Новости

• Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju.
• Visi iespējamie nepieciešamie dokumenti, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā, ir uzskaitīti “Ēku būvnoteikumu” 167. punktā.
• Veicot būvniecību savām vajadzībām, būvētājam ir tiesības veikt būvdarbus gan paša spēkiem, gan slēgt līgumu par atsevišķu būvdarbu veikšanu ar būvkomersantu.
• Normatīvie akti neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
• Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem. Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
• Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvvaldei ir jāiesniedz aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns.

Kas ir būvatļauja

Vajadzīgie dokumenti

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
• institūciju atzinumi par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus;
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumi par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu, tostarp vertikālo uzmērījumu, plāns;
• būvdarbu žurnāls kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokoli un pieņemšanas akti, kā arī atbilstības apliecinājumi, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālā;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja veikti energoefektivitātes pasākumi);
• skaņas izolācijas mērījumi jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

Ēku var būvēt arī pašu spēkiem

• elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija;
• apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts.

Ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu

• aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns;
• uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.”

Rīgā plāno pagarināt uz astoņiem gadiem

Kad būvatļauju nevar pagarināt

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Viņa uzsvēra, ka, no inventarizācijas lietām atsakoties, necietīs ne projektu īstenošanas kvalitāte, ne drošība, kuru uzrauga būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles birojs.

Savukārt būvju kadastrālā uzmērīšana ir tikai datu iegūšana - augstums, platums, garums, teica Mieriņa.

Atsakoties no šīs papildu datu radīšanas, būtiski mazinātos birokrātija un tiktu ietaupīti valsts un pašvaldību līdzekļi, jo šādu inventarizācijas lietu izmaksas skolām esot pāri par 10 000 eiro, bet slimnīcām - pat 20 000 eiro un vairāk.

Pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai varētu mazināt rindas uz nepabeigto būvju kadastrālo uzmērīšanu, taču Mieriņa esot nolēmusi rosināt no šī procesa atteikties vispār un izstrādāt kārtību, kādā šos datus Valsts zemes dienests var iegūt citādi.

Par šo problēmu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija plāno diskutēt 20.februārī.

Saeimas komisijas sēdē tika vērtēti Valsts zemes dienesta piedāvātie tūlītējie risinājumi, lai varētu mazināt rindas uz nepabeigto būvju kadastrālo uzmērīšanu.

Valsts zemes dienests kadastrālās uzmērīšanas rindas pieauguma mazināšanai piedāvā četrus risinājumus - vienkāršot administratīvās, kā arī atsevišķas kadastra reģistrācijas procedūras, pārdalīt dienesta iekšējos darbus.

Valsts zemes dienests ir sācis arī jaunu darbinieku piesaisti, kā arī tiek pārskatīta atalgojuma sistēma. Pašlaik darbā pieņemti 13 jauni darbinieki un notikusi viņu apmācība.

Grozīti arī normatīvi, lai atsevišķu kategoriju būvēm varētu neveikt kadastrālo uzmērīšanu vai arī noteikt vienkāršotu uzmērīšanu.

https://www.db.lv/zinas/rosinas-atteiksanos-no-buvju-tehniskas-inventarizacijas-lietam-510359

Sods, ja dzīvo mājā, kura nav nodota ekspluatācijā

Jautajums

Labdien! Vai var dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā?


Atbilde

Būvniecības likuma 28. panta otrā daļa nosaka: "Par būves vai tās daļas izmantošanu līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, ja tā ir:

• pirmās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām;
• otrās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām;
• trešās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām."

Viena soda vienība ir 5 eiro.

https://lvportals.lv/e-konsultacijas/27698-sods-ja-dzivo-maja-kura-nav-nodota-ekspluatacija-2022

Vai var dzīvot mājā, kas nav nodota ekspluatācijā

Jautajums

Labdien! Šodien otru reizi izlasīju Jūsu atbildi uz jautājumu, vai var dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā. Jautājums radās saistībā ar apdrošināšanas nosacījumiem, proti, apdrošinātāji ekspluatācijā nenodotas mājas un lietas apdrošina tikai tad, ja māja ir apdzīvota. Jūsu pēdējā atbildē bija teikts, ka: “Apdrošinātāji apdrošina ekspluatācijā nenodotas ēkas gan būvniecības, gan jau dzīvošanas stadijā.” Ko nozīmē “dzīvošanas stadija”, ja pēc likuma nevar dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā? Paldies!


