


Займемся вашим проектом от начала и до полной легализации, куча непонятных вам бумаг и гос учреждений это наша работа. Дачи, частные дома, легализация незаконных перепланировок - не ждите штраф, начните сегодня.

Контакты


  • BAU FONDS SIA
  • Регистрационный номер: LV44103134252
  • Строительный регистрационный номер: 18024
  • Адрес: Raunas iela 44 / K-1, 3.st. / 305.kab., Rīga, LV-1039, Latvija
  • Телефон: +371 29-50-70-60
  • WhatsApp: +371 29-50-70-60
  • Э-почта: info@baufonds.lv
  • Сайт-визитка:

Карта