Atbilde

Kā jau iepriekš jums atbildēja Ekonomikas ministrija, dzīvot ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā, nedrīkst. Tāpat to nedrīkst arī gadījumā, ja samaksā sodu, kas noteikts Būvniecības likuma 25. pantā. Būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija skaidro, ka katram apdrošinātājam ir atšķirīgi noteikumi un, iespējams, daži apdrošinātāji apdrošina arī ekspluatācijā nenodotas ēkas, kuras vēl joprojām ir būvniecības procesā. Tomēr praksē bieži gadās, ka praktiski pabeigtā ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā, jau dzīvo iemītnieki.

To, ka savlaicīga māju nodošana ekspluatācijā ir problēma, atzinuši arī politikas veidotāji. Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra, un tajā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

Tātad visiem šiem objektiem bija jābūt nodotiem ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Vairāk par šo problēmu varat lasīt LV portāla publikācijā “Ēkas ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim” un “Termiņš ēku nodošanai ekspluatācijā – 1. oktobris. Var lūgt pagarināt būvatļauju”.

https://lvportals.lv/e-konsultacijas/27825-vai-var-dzivot-maja-kas-nav-nodota-ekspluatacija-2022

Tiesību aktos šīgada 1. oktobris ir datums, no kura pašvaldība var piemērot daudzkārt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa 3% likmi būvēm, kuras laikus nav nodotas ekspluatācijā. Turklāt nodokli aprēķina vai nu no būves, vai tai priekrītošās zemes kadastrālās vērtības, proti, no tās, kura konkrētajā īpašumā ir lielāka. Katrs pats var aprēķināt, kas gaidāms. Tā kā likuma prasību daudzi nav ievērojuši, virkne pašvaldību, to šoruden konstatējot, izrādīja pretimnākšanu – saistošajos noteikumos noteica dažādus termiņa pagarinājumus, piemēram, līdz 2023. gada 1. jūlijam, 2024. gada 1. janvārim un citiem datumiem.

• Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēts, ka pašvaldības paaugstināto likmi var piemērot, ja tas noteikts saistošajos noteikumos.
• Saistošajos noteikumos vai to grozījumos vietvaras ir paredzējušas atšķirīgus termiņus, pēc kuriem tiks piemērota paaugstinātā likme.
• Īpašnieki ir kavējušies ne tikai tāpēc, ka trūkst naudas būves nodošanai ekspluatācijā, bet arī tādēļ, ka iestādes nespēj samērīgā laikā sniegt pakalpojumus.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuri paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, un tās ekspluatācijā bija jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, dārza mājām, daudzdzīvokļu mājām u. c.

Savukārt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēts, ka pašvaldības var piemērot paaugstināto likmi, ja tas paredzēts saistošajos noteikumos.

Likuma 3. panta 1.6 daļa nosaka, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim.

Kādreiz nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā jāuzceļ māja. Jāatgādina, ka arī nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamajām telpām tika ieviests tikai 2010. gadā, tāpēc daudzi joprojām to dēvē par zemes nodokli.

Likums noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētās, bet ekspluatācijā nenodotās ēkas.

Soda likmi atliek uz dažādiem termiņiem

Virkne pašvaldību ir atlikušas nodokļa 3% likmes piemērošanu laikus ekspluatācijā nenodotajām būvēm. Datumi tiek noteikti, arī izdodot jaunus noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu pēc vairāku pašvaldību apvienošanas.

Saistošajos noteikumos vai to grozījumos ir paredzēti arī atšķirīgi termiņi, pēc kuriem tiks piemērota paaugstinātā likme.

Piemēram, līdz 2023. gada 1. jūlijam 3% likmes piemērošana ir atlikta Ādažu un Cēsu novadā.

Pēc 2024. gada 1. janvāra paaugstināto likmi piemēros Ķekavas novadā, Ludzas novadā, Ropažu novadā, Valmieras novadā. Ir arī citi datumi. Kuldīgas novadā 3% likmes piemērošana atlikta līdz 2024. gada 1. oktobrim, tāpat arī Siguldas novadā – līdz 2024. gada 30. septembrim.

Tomēr jau 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Līvānu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanu Līvānu novadā”. Šajā datumā stāsies spēkā arī Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 35 “Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu Tukuma novadā”, kuros noteikta 3% likme būvei, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums.

Kavēšanās iemesli: naudas trūkums, Covid-19, būvvaldes un Valsts zemes dienests

Pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojošajā argumentācijā bieži ir norādīta Valsts zemes dienesta kapacitāte:

“Lielākās problēmas ēku nodošanai ekspluatācijā ir Valsts zemes dienesta kadastrālās uzmērīšanas lietas termiņi – apmēram 4 mēneši”; “Valsts zemes dienests šobrīd nevar nodrošināt būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu samērīgā termiņā”; “Ņemot vērā, ka būvatļaujas termiņa pagarināšanai un būves nodošanai ekspluatācijā nepieciešama Valsts zemes dienesta sagatavota Būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta un lielā iesniegumu apjoma dēļ Valsts zemes dienests pakalpojumu šobrīd savlaicīgi (šobrīd 8 mēneši) nav spējīgs nodrošināt [..].”

Dažreiz minētas arī būvvaldes:

“Būvvalde nespēj izpildīt pasūtījumus, kas kavē īpašniekus nodot ēkas ekspluatācijā”; “Pašvaldības būvvaldes kapacitātes trūkuma dēļ līdz šim nav apzināti visi objekti, kas atbilstu iepriekš minētās normas pazīmēm un būtu apliekami ar paaugstinātu nodokļa likmi.”

Pašvaldības pārzina arī citas savu iedzīvotāju problēmas un kavēšanās iemeslus:

“Vienlaikus konstatējams, ka Covid-19 pandēmijas dēļ, t. i., aptuveni kopš 2021. gada, ir izveidojusies situācija, ka faktiskā būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma plānotā izpilde noteikta ilgāka nekā Ministru kabineta noteikumos noteiktais izpildes termiņš (līdz pat 7 mēnešiem), attiecīgi daļa no nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kuri ir savlaicīgi uzsākuši būves nodošanu ekspluatācijā, tomēr nevar to pabeigt no tiem neatkarīgu apstākļu dēļ”; “Problēma ir arī nepietiekamas finanses, lai pabeigtu ēkas būvniecību un sagatavotu dokumentus ēkas nodošanai ekspluatācijā (kadastrālā uzmērīšanas lieta, izpilduzmērījums, ēkas pagaidu energoefektivitātes sertifikāts, skursteņslauķa atzinums, atzinums par iekšējiem elektrotīkliem).”

Mārupes novada pašvaldība 26. oktobra saistošo noteikumu grozījumos iekļāvusi ekspluatācijā nodošanas procesa saistību ar Valsts zemes dienesta kapacitāti, paredzot, ka 3% likme netiks piemērota līdz 2023. gada 1. jūnijam, ja tiks iesniegta VZD informācija par pasūtījuma reģistrāciju līdz 2022. gada 1. oktobrim. Tātad, ja ēkas nodošanas process nav sākts līdz šīgada 1. oktobrim, vai nodoklis no nākamā gada 1. jūnija būs 3%?

Mārupes novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane pašvaldības atbildē norāda: “Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas to īpašnieki jau izmanto, MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Būvatļaujas termiņš visiem īpašniekiem bija zināms, tas nav radies pēkšņi. Masu mediji un institūcijas par to regulāri atgādināja.

Mārupes novada pašvaldībā nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme tiek piemērota jau no 2018. gada. Ņemot vērā to, ka gan VZD, gan Ekonomikas ministrija, gan Tieslietu ministrija izvērtē iespējas, kā samazināt VZD kapacitātes problēmu valstī, pašvaldība ir radusi situācijas risinājumu tiem īpašniekiem, kuri godprātīgi ievēro likumā noteikto. Proti, ar saistošo noteikumu grozījumiem paredzēts, ka gadījumos, kad īpašnieks pašvaldībā iesniedz VZD izsniegu informāciju par pasūtījuma reģistrāciju, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim ir uzsākta attiecīgās būves pieņemšanas ekspluatācijā procedūra, nekustamā īpašuma īpašniekam līdz 2023. gada 1. jūnijam netiek piemērota paaugstinātā nodokļa likme. Savukārt tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri laikus nav veikuši dokumentācijas sakārtošanu un nevarēs iesniegt VZD izsniegtu informāciju (līdz 01.10.2022.), tiks piemērota paaugstinātā nodokļu likme.

Lai rastu ilgtermiņa risinājumu, VZD rosinājis izmaiņas normatīvajos aktos. Tajās paredzēts, ka daļai būvju (piemēram, inženierbūvēm) kadastrālā uzmērīšana vairs nebūtu jāveic, daļai veicama vienkāršota būvju uzmērīšana, kā arī tiks samazināts birokrātiskais slogs – nepieciešamo iesniedzamo dokumentu skaits. Tāpat ir norādīts, ka VZD esot pārskatījis būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildes procesus, kā arī piesaistījis papildu speciālistus pakalpojuma izpildei, klāsta E. Brigmane.

Būvējot jārēķinās, ka būs maksājumi

Vērtējot mājokļa ekspluatācijā nodošanas prasības, nereti izskan bažas par lielajām izmaksām pakalpojumu sniedzējiem – sertificētam arhitektam, sertificētam elektriķim, sertificētam mērniekam, sertificētam skursteņslauķim u. c.

Mārupes novada pašvaldība norāda –, ja iedzīvotājs izvēlas būvēt māju, viņš rēķinās ar to, ka būs izmaksas dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Tās nav jaunas prasības un ir zināmas visiem. Savukārt gadījumos, ja īpašnieks saņēmis būvatļauju, bet būvniecību nav uzsācis un to nevēlas dažādu iemeslu dēļ, tad, sakārtojot dokumentāciju, būvatļauju iespējams anulēt. Centrālā administrācija jau ir saņēmusi vairākus būvvaldes lēmumus par būvatļaujas anulēšanu. Tādējādi tiek veikta īpašumu dokumentu sakārtošana. Šajos gadījumos īpašniekiem netiek piemērota paaugstinātā nodokļu likme. Daļa īpašnieku jau ir īpašumus nodevuši ekspluatācijā, tāpat regulāri tiek saņemti zvani par to, ka VZD darbinieki jau ir veikuši apsekošanu un tuvākajā laikā būve tiks nodota ekspluatācijā.

Likumā noteikts pietiekami ilgs termiņš, tomēr, kā zināms, cilvēkiem raksturīgi lietas kārtot pēdējā brīdī. Protams, ir arī situācijas, kad ir pazaudēti īpašuma dokumenti, mainījušies īpašnieki, kuri, iespējams, nav informēti par nepabeigto būvniecības procesu iegūtajā īpašumā, dažiem vienkārši pietrūcis naudas. Iemesli, kāpēc ēkas nav laikā nodotas ekspluatācijā, ir ļoti dažādi, norāda E. Brigmane.

Viens no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, kuru izgatavo VZD. Šobrīd izgaismojies arī VZD kapacitātes trūkums. Zemes dienestam bija jāparedz šāda situācija un jau laikus jāmobilizējas milzīgam darba apjoma pieaugumam īsā laika periodā, vērtē Mārupes novada pašvaldība.

Cik mājokļu ir “ārpus likuma”

Rīgas pašvaldība, šoruden aicinot pagarināt būvatļaujas termiņu, paskaidroja, ka tas attiecas uz rīdziniekiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, un to nav izdevies pagūt nodot ekspluatācijā līdz likumā noteiktajam termiņam – šīgada 1. oktobrim. Rīgā ir aptuveni 12 000–13 000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā, norādīts pašvaldības informācijā.

Provizoriskie dati liecina, ka Ķekavas novada administratīvajā teritorijā nav noslēgtas apmēram 1750 būvatļauju, norādīts domes saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā.

Savukārt Ādažu novada administratīvajā teritorijā (arī pēc provizoriskajiem datiem) nav noslēgtas aptuveni 1000 būvatļauju būvēm, kuru celtniecība bija uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras bija jānodod ekspluatācijā līdz šīgada 1. oktobrim.

Mārupes novadā ir 700 ēku, kuru būvniecībā ir pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums.

Rīgā un Pierīgas novados problēmas ir ar tūkstošiem būvju, tomēr arī citur Latvijā tādas ir vairāki simti. Uz LV portāla vaicāto, cik daudz ekspluatācijā nenodoto būvju ir Cēsu novadā, Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ance Āboliņa atsaucās uz būvvaldes datiem, proti, novadā tie ir aptuveni 667, savukārt Cēsīs un Vaives pagastā (bijušajā Cēsu novadā) – 90 objekti.

Kādi būs ieņēmumi

Pašvaldības, lemjot par paaugstinātās likmes piemērošanu, nav paredzējušas konkrētas papildu summas budžetu ieņēmumos.

Piemēram, gan Ludzas, gan Ādažu novada saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka, ņemot vērā, ka pašvaldības budžetā nav plānoti ieņēmumi no paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa par būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, noteikumiem nav ietekmes uz pašvaldības budžetu.

Dienvidkurzemes novada (paaugstinātā likme paredzēta no 2023. gada 1. janvāra) informācijā secināts, ka ietekme uz pašvaldības budžetu būs neliela.

Arī Kuldīgas novadā prognozēts, ka budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtiski nemainīsies.

Turpretī Līvānu novadā, piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, paredzama nodokļa ieņēmumu palielināšanās, kuru šobrīd nevar aprēķināt, norādīts saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā. Arī Cēsu novadā, kā pastāstīja A. Āboliņa, pašvaldība nav aprēķinājusi finansiālo ieguvumu no paaugstinātās NĪN likmes, to esot grūti prognozēt.

Mārupes novada pašvaldība uzsver, ka paaugstinātās nodokļu likmes piemērošanas būtība nav saņemt papildu finansiālo ieguvumu pašvaldībai. Tās mērķis ir veicināt īpašumu sakārtošanu, pārtraukt nepamatoti ilgstošus būvniecības procesus un novērst situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas to īpašnieki jau izmanto.

Uz jautāto, kādas būs sekas, ja līdz 2023. gada 1. jūnijam būvi nenodos ekspluatācijā, Mārupes novada pašvaldība norāda, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 16. daļu būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā.

E. Brigmane arī informē, ka, ņemot vērā masu medijos norādīto, ka gan VZD, gan Tieslietu ministrija, gan Ekonomikas ministrija strādā, lai novērstu VZD radušās problēmas ar pakalpojuma sniegšanas kapacitāti, pašvaldība seko līdzi aktualitātēm un rīkosies atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, ja tādas tiks pieņemtas. Taču, ja valstiskā līmenī risinājums netiks rasts, pašvaldība mēģinās atrisināt šo jautājumu, veicot grozījumus saistošajos noteikumos (pagarinot būves nodošanas ekspluatācijā termiņu).

Ne visas pašvaldības ir lēmušas par termiņa atlikšanu uz kādu laiku. Tāpēc, lai zinātu, kādas ir nekustamā īpašuma nodokļa likmes pašvaldībā, kurā ir nekustamais īpašums, tostarp, vai ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm likme būs paaugstināta jau tagad vai no 1. oktobra, vai nebūs paaugstināta, vai arī tiks paaugstināta pēc kāda laika, un ar kādiem nosacījumiem, īpašniekiem jāiepazīstas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Par to, kā Valsts zemes dienestā saņemt kadastrālās uzmērīšanas lietu, kas ir nepieciešama būves ekspluatācijas nodošanas procesā, kādos termiņos VZD izpilda pasūtītos pakalpojumus, lasiet turpmāk!

https://lvportals.lv/skaidrojumi/347125-nekustama-ipasuma-nodokla-3-likme-ekspluatacija-laikus-nenodotajam-buvem-ko-lemusas-pasvaldibas-i-2022

• Šobrīd vairāku savstarpēji saistītu, objektīvu iemeslu dēļ Valsts zemes dienests (VZD) nevar savlaicīgi uzsākt pakalpojumu izpildi, un, ņemot vērā konkrēto Latvijas reģionu, kavēšanās var būt pat vairākus mēnešus.
• Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas ir daudzkārt palielinājies.
• Tas saistāms ar būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām, atbilstoši kurām būves, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, bija jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
• Visbiežāk pieļautā kļūda – vispirms tiek veikta būvniecība un tikai pēc tam risināti jautājumi par to, vai, kā, ko un kur drīkst būvēt un pārbūvēt.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 167. punkts paredz, ka, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, līdz ar virkni citu dokumentu jāpievieno arī ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta.

LV portāla skaidrojumā jau tika minēts, ka virkne pašvaldību ar saistošajiem noteikumiem pārcēla vai vēlāk noteica 3% likmes piemērošanas datumu. Kā viens no iemesliem tika nosaukts, ka Valsts zemes dienests šobrīd nevar nodrošināt būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu samērīgā termiņā.

Tā kā pašvaldības norāda uz Valsts zemes dienesta pakalpojuma, kas nepieciešams, lai būvi nodotu ekspluatācijā, sniegšanas ilgajiem termiņiem, LV portāls par pakalpojumiem vaicāja un saņēma atbildes no VZD.

Kadastrālās uzmērīšanas lieta

Kas cilvēkam jāizdara, kādi dokumenti jāiesniedz VZD, lai kārtotu un saņemtu aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu?

Aktuālu būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu Valsts zemes dienests sagatavo, veicot kadastrālo uzmērīšanu un tajā iegūtos datus reģistrējot vai aktualizējot e-pakalpojumu portālā kadastrs.lv. Lai saņemtu pakalpojumu, ir jāiesniedz iesniegums par kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu un datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastrā.

Iesniegumam jāpievieno pasūtījuma izpildei nepieciešamie dokumenti:

• ja būve vai telpu grupa nav reģistrēta zemesgrāmatā, – kāds no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina būves vai telpu grupas tiesisko iegūšanu;
• jaunbūvei – pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdots dokuments (piemēram, izziņa, būvatļauja) par jaunbūvi, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums;
• pilnvara, ja ierosinātājs ir pilnvarotā persona.

Papildus jāiesniedz būvniecības dokumenti, ja tie ir ierosinātāja rīcībā (ja pasūtījuma izpildei nepieciešamie dokumenti ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, taču iesniegumā jānorāda būvniecības lietas numurs):

• būvniecības ieceres dokumentācija (būvprojekts, paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte utt.) gan jaunbūves, gan esošās būves pārbūves vai atjaunošanas gadījumā;
• citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdots vai apstiprināts dokuments (piemēram, lēmums, izziņa, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavota un pašvaldības būvvaldes apstiprināta informācija), kurā ietvertas norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;
• ja kadastrāli uzmērāma inženierbūve:
  - inženierbūves pase un reģistrācijas apliecība, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;
  - normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavots zemes robežu plāns, topogrāfiskais plāns, situācijas plāns vai izpildmērījumu dokuments, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un norādīti tās apjoma rādītāji (var iesniegt elektronisko datu nesējā, vektordatu (DGN, DXF, SHP, DWG) formātā bez elektroniskā paraksta).

Ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns

Vai VZD gatavo arī izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plānu?

Izpildmērījumi ir ģeodēzisko darbu kopums, lai noteiktu uzbūvēto inženierkomunikāciju, ēku, ceļu un citu būvju faktisko stāvokli horizontālajā un vertikālajā projekcijā, kā arī augstumā. Izpildmērījumu gala rezultāts ir izpildmērījuma plāns. Izpildmērījuma plānā tiek norādīti uzbūvētā objekta un to elementu faktiskie parametri un novirzes no projekta, tāpat arī materiāls un skaits.

VZD negatavo izpildmērījumus.

Ja veikta pārbūve un, piemēram, pievienota bloķēta garāža, nepieciešams jauns projekts

Piemēram, šāda situācija: Būvvalde kopš 90. gadiem būvētai 80 m2 vasarnīcas ēkai (2002. g. inventarizācijas lieta) liek gatavot jaunu projektu, jo ir veikta pārbūve (savienotas divas ēkas, pievienojot bloķēto garāžu), ierīkota centralizētā apkure. Iedzīvotājiem ir problēmas ar arhitektiem, konkrēti, viņu darba ilgo termiņu. Vai VZD var pasūtīt pakalpojumu – veikt visus mērījumus, sagatavot kadastrālās uzmērīšanas lietu –, pirms arhitekts ir pabeidzis darbu pie projekta?

Ja viena kadastrā reģistrēta ēka faktiski jau ir apvienota ar kādu citu tajā reģistrētu ēku un starp šīm ēkām faktiski vairs nav konstruktīva norobežojuma (sienas), tad būtībā ir notikusi divu ēku apvienošana. Šajā gadījumā kadastrālā uzmērīšana kā divām atsevišķām ēkām vairs nav iespējama. Sagatavot kadastrālās uzmērīšanas lietu (kā par vienu ēku) iespējams tikai pēc tam, kad arhitekts ir pabeidzis darbu pie projekta.

Papildus paskaidrojam, ka ēku apvienošanas gadījumā tiek izveidota viena ēka, kurai tiek piešķirts jauns (cits) kadastra apzīmējums1. Lai veiktu ēkas kadastrālo uzmērīšanu, VZD par ēku ir jāiegūst informācija, kas ietver datus par telpu grupu eksplikāciju, telpu grupu lietošanas veidiem un ēkas (pēc apvienošanas – jaunās, vienas ēkas) galveno lietošanas veidu, tomēr šī informācija ir iegūstama tikai atbilstoši projekta dokumentācijai, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai citam valsts vai pašvaldības iestāžu izdotam vai apstiprinātam dokumentam (piemēram, lēmumam, izziņai, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotai un pašvaldības būvvaldes apstiprinātai informācijai)2. Ēkā esošo telpu, kā arī ēkas apjoma rādītājus un izmērus VZD iegūst apsekošanas un uzmērīšanas rezultātā, taču bez informācijas par telpu grupas lietošanas veidiem un ēkas galveno lietošanas veidu nav iespējams veikt būves kadastrālo uzmērīšanu.
 

Cik maksā VZD pakalpojumi

Kā orientēties, cik izmaksās VZD pakalpojumi?

VZD sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus nosaka VZD cenrādis. Lai ērti noskaidrotu aptuveno samaksu par pasūtījumu, var izmantot šim mērķim izstrādātos kalkulatorus, kas pieejami VZD tīmekļvietnē, pakalpojuma apraksta “Būves, telpu grupas kadastrālā uzmērīšana ar datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastrā” sadaļā “Pakalpojuma pasūtīšana”.

Kalkulatorā jāievada prasītā informācija par uzmērāmo objektu. Jo precīzāka informācija tiek ievadīta, jo precīzāk tiks aprēķinātas aptuvenās pakalpojuma izmaksas. Ar kalkulatoru aprēķinātajai aptuvenajai samaksai par pasūtījumu izpildi ir tikai informatīva nozīme, un tā var atšķirties no gala atlīdzības. Precīzu samaksu par pakalpojumu aprēķina atbilstoši  faktiski paveiktā darba apjomam pēc tam, kad ir pabeigti būves kadastrālās uzmērīšanas darbi apvidū un veikta datu reģistrācija vai aktualizācija kadastrā.
 

Kadastrālās uzmērīšanas izpildes termiņi var kavēties

Kādos termiņos VZD izpilda pasūtītos pakalpojumus?

Būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma kopējais izpildes termiņš (iekļaujot būvju kadastrālās uzmērīšanas darbības un kadastra datu reģistrāciju/aktualizāciju) ir no 25 līdz 32 darba dienām 3. Pakalpojuma izpildes laiks tiek skaitīts no tā izpildes uzsākšanas dienas, nerēķinot pakalpojuma izpildes apturēšanas periodu.

Saņemot klienta ierosinājumu, VZD izskata iesniegtos dokumentus un informē klientu par plānoto pakalpojuma izpildes uzsākšanas laiku. Līdz pakalpojuma izpildes uzsākšanai pakalpojuma izpilde tiek apturēta.

Šobrīd vairāku savstarpēji saistītu, objektīvu iemeslu dēļ VZD nevar savlaicīgi uzsākt pakalpojumu izpildi, un izpildes uzsākšana, ņemot vērā konkrēto Latvijas reģionu, var kavēties vairākus mēnešus.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma ir daudzkārt palielinājies.

Ievērojamais pasūtījumu skaita pieaugums saistāms ar būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām, atbilstoši kurām būves, kuru celtniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Savukārt 2021. gadā un 2022. gada sākumā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā.

Tā rezultātā ir palielinājies pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas darbu pakalpojumiem dažāda mēroga objektiem, kurus nebija iespējams apsekot attiecīgajā periodā. Šo objektu apsekošana tika atsākta pēc ierobežojumu atcelšanas. Situāciju ietekmē arī ierobežotais speciālistu skaits, kuru apmācībai ir nepieciešamas specifiskas un praktiskas zināšanas. Šobrīd būtu nelietderīgi šo personu skaitu palielināt, jo pēc kāda laika pieprasījumu skaits pēc attiecīgā pakalpojuma samazināsies un nebūs iespējams papildu piesaistītajiem speciālistiem nodrošināt darbu un atalgojumu.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu VZD šobrīd veic rindas kārtībā atbilstoši pakalpojumu pieprasīšanas secībai, ārpus rindas izpildot pakalpojumus prioritāro objektu kadastrālajai uzmērīšanai un (iespēju robežās) arī citos gadījumos, individuāli izvērtējot katrā iesniegumā norādītos apstākļus.

Par prioritārajiem objektiem VZD ir noteicis Ministru kabineta noteiktos nacionālā mēroga interešu objektus, piemēram, Rail Baltica, militāros objektus, ar valsts aizsardzību un satiksmes infrastruktūru saistītos objektus, izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanai nozīmīgos objektus, kā arī sabiedriskos objektus, kuru īstenošanā ir piesaistīts Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.
 

Pieteikt pakalpojumu var gan elektroniski, gan klātienē

Kā var pieteikt VZD pakalpojumus?

Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus var iesniegt:

• Būvniecības informācijas sistēmā esošajā konkrētajā būvniecības lietā;
• VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv pieejamajā e-pakalpojumā “Pieteikums Valsts zemes dienesta pakalpojumam”. Šādi iesniegtu iesniegumu var neparakstīt ar elektronisko parakstu, jo ir veikta personas elektroniskā identifikācija. Tomēr pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem (piemēram, pilnvarojuma dokumentam) ir jābūt noformētiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu);
• VZD oficiālajā e-adresē;
• nosūtot uz jebkuru VZD klientu apkalpošanas centra (KAC) elektroniskā pasta adresi;
• nosūtot pa pastu uz jebkuru VZD KAC pasta adresi;
• klātienē, pēc iepriekšēja pieraksta jebkurā VZD KAC (uzrādot personu apliecinošu dokumentu – pasi vai personas apliecību (ID karti)).

Kā nekļūdīties

Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj iedzīvotāji, piesakot kadastrālās uzmērīšanas lietu? Kad nav iespējams izpildīt pasūtījumu?  

Nereti ir gadījumi, kad iesniegtajā dokumentācijā (piemēram, būvniecības ieceres dokumentācijā) nav iekļauta informācija par telpu grupu sadalījumu, telpu grupu lietošanas veidiem un ēkas galveno lietošanas veidu, vai tā ir pretrunīga.4

Visbiežāk pieļautā kļūda – vispirms tiek veikta būvniecība un tikai pēc tam risināti jautājumi par to, vai, kā, ko un kur drīkst būvēt, pārbūvēt u. tml. Šādas rīcības rezultātā pakalpojuma izpildes laikā rodas situācija, ka arhitektam ir jāgatavo jauna būvniecības ieceres dokumentācija par apstākļiem, kas jau iepriekš ir notikuši.

1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63.1 panta otrā daļa.
2. Minēto kārtību nosaka Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 78. punkts.
3. Būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildes termiņus nosaka Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 9. punkts un Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 7. punkts.
4. Telpu grupas lietošanas veidus un ēkas galvenos lietošanas veidus nosaka Būvju klasifikācija jeb Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”, savukārt telpu grupas definīciju nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. pants.

https://lvportals.lv/skaidrojumi/347154-nekustama-ipasuma-nodokla-3-likme-ekspluatacija-laikus-nenodotajam-buvem-valsts-zemes-dienesta-pasutijuma-izpilde-var-kaveties-ii-2022

Valsts iestāde ignorē likumus

Valsts kanceleja

Kurš pirmais sauks VZD uz tiesu?

Jā, jā, viss kļūs dārgāks

Apmaksāsim “labbūtību un izaugsmi”!

Ja VZD atbilde vispār kaut kam der, tad kā uzskates līdzeklis Latvijas Bankas un komercbanku speciālistiem, kuriem “runāt par inflāciju, nepieminot naudas drukāšanu - jaunais lojalitātes apliecinājums” (https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/397529-runat-par-inflaciju-nepieminot-naudas-drukasanu-jaunais-lojalitates-apliecinajums). VZD izdevies ļoti jauki aprakstīt inflācijas spirāles griešanos, ko Eiropas Centrālās bankas veiktā eiro refinansēšanas likmes paaugstināšana vai nu neietekmē vispār nekā, vai paātrina.

Savukārt VZD klientiem, kuriem turpmāk būs jāmaksā vairāk par laikā nesaņemtiem pakalpojumiem, jāielāgo, ka papildu maksa tikšot novirzīta ne iestādes ierēdņu barošanai, bet daudz cēlākiem mērķiem: “Lai VZD sasniegtu izvirzītos stratēģiskos mērķus, kuri paredz, ka VZD dienests kļūs par stratēģisko partneri viedai Latvijas teritorijas pārvaldībai ar skaidru redzējumu par to, ka dienests ikvienam sniedz ērtus, labi saprotamus, sasniedzamus un uz sabiedrības interesēm vērstus pakalpojumus. To plānojam ieviest paredzot četras mūsu darbības galvenās prioritātēs, kas aptver datu un procesu pārvaldību, pakalpojumus, sadarbību ar partneriem un darbinieku labbūtību un izaugsmi.”

https://neatkariga.nra.lv/izpete/398436-maksasim-dargak-par-stavesanu-menesiem-garas-rindas-uz-kadastralo-uzmerisanu

Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus pagarināt būvatļaujas termiņu. Aicinājums attiecas uz rīdziniekiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, un nav izdevies to pagūt nodot ekspluatācijā līdz likumā noteiktajam termiņam – šī gada 1. oktobrim. Pagarinot būvatļaujas termiņu, paaugstinātā nekustamā nodokļa likme netiek piemērota.

Normatīvie akti nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Tās ēkas, kuru būvniecība ir uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim un būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš, bija jānodod ekspluatācijā līdz 1. oktobrim. Normatīvi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, daudzdzīvokļu ēkām u.c.

Šobrīd Rīgā ir ap 12 000 līdz 13 000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Tie nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, ir aicināti pagarināt būvatļaujas termiņu vai veikt būves nodošanu ekspluatācijā, ja būvdarbi ir jau pabeigti.

“Vēlos uzsvērt, ka būvatļauju var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) direktora vietnieka pienākumu izpildītājs būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja pēc maksimālā būvdarbu derīguma termiņa beigām persona nebūs uzsākusi darbības termiņa pagarināšanai, piemēram, inventarizācijas lietas pasūtīšana, izpildmērījuma veikšana, tad RD PAD veiks objekta apsekošanu. Konstatējot būvdarbus, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma likme.

Ja objekts ir pabeigts un nepieciešama tikai nodošana ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic darbības objekta nodošanai ekspluatācijā. Ja būvdarbi ir pabeigti, bet ir nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic izmaiņu projekta saskaņošana.

https://building.lv/raksts/rigas-pasvaldiba-aicina-iedzivotajus-pagarinat-terminu-ilgstosi-nepabeigtam-buvem